Publicēts pirms 6 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Neraugoties uz to, ka 9. jūlijs kalendārā ir iekrāsots sarkans, tā nav svētku diena, bet ir brīvdiena.
LV portāla foto kolāža
Šogad pirmo reizi Vispārējo Dziesmu un deju svētku vēsturē to noslēguma diena, 8. jūlijs, ir svētku diena. To paredz grozījumi likuma “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām “ 1. pantā. Taču kalendārā arī 9. jūliju varam redzēt sarkani iekrāsotu. Kāpēc tā? Un kas par 9. jūliju būtu jāzina darbiniekiem un darba devējiem?
Dziedāšanas tradīcijas Latvijā ir ļoti senas, jo valsts simtgades gadā svinam jau XXVI Vispārējos latviešu Dziesmu un XVI Deju svētkus. Tomēr tikai 2014. gada oktobrī likumdevējs pieņēma grozījumus likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”, nosakot, ka turpmāk Dziesmu un deju svētku noslēguma diena būs svētku diena.
2018. gada Vispārējo latviešu Dziesmu un deju svētku noslēguma diena ir svētdiena, 8. jūlijs, kad noslēguma koncertus gan klātienē, gan pie TV ekrāniem vēros lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju. Savukārt daļa svētku dalībnieku pēc koncerta, kas, līdzīgi kā citkārt, beigsies naktī, savā dzīvesvietā ieradīsies tikai agrā rītausmā.
Likumdevējs jau iepriekš saistībā ar citām valsts svētku dienām, piemēram, 4. maiju un 18. novembri, likumā bija noteicis – ja svētku dienas – 4. maijs un 18. novembris – iekrīt sestdienā vai svētdienā, tad nākamo darbdienu nosaka par brīvdienu. Tagad likuma norma ir papildināta un attiecas arī uz Vispārējo latviešu Dziesmu un deju svētku noslēguma dienu.
Tādējādi šogad 9. jūlijs ir valstī noteikta oficiāla brīvdiena visiem.
Mulsumu 9. jūlijs var radīt darbiniekiem un darba devējiem, jo kalendārā šis datums ir iekrāsots sarkans un parasti ar sarkanu krāsu nedēļas darbdienās tiek atzīmētas svētku dienas. Neraugoties uz to, ka pirmdiena, 9. jūlijs, ir kalendārā atzīmēta sarkanā krāsā, jāņem vērā, ka tā nav svētku diena, bet ir brīvdiena. Galvenā atšķirība starp svētku dienu un brīvdienu ir saistīta ar atvaļinājuma aprēķinu un apmaksu, kā arī darba samaksu, ja darbiniekam šajā dienā ir jāstrādā.
Apskatīsim dažas tipiskākās situācijas, kas skar 8. un 9. jūliju, un kopā ar Valsts darba inspekciju (VDI) un Valsts Sociālās Apdrošināšanas aģentūras (VSAA) mājas lapā pieejamo informāciju izskaidrosim normatīvo regulējumu. Situācijas komentē VDI Darba tiesību nodaļas Konsultatīvā centra vadītāja Zaiga Strode. VDI pārstāve norāda, ka situāciju komentārs būs attiecināms tikai uz 2018. gadu, jo patlaban Labklājības ministrijā notiek viedokļu apmaiņa par to, ka papildu atpūtas diena, piemēram, 9. jūlijs, varētu būt apmaksāta. Tomēr viedokļi vēl nav saskaņoti, kā arī grozījumi tiesību aktos nav veikti, tādējādi tiek piemērots spēkā esošais normatīvais regulējums.
Ja darbiniekam iekrīt divu kalendāra nedēļu atvaļinājums no 2. jūlija, kad jābūt darbā un kuras dienas tiks apmaksātas?
Ja darbiniekam, piemēram, ir piešķirts divas nedēļas ilgs ikgadējais apmaksātais atvaļinājums no 2018. gada 2. jūlija, tad atvaļinājums tiks pagarināts par vienu svētku dienu – Vispārējo latviešu Dziesmu un deju svētku noslēguma dienu, 8. jūliju. Darba devējam nav pienākuma pagarināt ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu par 9. jūlijā noteikto brīvdienu, jo tā nav uzskatāma par svētku dienu. Līdz ar to darbiniekam faktiski darbā būs jāierodas 17. jūlijā.
Attiecībā uz samaksu jānorāda, ka atbilstoši Darba likuma 75. panta astotajai daļai par ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma laiku izmaksājamo samaksu aprēķina, dienas vidējo izpeļņu reizinot ar darba dienu skaitu atvaļinājuma laikā. Šajā gadījumā darbiniekam vidējā izpeļņa ir aprēķināma un izmaksājama par tik darba dienām, cik iekrīt atvaļinājuma laikā. Līdz ar to, piemēram, ja darbiniekam ir noteikta piecu dienu darba nedēļa (no pirmdienas līdz piektdienai) un viņš izmanto divas kalendāra nedēļas ilgu ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu no 2. līdz 16. jūlijam, tad darba devējam būs jāizmaksā atvaļinājuma nauda par 10 darba dienām, kas iekrīt atvaļinājuma laikā.
Ja darbinieks dodas vienas kalendāra nedēļas atvaļinājumā no 2. jūlija, kad jābūt darbā un kuras dienas tiks apmaksātas?
Ja darbiniekam ir piešķirts vienu kalendāra nedēļu ilgs ikgadējais apmaksātais atvaļinājums no 2018. gada 2. jūlija līdz 8. jūlijam, atvaļinājums tiek pagarināts par vienu svētku dienu un darbā viņam jāierodas 2018. gada 10. jūlijā. Darba devējam nav pienākuma pagarināt ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu par 9. jūlijā noteikto brīvdienu, jo tā nav uzskatāma par svētku dienu.
Apmaksātas tiek tās darba dienas, kurās atvaļinājuma laikā darbiniekam būtu bijis jāstrādā. Brīvdienas darba devējam darbinieka atvaļinājuma laikā nav jāapmaksā.
Ja 8. jūlijā ir jāstrādā, kāda apmaksa pienākas?
8. jūlijs ir svētku diena. Saskaņā ar Darba likuma 68. panta pirmo daļu darbinieks, kas veic darbu svētku dienā, saņem piemaksu ne mazāk kā 100 procentu apmērā no viņam noteiktās stundas vai dienas algas likmes, bet, ja nolīgta akorda alga, – ne mazāk kā 100 procentu apmērā no akorddarba izcenojuma par paveiktā darba daudzumu.
Ja 9. jūlijā ir jāstrādā, kāda apmaksa pienākas?
Darbs 9. jūlijā apmaksājams saskaņā ar nolīgtā darba līguma noteikumiem. Ja darbinieks tiek iesaistīts darbā atpūtas laikā, darba devējam jāpiešķir viņam līdzvērtīga kompensējoša atpūta citā nedēļas darbdienā. Ja līdzvērtīgs atpūtas laiks pārskata periodā netiks piešķirts, varēs izveidoties situācija, kurā darbinieks būs nostrādājis virsstundas. Virsstundu darbs apmaksājams saskaņā ar Darba likuma 68. panta pirmo daļu – proti, par virsstundu darbu jāsaņem piemaksa ne mazāk kā 100 procentu apmērā no darbiniekam noteiktās stundas vai dienas algas likmes, bet, ja nolīgta akorda alga, – ne mazāk kā 100 procentu apmērā no akorddarba izcenojuma par paveiktā darba daudzumu.
Ja darbinieks neatrodas atvaļinājumā un 9. jūlijs ir brīvdiena, vai šo dienu viņam apmaksās?
Ja darbiniekam ir nolīgts normālais darba laiks (piecu darba dienu un 40 stundu darba nedēļa) un noteikta amatalga, tad, neraugoties uz to, ka 9. jūlijs ir brīvdiena, darba samaksa nemainīsies. Ja darbiniekam darba līgumā ir nolīgts summētais darba laiks un stundas tarifa likme, un 9. jūlijā nav jāstrādā, tad darba devējs šo dienu neapmaksās.
Ja 9. jūlijā slimo, vai apmaksā slimības lapu A? Vai apmaksā slimības lapu B?
Darbnespējas lapas A apmaksas kārtību nosaka likuma “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu” 36. pants, proti: darba devēja pienākums ir darba ņēmējiem, kuriem darba periodā iestājusies pārejoša darba nespēja, izmaksāt no saviem līdzekļiem slimības naudu ne mazāk kā 75 procentu apmērā no vidējās izpeļņas par otro un trešo pārejošas darba nespējas dienu un ne mazāk kā 80 procentu apmērā – par laiku no ceturtās darba nespējas dienas, taču ne ilgāku par 10 kalendāra dienām.
Slimības naudu A lapai aprēķina par darbnespējas dienām (stundām), kurās darba ņēmējam būtu bijis jāstrādā. Darba ņēmējiem, kuriem noteikts summētais darba laiks (summētais dienesta pienākumu izpildes laiks) un kuru mēnešalga (darba alga) nav atkarīga no faktiski nostrādāto stundu skaita konkrētā mēnesī, darba devējs, ņemot vērā darba (dienesta) specifiku, var noteikt, ka slimības naudu aprēķina par kalendāra darba dienām darbnespējas periodā.
Darbnespējas lapu B apmaksā VSAA. Jāņem vērā, ka no 2018. gada tiesībām uz B lapas slimības pabalstu noteikts kvalifikācijas periods, t.i., sociālās apdrošināšanas iemaksām jābūt veiktām ne mazāk kā 3 mēnešus pēdējo 6 mēnešu periodā vai 6 mēnešus pēdējos 24 mēnešos. Kvalifikācijas periods neattieksies uz gadījumiem, kad tiek kopts slims bērns, kas nav sasniedzis 14 gadu vecumu.
Likuma “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu” 13. panta pirmajā daļā noteikts, slimības pabalstu piešķir un izmaksā par laiku no darba nespējas 11. dienas līdz darbspēju atgūšanas dienai, bet ne ilgāku par 26 nedēļām, skaitot no darba nespējas pirmās dienas, ja darba nespēja ir nepārtraukta, vai ne ilgāku par 52 nedēļām triju gadu periodā, ja darba nespēja atkārtojas ar pārtraukumiem.
Tādējādi, ja 9. jūlijā darbiniekam ir slimības lapa B, šo dienu apmaksā 80 procentu apmērā no pabalsta saņēmēja vidējās apdrošināšanas iemaksu algas.
Vai 8., 9. jūliju var piešķirt kā papildatvaļinājuma par bērnu dienu?
Nē, jo saskaņā ar Darba likuma 151. pantu papildatvaļinājums ir piešķirams darbinieka darba dienās. Ja saskaņā ar grafiku darbiniekam ir jāstrādā 2018. gada 8.vai 9. jūlijā, viņš var vienoties ar darba devēju par papildatvaļinājuma izmantošanu minētajās dienās. Papildatvaļinājumu nepiešķir darbinieka atpūtas laikā, piemēram, nedēļas atpūtas dienā vai svētku dienā.
