SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
20. jūnijā, 2018
Lasīšanai: 6 minūtes
RUBRIKA: Skaidrojums
TĒMA: Valsts pārvalde
1
10
1
10

Lai neļautu sevi maldināt, jāzina, kā nosaka amatpersonu algas

Publicēts pirms 5 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>

LV portāla infografika; Avots: Finanšu ministrija; 2018. un turpmākajiem gadiem rādītāju prognozes

Viltus ziņu izplatītāji aktīvi cenšas uzķert sabiedrības interesi, virsrakstos kaitinot, ka cilvēkiem vara atkal kaut ko atņems no dienišķās maizes. Ir arī mēģinājumi izraisīt negācijas ar vēstījumiem, ka “otra puse”, piemēram, amatpersonas, vienlaikus neaizmirst par sevi. Piemēram, ar dāsnu atalgojumu.

īsumā
  • Ne deputātiem, ne ministriem algas nenosaka un nemaina budžeta izstrādes procesā, bet gan saskaņā ar Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā paredzēto.
  • Saskaņā ar minēto likumu atalgojumu nosaka, valstī vidējo algu reizinot ar likumā konkrētai amatpersonai noteikto koeficientu.
  • Nosakot algas amatpersonām, ņem vērā vidējo algu valstī aizpagājušajā gadā. Vidējais darba samaksas apmērs 2017. gadā pieauga par 7,8%. Tādējādi arī ministru un Saeimas deputātu mēnešalgas 2019. gadā pieaugs par 7,8%.
  • 2018. gada 6. oktobrī notiks 13. Saeimas vēlēšanas. Galīgos lēmumus un budžeta likumprojektus pieņems jau jaunievēlētā Saeima.

Viltus ziņu portālos izplatīti vēstījumi par tēmu – deputāti, ministri, augstas amatpersonas, izstrādājot budžetu, jau no 1. augusta sev palielina algas par 800 eiro mēnesī. Dažkārt pat minētas lielākas summas – algas “viņi sev palielinās” par 1200 eiro.

Ir vismaz divas lietas, kas svarīgas saistībā ar amatpersonu algām. Pirmkārt, ne ministriem, ne deputātiem algas nenosaka valsts budžetā. Izņēmums ir Valsts prezidents. Piemēram, šim gadam likuma “Par valsts budžetu 2018. gadam” 35. pantā noteikts, ka izdevumi Valsts prezidenta atalgojumam mēnesī nepārsniedz 5121 eiro un reprezentācijas izdevumi mēnesī nepārsniedz 1025 eiro.

Otrkārt, algas mainās, pieaug, pamatojoties uz vidējās algas pieaugumu valstī, un to nosaka sasaiste ar Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumu.

Budžets izstrāde procesā

LV portāls Finanšu ministrijā interesējās, kādā stadijā ir budžeta izstrādes process un vai tajā tiek izskatīts jautājums par deputātu un ministru algu palielināšanu.

Gadskārtējā valsts budžeta likumprojekta un vidēja termiņa budžeta ietvara likumprojekta nākamajiem trim saimnieciskajiem gadiem sagatavošanas uzsākšanai un nodrošināšanai ar Ministru kabineta 2018. gada 12. marta rīkojumu Nr. 101 “Par likumprojekta “Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2019., 2020. un 2021. gadam” un likumprojekta “Par valsts budžetu 2019. gadam” sagatavošanas grafiku” ir apstiprināts abu likumprojektu sagatavošanas grafiks, informē FM Komunikācijas departamenta direktors Aleksis Jarockis.

FM pārstāvis norāda, ka darbs pie likumprojekta “Par valsts budžetu 2019. gadam” un likumprojekta “Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2019., 2020. un 2021. gadam” notiek atbilstoši apstiprinātajam grafikam.

2018. gada 6. oktobrī notiks 13. Saeimas vēlēšanas. Galīgos lēmumus un abus likumprojektus pieņems jau jaunievēlētā Saeima.

Saskaņā ar “Likuma par budžetu un finanšu vadību” 21. panta trešajā daļā noteikto Saeimas vēlēšanu gadā gadskārtējā valsts budžeta likuma (budžeta likumprojektu paketes) projekts iesniedzams Saeimai ne vēlāk kā četrus mēnešus pēc tam, kad jaunievēlētā Saeima izteikusi Ministru kabinetam savu uzticību.

Atbilstoši budžeta izstrādes grafikam ministrijas līdz 1. augustam iesniedz priekšlikumus par prioritārajiem pasākumiem un to īstenošanai nepieciešamo finansējumu Finanšu ministrijai un Pārresoru koordinācijas centram.

Vispārējās valdības budžeta plāna apstiprināšana Ministru kabinetā paredzēta 15. oktobrī.

Ar budžeta likumprojektu sagatavošanu saistītie jautājumi jāizskata arī Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē un Nacionālajā attīstības padomē, sarunas paredzētas arī ar Latvijas Pašvaldību savienību.

Algas nosaka likums

Kas attiecas uz jautājumu par ministru un deputātu algu noteikšanu, Finanšu ministrija paskaidro: saskaņā ar Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma (Atlīdzības likums) 4. panta otro daļu ministru un Saeimas deputātu mēnešalgas tiek noteiktas, ņemot vērā Centrālās statistikas pārvaldes oficiālajā statistikas paziņojumā publicēto valstī strādājošo aizpagājušā gada mēneša vidējo darba samaksas apmēru un piemērojot attiecīgu koeficientu.

Centrālās statistikas pārvaldes oficiālajā statistikas paziņojumā sniegtais valstī strādājošo mēneša vidējais darba samaksas apmērs no 859 eiro 2016. gadā ir pieaudzis līdz 926 eiro 2017. gadā, t.i., par 7,8%. Finanšu ministrija norāda – tādējādi arī ministru un Saeimas deputātu mēnešalgas saskaņā ar Atlīdzības likuma regulējumu 2019. gadā pieaugs par 7,8%. Atbilstoši Atlīdzības likuma 5.1 panta pirmajai daļai Saeimas deputāta mēnešalga 2018. gadā ir 2749 eiro, 2019. gadā – 2963 eiro, pieaugums par 214 eiro, un saskaņā ar Atlīdzības likuma 6. panta pirmās daļas trešo punktu ministra mēnešalga 2018. gadā ir 4020 eiro, 2019. gadā – 4334 eiro, pieaugums par 314 eiro.

Tas, kā veidojas šīs summas, izriet no piemērotajiem koeficientiem, kas noteikti Atlīdzības likumā. Likuma 5.1 pantā noteikts: Saeimas deputāta mēnešalgu nosaka, mēneša vidējās darba samaksas apmēram, kas noapaļots pilnos eiro, piemērojot koeficientu 3,2.

Savukārt ministriem un citām Saeimas ievēlētajām, apstiprinātajām un ieceltajām amatpersonām mēnešalgas aprēķina koeficienti noteikti likuma 6. pantā: Ministru prezidentam – 4,93; Ministru prezidenta biedram – 4,68; ministram, īpašu uzdevumu ministram – 4,68; parlamentārajam sekretāram – 3,63; valsts kontrolierim – 4,05; Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājam – 3,32 utt.

Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likums ir pieņemts 2009. gada 1. decembrī un ir spēkā kopš 2010. gada 1. janvāra.

Labs saturs
10
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI