AMATU KONKURSI
LASĪT VĒLĀK ( 3 )
SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
Lidija Dārziņa
LV portāls
15. maijā, 2018
Lasīšanai: 14 minūtes
RUBRIKA: Skaidrojums
TĒMA: Pensijas
21
21

Izplata viltus ziņu par pensionētas skolotājas bada maizi

LV portāla infografika

Vairākos portālos šopavasar publicēts stāsts par pensionētu skolotāju, kurai pēc 40 gadu darba jāiztiek vien ar 30 eiro mūža maizi. LV portāla veiktā analīze rāda, ka ticams šis stāsts nav. Vecuma pensiju Latvijā saņem gandrīz pusmiljons cilvēku. Tiesa, apmēram pieciem procentiem pensija ir mazāka par 100 eiro, bet ne jau cilvēkiem, kuri Latvijā nostrādājuši tik ilgus gadus.

īsumā
  • Līdz 100 eiro pensiju martā saņēma 23 153 pensijas vecuma cilvēki, apmēram 5% no visiem Latvijas vecuma pensionāriem.
  • Ir virkne iemeslu, kāpēc pensija var būt ļoti maza. Piemēram, ja Latvijas apdrošināšanas stāžs nav pietiekams, lai rastos tiesības uz pensiju, ņem vērā citas valsts darba stāžu, taču Latvijas pensiju piešķir tikai par Latvijas stāžu.
  • Vecuma pensijas minimālais apmērs ir piesaistīts valsts sociālā nodrošinājuma pabalstam (pašreiz 64,03 eiro) – ar koeficientu atkarībā no stāža.
  • Ņemot vērā nacionālo likumdošanu, cilvēkam, kuras Latvijas stāžs ir 40 gadi, vecuma pensijas apmērs nevar būt 30 eiro.

Kādos gadījumos pensija var būt maza, LV portāls lūdza skaidrojumu Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai.

Pētnieki nepatiesas informācijas izplatītājus, izveidojot šim nolūkam tīmekļvietnes, klasificē kā viltus ziņu portālus, paskaidrojot arī, ka tie pelna ar reklāmām. Šai reizē vairākās tīmekļvietnēs ir pārpublicēts stāsts par pensionāri it kā Saulkrastos, kurai pensija ir 30 eiro. Kundzei 70 gadu, vairāk nekā 40 gadus nostrādājusi oficiālā darbā par skolotāju. Un skarbi jautājumi virsrakstos – par ko viņai ēst, kā izdzīvot? Katrā no portāliem ir publicētas arī fotogrāfijas, tiesa, ilustratīvas. Vienai no “satraucošajām” publikācijām ir arī autors – Edgars Krustkalns, citos portālos stāsta autori ir anonīmi, tāpat kā šī stāsta varone – bijusī skolotāja, par ko tik liels uztraukums.

Kāpēc pensija maza?

Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) statistika liecina, ka līdz 100 eiro pensiju martā saņēma 23 153 pensijas vecuma cilvēki. Tie ir apmēram 5% no visiem Latvijas vecuma pensijas saņēmējiem.

Situācijas, kāpēc pensija var būt tik maza, ir ļoti dažādas. Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) Pensiju metodiskās vadības daļas vecākās ekspertes Ausma Ziemele un Sanita Letapura sagatavoja atbildes uz LV portāla jautājumiem, arī paskaidroja piemērus, lai saprastu, kādas situācijas ietekmē pensijas apmēru un kādos gadījumos tā nevar būt mazāka par tiesību aktos paredzēto minimālo pensiju.

Piemēram. Ir cilvēki, kuri savā mūžā nav strādājuši nevienu dienu, ir cilvēki, kuri ieradušies Latvijā īsi pirms pensijas vecuma sasniegšanas, ir tādi, kuri saņem citas valsts pensiju, bet vienlaikus viņiem ir tiesības arī uz Latvijas pensiju. Vēl izdienas pensijas saņēmēji, piemēram, jūrnieki, mākslinieki u. c., jo izdienas pensija netiek paaugstināta līdz minimālajam apmēram.

VSAA speciālistes skaidro: saskaņā ar pašreiz spēkā esošajām tiesību normām minimālais nepieciešamais apdrošināšanas stāžs tiesību noteikšanai uz Latvijas vecuma pensiju ir 15 gadi (līdz 2014. gada 1. janvārim – 10 gadi).

Ja personas uzkrātais Latvijas apdrošināšanas stāžs nav pietiekams, lai rastos tiesības uz pensiju, bet persona ir strādājusi vēl kādā Eiropas Savienības/Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstī vai valstī, ar kuru Latvijai ir noslēgts līgums par sadarbību sociālās drošības jomā, tad tiesības uz pensiju var noteikt apdrošināšanas periodu summēšanas rezultātā.

Tas nozīmē, ka tiesību noteikšanai uz pensiju tiek ņemts vērā arī citas valsts kompetentās iestādes apstiprinātais apdrošināšanas stāžs.

Piemēram. Personas Latvijas apdrošināšanas stāžs ir 9 gadi un Īrijas kompetentās iestādes apstiprinātais apdrošināšanas stāžs ir 7 gadi. Tiesības uz Latvijas vecuma pensiju var noteikt apdrošināšanas periodu summēšanas rezultātā, jo kopējais apdrošināšanas stāžs ir 16 gadi. Tomēr Latvijas vecuma pensija tiek aprēķināta tikai par Latvijas apdrošināšanas stāža deviņiem gadiem un piešķirta aprēķinātajā apmērā. Tādā gadījumā minimālais pensijas apmērs netiek nodrošināts.

Minimālā vecuma pensija Latvijā

Pensiju katram cilvēkam aprēķina individuāli. Viens piemērs visām situācijām nederēs. Bet, tā kā runa ir par publiski minētu gadījumu, kurā cilvēkam ir liels darba stāžs, piemēros salīdzināšanai sniegtas situācijas ar atšķirīgu darba stāžu, pieņemot, ka runājam par cilvēkiem, kuriem pašreiz ir 70 gadu, tātad 1948. gadā dzimušajiem.

2010. gadā likuma “Par valsts pensijām” Pārejas noteikumu 34. punkts, bet no 2012. gada 1. janvāra Ministru kabineta 05.12.2011. noteikumi Nr. 924 “Noteikumi par vecuma pensijas minimālo apmēru” paredz, ka vecuma pensijas minimālais apmērs nevar būt mazāks par valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu, kuram atkarībā no personas uzkrātā apdrošināšanas stāža (pilnos gados) piemēro atšķirīgu koeficientu.

No 01.01.2006. pabalsta apmērs ir 45,00 LVL jeb 64,03 EUR, invalīdam kopš bērnības no 01.01.2009. – 75,00 LVL jeb 106,72 EUR.

Līdz ar to vecuma pensijas minimālais apmērs ir:

  1. personām, kuru apdrošināšanas stāžs ir no 10 gadiem līdz 20 gadiem, koeficients ir 1,1 (minimālā pensija 70,43 eiro, invalīdam kopš bērnības – 117,39 eiro);
  2. stāžs ir no 21 gada līdz 30 gadiem, –1,3 (minimālā pensija 83,24 eiro, invalīdam kopš bērnības – 138,74 eiro);
  3. stāžs ir no 31 gada līdz 40 gadiem – 1,5 (minimālā pensija 96,05 eiro, invalīdam kopš bērnības – 160,08 eiro);
  4. stāžs ir 41 gads un vairāk gadu, – 1,7 (minimālā pensija 108,85 eiro, invalīdam kopš bērnības – 181,42 eiro).

Vai ar 40 gadu stāžu pensija var būt 30 eiro

Vai teorētiski (praksē) ir iespējama situācija, ka pensionētai skolotājai (jebkuram cilvēkam ar 40 gadu apdrošināšanas stāžu) pensija var būt tikai minimālajā apmērā vai pat mazāka?

VSAA speciālistes skaidro, ka saskaņā ar nacionālo likumdošanu nav iespējams, ka personas vecuma pensijas apmērs ir tikai 30 eiro. Ja tiesības uz vecuma pensiju ir noteiktas apdrošināšanas periodu summēšanas rezultātā, tad var būt šāds pensijas apmērs.

LV portāls lūdza VSAA aprēķināt teorētiski pensiju trijos gadījumos.

1. piemērs. Cilvēks dzimis 1948. gadā, stāžs deviņi gadi. Vecuma pensijā devās 2010. gadā. Kāda viņam varētu būt aprēķinātā pensija un kāda – piešķirtā?

VSAA skaidro, ka 2010. gadā, lai varētu piešķirt vecuma pensiju pēc nacionālās likumdošanas, apdrošināšanas stāžam vajadzēja būt 10 gadiem. Šai personai varētu būt piešķirts valsts sociālā nodrošinājuma pabalsts, kas ir lielāks par 30 eiro.

2. piemērs. Cilvēks dzimis 1948. gadā. Stāžs 28 gadi. Vecuma pensijā devās 2010. gadā. Kāda viņam varētu būt aprēķinātā pensija un kāda – piešķirtā?

VSAA norāda, ka pēc viena kritērija – kopējā stāža – nav iespējams aprēķināt vecuma pensijas apmēru, jo nepieciešams zināt – stāžs 28 gadi ir līdz 1995. gadam vai nē? Vai persona pēc 1996. gada 1. janvāra ir strādājusi vai nav strādājusi, ja strādājusi, tad kādā periodā un ar kādu algu?

Ja personas stāžs 28 gadi ir tikai līdz 1995. gadam, tad viņas vecuma pensijas apmērs 2010. gadā bija noteikts minimālajā apmēra 83,24 (64,03 x 1,3) EUR, bet indeksācijas rezultātā šobrīd tas ir 96,07 EUR. Turklāt šai personai ir piešķirta piemaksa 27,89 EUR apmērā. Līdz ar to šobrīd kopējā piešķirtā summa ir 123,96 (96,07 + 27,89) EUR.

3. piemērs. Cilvēks dzimis 1948. gadā, stāžs 40 gadi. Vecuma pensijā devās 2010. gadā. Kāda viņam varētu būt aprēķinātā pensija un kāda – piešķirtā?

Arī pēc šajā piemērā minētās pamatinformācijas VSAA nevar aprēķināt pensiju, jo nav zināms, kāds ir stāžs līdz 1995. gadam, ar kādu algu persona bija strādājusi un kādā periodā pēc 1996. gada.

Kā aprēķina vecuma pensiju?

Aprēķinot vecuma pensiju (skat. VSAA informāciju Vecuma pensijas aprēķins), ņem vērā pensijas pieprasītāja:

  • uzkrāto pensijas kapitālu laikā no 1996. gada 1. janvāra līdz pensijas piešķiršanas mēnesim;
  • vidējo apdrošināšanas iemaksu algu laikā no 1996. gada janvāra līdz 1999. gada decembrim;
  • apdrošināšanas stāžu līdz 1995. gada 31. decembrim;
  • laika posmu (gados), par kuru no pensijas piešķiršanas gada tiek plānota vecuma pensijas izmaksa (koeficients G).

Piemēram, cilvēks dzimis 1948. gadā, sācis strādāt 22 gadu vecumā – 1970. gadā, pensijas vecumu (62 gadus) sasniedzis 2010. gadā. Stāžs vairāk nekā 30 gadu. Tādā gadījumā pensijas aprēķina periodā viņam iekļauti arī četri gadi (1996., 1997., 1998. un 1999.), kuri “palielina” pensiju, jo par šiem četriem gadiem pensijas aprēķinā ieskaita nevis paša (iemaksu) algu, ja tā bija maza, bet gan vidējo (iemaksu) algu valstī (par iepriekš minētajiem gadiem). Ja cilvēkam alga bija 150,00 LVL (jeb 213,43 EUR), tad pensijas aprēķinā ņem vērā 552,62 LVL jeb 793,42 EUR.

Taču, ja stāžs nesasniedz 30 gadus, tad pensiju rēķina, ņemot vērā paša iemaksu algu, kura nevar būt mazāka par 40% no valstī noteiktās vidējās iemaksu algas (kalendāra gadā, kas beidzas gadu pirms tā gada, kurā tiek piešķirta pensija). Ņemot vērā iepriekš minēto piemēru, ja personai alga bija 150,00 LVL (jeb 213,43 EUR), tad 2010. gadā pensijas aprēķinā ņem algu 175,88 LVL jeb 250,25 EUR.

Piemaksa pensijai un indeksācija

Cilvēki, kuri pensionējās līdz 2011. gada 31. decembrim, saņem arī piemaksu – 0,70 LVL jeb 0,996 EUR par katru apdrošināšanas stāža gadu līdz 1996. gadam. No šā gada 1. jūlija senioriem, kuri pensionējās līdz 1996. gada 31. decembrim un kam pēc šī datuma vecuma pensija netika piešķirta no jauna, piemaksu pie pensijas par vienu stāža gadu palielinās līdz 1,50 eiro.

Katru gadu 1. oktobrī vecuma pensiju indeksē. No šā gada cilvēkiem ar ilgu darba stāžu (30 un vairāk gadu) indeksācija būs lielāka.

Tādējādi, ņemot vērā nacionālo likumdošanu, personai, kuras Latvijas stāžs ir 40 gadi, vecuma pensijas apmērs nevar būt 30 eiro.

VSAA preses sekretāre Iveta Daine ieteic: ja pensijas saņēmējam ir šaubas par savas pensijas apmēru, būtu jāvēršas VSAA nodaļā, lai noskaidrotu informāciju par savu pensiju.

Sociālais dienests: Cilvēki ar šādu ziņu būtu atnākuši arī uz pašvaldību

Pašvaldību un attiecīgi to sociālo dienestu rūpe ir sniegt palīdzību saviem iedzīvotājiem, kuri dzīvo trūkumā vai nonākuši kādā krīzes situācijā.

Saulkrastu novada sociālā dienesta vadītāja Kristīne Mozga teic, ka jau pirms laba laika (gan sociālajos tīklos) viņa ir pamanījusi interneta stāstu par kundzi, kura norādīta kā viņu novadā dzīvojoša. Diemžēl pierādīt, ka šāds cilvēks novadā nedzīvo, arī nav iespējams, nav taču minēts pat vārds, stāsta sociālā dienesta vadītāja, pieļaujot, ka ziņa ir provokatīva.

Bet ne jau par formālu attaisnošanos ir runa. Sociālais dienests nodrošina dažādus pakalpojumus un atbalstu iedzīvotājiem. K. Mozga stāsta, ka lielākā daļa klientu ir pensijas saņēmēji, kuriem pensija ir maza. Cilvēki savā starpā komunicē. Un nereti kāds arī sociālajam dienestam pastāsta, lūk, kaimiņiene sliktos apstākļos dzīvo, piekodinot – tikai es jums neko neesmu sacījis! Jo cilvēkam liekas, ka viņš būs kādu nosūdzējis, vienkārši sakot – negrib “stučīt”, vēsturiskās atmiņas niansi cilvēku attiecībās vērtē K. Mozga. 

“Mēs šo informāciju fiksējam arī tad, ja cilvēks vēlas palikt anonīms, sazināmies, mēģinām korekti un neuzkrītoši pārliecināties, kas tā ir par situāciju. Jābūt ļoti korektam, jo sociālā joma vispār ir ļoti jutīga,” piebilst K. Mozga.

Vispirms informācija tiek pārbaudīta dienesta datubāzē, lai pārliecinātos, vai šāds cilvēks novadā ir. Ja ir, sociālais darbinieks dodas uz mājām. Darbinieki arī kopā dienesta sēdē pārrunā gadījumu.

Saulkrastu novads nav liels, 6000 iedzīvotāju. Cilvēki vairāk vai mazāk viens par otru zina. Zina, kas ir sociālais dienests, kādu palīdzību var saņemt.

Bet situācijas ir dažādas. Ir cilvēki, kuri nevēlas izrādīt savu situāciju, varbūt nevēlas, ka no malas kāds lien dvēselē. Tās ir katra cilvēka tiesības – nelaist svešu savā privātajā dzīvē. Protams, sociālajam dienestam, saņemot informāciju no cilvēkiem, tā jau ir zīme, ka jāpārbauda, jo maz kas var būt – cilvēks viens pats dzīvo, daudzi informāciju iegūst internetā, bet vecajiem ļaudīm bieži vien nav ne interneta, ne datora. Viņi ir priecīgi, ka saņem informāciju.

“Turklāt pat tad, ja tāda situācija Saulkrastos būtu bijusi, tā pēc šādām publikācijām noteikti uzpeldētu, kāda pulsācija noteikti būtu bijusi. Mēs nedzīvojam uz vientuļas salas. Jo ir taču kaimiņi, cits caur citu ziņu padod, jaunie cilvēki tagad ir redzīgāki un jūtīgāki, uzrunā cilvēkus, iedrošina vērsties sociālajā dienestā. Ja runa patiešām būtu par kādu konkrētu saulkrastieti, gan jau būtu dzirdīgas ausis un acis un cilvēki būtu vērsušies sociālajā dienestā,” spriež K. Mozga, piebilstot, ka arī pati sabiedrība ir sociālā dienesta informācijas avots.

Tagad, protams, ja reiz tāda interese, vēlreiz palūkošot, kas rakstīts portālos par Saulkrastu pensionēto skolotāju, vēlreiz pārrunāšot. Taču, ko K. Mozga uzreiz varēja teikt: “Sociālajā dienestā par šo situāciju nekāda konkrētāka informācija nav ienākusi. Un starp tiem klientiem, kas mums dienestā ir, neviens nav ar tik zemu pensiju.”

Labs saturs
21
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
NOVĒRTĒ PĀRMAIŅAS