AMATU KONKURSI
LASĪT VĒLĀK ( 3 )
SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
Lidija Dārziņa
LV portāls
04. jūnijā, 2018
Lasīšanai: 9 minūtes
RUBRIKA: Skaidrojums
TĒMA: Labklājība
11
11

Vairo neapmierinātību, izplatot melus par sociāli jutīgu jautājumu

LV portāla infografika

Viltus ziņu portālos izplatītajai informācijai par to, ka jūnijā Latvijā samazinās minimālo algu, nav nekāda pamata. Kopš šā gada 1. janvāra valstī noteiktā minimālā alga ir 430 eiro, un pērn diskusijās par nodokļu reformu sociālie partneri vienojās, ka tāda tā būs trīs gadus.

īsumā
  • Saeimā pērn jūlijā pieņemtā nodokļu reformas likumu pakete ietver arī darbaspēka nodokļu reformu un minimālās algas paaugstināšanu no 380 eiro uz 430 eiro. Sociālie partneri vienojās, ka tā netiks mainīta trīs gadus.
  • Minimālā mēneša darba alga tiek ņemta vērā dažādās tiesiskajās situācijās – nosakot minimālos uzturlīdzekļus bērnam vai izmaksājot tos no Uzturlīdzekļu garantiju fonda, sodu sistēmā, personas materiālā stāvokļa noteikšanā, zaudējumu apmēra noteikšanā, pabalstu un kompensāciju noteikšanā.
  • Eiropas Savienības dalībvalstīs, kurās valsts nosaka minimālo algu, 10 gados minimālā alga pieaugusi visās dalībvalstīs, izņemot Grieķiju, kurā tā kļuvusi par 14% zemāka.

Viltus ziņu portāli, kas izplatījuši šo nepatiesību, „spēlē” uz katram jutīgu un saprotamu jautājumu. Turklāt liels skaits nodarbināto Latvijā saņem pat mazāk par minimālo algu. Kolīdz alga tiek noteikta augstāka, daudzi darba devēji pārformē darbiniekus uz nepilnu slodzi, lai tikai nevajadzētu ievērot valsts noteikumus.

Taču minimālās algas izmaiņas nenotiek bez saskaņošanas ar valdības sociālajiem partneriem, un šādiem lēmumiem vienmēr ir nepieciešami detalizēti aprēķini. Jo minimālās algas izmaiņas skar ne tikai algotos darbiniekus, bet arī pašnodarbinātos, kuru sociālās iemaksas ar likumu ir piesaistītas minimālās algas rādītājam. No algas un iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) atkarīgi pašvaldību ieņēmumi. Līdz ar to lēmuma apspriešanā būtu jābūt arī Latvijas Pašvaldību savienības viedoklim.

Minimālā mēneša darba alga tiek ņemta vērā arī dažādās tiesiskajās situācijās, piemēram, nosakot minimālos uzturlīdzekļus bērnam vai izmaksājot tos no Uzturlīdzekļu garantiju fonda, sodu sistēmā, personas materiālā stāvokļa noteikšanā, zaudējumu apmēra noteikšanā, pabalstu un kompensāciju noteikšanā. Piemēram, saskaņā ar likumu "Par valsts kompensāciju cietušajiem" izmaksu apmērs ir piesaistīts minimālās mēneša darba algas apmēram.

Turklāt jau pašreiz ne visas ģimenes, kurās ir pulciņš apgādājamo, spēj izmantot likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” paredzētos nodokļa atvieglojumus. Mazinot minimālo algu, šīs iespējas kļūtu pavisam rēgainas. Jo jau šogad par vienu apgādājamo atvieglojums mēnesī ir palielināts līdz 200 eiro. Tas turpinās pieaugt arī divus nākamos gadus, 2019. gadā sasniedzot 230 eiro un 2020. gadā – 250 eiro mēnesī par vienu apgādājamo. Turklāt arī pašam nodokļu maksātājam ir maksimālais neapliekamais minimums – šogad 200 eiro mēnesī, nākamgad 230 eiro, pēc tam 250 eiro.

Šajā LV portāla uzskaitījumā ir tikai daļa no situācijām, ko ietekmē minimālās algas izmaiņas. Bet pietiekami, lai varētu vērtēt, ka minimālās algas izmaiņas nevar būt lēmums, kas gatavots un paslēpjams kā adata siena kaudzē, lai tad parādītos kā zibens no skaidrām debesīm.

Lai būtu oficiāli skaidra situācija par viltus vēstījumu, LV portāls Labklājības ministrijai (LM) pārvaicāja: vai ir paredzēts samazināt valstī noteikto minimālo algu, vai šāds jautājums pašreiz ir ministrijas dienaskārtībā?

„Minimālo algu, kas no 1. janvāra Latvijā ir noteikta 430 eiro apmērā, nav plānots samazināt. Šāds jautājums nav bijis Labklājības ministrijas darba kārtībā un nav arī plānots. Pat teorētiski,” paskaidroja LM Komunikācijas nodaļas sabiedrisko attiecību speciālists Egils Zariņš.

430 eiro – minimālā alga nodokļu reformas paketē

Saeima pērn jūlijā pieņēma nodokļu reformas likumu paketi, tā ietvēra arī darbaspēka nodokļu reformu un minimālās algas paaugstināšanu.

Valdības sociālie partneri – Latvijas Darba devēju konfederācija un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība – pauda atbalstu nodokļu reformas tiesību aktu virzīšanai Saeimā vienotā paketē. Tostarp visas puses bija vienisprātis, ka minimālā alga Latvijā ir palielināma līdz 430 eiro, nosakot, ka tā netiek mainīta turpmākos trīs gadus.

Ar Ministru kabineta rīkojumu 2017. gada 24. maijā apstiprinātajā dokumentā „Par Valsts nodokļu politikas pamatnostādnēm 2018.–2021. gadam” norādīts, ka minimālās mēneša darba algas palielinājums no 380 līdz 430 eiro palielinās iedzīvotāju ienākumus, kā arī mazinās strādājošo nevienlīdzību, mazinās ēnu ekonomikas daļu.

Reformas dokumentos salīdzināta situācija Baltijas valstīs. Igaunijā pērn minimālā mēneša darba alga bija būtiski augstāka nekā Latvijā un Lietuvā (2017. gadā Igaunijā tā bija 470 eiro mēnesī, Latvijā un Lietuvā – 380 eiro mēnesī). Pēc reformas Latvijā tā ir 430 eiro mēnesī, kas ir augstāka nekā Lietuvā, bet joprojām zemāka nekā Igaunijā.

Pamatnostādnes tika izskatītas Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) 2017.gada 29.jūnija sēdē, un NTSP locekļi pieņēma lēmumu, ka valstī minimālā mēneša darba alga tiek paaugstināta no 380 eiro līdz 430 eiro, sākot ar 2018. gada 1. janvāri, un tā paliek nemainīga trīs gadus.

Minimālās algas apmērs – MK noteikumos

Minimālās algas apmērs – 430 eiro no 2018. gada 1. janvāra – ir noteikts ar grozījumiem Ministru kabineta noteikumos Nr. 656 „Noteikumi par minimālās mēneša darba algas apmēru normālā darba laika ietvaros un minimālās stundas tarifa likmes aprēķināšanu”.

Noteikumus izstrādāja Labklājības ministrija sadarbībā ar Finanšu ministriju, kas sakarā ar minimālās mēneša darba algas paaugstināšanu no 380 eiro līdz 430 eiro veica finanšu aprēķinus par ietekmi uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem.

Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, uz 2017. gada martu darba ņēmēju skaits, kuriem darba ienākumi ir minimālās mēneša darba algas apmērā 380 eiro un mazāk, bija 162,7 tūkstoši cilvēku, tai skaitā privātajā sektorā – 131,2 tūkstoši cilvēku un sabiedriskajā sektorā – 29,1 tūkstotis cilvēku. Savukārt darba ņēmēju skaits, kuriem darba ienākumi bija tieši minimālās mēneša darba algas apmērā, 2017. gada martā bija 29,6 tūkstoši, tai skaitā privātajā sektorā – 23,4 tūkstoši un sabiedriskajā sektorā – 5,8 tūkstoši.

Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola šopavasar medijos pauda, ka jau pirmajos mēnešos kopš nodokļu reformas ieviešanas ir redzami pozitīvi rezultāti, tajā skaitā par 22,7% ir samazinājies to cilvēku skaits, kas saņem algu, kas mazāka par minimālo, un tas liecina par aplokšņu algu samazināšanos.

Minimālās algas atšķirības ES valstīs

Eiropas statistikas biroja „Eurostat” materiālos atspoguļots, ka 2018. gada janvārī 22 no 28 ES dalībvalstīm (izņēmumi: Dānija, Itālija, Kipra, Austrija, Somija un Zviedrija) bija valstī noteikta minimālā alga. Šā gada 1. janvārī minimālās mēnešalgas dalībvalstīs krasi atšķīrās – no 261 Bulgārijā līdz 1999 eiro Luksemburgā.

Salīdzinājumā ar 2008. gadu minimālā alga (izteikta eiro) 2018. gadā pieaugusi visās ES dalībvalstīs, kurās bija valsts noteikta minimālā alga, izņemot Grieķiju, kurā tā ir par 14 % zemāka. Laikā no 2008. līdz 2018. gadam minimālā alga pieaugusi arī visās trijās Baltijas valstīs. Minimālā alga Latvijā 2008. gadā bija 160 latu (227,66 eiro).

Pamatojoties uz valstī noteiktās bruto minimālās mēnešalgas līmeņiem, šajā datu vākšanā iekļautās ES dalībvalstis „Eurostat” klasificē trīs dažādās grupās.

  • 1. grupa, kurā 2018. gada janvārī valstī noteiktās minimālās algas ir zem 500 eiro mēnesī. Šajā grupā ietilpst Bulgārija, Lietuva, Rumānija, Latvija, Ungārija, Horvātija, Čehija, Slovākija, minimālā alga šajās valstīs ir no 261 eiro Bulgārijā līdz 480 eiro Slovākijā.
  • 2. grupa, kurā minimālā alga pārsniedz 500 eiro, bet ir mazāka nekā 1000 eiro mēnesī. Šajā grupā ietilpst Igaunija, Polija, Portugāle, Grieķija, Malta, Slovēnija un Spānija. Minimālā alga šajās valstīs ir no 500 eiro Igaunijā līdz 859 eiro Spānijā.
  • 3. grupa, kurā valstī noteiktā minimālā alga pārsniedz 1000 eiro mēnesī. Šajā grupā ietilpst Apvienotā Karaliste, Vācija, Francija, Beļģija, Nīderlande, Īrija un Luksemburga; valstī noteiktā minimālā alga šajās valstīs ir no 1401 eiro Apvienotajā Karalistē līdz 1999 eiro Luksemburgā.

Jāpiebilst, ka gada laikā divas valstis ir pakāpušās augstākā grupā. Igaunija un Polija iepriekš bija pirmajā grupā.

Gatavojot nodokļu reformu, Finanšu ministrija atzina, ka minimālās algas palielināšana ir viens no populārākajiem nodokļu reformā ietvertajiem grozījumiem.

Labs saturs
11
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI