SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
Linda Balode
LV portāls
29. maijā, 2018
Lasīšanai: 9 minūtes
20
20

Izsludina viltus iesaukumu armijā

Maija vidū vairākos interneta portālos publicēta maldinoša informācija, ar kuru nākamgad izsludināts obligātais militārais iesaukums personām, kuras sasniegušas pilngadību. Aizsardzības ministrija apstiprina, ka šī ir viltus ziņa. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) kopš 2007. gada 1. janvāra ir pārtraukuši karavīru iesaukšanu obligātajā militārajā dienestā, un tā atjaunošana netiek plānota.

īsumā
  • Vairākos interneta portālos publicētā informācija par 2019. gadā gaidāmo obligāto iesaukumu armijā ir viltus ziņa.
  • NBS pārtrauca karavīru iesaukšanu obligātajā militārajā dienestā 2007. gada 1. janvārī, pilnībā pārejot uz profesionālo militāro dienestu.
  • Ar “klikšķu” portālu publicētajiem materiāliem, piemēram, sociālajā tīklā “Facebook”, dalās ievērojams skaits cilvēku.
  • Pastāv atšķirība starp viltus ziņu “klikšķu” portālā un nepatiesu informāciju, dezinformāciju vai pat propagandu kādā no medijiem.

Maijā vairākās interneta vietnēs ir izplatīta viltus ziņa, ka, sākot ar nākamo gadu, daudziem, kas būs sasnieguši 18 gadu vecumu, pat sievietēm, jādodas armijā. Kādam no šiem sacerējumiem norādīta arī autore (Anete Stapkeviča), bet citās vietnēs šis vēstījums ir anonīms un pat bez publicēšanas datuma. Acīmredzot, lai ziņai piešķirtu lielāku ticamību, dažās publikācijās nepatiesā informācija balstīta it kā Aizsardzības ministrijas (AM) padomnieka krīzes vadības un mobilizācijas jautājumos Jura Mača teiktajā.

Medijā, kas vēlas viest uzticību, jābūt atrodamai redaktoru un žurnālistu kontaktinformācijai (telefona numurs un redzama e-pasta adrese). Minētajā gadījumā LV portāla centieni sazināties ar konkrētās viltus ziņas autori A. Stapkeviču, izmantojot visas interneta vietnē norādītās iespējas, bija nesekmīgi.

Tiesa, izdevās sazvanīt kāda cita līdzīga satura portāla pārstāvi. Arī šajā vietnē bija publicēta viltus ziņa par obligāto iesaukumu armijā. Sazvanītā persona atzina, ka nespēj paskaidrot, kādos faktos ir balstīts portālā publicētais vēstījums, kurā apgalvots, ka “sākot ar 2019. gadu, visus vīriešus, kā arī sievietes no 18–46 gadiem, sūtīs Latvijas armijā”. Minētās interneta vietnes pārstāvis sacīja, ka nav arī nevienas citas šajā jautājumā kompetentas personas.

Izrauti no konteksta seni vēstījumi

Viltus ziņu portālu vēstījumos visbiežāk nemēdz izmantot atsauces uz konkrētiem avotiem. Taču vēstījumā par obligāto militāro dienestu citēts AM pārstāvis J. Mačis. Kā liecina LV portāla veiktā analīze, viltus vēstījumā šajā gadījumā ievīts no konteksta izrauts vienpadsmit gadus sens J. Mača sacītais.

Šobrīd AM NBS Apvienotā štāba Mobilizācijas un rekrutēšanas pārvaldes Mobilizācijas un rezerves karavīru apmācību plānošanas daļas virsnieks Juris Mačis (toreiz viņš bija AM padomnieks struktūrvienībā Krīzes vadības un mobilizācijas departamentā) stāsta, ka 2007. gadā viņam bija uzdevums izstrādāt Ministru kabineta (MK) noteikumus par rezerves karavīru un rezervistu reģistrēšanu, uzskaiti, kā arī iesaukšanu uz mācībām un informācijas pieprasīšanu. Tāpat viņam tika uzdots sagatavot informāciju presei par izmaiņām saistībā ar obligātā militārā dienesta atcelšanu.

J. Mačim 2007. gadā publicētās ziņas teksts ir pazīstams, taču, viņaprāt, arī tas ir sagrozīts un saraustīts: “Šī informācija tika publicēta AM mājaslapā, un tās lielāki vai mazāki fragmenti tolaik tika plaši publicēti dažādos ziņu portālos, kā arī izmantoti par pamatu žurnālistu rakstiem.” Arī toreiz AM vērsa uzmanību uz nepareizo ziņas interpretāciju virsrakstā, bet nesaņēma atbildi un precizējumi tajā netika veikti.

Viltus ziņas: ignorēt vai dalīties

Analizējot trīs dažādās interneta vietnēs publicēto vēstījumu popularitāti, secināms, ka ar viltus ziņu par obligātā militārā dienesta atjaunošanu sociālajā tīklā “Facebook” dalījušies kopumā vairāk nekā 10 000 cilvēku. Vienlaikus daudzi no viņiem, daloties ar informāciju, arī norāda, ka tie ir kārtējie meli.

Kultūras ministrijas Mediju politikas nodaļas vadītāja Aiga Grišāne skaidro, ka ir atšķirība, vai tā ir viltus ziņa “klikšķu” portālā, kas ar to pelna naudu, vai tā ir nepatiesa informācija, dezinformācija vai pat propaganda kādā no medijiem. Nesekot sociālajos tīklos portāliem, kuri ir uzbūvēti ar mērķi pelnīt ar “klikšķiem”, viņasprāt, ir pareizākā rīcība. Pretējā gadījumā cilvēki atbalsta informatīvās telpas piesārņošanu ar muļķībām. Kā vēl vienu labu piemēru cīņai ar acīmredzamiem viltus ziņu izplatītājiem A. Grišāne min Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica rīcību, informējot sociālo tīklu “Facebook” par šādas vietnes darbībām. Rezultātā konkrētam melu ziņu portālam liegta darbība šī sociālā tīkla vidē.

A. Grišāne arī norāda, ka dažādās situācijās var būt atšķirīga rīcība, pamanot nepatiesu informāciju medijos. “Piemēram, ja vēstures eksperts konstatē, ka plašsaziņas līdzeklis publicējis nepatiesus vēstures faktus, dalīšanās ar šādu informāciju, norādot uz sagrozītajiem faktiem, vērtējama pozitīvi, jo par to tiek informēta plašāka sabiedrība,” skaidro A. Grišāne.

Obligātais iesaukums atcelts kopš 2007. gada

NBS pārtrauca karavīru iesaukšanu obligātajā militārajā dienestā 2007. gada 1. janvārī, pilnībā pārejot uz profesionālo militāro dienestu. “Atjaunot obligāto militāro dienestu Latvija neplāno,” uzsver AM Militāri publisko attiecību departamenta preses nodaļas vecākā referente majore Sandra Brāle.

Militārā dienesta likuma vēsturiskās redakcijas (04.07.2006.–30.04.2007.) 16. pants paredzēja, ka vienības miera laikā komplektē no Latvijas pilsoņiem, kas iesaukti obligātajā aktīvajā militārajā dienestā, pieņemti profesionālajā dienestā, iestājušies militārajās izglītības iestādēs, pieņemti darbā par militārajiem darbiniekiem, kā arī pieņemti darbā štatā paredzētajos civilajos amatos. Savukārt no Militārā dienesta likuma spēkā esošās redakcijas 16. panta vairāki punkti ir izslēgti, proti, vienības miera laikā komplektē tikai no Latvijas pilsoņiem, kas pieņemti profesionālajā dienestā un pieņemti darbā štatā paredzētajos civilajos amatos.

Uz laiku zaudētu kaujas spējas

Kā pamato AM, lai obligātā militārā dienesta sistēma sniegtu rezultātu, tā atjaunošanai un uzturēšanai būtu nepieciešami ievērojami cilvēkresursi, finanšu līdzekļi un ilgs sagatavošanas laiks. “Mūsdienu kara un apdraudējuma apstākļos armijai ir jābūt augstā gatavībā un spējīgai ātri reaģēt, turklāt karavīram ir nepieciešamas prasmes izmantot attīstītas militārās tehnoloģijas, kuras nevar apgūt īsā laika periodā, piemēram, prasmes izmantot pretgaisa aizsardzības un prettanku ieročus,” norāda S. Brāle.

Tāpat viņa stāsta, ka obligātā militārā dienesta atjaunošanai nāktos pilnībā izmantot esošos profesionālā dienesta resursus, arī Zemessardzi, savukārt tādā gadījumā būtu pilnībā jāizformē profesionālā dienesta labākais resurss. Proti, obligātā dienesta apmācībai ir nepieciešami pieredzējuši un profesionāli virsnieki un instruktori, kuri ir pieejami vienīgi jau no esošā NBS personāla.

Vienlaikus NBS vismaz uz trim līdz pieciem gadiem zaudētu jebkādas kaujas spējas. “Komandējošo sastāvu nevar sagatavot īsā laika periodā, līdz ar to tam būtu jānāk no profesionālā dienesta vienībām, kas nozīmē tiešu to novājināšanu,” skaidro AM pārstāve. Valsts aizsardzības koncepcija nosaka, ka NBS miera laikā uztur 17500 militāri sagatavotus karavīrus, t.sk. 6500 profesionālā dienesta karavīrus, 8000 zemessargus un 3000 rezerves karavīrus.

Valsts aizsardzība – kolektīva un ikkatra atbildība

NBS nodrošina valsts militāru aizsardzību, kā arī miera laikā sniedz atbalstu civilajai sabiedrībai un iesaistās citu uzdevumu veikšanā likumos un starptautiskajos līgumos noteiktajā kārtībā. Kā norāda S. Brāle, valsts aizsardzība ir visas sabiedrības, valsts institūciju un valsts aizsardzības sistēmas atbildība.

Ikviens iedzīvotājs var izdarīt savu izvēli, kā viņš aizsargā valsti. “Tas var būt profesionālais dienests, dienests Zemessardzē vai Jaunsardzē, kā arī apzinīga un patriotiska attieksme savā privātajā dzīvē un darbavietā,” skaidro S. Brāle, vienlaikus norādot, ka Latvija ir pasaulē spēcīgākās militārās alianses NATO dalībvalsts.

“Šodien mēs veidojam tādu valsts aizsardzību, ka militāra agresija pret Latviju mūsu pretiniekam maksās augstu cenu, valsts un katrs tās iedzīvotājs tiks aizsargāti par katru cenu, un tās atkārtota okupācija netiks pieļauta,” akcentē S. Brāle.

Labs saturs
20
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU