Ja kāds pasaka, ka viņam garšo zemenes, bet paziņa šo “garšas patikšanas apliecinājumu” pārnes uz pavisam ko citu, teiksim, avenēm, un stāsta to citiem, ir pamats uztraukties un apvainoties. Īpaši, ja šie citi cilvēkam tādēļ dzimšanas dienā atnes aveņu torti. Līdzīgi, ja sociālajā tīklā “Facebook” kāds izsaka savu patikšanu (Like) lapai A, bet šī lapa tiek pārvērsta un pārsaukta par lapu B, patikšanas izteicēja viedoklis faktiski tiek sagrozīts.
Tāds bija nesenais gadījums ar “Facebook” lapu “Rīga Online”, kas šķita politiski neitrāla vietne fotogrāfijām, patikas apliecinājumiem un komentāriem par Latvijas galvaspilsētu, bet tika pārveidota par klaji politisku “Saskaņa Online”, sev līdzi paņemot visus patikšanas izteicējus (Likes). Tas radīja iespaidu, ka ikkatrs, kam “patika” kāds Rīgas skats vai nesenā maratona foto, ir kļuvis par politiskās partijas “Saskaņa” piekritēju un atbalstītāju.
Par to itin drīz sākās tracis, un pēc sociālā tīkla lietotāju, tostarp žurnālistes Ingas Spriņģes, sūdzībām “Facebook” tika slēgta “Saskaņa Online” lapa. Tomēr tas prasīja ilgāku laiku un izraisīja itin skarbu diskusiju paša “Facebook” Latvijas lietotāju lapās.
Piemēram, juriste un biznesa konsultante Dace Kavasa vēl maija beigās (pirms lapas slēgšanas) rakstīja: “Es gan to sauktu par krāpšanu! Nelaikoju”, esmu bloķējusi. Bet caur draugiem, kas šo pseidosociāldemokrātisko veidojumu noteikti “Facebook” “nelaiko”, turpinu redzēt uzmācīgo reklāmu. Jo viņiem nav ne jausmas, ka Rīgas bildes vairs nav bildes, bet Putina atbalstītāju partijas lapa.”
Arī datu drošības eksperts Valdis Šķesters uzskata, ka, viņaprāt, šādu rīcību, lapas būtības nomaiņu, varētu uzskatīt par krāpniecību vismaz no ētikas viedokļa. “Rīga Online” sekotāji, visticamāk, dažādas politiskās pārliecības cilvēki, kam patika lapas saturs, tiek prezentēti kā “Saskaņas” politikas atbalstītāji.
Jāpiebilst, ka 6. jūnijā “Facebook” atkal kļuva redzama “Saskaņa Online” lapa, bet tā, cik saprotams, ir jauna politiska lapa un sev līdzi nav “aizvilkusi” agrākos “Riga Online” patikas izteicējus.
Jāizpēta, kam pieder sociālā tīkla lapa
V. Šķesteram ir arī padoms, kā nekļūt par “Facebook” vai cita sociālā tīkla pēkšņu pārmaiņu upuri: “Tas, ko es ieteiktu, ir likt Like tikai lapām, kurām lietotājs spēj identificēt, kas aiz tām stāv un kam tās pieder. Var arī paskatīties, cik ilga un kāda ir lapas vēsture. Mazāk vajadzētu pievērst uzmanību pārāk dāsniem piedāvājumiem un laimestiem, šokējošām ziņām, testiem un konkursiem “Facebook” lapās, kuru izcelsme ir neskaidra. Piemēram, nebūs nekas ļauns, ja darīšana būs ar oficiālu uzņēmuma vai organizācijas lapu, bet labāk izturēties rezervēti pret lapām, kur jūs, meklējot izcelsmi, labākajā gadījumā nonāksiet līdz tīmekļvietnei, kurā nav nekādas informācijas par piederību.”
Par “Saskaņas” lapas administratoru rīcību V. Šķesters sacīja, ka “viņi sarīkoja šmuci sev pašiem”, norādot, ka ir “smalkāki” veidi, kā vairot savu “laiku” skaitu. Pastāv pat iespēja sev nopirkt “laikus” vai sekotājus, kas ir izdevīgi lapām, kas apzināti izvieto reklāmu un vēlas uzrādīt lielāku auditoriju.
Datu drošības eksperts uzsvēra, ka pati lapas nosaukuma maiņa vēl nav nosodāma vai nelikumīga rīcība. To var darīt dažādu iemeslu dēļ, piemēram, lai nesajauktu pazīstama dziedātāja un sportista ar vienādu vārdu “fanu” lapas, lapas nosaukumu mainot no NN uz “Mēs mīlam NN dziesmas”. Vienlaikus V. Šķesters, atsaucoties uz viņam pazīstamu datu drošības un personas datu aizsardzības ekspertu, norādīja, ka “Facebook” tikai pēdējā laikā vispār sarosījies uzklausīt lietotāju sūdzības par dažādām nebūšanām ar viņu datu izmantošanu.
Analizē pazīstama amerikāņu NVO
Arī ASV nevalstiskā organizācija “Atlantic Council”, kas veicina ASV un Eiropas sadarbību, pamanījusi izdarības ar “Riga Online” un “Saskaņa Online” lapām. To analizējusi organizācijas digitālās “tiesu ekspertīzes” pētījumu laboratorija “Digital Forensic Research Lab” (DFRL). Analīzi (angļu valodā) rakstījusi DFRS līdzstrādniece no Latvijas Nika Aleksejeva. Viņas ziņojumā teikts: ““Saskaņa”, Latvijas lielākā partija, kas pārstāv krievvalodīgos, maldināja ar (sociālo tīklu) “Instagram” un “Facebook” kontiem, kurus sākotnēji sauca “Rīga Online”. Kontos dalījās ar skaistām Rīgas ainavām, un tās ieguva prāvu sekotāju skaitu. Nesen kontus pārdēvēja par “Saskaņa Online” un tajos sāka ievietot politisku saturu.”
“Šī taktika izrādījās efektīvs auditorijas ieguves rīks,” N. Aleksejeva turpina un secina, ka partija “nodrošināja fanu bāzi, kuri varbūt paši nebūtu abonējuši “Saskaņas” politisko saturu”.
“Šo gadījumu nevar ierindot kā dezinformāciju pēc šauras definīcijas – tīša viltus informācijas izplatīšana. Taču gadījums pārkāpj robežu uz auditorijas maldināšanu un vedināšanu uz satura avotu, kas nav tas, par ko uzdodas,” secināts DFRL rakstā.
“Facebook” lēni reaģē uz lietotāju sūdzībām
“Man pazīstams kiberdrošības pētnieks Stefans Tanase vairākas reizes publiski sūrojās, ka “Facebook” nereaģē uz viņa ziņojumiem par simtiem viltus kontu. Pirms “Cambridge Analytics” jezgas (par šī uzņēmuma desmitiem miljonu sociālā tīkla lietotāju datu izmantošanu ASV vēlēšanu ietekmēšanas centienos) “Facebook” bija izcili neatsaucīgs. Tagad vēl nav skaidrs, cik ļoti viņi ir mainījušies. Man jau liekas, ka pareizi būtu, ja valstī būtu kāda autorizēta valsts institūcija, uz kuras aicinājumiem šie monstri (“Facebook”, “Twitter” utt.) reaģētu prioritāri. Reakcijas laiks uz viltus kontiem un ļaunprātībām ir liela problēma,” teica V. Šķesters.
Eksperts arī brīdināja, ka, tuvojoties Saeimas vēlēšanām un likumdevēju vēlēšanām ASV, politiskas mahinācijas ar sociālajiem tīkliem var tikai pastiprināties gan Latvijā, gan globāli.
LV portāls lūdza arī politiskās partijas “Saskaņa” komentāru, bet to nesaņēma.
