Publicēts pirms 7 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
LV portāla infografika
Patlaban šīm Latvijai raksturīgo produktu grupām PVN likme ir 21%. Jāatzīmē, ka banāniem, citroniem un citiem eksotiskajiem augļiem nodoklis nemainās. Tas nav samazināts arī paprikai, arbūziem, vīnogām un melonēm, pat ja šie produkti būtu audzēti Latvijā.
Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola medijiem ir izteikusies, ka Finanšu ministrija rosina samazināto PVN likmi Latvijai raksturīgiem augļiem un dārzeņiem noteikt uz trim gadiem, lai tālāk vērtētu, vai šajā periodā sasniegti izvirzītie mērķi – apgrozījuma pieaugums un lielākas iespējas vietējiem ražotājiem.
Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) ģenerāldirektors Guntis Vilnītis, kura vadītā organizācija pirms gada ierosināja samazināto PVN pārtikai, ir gandarīts par valdības lēmumu, kas mazinās vēlmi īstenot PVN shēmas un palīdzēs konkurences cīņā vietējiem audzētājiem, un sola pie ministrijas doties ar nākamo iniciatīvu – ieviest preču ievešanas elektronisko deklarācijas kārtību.
Cenu kritums varētu sasniegt pat 6,7%
Zemkopības ministrija (ZM) informatīvajā ziņojumā "Par pievienotās vērtības nodokļa likmes diferencēšanu pārtikai" secinājusi, ka patlaban Latvijai raksturīgo augļu, ogu un dārzeņu produkcijas tirgus daļa, kurai tiek piemērota PVN 21% standartlikme, ir apmēram 30 līdz 40%. Vidēji Latvijai raksturīgo augļu, ogu un dārzeņu cenas varētu samazināties par 1,9 līdz 3,5%, tomēr, tā kā ir paredzams, ka legālā augļu, ogu un dārzeņu tirdzniecība palielināsies par 20%, vidējais augļu, ogu un dārzeņu cenu kritums varētu sasniegt pat 6,7%. Legāli strādājošo tirgotāju produkcijai cenas samazināsies par 13,2%. Krītoties produktu cenām, vidējais patēriņš varētu augt no 1,2 līdz 2,3%. Legāli strādājošo lauksaimnieku saražotās produkcijas realizācijas apjoms varētu palielināties par 8 līdz 8,6%.
Latvijai raksturīgo augļu, ogu un dārzeņu saraksts, kuriem būtu jāievieš samazinātā 5% PVN likme1:
Avots: Zemkopības ministrijas informatīvais ziņojums
Pēc LLU pētnieku aprēķiniem, valsts budžeta zaudējumi samazinātās 5% PVN likmes ieviešanas rezultātā prognozējami robežās no 3,9 līdz 5,7 miljoniem eiro. Par zinātnieku apsvērumiem saistībā ar nodokļa likmi LV portāls rakstīja publikācijā Zinātnieki par zemāku PVN likmi: Gan kristos cena, gan palīdzētu ražotājiem.
Piecas valstis bez samazināta PVN pārtikai
Latvija ir viena no piecām ES dalībvalstīm, kurās pārtikas produktiem netiek piemērota samazinātā PVN likme. Pārtikas produktiem PVN standartlikme tiek piemērotas tikai Dānijā, Bulgārijā, Lietuvā, Igaunijā un Latvijā. Tomēr atšķirībā no pārējām četrām minētajām valstīm Latvijā samazinātā 12% PVN likme tiek piemērota zīdaiņiem paredzēto specializēto pārtikas produktu piegādēm.
Samazinātā PVN likme atsevišķām pārtikas produktu piegādēm ES dalībvalstīs svārstās no 0% Apvienotajā Karalistē, Maltā un Īrijā līdz pat 18% Ungārijā.
Grib izskaust ēnu ekonomiku
ZM un lauksaimnieku organizāciju ieskatā augļu, ogu un dārzeņu nozarē darbojas daudz uzņēmēju, kas nereģistrē savus produkcijas pārdošanas darījumus un izvairās no PVN nomaksas budžetā, tāpēc ēnu ekonomikas īpatsvars augļu, ogu un dārzeņu nozarē varētu sasniegt pat 30–40%. Ministrija secinājusi, ka, tikai samazinot PVN likmi līdz 5%, nozarē būs iespējams panākt pozitīvāko un lielāko efektu, lai novērstu uzņēmēju darbošanos nelegālajā ekonomikā, kā arī veicinātu legālajā tirgū darbojošos augļu, ogu un dārzeņu ražotāju konkurētspēju. Līdz ar PVN likmes samazināšanu no 21% līdz 5% daudzi negodīgie uzņēmēji izvēlēsies reģistrēt savus pārdošanas darījumus un maksāt PVN budžetā, jo starpība starp cenu ar PVN un cenu bez PVN būs salīdzinoši neliela, tāpēc samazināsies uzņēmēju motivācija riskēt un tikt sodītiem par PVN nemaksāšanu.
"Izvēlēties dārzeņus kā pirmo grupu, kam samazināt PVN, ir pareizs lēmums, ja vērtējam kontrabandas iespaidu uz vietējiem dārzeņu audzētājiem."
Rīgas Ekonomikas augstskolas pētījumā aprēķināts, ka Latvijā laikā no 2013. līdz 2015. gadam absolūti lielākais ēnu uzņēmējdarbības līmenis ir bijis būvniecības nozarē – 40%, kurai seko mazumtirdzniecība ar 24,9%.
Īpaši daudz nelegālo darījumu ir augļu, ogu un dārzeņu sezonas laikā, kad Latvijā ieplūst ļoti liels lētu produktu apjoms no citām Eiropas Savienības valstīm. Piemēram, Latvijā importēto zemeņu un tomātu kopējā vērtība, kas nesakrīt starp citu valstu norādītajām eksporta vērtībām, no 2015. gada līdz 2016. gadam sasniedza 12,4 miljonus eiro.
Tirgotāji, kas preces tirgo nelegāli, ne vien nodarbojas ar sodāmu uzņēmējdarbību, bet arī ievērojami samazina tirgus cenas, ar kurām vietējiem ražotājiem ir grūti konkurēt. Turklāt augļi, ogas un dārzeņi ir preces, kuras ātri bojājas un kurām ir īss realizācijas termiņš, tāpēc pašmāju ražotājam nav iespējas savu izaudzēto produkciju realizēt brīdī, kad tās cena tirgū ir visizdevīgākā.
Ierobežojumi tirdzniecībā
ZM informatīvajā ziņojumā norāda, ka, ieviešot samazināto PVN likmi Latvijai raksturīgiem augļiem, ogām un dārzeņiem, paralēli jāīsteno Ekonomikas ministrijas izveidotās darba grupas ieteiktie pasākumi, ar kuriem tiks samazināta ēnu ekonomika lauksaimniecības un pārtikas preču tirdzniecībā tirgos un ielu tirdzniecības vietās. Darba rezultātā ir pieņemti grozījumi Ministru kabineta noteikumos Nr. 440 "Noteikumi par tirdzniecības veidiem, kas saskaņojami ar pašvaldību, un tirdzniecības organizēšanas kārtību".
Preču izcelsmes valsts kontroles veicināšanai grozījumos noteikts papildu pienākums pašvaldībai izsniegt izziņu tirdzniecības dalībniekiem ar informāciju par pašu audzēto svaigo augļu, ogu, dārzeņu un svaigas gaļas izcelsmi. Noteikts pienākums pašvaldībai reizi mēnesī informēt Valsts ieņēmumu dienestu un Pārtikas un veterināro dienestu par izsniegtajām atļaujām ielu tirdzniecībai, norādot tirdzniecības dalībniekus un realizējamo preču grupas.
Ar grozījumiem negodprātīgu tirgotāju izskaušanai tiek noteiktas papildu tiesības tirdzniecības organizatoram un tirgus pārvaldītājam:
Savukārt ēnu ekonomikas mazināšanai paplašinātas tirgu uzraudzības iestāžu pilnvaras un noteikts, ka tirgus pārvaldītāja darbību uzrauga un kontrolē arī VID un pašvaldības policija. Savukārt ielu tirdzniecības organizatoru papildus uzraudzīs VID un pašvaldības policija.
Jāvienojas ar tirgotājiem
ZM informatīvajā ziņojumā arī norāda, ka ir jāvienojas ar Latvijas mazumtirgotājiem par to, ka pārtikas precēm, kurām PVN likme būs 5%, cenas samazināsies arī mazumtirdzniecībā.
Mazumtirdzniecības uzņēmuma "Rimi Latvia" Kategoriju vadības departamenta direktors Milans Blūms arī atzīst, ka augļi un dārzeņi ir viens no segmentiem, kurā pelēkā tirdzniecība ir aktuāls jautājums, tāpēc pozitīvi vērtējams valdības lēmums par PVN samazināšanu šajā kategorijā.
"Tā ir ilūzija, ka cenu samazināšana par 10–15% var jūtami palielināt dārzeņu patēriņu."
"Samazinātās PVN likmes pārtikai ir labs instruments, kā pirmās nepieciešamības preces padarīt lētākas. Vienlaikus, saprotot, ka ieņēmumi no PVN ir ļoti nozīmīgi Latvijas valsts budžetam, ļoti rūpīgi jāizvērtē, kurām produktu grupām samazinātā likme būtu jāievieš. Izvēloties dārzeņus kā pirmo grupu, kam samazināt PVN, ir pareizs lēmums, ja vērtējam kontrabandas iespaidu uz vietējiem dārzeņu audzētājiem. Taču tas nebūs uzskatāmākais cenu samazinājums pircējiem, ņemot vērā, ka dārzeņu cenas ir ļoti mainīgas. Ir grūti prognozēt samazinājuma apmēru, ko izjutīs pircējs, jo svaigu augļu un dārzeņu cenu, ko nosaka piegādātājs, ietekmē sezonalitāte – raža, laikapstākļi, gadalaiks. Turklāt cenu svārstības ir jutīgas pat ļoti īsa perioda ietvaros."
Sauc par muļķīgu lēmumu
LV portāls publikācijā Kāpēc pārtikai vajadzētu vai nevajadzētu zemāku PVN likmi jau rakstīja, ka starp ekspertiem nepastāv vienprātība jautājumā par zemāku PVN likmi dārzeņiem.
"DNB bankas" ekonomists Pēteris Strautiņš uzskata, ka šāds lēmums nesasniegs galveno mērķi – veicināt šīs nozares attīstību Latvijā. "Tiks nedaudz samazinātas patērētāju izmaksas, bet radītais mīnuss valsts budžetā savukārt nozīmē, ka viņi saņems nedaudz mazāk valsts pakalpojumu un/vai maksās vairāk citos nodokļos. Tā ir ilūzija, ka cenu samazināšana par 10–15% var jūtami palielināt dārzeņu patēriņu."
Eksperts min Centrālās statistikas pārvaldes datubāzēs pieejamo informāciju, kura ļauj izvērtēt, kā ir mainījusies Latvijas iedzīvotāju iespēja iegādāties kartupeļus pie vidējiem ienākumiem un kā ir mainījies to patēriņš kopš 2002. gada. Kartupeļi ir Latvijas iedzīvotāju uzturā nozīmīgākā vietēji audzēto dārzeņu kultūra. Šajā laikā vidējās algas pirktspēja kartupeļu izteiksmē ir augusi apmēram trīskārt, bet kartupeļu patēriņš uz vienu iedzīvotāju ir samazinājies par 40%.
"Kartupeļu patēriņš samazinās nevis tāpēc, ka cilvēki nevarētu tos nopirkt, bet tāpēc, ka viņi var atļauties vairāk nopirkt kaut ko citu. Pieaugot labklājības līmenim, patērētāji sāk vairāk lietot salīdzinoši dārgus produktus. Viņi mazāk ēd kartupeļus un maizi, bet vairāk salīdzinoši dārgus piena un gaļas produktus," skaidro P. Strautiņš. "Ja ir runa par tiešām Latvijai raksturīgiem dārzeņiem, tad tie visumā ir diezgan lēti. Noteikti ir cilvēki, kuriem var būt grūti samaksāt pat par tiem, bet šajā gadījumā palīdzēt var sociālie dienesti, PVN samazināšana te nevar daudz līdzēt. Šādā veidā gan budžeta resursi, gan amatpersonu laiks tiek tērēts lēmumiem, kas nevar uzlabot sabiedrības labklājību. Šī lēmuma tiešās sekas būs niecīgas, taču ar to var tikt dots starta šāviens bezgalīgai nodokļu sistēmas raustīšanai un plosīšanai, lai apmierinātu dažādu nozaru intereses vai vismaz to šķietamās intereses."
Arī G. Vilnītis atzīst, ka samazinātā likme tiks piemērota ne tikai Latvijā audzētiem dārzeņiem un ogām, bet arī, piemēram, no Marokas ievestiem kartupeļiem vai zemenēm no Spānijas.
1Samazinātā PVN likme jānosaka svaigiem augļiem, ogām un dārzeņiem, tostarp mazgātiem, mizotiem, grieztiem un fasētiem, bet kas nav termiski vai kā citādi apstrādāti, piemēram, saldēti, sālīti, kaltēti.
