Nav naudas apmaksāt ārstēšanu. Ko darīt?

Pacienta iemaksa – maksimālā summa un atvieglojumi

Grupējot pēc apmaksas veida, var izdalīt divus plānveida ārstniecības pakalpojumu veidus: no valsts budžeta apmaksāti pakalpojumi, kurus saņemot pacientam ir jāveic pacienta iemaksa, un maksas pakalpojumi, kuri katram pacientam jāapmaksā pilnā apmērā atbilstoši ārstniecības iestādes noteiktajam cenrādim.

Valstī ir noteiktas vairākas iedzīvotāju grupas, kuras ir atbrīvotas no pacientu iemaksas pavisam. To vidū ir bērni, trūcīgas personas, I grupas invalīdi, politiski represētas personas un citas pacientu grupas, kuras uzskaitītas MK noteikumu Nr. 1529 "Veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtība" 23. punktā. Lai ārstniecības iestāde varētu piemērot atbrīvojumu no pacienta iemaksas, pacientam ārstniecības iestādē ir jāuzrāda dokuments, kas apliecina piederību kādai no šīm grupām, piemēram, izziņa par trūcīgās personas statusu.

Ja valsts apmaksāts pakalpojums tiek saņemts stacionārā (slimnīcā), ārstniecības iestāde papildus pacienta iemaksai var iekasēt pacienta līdzmaksājumu ne vairāk kā 31,00 eiro apmērā par vienā stacionēšanas reizē operāciju zālē veiktajām ķirurģiskajām operācijām. Taču kopējais pacienta iemaksas apmērs par katru stacionēšanas reizi vienā slimnīcā nedrīkst pārsniegt 355,72 eiro. Savukārt pacienta iemaksu kopsumma par kalendāra gadā saņemtajiem ambulatorajiem un stacionārajiem veselības aprūpes pakalpojumiem nedrīkst pārsniegt 569,15 eiro (sīkāks izklāsts pieejams LV portāla skaidrojumā "Pacienta iemaksu kopsumma gadā – 569,19 eiro").

15 dienas rēķina apmaksai un atliktais maksājums

Ja persona, saņemot valsts apmaksātu veselības aprūpes pakalpojumu, uzreiz nespēj samaksāt pacienta iemaksu vai līdzmaksājumu, to var izdarīt 15 dienu laikā pēc veselības aprūpes pakalpojuma saņemšanas vai citā laikā, ja par to ir panākta rakstiska vienošanās ar ārstniecības iestādi. Šādas tiesības pacientam nodrošina Ministru kabineta noteikumu 18. pants.

Šādos gadījumos jāvēršas pie ārstniecības iestādes personāla, lai noslēgtu vienošanos par atlikto maksājumu. Piemēram, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīca piedāvā noformēt vienošanos par atlikto maksājumu, kas sniedz iespēju nomaksāt rēķina summu pa daļām laika periodā līdz sešiem mēnešiem. "Slimnīca izprot, ka daudziem pacientiem ir sarežģīta finansiālā situācija un grūtības nomaksāt rēķinu un tāpēc nāk pretī šādā veidā," skaidro slimnīcas pārstāve Aija Lietiņa.

Slēgt divpusēju līgumu par dalītu samaksu kādā konkrētā laika posmā piedāvā arī citas slimnīcas, tomēr priekšnoteikumi atliktā maksājuma noformēšanai dažādās ārstniecības iestādēs var atšķirties un pacientam šādas vajadzības gadījumā būtu iepriekš jānoskaidro. Piemēram, lai gan MK regulējums par atlikto maksājumu neattiecas uz maksas pakalpojumiem, vienoties par atlikto/dalīto maksājumu ar Rīgas Austrumu klīnisko universitātes slimnīcu varot arī šādos gadījumos, norāda A. Lietiņa. Tikmēr Vidzemes slimnīcā tāda iespēja nav paredzēta. "Lai novērstu gadījumus, kad pacients atstāj slimnīcu, nesamaksājis par saņemtajiem maksas pakalpojumiem, ir ieviesta priekšapmaksa, kas dienas stacionāra un diennakts stacionāra maksas pakalpojumiem ir 80% no maksas pakalpojumu cenas," skaidro Vidzemes slimnīcas sabiedrisko attiecību speciāliste Benita Brila. Līdz ar to gadījumi, kad pacientam nav līdzekļu, lai samaksātu par saņemtajiem maksas pakalpojumiem, parasti esot saistīti ar pacientiem, kuriem sniegta neatliekamā medicīniskā palīdzība, nevis plānveida. Tad, izrakstoties no slimnīcas, ir iespējams slēgt līgumu par naudas atmaksas termiņu, norāda Vidzemes slimnīcas pārstāve.

Zobu plomba kredītā

Atšķirīga situācija ir zobārstniecībā, kur valsts apmaksāti ārstniecības pakalpojumi paredzēti tikai dažām pacientu grupām (pilnā apjomā bērniem līdz 18 gadu vecumam un 50% apmērā – Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībniekiem). Pārējiem, lai salabotu zobus, jāmaksā pēc ārstniecības iestādes noteiktā pakalpojumu cenrāža un iespēju veikt atlikto/dalīto maksājumu par maksas pakalpojumiem normatīvie akti neparedz.

Neraugoties uz to, piemēram, "Stomatoloģijas institūtā pacients var maksāt arī 3 dienu laikā [pēc pakalpojuma saņemšanas] ar pārskaitījumu gadījumos, ja ir veikta iepriekš neplānota dārga ārstēšana vai pacientam ir vēlme maksāt ar pārskaitījumu," informē Stomatoloģijas institūta pārstāve Ieva Lielmane. Taču jārēķinās, ka privātās zobārstniecības praksēs šādas pretimnākšanas, visticamāk, nebūs.

"Finansiālu grūtību gadījumā slimnīca no savas puses lūdz pacientus neiziet no slimnīcas, neatrisinot jautājumu par rēķina nomaksu."

Tā vietā daudzas zobārstniecības klīnikas, tai skaitā Stomatoloģijas institūts, piedāvā pacientiem iespēju uz vietas noformēt kredītu/līzingu, lai veiktu samaksu par stomatoloģiskajiem pakalpojumiem pakāpeniski, maksājot kredītprocentus. Piemēram, informācija par kredīta/līzinga kompānijām, ar kurām sadarbojas Stomatoloģijas institūts, ir pieejama institūta mājaslapas sadaļā "Cenrādis" > "Kredīts zobārstniecības pakalpojumiem".

Neapmaksātos rēķinus nodod parādu piedzinējiem

Jebkurā gadījumā, neapmaksājot saņemto ārstniecības pakalpojumu, pacientam jārēķinās, ka itin drīz ar viņu sazināsies kāda no parādu piedziņas kompānijām. "Slimnīcas pamatfunkcija ir ārstniecība, un mums nav resursu, lai katram parādniekam atgādinātu par nepieciešamību apmaksāt rēķinu. Tādēļ parādu piedziņu esam nodevuši parādu piedziņas uzņēmuma "Lindorff" rokās," skaidro Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas preses sekretāre A. Lietiņa.

Ar parādu piedziņas kompānijām sadarbojas arī citas ārstniecības iestādes. Atšķirīgs ir "iecietības" laiks, cik ilgi konkrētā ārstniecības iestāde dod iespēju parādniekam savas saistības nokārtot. Piemēram, Vidzemes slimnīca gaida divas nedēļas, kā to paredz MK noteikumi. "Ja pacients nenorēķinās divu nedēļu laikā vai arī nepilda maksājumu, kas paredzēts parāda līgumā, slimnīca pacienta lietu nodod parādu piedziņas firmai," rezumē slimnīcas pārstāve B. Brila. Arī Stomatoloģijas institūts rīkojas salīdzinoši ātri. "Gadījumā, ja pacients rēķinu neapmaksā, persona par parādu tiek informēta telefoniski ar lūgumu to apmaksāt tuvāko trīs dienu laikā. Ja parāds netiek apmaksāts, tiek nosūtīta atgādinājuma vēstule par neapmaksāto pakalpojumu un nepieciešamību to apmaksāt 10 dienās. Ja sniegtais pakalpojums joprojām netiek apmaksāts, tad klienta dati tiek nodoti parāda piedziņas kompānijai," par kārtību Stomatoloģijas institūtā stāsta I. Lielmane.

Samērā ilgu laiku pacientiem pašiem nokārtot parādsaistības nodrošina Rīgas Austrumu slimnīca. "Nākam pretī pacientiem, kuri palikuši parādā, un informāciju par viņiem nododam parādu piedziņas uzņēmumam vien tad, kad rēķins nav apmaksāts jau pusgadu," norāda A. Lietiņa.

Pašvaldības atbalsts veselības jomā

Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likums paredz, ka krīzes situācijā, kad ģimene (persona) pašu spēkiem nespēj nodrošināt savas pamatvajadzības (ēdienu, apģērbu, mājokli, veselības aprūpi, obligāto izglītību), pašvaldība, neizvērtējot ģimenes (personas) ienākumus, var piešķirt vienreizēju pabalstu krīzes situācijā. Pabalstu veidus, apmēru un nosacījumus to saņemšanai nosaka katra pašvaldība saistošajos noteikumos.

Labklājības ministrijas apkopotā informācija1 liecina, ka pašvaldību sniegtais atbalsts saviem iedzīvotājiem ārstniecības pakalpojumu saņemšanai ir ievērojams. Pabalstiem veselības aprūpei pašvaldības 2016. gadā kopumā izlietojušas teju 3,5 miljonus eiro – tai skaitā 3,3 miljoni eiro izmaksāti naudā, bet 124 tūkstoši eiro piešķirti ārstniecības pakalpojumu apmaksai.

Turklāt iedzīvotāji vēršas pēc palīdzības pie savas pašvaldības ne tikai, lai apmaksātu pacienta iemaksas. Pašvaldības ikdienā risinātās problēmas, kas saistītas ar veselības aprūpes nodrošināšanu saviem iedzīvotājiem, ir dažādas. "Bieži vien papildu atbalsts no pašvaldības ir nepieciešams nepietiekamo "kvotu" dēļ, kad pakalpojums nav pieejams, medikamentu iegādei, zobārstniecības pakalpojumu apmaksai, briļļu un citu ierīču apmaksai bērniem, nokļūšanai ārstniecības iestādēs, ja cilvēks nevar pārvietoties ar sabiedrisko transportu utt. Protams, atbalsts nepieciešams arī pacienta iemaksām tām personām, kuras no tām nav atbrīvotas, piemēram, pensionāri ar mazām pensijām," secina Pašvaldību savienības padomniece veselības un sociālajos jautājumos Ilze Rudzīte.

Tiesa, pašvaldību iespējas ir atšķirīgas. I. Rudzīte min vairākas pašvaldības, kurās, pateicoties brīvprātīgai iniciatīvai, iedzīvotājiem ir nodrošinātas speciālas atbalsta programmas, piemēram, personām ar onkoloģisku saslimšanu Daugavpils novadā (2016. gadā šim nolūkam izlietoti 24 tūkstoši eiro), hemodialīzes procedūrām un C hepatīta slimniekiem Rēzeknes novadā, tuberkulozes slimniekiem Tukuma novadā. Tikmēr Rīgas pilsētas pašvaldība ir izvēlējusies atbalstīt pensionārus un invalīdus, kuriem slimības dēļ ir nepieciešams lietot inkontinences līdzekļus un/vai urīnceļu katetrus.

Precīzu informāciju par konkrētas pašvaldības nodrošināto atbalstu veselības aprūpes jomā sniegs pašvaldības sociālais dienests.

1Labklājības ministrijas pārskati par sociālajiem pakalpojumiem un sociālo palīdzību 2016. gadā