SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
Edīte Brikmane
LV portāls
22. oktobrī, 2015
Lasīšanai: 16 minūtes
2
6
2
6

Valsts apmaksāta profilakse bērniem – kāda un kāpēc tā nepieciešama?

LV portāla infografika;
Designed by Freepik

Katram bērnam no piedzimšanas brīža līdz pilngadības sasniegšanai valsts apmaksā regulāras profilaktiskas apskates pie ģimenes ārsta, oftalmologa (acu ārsta) un zobu higiēnista. Pie tām pieskaitāma arī imūnprofilakse jeb potēšana atbilstoši Vakcinācijas kalendāram.
īsumā

Bērniem valsts apmaksā profilaktiskās apskates un izmeklējumus:

  • regulāras apskates pie ģimenes ārsta;
  • trīs redzes pārbaudes pie acu ārsta (oftalmologa):  1-2 gadu, 3 un 6-7 gadu vecumā;
  • ikgadēju zobu higiēnista apmeklējumu no divu līdz 18 gadu vecumam, bet septiņu, 11 un 12 gadu vecumā valsts apmaksātu zobu higiēnu var veikt divas reizes gadā;
  • imūnprofilaksi atbilstoši Vakcinācijas kalendāram.
Ārstu speciālistu pieejamību iespējams pārbaudīt Nacionālā veselības dienesta interneta vietnē www.rindapiearsta.lv

Dažādu apstākļu dēļ bērniem, īpaši tiem, kuri jau izauguši no zīdaiņa vecuma, veselības profilakse netiek pilnvērtīgi izmantota. 2014.gadā aptuveni pusei (46,8%) bērnu vecumā no 7 līdz 18 gadiem nebija veikta profilaktiskā apskate pie ģimenes ārsta. Tāpat aptuveni puse jaundzimušo, sasniedzot gada vecumu, nesaņem valsts apmaksātu redzes pārbaudi pie oftalmologa. Arī par iespēju bērnam reizi gadā bez maksas apmeklēt zobu higiēnistu nezina visi bērnu vecāki. Vizītes dzīves steigā tiek atliktas vai aizmirstas, nesagaidot rindu pie speciālista, un beigās tiek izsvītrotas no svarīgāko darbu saraksta, jo bērns taču ir vesels un gan jau būs labi tāpat.  

Tomēr valsts apmaksātās profilaktiskās apskates un izmeklējumi bērniem nav ieviesti tāpat vien, lai aizpildītu jau tā pietiekami noslogotu mediķu ikdienu. Tās nepieciešamas, lai, regulāri sekojot līdzi strauji augošo bērnu attīstībai, veselības problēmas būtu iespējams atklāt pēc iespējas agrīni un attiecīgi tās novērst, ieguldot daudz mazākas pūles un līdzekļus.   

Kādas bezmaksas profilaktiskās apskates pienākas

Kādas profilaktiskās apskates un potes bērniem nepieciešamas un tiek apmaksātas no valsts budžeta, uzskaitīts Ministru kabineta noteikumu Nr.1529 "Veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtība" 1.pielikumā "Profilaktiskās apskates un izmeklējumi" un Nr.330 "Vakcinācijas noteikumi" 1.pielikumā "Vakcinācijas kalendārs".

Valsts apmaksātas profilaktiskās apskates un izmeklējumi bērniem

VECUMS

PROFILAKTISKĀS APSKATES UN IZMEKLĒJUMI

3.-5. dzīves diena (parasti dzemdību nodaļā slimnīcā)

  • 3.-4. dzīves dienā – dzirdes pārbaude ar otoakustiskās emisijas metodi
  • 3.-5. dzīves dienā asins parauga ņemšana fenilalanīna un tireotropā hormona noteikšanai asinīs (ja pirmais izmeklējums veikts agrāk nekā 3. dzīves dienā, līdz 28. dzīves dienai veic atkārtotu asins parauga noņemšanu)
  • Imūnprofilakse atbilstoši Vakcinācijas kalendāram:
    • pirmajās dzīves stundās (0-12) - B hepatīts (riska grupas bērniem);
    • 2.-5. dzīves dienā - tuberkuloze

Pirmais dzīves mēnesis

  • Ģimenes ārsts apskata bērnu mājas vizītē:
    • vienu reizi pirmajās 3 dienās pēc izrakstīšanas no slimnīcas (vai vienu reizi pirmajās sešās dienās pēc bērna dzimšanas, ja bērns dzimis plānotās dzemdībās ārpus slimnīcas);
    • vienu reizi trešajā dzīves nedēļā
  • Vecmātes, ģimenes ārsta praksē strādājošas māsas vai ārsta palīga (feldšera) veikta bērna apskate mājās:
    • vienu reizi pirmajās 3 dienās pēc izrakstīšanas no slimnīcas (vai vienu reizi pirmajās sešās dienās pēc bērna piedzimšanas, ja bērns dzimis plānotās dzemdībās ārpus slimnīcas);
    • turpmāk vienu reizi 10 dienās

Viens līdz seši mēneši

  • Vienu reizi mēnesī ģimenes ārsta veikta apskate prakses vietā. Ja vizīte pie ģimenes ārsta nenotiek, bērnu mājās apskata māsa vai ārsta palīgs (feldšeris).
  • Imūnprofilakse (potēšana) atbilstoši vakcinācijas kalendāram:

2 mēneši:

  • difterija, stinguma krampji, garais klepus, poliomielīts, b tipa Haemophilus influenzae infekcija un B hepatīts (kombinētā vakcīna);
  • pneimokoku infekcija;
  • rotavīrusu infekcija.

4 mēneši:

  • difterija, stinguma krampji, garais klepus, poliomielīts, b tipa Haemophilus influenzae infekcija un B hepatīts (kombinētā vakcīna);
  • pneimokoku infekcija;
  • rotavīrusu infekcija.

6 mēneši:

  • difterija, stinguma krampji, garais klepus, poliomielīts, b tipa Haemophilus influenzae infekcija un B hepatīts (kombinētā vakcīna);
  • rotavīrusu infekciju (ja zāļu lietošanas instrukcija paredz vakcīnas pret rotavīrusu infekciju trešo devu).

Septiņi līdz 11 mēneši

  • Māsas, ārsta palīga (feldšera) vai ģimenes ārsta veiktas apskates prakses vietā – divas reizes minētajā laika posmā. Ja vizīte ģimenes ārsta praksē nenotiek, bērnu mājās apskata māsa vai ārsta palīgs (feldšeris).

12 mēneši

  • Ģimenes ārsta veikta apskate ārsta prakses vietā. Ja vizīte ģimenes ārsta praksē nenotiek, bērnu mājās apskata māsa vai ārsta palīgs (feldšeris).
  • Hemoglobīna koncentrācijas noteikšana asinīs.
  • Imūnprofilakse atbilstoši vakcinācijas kalendāram (12-15 mēnešu vecumā):
    • difterija, stinguma krampji, garais klepus, poliomielīts, b tipa Haemophilus influenzae infekcija un B hepatīts (kombinētā vakcīna);
    • pneimokoku infekcija;
    • masalas, epidēmiskais parotīts, masaliņas, vējbakas (iespējama kombinētā vakcīna)

13 – 24 mēneši

  • Ģimenes ārsta veikta apskate prakses vietā – divas reizes gadā.
  • Redzes pārbaude pie acu ārsta (oftalmologa).
  • Imūnprofilakse atbilstoši vakcinācijas kalendāram (skat. imūnprofilaksi 12 mēnešu vecumā).

2 – 6 gadi

  • Reizi gadā ģimenes ārsta apskate prakses vietā.
  • Reizi gadā zobu higiēnista apmeklējums.
  • Redzes pārbaude pie acu ārsta (oftalmologa) 3 un 6-7 gadu vecumā.
  • Imūnprofilakse atbilstoši Vakcinācijas kalendāram (7 gadu veciem bērniem paredzēto imūnprofilaksi var veikt 6 gados, ja bērns uzsāk mācības izglītības iestādē).

7 – 18 gadi

  • Reizi gadā ģimenes ārsta apskate prakses vietā.
  • Reizi gadā zobu higiēnista apmeklējums. 7, 11 un 12 gadu vecumā valsts apmaksā 2 vizītes gadā.
  • Imūnprofilakse atbilstoši Vakcinācijas kalendāram.

7 gadi:

  • difterija, stinguma krampji, garais klepus, poliomielīts (kombinēta vakcīna);
  • masalas, epidēmiskais parotīts, masaliņas (vakcinē bērnus, kuri saņēmuši tikai vienu MPR vakcīnas devu);
  • vējbakas (vakcinē bērnus, kuri saņēmuši vakcīnas pirmo devu un nav pārslimojuši vējbakas).

12 gadi (meitenes):

  • masaliņas (nevakcinētas, nerevakcinētas meitenes, izņemot tās, kas pārslimojušas šo slimību);
  • cilvēka papilomas vīrusa infekcija.

14 gadi:

  • difterija, stinguma krampji, poliomielīts (kombinēta vakcīna);
  • B hepatīts (agrāk nevakcinētus bērnus).

Ik 10 gadus:

  • difterija un stinguma krampji.

Līdz gada vecumam - deviņas ģimenes ārsta apskates

Pirmās profilaktiskās apskates un izmeklējumi jaundzimušam bērniņam tiek veiktas slimnīcas dzemdību nodaļā (skat. tabulu). Ja mazulis ir vesels un kopā ar māmiņu gatavs doties uz mājām, turpmāko jaundzimušā veselības uzraudzību uzņemas ģimenes ārsts vai pediatrs. Atbilstoši profilaktisko pārbaužu plānam pēc izrakstīšanas no slimnīcas ir paredzētas divas ģimenes ārsta mājas vizītes – vienu reizi pirmajās trīs dienās pēc izrakstīšanas no stacionāra un pēc tam vienu reizi bērniņa trešajā dzīves nedēļā.

Papildus ģimenes ārstam jānodrošina vecmātes, māsas vai ārsta palīga mājas vizītes – vienu reizi pirmajās trīs dienās pēc izrakstīšanas no slimnīcas un tad vēl vienu reizi desmit dienās. "Lēmumu par to, vai uz mājas vizīti dosies māsa vai ģimenes ārsta palīgs, pieņem ģimenes ārsts atkarībā no medicīnas personāla nodrošinājuma ģimenes ārsta praksē," skaidro Nacionālā veselības dienesta (NVD) pārstāve Evija Štālberga.

"Regulārs zobu higiēnista apmeklējums var pasargāt bērnu no akūtām zobu sāpēm, kad uz valsts apmaksātu pakalpojumu vairs nav iespējams gaidīt."

Turpmāk, līdz mazulis sasniedz pusgada vecumu, reizi mēnesī paredzēta apskate  ģimenes ārsta prakses vietā, bet vēlāk – no 7 līdz 11 mēnešu vecumam – divas apskates. Kārtējā vizīte pie ģimenes ārsta noteikta arī, sasniedzot gada vecumu. Tādējādi mazulim pirmajā dzīves gadā kopumā nepieciešams veikt deviņas ģimenes ārsta apskates praksē.  Turklāt, ja šajā laika periodā kāda no obligātajām vizītēm pie ģimenes ārsta nenotiek, "lai nodrošinātu nepieciešamo profilaktisko apskati, kā arī noskaidrotu iemeslus, kāpēc bērna vecāki nav devušies uz profilaktisko apskati praksē, uz mājas vizīti dodas māsa vai ārsta palīgs," norāda NVD pārstāve. 

Regulāras ārsta apskates bērniņa pirmajos dzīves mēnešos ir ārkārtīgi svarīgas, lai sekotu līdzi pareizai jauna piebarojuma veida uzsākšanai, mazuļa fiziskajai un mentālajai attīstībai atbilstoši vecumam u.tml. Pat ja vecākiem aizdomu par veselības problēmām nav, profesionāla mediķa acs var laikus pamanīt attīstības traucējumus, kam jāpievērš pastiprināta uzmanība vai jānozīmē ārstēšana un procedūras, kas, savlaicīgi uzsāktas, var palīdzēt problēmu novērst vai mazināt. To saprot lielākā daļa vecāku, ko apliecina arī NVD dati: profilaktisko apskašu aptvere pacientiem vecumā līdz vienam gadam 2014.gadā sasniedza 99,2 procentus.

Ikgadējā profilaktiskā apskate veikta tikai pusei bērnu

Diemžēl vēlāk attieksme pret profilaksi, kas ir viens no primārās veselības aprūpes stūrakmeņiem, kļūst nevērīgāka. Atbilstoši profilaktisko apskašu un izmeklējumu plānam bērniem vecumā no viena līdz diviem gadiem paredzētas divas valsts apmaksātas profilaktiskās apskates pie ģimenes ārsta, bet no 2-18 gadu vecumam – reizi gadā. Taču mazo pacientu īpatsvars, kuriem tās tiek veiktas, pieaugot vecumam, sarūk.

Vecuma grupā no viena līdz 7 gadiem profilaktiskās apskates pie ģimenes ārsta 2014.gadā tika veiktas vien 64,9% bērnu, savukārt vecumā no 7-18 gadiem bērnu īpatsvars, kam šāda ikgadējā apskate tika veikta, tikai nedaudz pārsniedza pusi, t.i., 53,2 procenti.

"Vizīte pie ģimenes ārsta akūtā saslimšanas gadījumā nav profilaktiska apskate, un tas nav piemērots brīdis to veikt."

"Tā ir ļoti aktuāla problēma," atzīst medicīnas sabiedrības "ARS" pediatre Astrīda Dzirniece. "Arī tad, ja bērns ir vesels, vienu reizi gadā pie ģimenes ārsta profilakses nolūkos noteikti ir jāatnāk." Īpaši tāpēc, ka mūsdienās bērni ļoti daudz laika pavada pie televizora, datora, ilgstoši sakņupuši sēž, turot modernās viedierīces klēpī. Šāds dzīves ritms atstāj iespaidu arī uz veselību. Tāpēc ārstes praksē gadās, ka vecāki vēršas pēc padoma, kāpēc bērns cieš, piemēram, no galvas sāpēm, bet līdz tam neviens nav pamanījis, ka bērnudārzniekam ir izveidojusies asimetriska stāja, sācis deformēties mugurkauls, ir kāju problēmas. Šādas izmaiņas nenotiek vienā dienā, taču profilaktiskās apskatēs tās iespējams konstatēt jau agrīni un attiecīgi rīkoties.

Mēdz būt arī tā, ka vecāki, kuru bērniem profilaktiska apskate nav veikta, patiesībā ģimenes ārsta kabineta durvis ver itin bieži – atvase iet bērnudārzā vai skolā, regulāri "saķer" kādu no vīrusiem un ir nepieciešamas zāles, ārsta izziņa izglītības iestādei par attaisnotu kavējumu. Maldīgi ir domāt, ka tā ir pietiekama veselības aprūpe. Vizīte pie ģimenes ārsta akūtā saslimšanas gadījumā ar augstu temperatūru, sāpošu kaklu vai ausi nenozīmē profilaktisko apskati, turklāt tas arī nav piemērots brīdis to veikt.

Profilaktiska redzes pārbaude pie acu ārsta

Papildus regulārajām profilaktiskajām apskatēm pie ģimenes ārsta katram bērnam valsts apmaksā trīs profilaktiskas apskates pie acu ārsta (oftalmologa). Pirmā redzes pārbaude paredzēta 13-24 mēnešu vecumā, bet nākamā apskate tiek veikta, kad bērns sasniedzis trīs gadu vecumu. Obligāta acu ārsta konsultācija bērnam noteikta arī pirms skolas gaitu uzsākšanas 6-7 gadu vecumā.

Diemžēl NVD dati liecina, ka lielai daļai bērnu noteiktajā vecumā valsts apmaksāta redzes pārbaude paliek neizmantota. 2013.gadā bērniem vecumā no 1-2 gadiem tika veiktas 11 765 profilaktiskās redzes pārbaudes, savukārt trīsgadīgiem bērniem acis pārbaudītas tikai 6202 reizes – tā ir tikai trešā daļa noteiktās vecuma grupas bērnu! Arī 2014.gadā aina ir līdzīga - unikālo mazo pacientu skaits, kam veikta valsts apmaksāta oftalmologa apskate, palielinājās vien par 2 procentiem.

"Lielai daļai bērnu noteiktajā vecumā valsts apmaksāta redzes pārbaude diemžēl paliek neizmantota."

"Situācija patiešām ir ļoti nopietna," piekrīt daktere A.Dzirniece. Iespējams, daudzi vecāki nav informēti, kāpēc agrīna redzes pārbaude bērniem ir tik būtiska, un vizīti pie speciālista atliek. Tomēr, pat ja šķiet, ka bērna attīstība norit normāli un ar actiņām viss kārtībā, mazulis apkārtējo pasauli neredz tik labi kā pieaugušie. Lai bērna redze attīstītos un pilnveidotos, ir nepieciešami vairāki gadi - taču visstraujākā redzes sistēmas attīstība notiek tieši pirmajos divos gados. Turklāt bērnam nav pieredzes, ko nozīmē redzēt labi vai slikti, tātad par traucējumiem, ja tādi būs radušies, viņš visticamāk nesūdzēsies. Taču nepamanītas novirzes no normas var ilgtermiņā atstāt vērā ņemamu ietekmi ne tikai uz mazuļa redzi, bet kļūt par cēloni mācīšanās un uzvedības grūtībām, kas var atstāt iespaidu uz bērna pašapziņu.

Iespējamās problēmas ar acīm savlaicīgi var konstatēt, tikai veicot profesionālu apskati, kad acu ārsts ar īpašu metožu palīdzību pārbauda šķielēšanas leņķi, acs ābolu kustību, veic acs dibena apskati, paplašinot zīlītes u.c. "Turklāt, ņemot vērā, ka mūsdienās bērni jau gada vecumā skatās televizoru, multiplikācijas filmas un spēlējas ar datoru, profilaktiskai vizītei pie acu ārsta ir jābūt pat obligātai," uzskata bērnu ārste.

Ikgadējs zobu higiēnista apmeklējums

Lai saglabātu zobu un mutes dobuma veselību, būtiskas ir arī regulāras profilaktiskās apskates pie zobu higiēnista. Tāpēc valsts apmaksāto profilaktisko pārbaužu sarakstā ir iekļauts ikgadējs zobu higiēnista apmeklējums no divu līdz 18 gadu vecumam, savukārt 7, 11 un 12 gadu vecumā valsts apmaksātu zobu higiēnu var veikt divas reizes gadā. Šāda veida profilakse sniedz iespēju sekot līdzi zobiņu augšanai, kā arī savlaicīgi izvērtēt nepieciešamību saņemt plānveida zobārstniecības pakalpojumus.

Lai gan bērniem līdz 18 gadu vecumam no valsts budžeta līdzekļiem tiek apmaksāti arī zobārstniecības pakalpojumi, akūtās situācijās tie ne vienmēr pieejami uzreiz, nereti uz pieņemšanu jāgaida vairākas dienas vai pat nedēļas. Regulārs zobu higiēnista apmeklējums var pasargāt bērnu no akūtām zobu problēmām, kad sāpju dēļ uz valsts apmaksātu pakalpojumu vairs nav iespējams gaidīt un ārstēšanas izmaksas, gribot negribot, vecākiem jāsedz no savas kabatas.

Neskatoties uz ieguvumiem, pārāk spožu ainu neatklāj arī dati par valsts apmaksāto zobu higiēnista pakalpojuma saņemšanu. Pie zobu higiēnista 2014.gadā vērsušies vien 50,93% valsts apmaksātus zobārstniecības pakalpojumus saņēmušie bērni (102 494 bērni), kas ir tikai par 2,65% vairāk nekā 2013.gadā (95 369 bērni).

Pakalpojuma pieejamību iespējams pārbaudīt vietnē rindapiearsta.lv

Valsts apmaksātus ārstniecības pakalpojumus un profilaktiskās pārbaudes bērniem piedāvā daudzas ārstniecības iestādes, kas ir līgumattiecībās ar Nacionālo veselības dienestu, un vecāki var brīvi izvēlēties pakalpojuma saņemšanas vietu.

Ar informāciju par ārstniecības iestādēm un tajās strādājošiem ārstiem, kuri sniedz valsts apmaksāto veselības aprūpi, var iepazīties NVD mājaslapas sadaļā "Līgumiestāžu saraksts" vai zvanot uz Nacionālā veselības dienesta bezmaksas informatīvo  tālruni 80001234 (darbdienās no plkst. 8.30 līdz 17.00).

Turklāt, izmantojot NVD uzturētajā interneta mājaslapā www.rindapiearsta.lv  pieejamo informāciju, ikviens var pārbaudīt, kur nepieciešamais pakalpojums (tai skaitā zobārstniecības) ir pieejams visātrāk. Vietnē lejuplādējamās tabulās norādīts, cik dienas jāgaida uz konkrētu valsts apmaksātu ārstniecības pakalpojumu konkrētā ārstniecības iestādē. Ja attiecīgajā ailē norādīta "0", tad rindas nav vai tā ir mazāka par piecām dienām. Piemēram, raksta tapšanas brīdī (21.oktobrī) Rīgā tuvāko piecu dienu laikā bija pieejami  25 valsts apmaksāta zobu higiēnistu pakalpojumi dažādos pilsētas rajonos (tai skaitā centrā). 

Labs saturs
6
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU