SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
Laura Studente
LV portāls
21. oktobrī, 2016
Lasīšanai: 12 minūtes
RUBRIKA: Skaidrojums
TĒMA: Lauku attīstība
2
1
2
1

Kā saņemt kompensācijas par putnu izdarītiem postījumiem

LV portāla infografika

Rudenī Latviju lielā skaitā caurceļo zosis, ziemeļu un mazie gulbji, kā arī dzērves. Šie putni pārlidojot koncentrējas lielos baros, bet kā atpūtas un barošanās vietas izvēlas arī lauksaimniecības zemes, nereti nodarot kaitējumu lauksaimniekiem, apēdot un nobradājot ziemāju laukus. Šī gada jūnijā spēkā stājās MK noteikumi, kas paredz, ka lauksaimnieki no Dabas aizsardzības pārvaldes var saņemt kompensācijas par nemedījamo putnu izdarītajiem postījumiem.
īsumā
  • Kompensācijai var pieteikties, ja būtiskus postījumus izdarījuši īpaši aizsargājami, nemedījamo sugu vai migrējošo sugu putni, kā arī zemes īpašnieks vai lietotājs veicis aizsardzības pasākumus postījumu novēršanai.
  • Postījumiem jābūt nodarītiem augkopības, akvakultūras, lopkopības vai biškopības nozarē.
  • Postījumu apmēram jāpārsniedz vienas minimālās mēnešalgas apmērs.
  • Kopš jūnija kompensāciju izmaksu veic Dabas aizsardzības pārvalde.

Migrējošie putni pulcējas lielos baros un ceļošanas laikā periodiski apstājas, lai atpūstos, paēstu un pārlaistu ceļošanai nelabvēlīgus laika apstākļus. Tā kā cilvēka saimnieciskās darbības rezultātā ir samazinājušās putnu dabiskās barošanās vietas, tad putni izvēlas apmesties cilvēka iekoptajos tīrumos, un migrācijas laiks ceļojošiem putniem nelabvēlīgos apstākļos ir īpaši smags pārbaudījums, skaidro Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) Stratēģiskās vadības un koordinācijas departamenta speciālisti.

Tāpēc caurceļojošas zosis, gulbji un dzērves barojas ziemāju laukos un rugainēs, savukārt zaudējumus akvakultūrai rada piecas būtiskākās zivēdāju sugas: gārņi (zivju gārnis vai lielais baltais gārnis), ķīri (lielais ķīris vai mazais ķīris), jūras krauklis, zivju ērglis, jūras ērglis. 

Kādos gadījumos zaudējumus var pieteikt kompensācijām?

Kompensāciju par zaudējumiem izmaksā no valsts budžetā šim mērķim paredzētajiem līdzekļiem pēc tam, kad konstatēts, ka postījumus nodarījuši īpaši aizsargājamo nemedījamo sugu vai migrējošo sugu dzīvnieki, nodarītie postījumi ir būtiski un zemes īpašnieks vai lietotājs postījumu vietā ir veicis aizsardzības pasākumus postījumu novēršanai.

Kompensāciju izmaksu kārtību nosaka MK noteikumi Nr. 353 "Kārtība, kādā zemes īpašniekiem vai lietotājiem nosakāmi to zaudējumu apmēri, kas saistīti ar īpaši aizsargājamo nemedījamo sugu un migrējošo sugu dzīvnieku nodarītajiem būtiskiem postījumiem, un minimālās aizsardzības pasākumu prasības postījumu novēršanai".

Kompensācijām var pieteikties, ja postījumi nodarīti:

  • augkopības nozarē - pavasara un rudens migrācijas sezonas laikā, bet ne biežāk kā vienu reizi katras sezonas laikā;
  • akvakultūras nozarē – ne biežāk kā reizi gadā;
  • lopkopības vai biškopības nozarē – par ikreizējiem nodarītajiem postījumiem.

Kompensāciju var pieteikt tikai gadījumā, ja ir veikti aizsardzības pasākumi postījumu novēršanai, kas noteikti MK noteikumu 7., 8. un 9. punktā. Piemēram, jābūt izmantotiem akustiskiem un vizuāliem atbaidītajiem utt. Papildus noteikts, ka, ja sākotnēji izvēlētais aizsardzības pasākums nav efektīvs, zemes īpašnieks vai lietotājs veic citus aizsardzības pasākumus postījumu novēršanai.

Sugu un biotopu aizsardzības likuma 10. panta trešā daļa gan paredz, ka kompensāciju neizmaksā, ja zemes īpašniekam vai lietotājam jau ir piešķirti citi valsts, pašvaldības vai Eiropas Savienības maksājumi, kas tieši vai netieši paredzēti par tiem pašiem saimnieciskās darbības ierobežojumiem vai īpaši aizsargājamo nemedījamo sugu un migrējošo sugu dzīvnieku nodarītajiem būtiskiem postījumiem, par kuriem tiesību aktos paredzēta kompensācija, kā arī tad, ja pretendents saņem atbalstu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes (ES) 2014. gada 15. maija regulu Nr. 508/2014 par Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu1.

Gadījumi, kad var pieteikties kompensācijām

Jaunie MK noteikumi ievieš kārtību, ka kompensācijas aprēķina un izmaksā Dabas aizsardzības pārvalde, nevis Valsts vides dienests, kā tas bijis iepriekš.

Kādos gadījumos var pieteikties kompensācijai?

  • Ja nodarīto zaudējumu apmērs pārsniedz vienas valstī noteiktās minimālās mēnešalgas apmēru (eiro).
  • Postījumu platība augkopībā konkrētajā zemes vienībā nav mazāka par 0,05 hektāriem.
  • Postījumi akvakultūrai nodarīti zivju dīķos, un katra zivju dīķa platība nav mazāka par 0,1 hektāru.
  • Postījumus akvakultūrai nodara būtiskākās zivjēdāju putnu sugas – gārņi (zivju gārnis (Ardea cinerea) vai lielais baltais gārnis (Egretta alba)), ķīri (lielais ķīris (Larus ridibundus) vai mazais ķīris (Larus minutus)), jūras krauklis (Phalacrocorax carbo), zivju ērglis (Pandion haliaetus), jūras ērglis (Haliaeetus albicilla),  kā arī ūdrs (Lutra lutra).

Izdarītie postījumu veidi:

  1. Augkopībā - attiecīgā kultūrauga (intensīvi vai bioloģiski audzēta) sējumu vai stādījumu postījumi.
  2. Akvakultūrā - zivju dīķos nodarītie postījumi. Zaudējumus akvakultūrai nosaka, ņemot vērā piecu būtiskāko zivjēdāju putnu sugu - gārņi (zivju gārnis vai lielais baltais gārnis), ķīri (lielais ķīris vai mazais ķīris), jūras krauklis, zivju ērglis, jūras ērglis – un ūdra klātbūtni;
  3. Lopkopībā vai biškopības nozarē - lauksaimniecības dzīvnieki ir nogalināti vai ievainoti un tādēļ likvidējami un bišu saimēm nodarīti postījumi.

Kā pieteikties kompensācijas saņemšanai?

Pēc postījumu konstatēšanas zemes īpašniekam vai lietotājam, vai viņa pilnvarotajai personai Dabas aizsardzības pārvaldē ir jāiesniedz pieteikums kompensācijas saņemšanai par augkopībai, akvakultūrai, lopkopībai vai biškopībai nodarītajiem zaudējumiem.

Pieteikumu var iesniegt klātienē jebkurā no Dabas aizsardzības pārvaldes birojiem, sūtīt pa pastu, sūtīt elektroniski, ja tas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir parakstīts ar elektronisko parakstu, vai arī izmantojot Vienotajā valsts un pašvaldību pakalpojumu portālā www.latvija.lv pieejamo tiešsaistes formu "Iesniegums iestādei".

Pieteikumam pievieno šādus dokumentus:

  • zemes lietošanas tiesības apliecinošu dokumentu, ja zemes lietošanas tiesības nav nostiprinātas zemesgrāmatā (ja pieteikumu iesniedz zemes lietotājs);
  • pilnvaru (ja pieteikumu iesniedz zemes īpašnieka vai lietotāja pilnvarotā persona);
  • Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrētu zemes robežu plānu. Ja pieteikumu iesniedz par akvakultūrai nodarītajiem zaudējumiem, zemes robežu plānā norāda zivju dīķus, kuros nodarīti postījumi;
  • iesniegumu de minimis atbalsta saņemšanai saskaņā ar normatīvajiem aktiem par de minimis atbalsta uzskaites un piešķiršanas kārtību lauksaimniecības nozarē, ja pieteikumu iesniedz par augkopībai, lopkopībai vai biškopībai nodarītajiem zaudējumiem;
  • iesniegumu de minimis atbalsta saņemšanai saskaņā ar normatīvajiem aktiem par de minimis atbalsta uzskaites un piešķiršanas kārtību zvejniecības un akvakultūras nozarē, ja pieteikumu iesniedz par akvakultūrai nodarītajiem zaudējumiem.

15 darbdienu laikā no pieteikuma iesniegšanas dienas iesniedzējs iesniedz Dabas aizsardzības pārvaldē šādus dokumentus (to apliecinātas kopijas):

  • Lauksaimniecības datu centra izsniegtu apliecinājumu, ka zivju dīķi, kuros nodarīti postījumi, ir reģistrēti kā akvakultūras dzīvnieku novietne atbilstoši normatīvajiem aktiem par lauksaimniecības un akvakultūras dzīvnieku, to ganāmpulku un novietņu reģistrēšanas kārtību, ja pieteikumu iesniedz par akvakultūrai nodarītajiem zaudējumiem;
  • ja zemes īpašnieks vai lietotājs ir bioloģiskās lauksaimniecības produktu ražotājs – normatīvajos aktos par bioloģiskās lauksaimniecības uzraudzību un kontroli noteiktās kontroles institūcijas izsniegtu apliecinājumu, ka lauksaimniecībā izmantojamā zeme, kur nodarīti postījumi, ir iekļauta bioloģiskās lauksaimniecības kontroles sistēmā atbilstoši normatīvajiem aktiem par bioloģiskās lauksaimniecības uzraudzības un kontroles kārtību, ja pieteikumu iesniedz par augkopībai nodarītajiem zaudējumiem;
  • Lauksaimniecības datu centra izsniegtu apliecinājumu, ka lauksaimniecības dzīvnieki, kuriem nodarīti postījumi, to novietne un ganāmpulks ir reģistrēti Lauksaimniecības datu centrā atbilstoši normatīvajiem aktiem par lauksaimniecības un akvakultūras dzīvnieku, to ganāmpulku un novietņu reģistrēšanas kārtību, ja pieteikumu iesniedz par lopkopībai vai biškopībai nodarītajiem zaudējumiem.

Pieteikuma izvērtēšana un kompensāciju piešķiršana

Lai novērtētu nodarītos zaudējumus, Dabas aizsardzības pārvalde izveido īpašu komisiju.

Ja postījumi nodarīti augkopībai vai akvakultūrai, tad 10 dienu laikā pēc tam, kad saņemts pieteikums un visi dokumenti, komisija, piedaloties iesniedzējam, veic pārbaudi dabā.

Ja postījumi nodarīti lopkopībai vai biškopībai, komisija nekavējoties pēc pieteikuma un dokumentu saņemšanas veic pārbaudi, piedaloties pieteikuma iesniedzējam, kurš dabā norāda postījumu platības.

"Migrācijas laiks ceļojošiem putniem nelabvēlīgos apstākļos ir īpaši smags pārbaudījums."

Piecu darbdienu laikā pēc komisijas pārbaudes akta parakstīšanas Dabas aizsardzības pārvaldes amatpersona atbilstoši MK noteikumiem nosaka zaudējumu apmēru un divu mēnešu laikā pēc zaudējumu apmēra noteikšanas pieņem lēmumu par kompensācijas piešķiršanu, nosakot kompensācijas apmēru, vai pieņem lēmumu par atteikumu piešķirt kompensāciju.

Kompensācijas apjoms katrā gadījumā var atšķirties un atkarīgs no vairākiem faktoriem. Kā informē Dabas aizsardzības pārvalde, tad pagaidām kompensācijas pēc jaunajiem MK noteikumiem vēl nav izmaksātas. Kopumā kompensāciju izmaksām laika periodā no 2016. līdz 2019. gadam ir paredzēti 291 374 eiro.

Kādos gadījumos uz kompensāciju pretendēt nevar?

Ne katrs zemes īpašnieks vai lietotājs var pretendēt uz kompensāciju, pat ja postījums atbilst visiem nepieciešamajiem parametriem. Tie ir gadījumi, ja:

  • zemes īpašnieks vai lietotājs nav samaksājis naudas sodus par pārkāpumiem vides jomā (ja tādi uzlikti), kā arī ir atlīdzinājis videi nodarītos zaudējumus (ja tādi tika nodarīti);
  • zivju dīķi, kuros nodarīti postījumi, nav reģistrēti Lauksaimniecības datu centrā kā akvakultūras dzīvnieku novietne atbilstoši normatīvajiem aktiem par lauksaimniecības un akvakultūras dzīvnieku, to ganāmpulku un novietņu reģistrēšanas kārtību, ja kompensāciju pieprasa par akvakultūrai nodarītajiem zaudējumiem;
  • to zivju dīķu platība, kuros nodarīti postījumi, nav reģistrēta Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā kā zeme zem zivju dīķiem, ja kompensāciju pieprasa par akvakultūrai nodarītajiem zaudējumiem;
  • zemes īpašnieks vai lietotājs vienlaikus nav to lauksaimniecības dzīvnieku īpašnieks, kuriem nodarīti postījumi, ja kompensāciju pieprasa par lopkopībai vai biškopībai nodarītajiem zaudējumiem;
  • lauksaimniecības dzīvnieki, kuriem nodarīti postījumi, to novietne un ganāmpulks nav reģistrēti Lauksaimniecības datu centrā;
  • lauksaimniecības dzīvnieki, kuriem nodarīti postījumi, nav apzīmēti atbilstoši normatīvajiem aktiem par lauksaimniecības un akvakultūras dzīvnieku, to ganāmpulku un novietņu reģistrēšanas un lauksaimniecības dzīvnieku apzīmēšanas kārtību;
  • zemes īpašniekam vai lietotājam ar tiesas lēmumu ir pasludināts maksātnespējas process, ar tiesas lēmumu tiek īstenots tiesiskās aizsardzības process vai ar tiesas lēmumu tiek īstenots ārpustiesas tiesiskās aizsardzības process, tam ir uzsākta bankrota procedūra, piemērota sanācija vai mierizlīgums vai tā saimnieciskā darbība ir izbeigta, vai tas atbilst normatīvajos aktos noteiktiem kritērijiem, lai tam piemērotu maksātnespējas procedūru;
  • ir pārsniegts attiecīgajā fiskālajā gadā, kā arī iepriekšējos divos fiskālajos gados saņemtā de minimis atbalsta kopējais apmērs atbilstoši Komisijas Regulā Nr. 1408/2013 vai Komisijas Regulā Nr. 717/2014 noteiktajam maksimālajam de minimis apmēram;
  • zemes īpašniekam vai lietotājam ir piešķirti citi valsts, pašvaldības vai Eiropas Savienības maksājumi, kas tieši vai netieši paredzēti par tiem pašiem saimnieciskās darbības ierobežojumiem vai īpaši aizsargājamo nemedījamo sugu un migrējošo sugu dzīvnieku nodarītajiem būtiskiem postījumiem, par kuriem normatīvajos aktos paredzēta kompensācija, kā arī tad, ja pretendents saņem atbalstu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes (ES) 2014. gada 15. maija Regulu Nr. 508/2014 par Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu.

1Regula atceļ Padomes regulas (EK) Nr. 2328/2003, (EK) Nr .861/2006, (EK) Nr. 1198/2006 un (EK) Nr.791/2007 un Eiropas Parlamenta un Padomes regulu (ES) Nr. 1255/2011.

Labs saturs
1
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU