SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
Vineta Vilcāne
LV portāls
08. jūnijā, 2016
Lasīšanai: 11 minūtes
1
2
1
2

Vai iesniegumu var rakstīt svešvalodā?

Iesniegumā fiziskai personai obligāti jānorāda vārds un uzvārds, adrese un, ja nepieciešams, citas ziņas, kas palīdz sazināties ar iesniedzēju.

FOTO: Freepik

Iesniegums ir oficiāls dokuments un viens no līdzekļiem, kas dod iespēju iedzīvotājiem risināt aktuālas problēmas. Iestādei, kurā iesniegums iesniegts, ir pienākums reaģēt - tātad sniegt atbildi uz oficiālajā dokumentā izteikto lūgumu, sūdzību, priekšlikumu vai jautājumu. Iesniegumu var iesniegt ne tikai papīra formātā, bet arī elektroniski un izteikt mutiski. LV portāls skaidro, kā labot iesniegumā radušos kļūdu, kādās situācijās iesniegumu drīkst iesniegt svešvalodā un kā rīkoties, ja atbildi nesniedz likumā noteiktajā termiņā.
īsumā
  • Iesniegumu var iesniegt rakstveidā, elektroniskā veidā vai izteikt mutvārdos.
  • Valsts un pašvaldības iestādei iesniegums jāiesniedz latviešu valodā.
  • Kļūdainos ierakstus iesniegumā pārsvītro un labojumus iezīmē ar ierakstu "Labotam ticēt".
  • Iestādei atbilde pēc būtības jāsniedz saprātīgā termiņā, bet ne vēlāk kā viena mēneša laikā no iesnieguma saņemšanas.
  • Iesniegumu likumā noteiktā termiņa kavējumu privātpersona var pārsūdzēt tiesā, ja privātpersona pamato, ka tādējādi tai radīts būtisks personas tiesību vai tiesisko interešu aizskārums.

Kārtību, kādā privātpersona iesniedz un iestāde vai privātpersona, kas īsteno valsts pārvaldes uzdevumus, izskata dokumentu, kurā ietverts iestādes kompetencē esošs lūgums, sūdzība, priekšlikums vai jautājums, un atbild uz to, noteic Iesniegumu likums. Jāņem vērā, ka privātiem uzņēmumiem, iestādēm un organizācijām u.c., kuru kompetencē nav īstenot valsts pārvaldes uzdevumus, nav pienākuma ievērot likumā minēto procedūru un termiņus. Piemēram, privātam uzņēmumam uz darbinieka iesniegumu nav obligāti jāatbild likumā minētajā termiņā.

Iesniegumu var iesniegt rakstveidā, elektroniski vai izteikt mutvārdos

Iesniegumu likuma 3. panta trešā daļa paredz, ka iesniegumu var iesniegt rakstveidā, elektroniskā veidā vai izteikt mutvārdos. Ja nepieciešams, mutvārdos izteiktu iesniegumu privātpersonas klātbūtnē iestādes darbinieks noformē rakstveidā un izsniedz tā kopiju iesniedzējam.

Saskaņā ar Iesniegumu likuma 2. panta trešo daļu iestāde iesniegumu izskatīšanai pieņem arī elektroniskā veidā, ja tas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir parakstīts ar elektronisko parakstu, kā arī tad, ja iesniegumu iesniedz un personas identitāti pārbauda, izmantojot tiešsaistes formas portālā Latvija.lv.

Nereti iedzīvotāji iestādēs vēršas ar iesniegumiem, tos nosūtot no sava inbox vai gmail, vai kāda cita servera e-pastus, piemēram, iesniegumu noformējot papīra formātā, parakstot, ieskenējot un pievienojot kā e-pasta pielikumu, vai arī iesnieguma tekstu ietverot e-pasta vēstulē. Būtisks ir jautājums, vai iestādei ir obligāti jāatbild arī uz šādā veidā saņemtu iesniegumu?

"Amatpersonu, kura pieļāvusi kavēšanos ar atbildi, var disciplināri sodīt."

"Ja iesniegums tiek iesniegts saskaņā ar Iesniegumu likumu vai Informācijas atklātības likumu, tad saskaņā ar Iesniegumu likuma 2. panta ceturto daļu un Informācijas atklātības likuma 11. panta otro daļu kārtību, kādā iestāde atbild uz šādiem iesniegumiem, nosaka pati iestāde (iestādes vadītājs). Atbilstoši labas pārvaldības principam uz šādu iesniegumu atbilde būtu sniedzama tādā pašā termiņā, kā uz parakstītu iesniegumu. Tomēr iestādes rīcība, atbildot uz šādu iesniegumu, nav pakļauta tiesas kontrolei. Tāpat, sniedzot atbildi uz šādu iesniegumu, iestādei būtu jāpievērš uzmanība tam, kādu informāciju tā ietver atbildē (īpaši tas attiecas uz personas datiem), jo pastāv risks, ka persona, kas ir iesniegusi šādu iesniegumu, nav tā pati, kas norādīta kā iesnieguma iesniedzējs, un nepastāv iespēja sūtītāja identitāti pārbaudīt.

Ja šāds iesniegums iesniegts administratīvā procesa ietvaros, tas ir uzskatāms par neparakstītu un iestādei šāds iesniegums jāatstāj bez virzības, dodot iesniedzējam saprātīgu termiņu trūkumu novēršanai," skaidro Tieslietu ministrijas preses sekretāre Ksenija Vītola.

Vai iesniegums drīkst būt svešvalodā?

Valsts valodas likuma 10. panta otrajā daļā teikts: valsts un pašvaldību iestādes, tiesas un tiesu sistēmai piederīgās iestādes, kā arī valsts vai pašvaldību uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības) no personām pieņem un izskata dokumentus tikai valsts valodā, izņemot šā panta trešajā un ceturtajā daļā un citos likumos noteiktos gadījumus.

Atsevišķās situācijās iesniegumu iespējams iesniegt arī svešvalodā. Likuma 10. panta noteikumi neattiecas uz personu iesniegumiem policijas un ārstniecības iestādēm, glābšanas dienestiem un citām iestādēm steidzamos medicīniskās palīdzības izsaukuma gadījumos, noziegumu izdarīšanas vai citu likumpārkāpumu gadījumos, kā arī tad, kad tiek izsaukta neatliekamā palīdzība ugunsgrēka, avārijas vai citos nelaimes gadījumos.

"Privātajās iestādēs sarakste var notikt arī svešvalodā."

Valsts valodas likuma 10. panta trešajā daļā teikts, ka dokumentus svešvalodā no personām pieņem, ja tiem pievienots Ministru kabineta noteiktajā kārtībā vai notariāli apliecināts tulkojums valsts valodā. Savukārt šī panta ceturtajā daļā teikts, ka valsts un pašvaldību iestādes, organizācijas un uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības) no ārvalstīm saņemtos dokumentus var pieņemt un izskatīt bez tulkojuma valsts valodā.

Kā LV portālam iepriekš norādījis Valsts valodas centrs, attiecībā uz privātajām iestādēm, organizācijām un uzņēmumiem nav stingri noteikts, ka iekšējā sarakste nedrīkst būt svešvalodā. Tomēr jāņem vērā, ka Valsts valodas likuma 8. panta otrā daļa paredz, ka privāto iestāžu, organizāciju, uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) darbiniekiem, kā arī pašnodarbinātajām personām valsts valoda lietvedībā un dokumentos jālieto tad, ja to darbība skar likumīgas sabiedriskās intereses (sabiedrisko drošību, veselību, tikumību, veselības aizsardzību, patērētāju tiesību un darba tiesību aizsardzību, drošību darba vietā, sabiedriski administratīvo uzraudzību).

Kādu valodu izvēlēties ir atkarīgs no tā, kādu iesniegumu privātajai iestādei (organizācijai, uzņēmumam) persona plānojusi rakstīt. Ja tas, piemēram, ir iesniegums par atvaļinājuma piešķiršanu, tad visdrīzāk šādu iesniegumu svešvalodā iesniegt nevarēs. Savukārt, ja, piemēram, iesniegumā tiek izklāstīti ierosinājumi, kā uzņēmumā uzlabot iekšējo komunikāciju, tad visticamāk šādu svešvalodā rakstītu iesniegumu varēs iesniegt.

Iesniegumā norādāmā informācija

Iesniegumā fiziskai personai obligāti jānorāda vārds un uzvārds, adrese un, ja nepieciešams, citas ziņas, kas palīdz sazināties ar iesniedzēju. Nepieciešamības gadījumā iesniegumam pievieno dokumentu kopijas, kas apstiprina iesniegumā minētos apstākļus.

Iesniegums jāiesniedz tai iestādei, kura ir tiesīga izskatīt konkrēto jautājumu. Iestādei konstatējot, ka saņemtais iesniegums pilnībā vai kādā daļā nav tās kompetencē, septiņu darbdienu laikā no iesnieguma saņemšanas dienas par to jāinformē iesniedzējs un, ja iespējams, jānorāda kompetentā iestāde, kurā vērsties. Saskaņā ar likumu iestāde var septiņu darbdienu laikā pēc iesnieguma saņemšanas pārsūtīt konkrēto iesniegumu citai iestādei, informējot par to iesniedzēju. Iestāde, kas saņēmusi pārsūtīto iesniegumu, Iesniegumu likumā noteiktajā kārtībā izskata iesniegumu un atbilstoši kompetencei sniedz uz to atbildi. Šādā gadījumā atbildes sniegšanas termiņu skaita no dienas, kad iesniegumu pārsūtījusi iestāde, kas to saņēma pirmā.

Ja iesniegumā radusies kļūda

Normatīvajos aktos noteikts, kā jārīkojas, ja iesniegtajā iesniegumā konstatēta kļūda, piemēram, kļūdaini norādītas ziņas par iesniedzēju. MK noteikumu Nr. 916 "Dokumentu izstrādāšanas un noformēšanas kārtība" 7. punktā teikts, ka dokumentā nedrīkst būt dzēsumi, aizkrāsojumi, nepaskaidroti labojumi, svītrojumi vai papildinājumi. Kļūdainos ierakstus pārsvītro un labojumus paskaidro ar ierakstu "Labotam ticēt", apliecinot šo ierakstu ar labojumu veikušās personas personisko parakstu, kā arī norādot personiskā paraksta atšifrējumu (vārda iniciāli un uzvārdu vai vārdu un uzvārdu) un labojuma datumu.

Kurš drīkst veikt labojumus iesniegumā – tikai iesniedzējs vai arī dokumenta pieņēmējs, sazinoties ar iesnieguma iesniedzēju, precizējot kļūdaini norādīto informāciju? "Grūti iedomāties situāciju, ka iesnieguma pieņēmējs labo kļūdu iesniegumā. Principā iesnieguma pieņēmējs varētu veikt labojumu saņemtajā iesniegumā, bet tad arī atbildība par labojuma pareizību ir jāuzņemas iesnieguma pieņēmējam. Parasti tomēr iestādes aicina personu pašu precizēt saņemto informāciju, vai nu iesniedzot iesniegumu ar precīzu informāciju, vai arī labojot esošo iesniegumu. Ja kļūda ir acīmredzama un pašsaprotama, tad uz kļūdainu ierakstu mēdz norādīt atbildē. Katrā iestādē var būt atšķirīga prakse," skaidro Tieslietu ministrijā.

Ko darīt, ja nesniedz atbildi?

Iestādei atbilde pēc būtības jāsniedz saprātīgā termiņā, ņemot vērā iesniegumā minētā jautājuma risināšanas steidzamību, bet ne vēlāk kā viena mēneša laikā no iesnieguma saņemšanas, ja likumā nav noteikts citādi, noteic Iesniegumu likuma 5. pants.

Privātpersonas iestādē var vērsties arī ar kopīgu iesniegumu, šādā gadījumā atbildi uz kolektīvo iesniegumu sniedz privātpersonai, kura attiecīgo iesniegumu parakstījusi pirmā, ja vien iesnieguma iesniedzēji nav norādījuši citu personu atbildes saņemšanai. Ja minētā persona nav sasniedzama, atbildi nosūta vienam no iesnieguma parakstītājiem, kurš ir norādījis savu adresi vai citas ziņas, kas palīdz ar viņu sazināties.

Ja atbildīgā amatpersona nav sniegusi atbildi uz iesniegumu likumā norādītajā termiņā, tai jārēķinās ar soda sankcijām.

Amatpersona, kura pieļāvusi kavēšanos ar atbildi var tikt disciplināri sodīta, norāda TM pārstāve K. Vītola, piebilstot: "Tomēr privātpersonai nav subjektīvu tiesību pieprasīt, lai amatpersonu disciplināri soda."

Iesniegumu likumā noteiktā termiņa kavējumu privātpersona var pārsūdzēt tiesā, ja privātpersona pamato, ka tādējādi tai radīts būtisks personas tiesību vai tiesisko interešu aizskārums, skaidro TM.

Tomēr nav tā, ka visos gadījumos iestādei ir obligāti jāsniedz atbilde. Iesniegumu likuma 7. pants nosaka piecas situācijas, kurās iestāde iesniegumu ir tiesīga atstāt bez izskatīšanas:

  1. iesniegumā nav norādīts iesnieguma iesniedzējs (fiziskajai personai – vārds, uzvārds un adrese; juridiskajai personai – nosaukums un juridiskā adrese);
  2. iesniegums nav parakstīts, izņemot Iesnieguma likuma 2. panta ceturtajā daļā minēto gadījumu;
  3. iesnieguma saturs ir klaji aizskarošs un izaicinošs;
  4. iesnieguma teksts objektīvi nav salasāms vai saprotams;
  5. atbilde uz iesniegumu ir dota iepriekš, un tā saturs attiecībā uz iepriekšējā iesniegumā norādītajiem tiesiskajiem vai faktiskajiem apstākļiem pēc būtības nav mainījies.

Otrajā līdz piektajā punktā minētajā gadījumā iestāde, norādot pamatojumu, informē privātpersonu, ka iesniegums tiek atstāts bez izskatīšanas.

Labs saturs
2
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU