Publicēts pirms 8 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Ja strīds tiek atrisināts uz vietas, tad septiņi no desmit klientiem pie komersanta atgriežas.
LV portāla kolāža;
Designed by Freepik
Turpmāk nosacījums par preces un pakalpojuma neatbilstību līguma noteikumiem attieksies uz:
Komersants ir atbildīgs tikai par tādiem defektiem, kas radušies sešu mēnešu laikā kopš preces nopirkšanas. Izņēmums ir, ja precei ir garantija ar citiem noteikumiem.
Prece skaitās līgumam neatbilstoša, ja tā neatbilst vai neveic funkcijas, kas norādītas tās aprakstā.
Patērētājs varēs pieprasīt neatbilstības novēršanu vai preces maiņu. Naudu varēs saņemt atpakaļ tikai tad, ja komersantam vai patērētājam maiņa vai novēršana radīs neērtības. Par maznozīmīgu neatbilstību naudu saņemt atpakaļ nevarēs.Izmaiņas preču un pakalpojumu definīcijā
No 2016.gada spēkā stājas vairākas jaunas normas Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, tomēr nemainīgs paliek komersanta pienākums nodrošināt preces vai pakalpojuma atbilstību līguma noteikumiem.
Atbilstoši likumam preces ir kustamas ķermeniskas lietas. Tātad preces var būt apavi, mobilais telefons u.c. Tāpat no nākamā gada pie precēm tiks pieskaitītas arī pakalpojuma sniegšanas rezultātā izgatavotas kustamas ķermeniskas lietas. Tas nozīmē, ka vairāki komercdarbības veidi, ko šobrīd uzskatām par pakalpojumiem, saskaņā ar Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 13.pantu kļūs par precēm. Piemēram, preces būs mēbeļu izgatavošana pēc pasūtījuma, šūšanas pakalpojumi utt.
Mainīsies arī pakalpojumu definīcija. Turpmāk Patērētāju tiesību aizsardzības likuma III nodaļa par līguma neatbilstību attieksies tikai uz tādiem pakalpojumiem, kuru rezultātā tiek uzlabota vai pārveidota jau iepriekš gatava prece, piemēram, ķīmiskās tīrītavas, remontdarbnīcas pakalpojumi. Līdzīgi kā precēm, arī pakalpojumiem jāatbilst līgumam – pakalpojumiem jābūt veiktiem ar profesionālo rūpību, ņemot vērā patērētāja intereses.
Līdz ar to Patērētāju tiesību aizsardzības likuma panti par līguma neatbilstību vairs neattieksies uz nenotikušiem koncertiem, tūrisma pakalpojumiem, skaistumkopšanas pakalpojumiem, apsardzes darbu un citiem pakalpojumiem, kas nav saistīti ar kustamām ķermeniskām lietām.
"Izmaiņas ir veiktas, jo regulējumu var sasaistīt tikai ar tādu kvalitāti, ko fiziski var novērtēt. Praksē ir grūti izmantot tādu terminu kā "nekvalitatīvs pakalpojums", bet gan pakalpojuma gadījumā ir iespējamas dažādas kvalitātes pakāpes. Piemēram, apsardzes pakalpojumiem ir cenai atbilstoši kvalitātes līmeņi. Ja cilvēks izvēlas lētāko apsardzes pakalpojumu, kur darbinieki atbrauc pēc pusstundas no signāla saņemšanas brīža, viņš nevar prasīt tādu pašu atbildību no apsardzes firmas, kura izvieto kameras un objektā ierodas jau pēc trīs minūtēm," Patērētāju tiesību aizsardzības centra organizētajā konferencē "Alternatīvo patērētāju strīdu risināšanas mehānismu ieviešana Latvijā" skaidroja PTAC direktore Baiba Vītoliņa.
Tādējādi turpmāk šīs nozares regulēs citi likumi un to panti, piemēram, Civillikums, Tūrisma likums, Apsardzes darbības likums. Tas arī nozīmēs, ka strīdus par šiem pakalpojumiem nevarēs skatīt ārpustiesas strīdu risināšanas ietvaros, jo tas nav saistīts ar pakalpojuma neatbilstību līgumam.
Kāda ir līgumam neatbilstoša prece?
Par līgumam neatbilstošu preci var uzskatīt, piemēram, iegādātus jaunus zābakus, kas nedēļas laikā ir saplīsuši. Patērētāju tiesību aizsardzības likums to sauc par neatbilstību līgumam, kas nozīmē, ka iegādātā prece nav atbildusi tam, kas no tās ir sagaidīts. Piemēram, zābaki ir paredzēti rudens sezonai un ir saplīsuši, staigājot pa peļķēm.
Kā skaidro PTAC vadītāja B.Vītoliņa, tad no Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 14.panta tiks izņemti arī vairāki noteikumi, kad prece vai pakalpojums neatbilst līguma noteikumiem, piemēram, kad tā neatbilst normatīvo aktu prasībām, kad tā ir viltota vai atnākusi bez iepakojuma. Taču ir pievienots jauns punkts par to, ka precei jāatbilst sniegtajam aprakstam.
Tāpēc tagad, vērtējot to, vai prece atbilst vai neatbilst, ņem vērā gan tās raksturu, gan arī jebkurus publiskus paziņojumus, ko komersants veicis par preces īpašībām – reklāmu, marķējumu. Ja instrukcijā pie zābakiem norādīts, ka tie paredzēti valkāšanai slapjā laikā, tad, ja tie saplīsuši, patērētājam ir tiesības ar sūdzību doties pie komersanta. Izņēmums ir, ja komersants nesaprata, ka patērētājs preci vai pakalpojumu izvēlas konkrētiem mērķiem, vai arī patērētājam nav pamata paļauties uz pārdevēja kompetenci un spriedumu.
Nevar teikt, ka prece ir neatbilstoša, ja patērētāju komersants bija informējis, ka tai ir defekts. Taču tas komersantu neatbrīvo no atbildības, ka prece var būt brāķis. Piemēram, pircējs nopircis mēteli, kuram noplīsusi poga, par ko tas ir brīdināts. Taču pēc nedēļas mētelis saplīst pa vīlēm. Tātad pircējam ir tiesības vērsties pie pārdevēja ar sūdzību nevis par noplīsušo pogu, bet nekvalitatīvu vīļu sašuvumu.
Tāpat komersantam ir taisnība, ja neatbilstības iemesls ir patērētāja piegādātie materiāli, piemēram, patērētājs pats piegādā neatbilstošu audumu kleitai.
Komersantam jāpierāda savas preces kvalitāte
Komersants ir atbildīgs tikai par tādu neatbilstību, kas precei radusies tās nopirkšanas dienā. Tomēr, ja neatbilstība radusies sešu mēnešu laikā pēc preces nopirkšanas, tad uzskatāms, ka tā eksistēja jau pirkuma dienā.
Tātad, ja zābaki ir pareizi valkāti, taču saplīsuši pēc trim mēnešiem, tad par to neatbilstību būs atbildīgs komersants. Turklāt tieši komersantam, nevis patērētājam ir pienākums pierādīt, ka zābaku saplīšana tomēr nav bijusi pārdevēja vaina.
Jāatceras, ka Patērētāju tiesību aizsardzības likums ļauj patērētājiem pieteikt prasījumu pārdevējam par preces vai pakalpojuma noteikumiem divu gada laikā no preces iegādes vai pakalpojuma saņemšanas dienas.
Tomēr cilvēki bieži vien saprot neprecīzi, ka šīs divu gadu tiesības nozīmē, ka zābaki varēja saplīst divu gadu laikā. Patiesībā šie divi gadi tiek doti tikai, lai patērētājs varētu vērsties pie komersanta, tomēr problēmām ar zābakiem bija jāsākas pirmo sešu mēnešu laikā. Būtībā par defektu ir jāpaziņo divu mēnešu laikā, kopš tas atklāts, tomēr paziņojot patērētājam nav jābūt visiem pierādījumiem, ka tas tik tiešām eksistēja pirkšanas brīdī.
Ja precei ir garantija, tad tajā var būt iekļauts vairāk tiesību, nekā noteikts ar likumu. Līdz ar to ir svarīgi šo garantiju izlasīt.
Patērētājs sākumā preci var apmainīt vai nodot remontā
Kā jau minēts, patērētājs labprāt strīdu risinātu lēti, ātri un efektīvi. Šis risinājums parasti ir iespējams, risinot strīdu ar pašu komersantu. Būtībā arī komersantiem būtu izdevīgāk strīdu ar patērētāju atrisināt turpat uz vietas veikalā, jo pētījumi liecina: ja strīds tiek atrisināts uz vietas, tad septiņi no desmit klientiem atgriežas, stāsta Inga Apsīte, Ekonomikas ministrijas Iekšējā tirgus departamenta direktore.
Risinot strīdu par preces neatbilstību, sākumā ar pārdevēju jāmēģina vienoties mutiski. Ja pārdevējs nav atsaucīgs, tad patērētājam pie komersanta jāvēršas ar rakstisku iesniegumu, uz ko komersantam ir jāatbild 15 dienu laikā (iepriekš bija 10 dienas).
Likums patērētājiem paredz četras tiesības attiecībā uz nopirkto preci:
Iepriekš nebija noteikta secība, kādā komersants var risināt situāciju, un patērētājam bija tiesības izvēlēties vienu no šiem četriem variantiem. PTAC vadītāja B.Vītoliņa skaidro, ka tas rosināja situācijas, kad strīdu nevarēja atrisināt tikai tāpēc, ka patērētājs ietiepīgi vēlējās atcelt līgumu un saņemt naudu atpakaļ, bet komersants šādam risinājumam nepiekrita.
No 2016.gada 1.janvāra gan tiks noteikta secība, kā patērētājs var izmantot savas tiesības. Vispirms patērētājs varēs prasīt preces neatbilstības novēršanu vai maiņu. Tikai tad, ja tas nebūs iespējams vai arī būs nesamērīgi, patērētājs varēs pieprasīt naudas atmaksu. Nesamērīgi tas būs tādā gadījumā, ja maiņa vai labošana komersantam rada pārāk lielas izmaksas; ņem vērā neatbilstību veidu un vai alternatīva līdzekļa izmantošana nerada patērētājam lielas neērtības. Piemēram, patērētājs komersantam atgriež fēnu, kas salūzis, bet komersants to labo trīs mēnešus, kas ir pārāk ilgs laiks. PTAC ieskatā, preces neatbilstība jānovērš mēneša laikā, ja tas nav iespējams, tad jāizmanto kāds cits no risinājumiem.
Līdz ar to maiņai un remontam, PTAC ieskatā, jābūt:
Ja minētais nav iespējams, patērētājam pienākas iespēja preci atgriezt vai saņemt naudu par pakalpojumu. Tomēr, ja neatbilstība ir maznozīmīga, patērētājs nevar prasīt naudu atpakaļ. Turklāt, atdodot naudu, komersants var ņemt vērā nolietojumu vai labumu, ko patērētājs guvis, lietojot preci.
Turpmāk LV portālā lasiet, kā mainīsies ārpustiesas strīdu risināšanas kārtība, risinot strīdus ar komersantiem, kas atsakās vai ignorē izpildīt patērētāja prasību.
