Publicēts pirms 9 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
LV portāla infografika:
Designed by Freepik
Teātri Latvijā var būt atšķirīgi – gan auditorijas, gan repertuāra ziņā, bet septiņiem no tiem ir viena kopīga pazīme – to to kapitāldaļu turētāja ir Kultūras Ministrija, tādēļ teātru juridiskajā nosaukumā tiek izmantoti vārdi "valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību" (VSIA). Ar šo īpatnību mēs atšķiramies no abām pārējām Baltijas valstīm. Tur teātriem ir cits juridiskais statuss – īpašnieki ir pašvaldības, nevis valsts. Mums savukārt ir tikai viens pašvaldības teātris - Liepājas teātris.
Valsts ir līdzīpašniece šādiem teātriem:
Šie teātri saņem finansējumu no valsts budžeta līdzekļiem dotācijas veidā, kā to paredz Kultūras institūciju likuma 22.pants.
Latvijā ir arī cita veida teātri – neatkarīgie, amatierteātri, bet šajā skaidrojumā tieši par valsts teātriem, kuru finansējuma pārdales kritērijus Kultūras ministrija nosaka savos iekšējos noteikumos. Saistībā ar finansējuma piešķiršanu teātri tiek vērtēti pēc diviem kritērijiem.
Pirmais kritērijs - vietu skaits lielajā zālē
Valsts piešķirto finansējumu ministrija iedala nemainīgajā un mainīgajā daļā. Lielāko finansējuma daļu jeb 80% veido pastāvīgs finansējums, ko piešķir katru gadu, un to aprēķina, ņemot vērā skatītāju vietu skaitu lielajā zālē.. Šāds kritērijs izvēlēts, jo zāles lielums būtiski ietekmē arī teātra izdevumus. Šogad Latvijas teātriem kopā piešķirti 7 010 985 eiro.
Nemainīgās daļas aprēķināšanai piemēro šādus koeficientus:
Otrais - "Spēlmaņu nakts" nominācijas
Patlaban finansējuma mainīgo daļu veido papildu līdzekļi (20%), ko teātriem piešķir par sasniegumiem, saņemot teātra balvas "Spēlmaņu nakts" nominācijas. Šādi tiek novērtēta teātra izrāžu mākslinieciskā kvalitāte.
"Šāda finansējuma piešķiršanas kārtība darbojas kopš 2013.gada. Pirms tam teātriem bija ļoti jānopūlas, lai saņemtu papildu finansējumu. Ministrija ņēma vērā praktiski visus teātra pamatdarbības rādītājus – gan to, cik izrādes iestudētas, gan apmeklētāju skaitu, viesizrāžu skaitu un pat ar ēkas ekspluatāciju saistītos pamatizdevumus," stāsta Kultūras ministrijas pārstāve Baiba Kauliņa.
Kultūras ministrija vairākus gadus pēc kārtas analizēja teātra sasniegumus un secināja, ka visi teātri strādā paaugstinātas intensitātes režīmā, lai vairotu paši savus ienākumus un lai spētu arvien labāk atbilst visiem rādītājiem, jo ekonomiskās krīzes periodā valsts dotācija teātriem tika samazināta.
Tādējādi šāda savstarpējā konkurence par to, kurš strādās intensīvāk un līdz ar to saņems lielāku dotāciju (protams, uz tā rēķina kādam citam tiktu mazāk), vairs nebija veselīga un auglīga, skaidro B.Kauliņa. Rezultātā ministrija kopā ar teātriem vienojusies par jaunu finansējuma piešķiršanas modeli.
Biļešu cenu izvēlē ņem vērā vairākus faktorus
Jānorāda, ka teātri, būdami VSIA statusā, ne vien saņem valsts dotāciju, bet arī paši pelna no komercdarbības, piemēram, izīrējot telpas pasākumiem, kā arī no biļešu pārdošanas.
Teātri biļešu cenas nosaka, analizējot tirgus situāciju, skatītāju pieprasījumu, pirktspēju, katra konkrētā iestudējuma mērķauditoriju, norāda Kultūras ministrijas pārstāve. Zināmā mērā cenu politiku nosaka arī teātra zāļu lielums - lielajās zālēs salīdzinājumā ar mazajām zālēm iespējams noteikt plašāku zonējuma amplitūdu (cenas no – līdz).
"Kultūras ministrijas kapitālsabiedrību darbība primāri nav vērsta uz peļņas gūšanu."
Teātri ir izstrādājuši arī katrs savu cenu atlaižu politiku. Minimālo atlaižu % ir noteikts, balstoties uz līgumiem, ko ministrija noslēgusi ar teātriem. Līgumos ir atrunāta arī vidējā biļešu cena, kas iepriekš minēto apsvērumu dēļ katram teātrim ir atšķirīga, stāsta B.Kauliņa.
Bez peļņas, ko valsts teātri iegūst no pārdotajām biļetēm vai savās telpās organizētajiem pasākumiem, tie var saņemt arī papildu finanšu līdzekļus no citiem avotiem – ziedojumus un dāvinājumus. Sponsoru piesaiste ir katra teātra vadības kompetencē. Turklāt sponsora motivācija atbalstīt konkrētu teātri ir ļoti individuāla.
"Tomēr arī sponsoriem ir svarīga teātra mākslinieciskā kvalitāte un skatītāju interese par iestudējumiem. Pēdējos gados Daugavpils teātrim ir ievērojami uzlabojusies mākslinieciskās un menedžmenta darbības kvalitāte, teātris ir kļuvis pamanāmāks, un līdz ar to būtiski ir pieaudzis sponsoru skaits, kā arī ziedoto līdzekļu apjoms," norāda B.Kauliņa.
Papildus valsts teātriem kā jebkurai valsts kultūras iestādei pastāv iespējas saņemt finansējumu arī no Valsts kultūrkapitāla fonda.
Kam teātri izmanto valsts finansējumu?
Līdzīgi citām valsts iestādēm arī teātri valsts piešķirto finansējumu izlieto savu funkciju veikšanai, telpu uzturēšanai un rekonstrukcijai, nomai un komunālajiem maksājumiem, kā arī darbinieku algām. To paredz Kultūras institūciju likuma 22.pants.
Savukārt savus papildu ieņēmumus no biļešu pārdošanas, ziedojumiem u.c. avotiem teātri skaita kā peļņu un izmanto teātra darbības attīstībai. Piemēram, Valmieras drāmas teātris rekonstruēs lielās zāles skatuvi, bet Daugavpils teātris nākamgad plāno iegādāties jaunu gaismas aparatūru.
Katrs teātris kā valsts kapitālsabiedrība savu finanšu plūsmu plāno patstāvīgi, rēķinot tēriņus gan darbinieku atalgojumam, gan saimnieciskajiem izdevumiem, jauniestudējumu sagatavošanai, izrāžu ekspluatācijai u.c. Turklāt nav arī noteikts, ka ir konkrēti mērķi, kam teātris valsts finansējumu var izmantot, bet kam ne. Tāpēc arī nav precīzi nodalāms, kādi izdevumi tiek segti no dotācijas, bet kādi – no pašu ieņēmumiem.
Teātriem ir jāsniedz ikgadējās atskaites par līguma izpildi Kultūras ministrijai. Kultūras ministrija, saņemot atskaites, kontrolē, vai tiek sasniegti noteiktie rezultatīvie rādītāji (apmeklētāju un izrāžu skaits, jauniestudējumu skaits, zāļu piepildījums, piemērotās atlaides dažādām sabiedrības mērķgrupām).
Kāpēc teātriem jāatmaksā dividendes valstij?
Kā iepriekš minēts, teātri pelna arī paši, gan pārdodot biļetes, gan saņemot naudu no sponsoriem u.c. veidā. Latvijā ir noteikts, ka valsts kapitālsabiedrībām ik gadu valsts budžetā ir jāatmaksā 90% tīrās peļņas no neiztērētajiem līdzekļiem. Tomēr to, vai kapitālsabiedrībai peļņa jāatmaksā, nolemj valdība, kas var lemt arī, ka iestādei jāsamaksā mazāka peļņa. Līdzšinējā prakse liecina, ka kultūras iestādēm peļņu atļauj paturēt savām vajadzībām.
Augustā neizpratni izraisīja valdības lēmums likt četrām kultūras institūcijām maksāt dividendes, no kurām divas bija teātri – Jaunais Rīgas teātris un Latvijas Leļļu teātris, kurš šogad gūto peļņu bija plānojis izmantot lielās zāles sēdvietu nomaiņai. Tiesa, septembra beigās Kultūras ministrijai izdevās pārliecināt valdību par to, ka šāds lēmums – noteikt peļņas atmaksu atsevišķiem teātriem - ir absurds.
Minot, ar ko kultūras valsts kapitālsabiedrības atšķiras no pārējām valsts kapitālsabiedrībām, Baiba Kauliņa akcentē, ka Kultūras ministrija vienmēr ir uzsvērusi – tās kapitālsabiedrību darbība primāri nav vērsta uz peļņas gūšanu. "Kultūras valsts kapitālsabiedrību galvenie uzdevumi ir sabiedrības vajadzībām nodrošināt un padarīt pieejamus kvalitatīvus un daudzveidīgus profesionālās mākslas produktus – izrādes un koncertus, veicinot daudzveidību un izcilību; iestudēt latviešu mūsdienu mūzikas, dramaturģijas un literatūras darbus. Kultūras iestādes izmanto mūzikas un teātra mākslas iespējas nacionālās identitātes un latviešu valodas kultūras nostiprināšanai; sekmē bērnu un jauniešu personības veidošanos. Tās izglīto sabiedrību un veicina integrāciju, stimulē jaunradi, radošus eksperimentus un starpnozaru sadarbību. Visbeidzot šīs iestādes popularizē Latvijas mūzikas un teātra mākslas sasniegumus ārvalstīs."
Līdz ar to arī teātriem nevar piemērot tos pašus principus par peļņas ieskaitīšanu valsts makā, ko citu ministriju pelnošajām kapitālsabiedrībām.
