SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
30. oktobrī, 2012
Lasīšanai: 13 minūtes
RUBRIKA: Skaidrojums
TĒMA: Finanses
5
5

Kas nodrošina Latvijas teātru darbību?

Dotācija teātriem (ieskaitot šī gada valsts budžeta grozījumus) ir 3 975 980 latu.

LV portāla infografika

Latvijā darbojas vairāku veidu teātri – valsts dibinātie, nevalstiskie jeb neatkarīgie, projektu un amatierteātri. Valsts dibinātos teātrus finansē valsts, taču finansējumu var iegūt arī neatkarīgie teātri, piedaloties Valts Kultūrkapitāla fonda (VKKF) un Kultūras ministrijas (KM) rīkotajos konkursos. Salīdzinot ar 2008.gadu, valsts finansējums teātriem ir samazinājies, tomēr tie turpina piedāvāt daudzveidīgu repertuāru un cenšas piesaistīt pēc iespējas lielāku auditoriju.
īsumā
  • Latvijā ir dažādu veidu teātri: valstiskie, nevalstiskie, projektu un amatierteātri.
  • Teātru finansēšanas veidi un pieejamais atbalsts ir atšķirīgs. Valsts teātriem ir saistoša valsts budžeta dotācijas aprēķināšanas kārtība. Nevalstiskie var piedalīties VKKF izsludinātajos konkursos, savukārt amatierteātrus finansē pašvaldības.
  • Salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, finansējums teātriem ir samazinājies.


Latvijas teātri – skaitā daudz, veidos atšķirīgi

Latvijas kultūrtelpu ar saviem meklējumiem, eksperimentiem un izaicinājumiem nenoliedzami dara bagātu gan valsts dibinātie un uzturētie, gan neatkarīgie teātri un amatierteātri.

Latvijā pašlaik ir deviņi repertuāra teātri: Latvijas Nacionālais teātris, Dailes teātris, Jaunais Rīgas teātris, Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātris, Latvijas Leļļu teātris, Valmieras Drāmas teātris, Daugavpils teātris un Liepājas teātris. No tiem astoņi ir valsts teātri, jo Liepājas teātris ir atdots pašvaldības finansēšanā apmaiņā pret Liepājas simfoniskā orķestra valsts finansējumu.

Latvijas Profesionālo aktieru apvienības (LPAA) valdes priekšsēdētājs Januss Johansons skaidro, ka repertuāra teātrī ir pastāvīgas profesionālu aktieru trupas un pastāvīgs apkalpojošais personāls. Šo teātru pastāvēšanas dēļ Latvija spējusi saglabāt augsti profesionālu teātra mākslu, tādēļ arī repertuāra teātru aktieriem ir iespējams piedalīties ārpus teātra projektos, saglabājot profesionālo formu.

KM sabiedrisko attiecību speciāliste Annija Senakola norāda, ka galvenā teātru atšķirība ir aktieru trupas pastāvīgums, kas gan raksturīgs tikai valsts dibinātajos teātros. Nevalstiskie teātri veidojas pēc privātās iniciatīvas. LPAA valdes priekšsēdētājs kā pazīstamākos min teātrus "Kabata", "Skatuve", "Austrumu robeža", Liepājas Leļļu teātris, Ģertrūdes ielas teātris, TT teātris un Dirty Deal teatro.

 J.Johansons apstiprina, ka parasti šiem teātriem ir pastāvīgas telpas, bet nav pastāvīgu aktieru. VKKF dažiem no tiem savulaik ir piešķīris nelielu finansējumu uzturēšanas izdevumiem. Lielākā daļa nevalstisko teātru ir apvienojušies Latvijas Neatkarīgo profesionālo teātru asociācijā.

"Teātru finansējums krīzes laikā samazinājās par 52%, un bez valsts dotācijas teātri nevarētu pastāvēt."

Latvijā darbojas arī tā saucamie projektu teātri, kuros uz noteiktu laika periodu apvieno profesionālus aktierus vienam vai dažiem projektiem. Neatkarīgie un projektu teātri piedalās VKKF konkursos līdzās valsts un pašvaldību teātriem.

No citiem teātriem būtiski atšķiras amatierteātri. VKKF preses sekretāre Jana Vērdiņa skaidro, ka valstiskajos un nevalstiskajos teātros strādā diplomēti režisori un aktieri, savukārt amatierteātrī var darboties jebkurš interesents. Kultūrizglītības un nemateriālā mantojuma centra (KNMC) amatierteātra mākslas eksperte Dace Vilne uzsver, ka kopumā Latvijā darbojas ap 360 amatierteātru ar dažādu māksliniecisko līmeni. Amatierteātru un amatierteātru studiju dalībniekiem nav profesionālas aktiera izglītības.

Ādažu kultūras centra vadītāja Linda Tiļuga atzīst: tā kā amatierteātru aktieri nav profesionāļi un teātris nav viņu darbs, tā ir lieliska iespēja pilnvērtīgi pavadīt brīvo laiku, un Ādažos pārsvarā šo iespēju izmanto jaunieši.

Dailes teātra direktors Andris Vītols ar pārliecību norāda, ka teātra mākslas procesu un tā attīstību Latvijā pamatā tomēr nodrošina valsts teātru darbība, aptverot nesalīdzināmi lielāku skatītāju skaitu un iestudējot izrādes, kas adresētas visplašākajai mērķauditorijai. A.Vītols uzskata, ka valsts nodrošina teātra procesa ilglaicīgumu un nepārtrauktību, savukārt neatkarīgie teātri biežāk izaicina un provocē, tādējādi teātra mākslu padarot krāsaināku un daudzveidīgāku.

Kāda ir teātru finansēšanas kārtība?

KM sabiedrisko attiecību speciāliste A.Senakola apstiprina, ka Kultūras ministrijā sadarbībā ar teātru vadību ir izstrādāta Valsts budžeta dotācijas aprēķināšanas kārtība valsts dibinātajiem teātriem. Tie ir iekšējie noteikumi, kas izdoti saskaņā ar Ministru kabineta (MK) 2003.gada 29.aprīļa noteikumiem Nr.241 "Kultūras ministrijas nolikums".

Dotāciju sadale un aprēķināšana ir cieši saistīta ar teātru repertuāra tematiskā aptvēruma un daudzveidības nodrošināšanu. Galvenokārt tas veicina auditorijas piesaisti un profesionālās teātra mākslas pieejamību. Tāpēc valsts dibinātajiem teātriem deleģē valsts pārvaldes funkcijas kultūras jomā, nosakot konkrētus veicamos uzdevumus un piešķirot valsts budžeta dotāciju šo uzdevumu veikšanai.

Valsts budžeta dotācijas aprēķināšanas kārtībā valsts dibinātajiem teātriem ir noteikti kritēriji:

1.      Teātra sasniegtie darbības rezultatīvie rādītāji iepriekšējā gadā saskaņā ar Likumu par budžetu un finanšu vadību:

  • kvalitātes novērtējums saskaņā ar KM kārtību Nr.INA/19 "Latvijas profesionālo teātru darbības kvalitātes novērtējuma kārtība",
  • apmeklējuma skaits,
  • izrāžu skaits.

2.      Teātriem noteiktie nākamā gadā veicamie uzdevumi:

  • jauniestudējumu skaits,
  • izrāžu skaits ārpus teātra pastāvīgās atrašanās vietas.

3.      Ēku uzturēšanas izdevumi.

Šī kārtība kā obligātus ietver arī konkrētus nosacījumus, piemēram, ka jauniestudējumos obligāti ir jābūt vismaz vienam latviešu autoru darbam, kā arī vismaz vienam bērniem un jauniešiem līdz 17 gadu vecumam domātam iestudējumam. Savukārt teātru ēku uzturēšanas izdevumos ir iekļauti ēku apkures izdevumi, nekustamā īpašuma nodokļu maksājumi, ugunsdrošības sistēmas ekspluatācijas izmaksas, komunālo pakalpojumu izdevumi, īpašuma apdrošināšana, tehnisko sistēmu un skatuves sistēmu apkope, telpu noma un ugunsdrošības un apsardzes pults izmaksas.

"Dotāciju sadale un aprēķināšana ir cieši saistīta ar teātru repertuāra tematiskā aptvēruma un daudzveidības nodrošināšanu."

Iekšējie noteikumi "Valsts budžeta dotācijas aprēķināšanas kārtība valsts dibinātajiem teātriem" vēstī, ka dotācijas aprēķinu veic Kultūrpolitikas departamenta Nozaru politikas nodaļa sadarbībā ar Budžeta un investīciju nodaļu. No kopējā dotācijas apmēra valsts dibinātajiem profesionālajiem teātriem aprēķina nepieciešamo finansējumu ar teātru ēku uzturēšanu saistīto izdevumu segšanai. Atlikušo dotācijas daļu nosaka pēc noteikti veicamajiem uzdevumiem, un to proporcijas ir šādas:

  • 25% sadala atbilstoši jauniestudējumu skaitam katrā teātrī;
  • 20% sadala saskaņā ar KM kārtību Nr.INA/19 "Latvijas profesionālo teātru darbības kvalitātes novērtējuma kārtība" - pusi no šīs summas sadala teātriem proporcionāli jauniestudējumu novērtējumam, otru pusi sadala teātriem proporcionāli punktu summai.

Punktu summu katrs teātris atsevišķi iegūst par ikgadējās teātra balvas "Spēlmaņu nakts" nominācijām, kurām ir izveidoti šādi koeficienti: Gada dramatiskākā izrāde – 10; Gada izrāde bērniem un jauniešiem – 8; Gada latviešu autora darba iestudējums – 8; Gada īpašās nominācijas/īpašās balvas – 8; Gada režisors – 8; Gada aktieris, Gada aktrise, Gada aktieris otrā plāna lomā, Gada aktrise otrā plāna lomā – 5; Gada jaunais skatuves mākslinieks, Gada scenogrāfs, Gada mūzikas autors – 4; Gada spilgtākā debija, Gada kostīmu mākslinieks, Gada kustību režisors – 3;

  • 20% sadala proporcionāli apmeklējuma skaitam iepriekšējā pabeigtajā saimnieciskajā gadā;
  • 25% sadala proporcionāli katra teātra nospēlēto izrāžu skaitam;
  • 10% sadala proporcionāli noteiktajam izrāžu skaitam gadā ārpus katra teātra pastāvīgās atrašanās vietas.

J.Johansons atgādina, ka teātru finansējums krīzes laikā samazinājās par 52%, arī patlaban, izņemot Latvijas Nacionālo operu, būtiska palielinājuma naudas resursos nav. Arī Dailes teātra direktors atzīst, ka 2012.gadā valsts dotācija Dailes teātrim bija apmēram 800 tūkstoši latu, kas joprojām veido tikai divas trešdaļas no finansējuma 2008.gadā, tāpēc teātra pamatfinansējums ir biļešu ieņēmumi.

Savukārt Jaunā Rīgas teātra reklāmas daļas vadītāja Dagnija Grīnfelde atzīst, ka JRT valsts dotācija šogad ir apmēram 30% no kopējā budžeta.

KM speciāliste A.Senakola stāsta, ka valsts dibināto teātru juridiskais statuss ir valsts kapitālsabiedrība, tādējādi to budžetu veido ne tikai valsts dotācijas, bet arī pašu ieņēmumi, kas ir vidēji 50% no teātra kopējā budžeta.

KM dati liecina, ka dotācija teātriem (ieskaitot šī gada valsts budžeta grozījumus) ir 3 975 980 latu, un tās sadalījums ir šāds:

  • Latvijas Nacionālais teātris   - Ls 887 071
  • Dailes teātris  - Ls 847 835
  • M.Čehova Rīgas Krievu teātris  - Ls 451 368
  • Jaunais Rīgas teātris  - Ls 581 755
  • Latvijas Leļļu teātris – Ls 446 043
  • Valmieras Drāmas teātris – Ls 476 008
  • Daugavpils teātris – Ls 285 900

Atbalsts neatkarīgajiem teātriem

KM speciāliste A.Senakola uzsver, ka valsts finansējumu var iegūt arī neatkarīgie teātri, piedaloties VKKF un KM rīkotajos konkursos. Pagājušā gadā konkursa "Par atbalstu profesionāliem nevalstiskiem teātriem" ietvaros 12 teātriem piešķīra kopumā 40 000 latu. KM dalībai šajā konkursā bija saņēmusi 15 pieteikumus. No tiem 12 atbilda konkursa nolikuma prasībām, un vidējais vērtējums sasniedza noteikto minimāli nepieciešamo punktu skaitu, lai pretendētu uz finansējumu. Finansējumu sadalīja starp visiem 12 teātriem proporcionāli iegūtajiem punktiem.

Konkursu finansējuma piesaistei neatkarīgajiem teātriem ir paredzēts rīkot arī turpmāk, tādēļ jau oktobra beigās plānots izsludināt līdzīgu konkursu.

VKKF preses sekretāre J.Vērdiņa skaidro, ka teātri VKKF piešķirto finansējumu tērē atbilstoši vajadzībām: vieni skatuves ietērpam un aprīkojuma atjaunošanai vai skatuves gaismu materiāltehniskās bāzes nodrošināšanai, citi - aparatūras iegādei.

Par amatierteātriem rūpējas pašvaldības

Latvijas amatierteātri ir pašvaldību pārziņā un tos finansē no pašvaldību budžeta. Tātad režisora atalgojums, telpas, tehniskais aprīkojums, materiālie līdzekļi iestudējumiem, nepieciešamie transporta izdevumi gulstas uz pašvaldību pleciem. Ādažu kultūras centra vadītāja L.Tiļuga skaidro, ka pašvaldības piešķirto finansējumu administrē kultūras centrs un teātris ir tikai viena daļa no amatieru mākslas, līdz ar to kultūras centra vadība izvērtē katra kolektīva vajadzības.

Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta sabiedrisko attiecību projektu vadītāja Indra Vilde uzsver: finansējums visiem amatierteātriem nav vienāds galvenokārt mākslinieciskā līmeņa atšķirību dēļ un arī tāpēc, ka kultūras centri piedāvā daudzveidīgas brīvā laika pavadīšanas iespējas. Rīgā gandrīz katrā kultūras centrā ir amatierteātris, bet tajā ir arī deju kolektīvs, koris, gleznošanas studija, aušana un citi interešu pulciņi, bet finansējuma avots visiem kolektīviem ir viens.

"Amatierteātrus finansē pašvaldība apbilstoši savām iespējām, bet tie var piedalīties arī VKKF konkursos."

Ir gadījumi, ka pašvaldības papildus finansējumu piešķir amatierteātra dalībai kādos starptautiskos konkursos vai pasākumos, un tas ir apliecinājums amatierteātra mākslinieciskajam līmenim.

Rīgas dome organizē arī projektu konkursus, kas domāti kultūras pasākumu atbalstam, un kultūras centri tad iesniedz pieteikumus ar pamatojumu, kādam mērķim finansējums ir nepieciešams. Visbiežāk šādi projektu konkursi nodrošina līdzekļus noteiktam pasākumam, nevis atsevišķi katram amatieru kolektīvam.

J.Vērdiņa stāsta, ka amatierteātriem arī ir iespēja pretendēt uz VKKF finansējumu. Savulaik amatierteātru kustības atbalstam bija atsevišķa programma, bet šobrīd to iespējas saņemt atbalstu ir sarukušas, jo VKKF rīkotajos konkursos tiem ir jākonkurē ar valsts dibinātajiem teātriem.

Sponsori - lielā cieņā

Bez valsts dotācijas, pašu teātru ieņēmumiem un VKKF atbalsta gan profesionālie teātri, gan amatierteātri finansējumu var iegūt no sponsoriem.

Dailes teātra direktors stāsta, ka sponsoru piesaiste valsts dotētiem teātriem ir ļoti sarežģīts process, kas ne tik bieži sasniedz iecerēto, jo liela daļa potenciālo sponsoru uzskata, ka ar valsts dotāciju teātri savas funkcijas var nodrošināt. Savukārt JRT reklāmas daļas vadītāja D.Grīnfelde skaidro, ka sponsoru ieguldījums un atbalsta mērķis ir atkarīgs no savstarpējās vienošanās, un šī informācija parasti ir konfidenciāla. Teātri ir pateicīgi un augstu novērtē ikviena sadarbības partnera un atbalstītāja jebkāda veida palīdzību, tādēļ visi teātri meklē sponsorus gan atsevišķu izrāžu iestudēšanai, gan teātra ēku remontiem.

Lai arī Latvijā teātra mākslas mīļotāji nevar sūdzēties par teātru trūkumu un repertuāru vienveidību, radošo kolektīvu profesionālā līmeņa uzturēšanai un attīstībai atbalsts ir nepieciešams. J.Johansons uzskata, ka bez valsts dotācijas teātri nevarētu pastāvēt un repertuāra teātra pārveidošana par projekta teātriem, kam nav valsts dotācijas, sagrautu Latvijas teātra tradīcijas. Savukārt neatkarīgo teātru atbalstam būtu ļoti nepieciešama valsts finansējuma programma. Kā pastāvēs un attīstīsies amatierteātri, ir vien pašu entuziasma, izdomas un pašvaldību ziņā.

Labs saturs
5
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU