Kultūras jomā - lieli plāni un nedaudz vairāk naudas

Kultūras ministrijai - trīs galvenās prioritātes

Viena no galvenajām Kultūras ministrijas (KM) prioritātēm šobrīd ir Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) jaunās ēkas būvniecība. Ž.Jaunzeme-Grende skaidroja, ka šis darbs sadalās trīs līmeņos: būvniecības process, loģistika jeb pāriešana no 6 ēkām ar 4 miljoniem grāmatu uz jauno ēku un bibliotēkas saturs. Būvniecībai ir izveidots un apstiprināts grafiks, un ik nedēļu tā virzība tiek apspriesta ar LNB būvniekiem. Šā gada 18.novembrī plānots nodot 80%, bet nākamā gadā – atlikušos 20% jaunās ēkas. Aktuāls pagaidām ir jautājums par infrastruktūras sakārtošanu, savukārt loģistikas plāns ir sagatavots, un, līdzko būvdarbi būs paveikti, sāksies pārcelšanās. 2015.gada budžetā šim nolūkam ir paredzēts viens miljons latu.

Ministre informēja, ka 18.novembrī nodos LNB jauno stratēģiju, kurā aprakstīts, kā bibliotēka strādās un iesaistīsies kultūras norisēs 2014.–2016.gadā. Kā zināms, 2014.gadā Rīga būs Eiropas kultūras galvaspilsēta, 2015.gada pirmajā pusē Latvija būs Eiropas prezidējošā valsts, bet prezidentūras mītne atradīsies LNB ēkā.

Otra svarīga Kultūras ministrijas prioritāte ir Dziesmu un deju svētki 2013.gada vasarā. Ž.Jaunzeme-Grende norādīja, ka ir izveidota Dziesmu svētku padome, apstiprināts plāns un Dziesmu svētku budžets. Līdz septembra beigām būs izveidota arī rīcības komiteja, kuras vadību uzņemsies kultūras ministre.

Sākoties krīzei, tūlīt pēc 2008.gada Dziesmu un deju svētkiem, tika pieņemts sāpīgs, bet tobrīd nepieciešams lēmums samazināt valsts finansējumu amatierkolektīvu vadītājiem. Lai arī Dziesmu svētku likumā joprojām netiek plānotas izmaiņas par valsts finansējuma atjaunošanu, progress ir panākts un 2012.gada budžeta grozījumos, kā arī 2013.gada budžetā ir paredzēta mērķdotācija amatierkolektīviem. Jāatzīmē, ka Latvijā ir 3300 amatierkolektīvi, no tiem Dziesmu un deju svētkos piedalās ap 1500 kolektīviem.

Nākamajā gadā Kultūras ministrija strādās arī pie Dziesmu svētku procesa stratēģijas, kas ietvers piecu gadu cikla atspoguļojumu un visas šajā procesā iesaistītās puses.

Kā trešo prioritāti kultūras ministre minēja Valsts kultūrkapitāla fondu (VKKF), kam pirmo reizi tā pastāvēšanas vēsturē ir izstrādāta darbības stratēģija. Tās galvenie virzieni: jaunrade, nozares padziļināta izpēte, mobilitātes veicināšana, kultūras izglītība, Latvijas kultūras popularizēšana pasaulē, kultūras vērtību saglabāšana, nacionālās identitātes stiprināšana, kultūras pieejamība Latvijas reģionos, kā arī mūža stipendijas.

Valsts kultūrkapitāla fonda direktors Edgars Vērpe uzsvēra, ka visi lēmumi ir fonda padomes uzdevums. Padomi veido 13 cilvēki, kuri pārstāv Kultūras ministriju, Finanšu ministriju, Latvijas Pašvaldību savienību, radošās savienības un astoņas kultūras nozares.

Fonda darbības nozīmīgākā daļa ir kultūras projektu konkursi, un konkursa kārtībā fonds piešķir arī mūža stipendijas, izvērtējot vidēji 10 stipendiju pieteikumus uz vienu vietu.

Kultūra nav atsevišķa nozare, bet gan neierobežots attīstības resurss, akcentēja Kultūrkapitāla fonda direktors.

NAP, opera, kultūrizglītība

Kultūras ministre norādīja, ka Nacionālā attīstības plāna (NAP) apspriešana ar nozares profesionāļiem sasniegusi būtisku progresu visās jomās un Kultūras ministrija gatavojas izstrādāt jaunu kultūrpolitikas dokumentu saskaņā ar NAP.

Pārvarētas ir arī nesaskaņas Latvijas Nacionālās operas  jautājumā. Pēc audita radīti trīs scenāriji – izaugsmes, stagnācijas un lejupslīdes scenārijs. Kultūras ministrija atbalsta izaugsmes scenāriju, un ministre apliecināja, ka šobrīd situācijā operā ir stabila.

Vēl Ž.Jaunzeme-Grende uzsvēra kultūrizglītības pieaugošo lomu. Latvijas Mākslas akadēmija vēlas iegūt līderpozīciju Skandināvijā un ar laiku kļūt par vienu no vadošajām mākslas augstskolām Eiropā. Latvijas Mākslas akadēmijas konkurētspējas stratēģiju šī mērķa īstenošanā finansiāli ir atbalstījis kultūras, izglītības un mākslas mecenātu Borisa un Ināras Teterevu fonds.

Kultūras ministrijas plānā ietilpst arī mājaslapas www.kulturaskanons.lv aktualizēšana un izvērtēšana. Lapa izveidota 2007.gadā un ietver 99 Latvijas kultūru raksturojošas vērtības dažādās mākslas jomās.

"Šā gada 18.novembrī plānots nodot 80%, bet nākamā gadā – atlikušos 20% jaunās LNB ēkas."

Ž.Jaunzeme-Grende informēja, ka lielu darbu Kultūras ministrija uzsāks oktobra beigās. Ir apzināti visi 520 Latvijas kultūras nami, un, lai gan tie ir pašvaldības iestādes, no Kultūras ministrijas tie sagaida koordināciju par saturu un apmācībām. Turklāt kopā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju (VARAM) notiek darbs pie kultūras namu digitalizēšanas programmas, un tās ietvaros ar digitālo tehniku plānots aprīkot ap desmit kultūras namiem reģionos, lai rādītu operas un teātru pirmizrādes un nodrošinātu profesionālās mākslas pieejamību novados.

Gatavojoties Latvijas valsts simtgadei, kas aprit 2018.gadā, Kultūras ministrijā ir izveidota darba grupa "Latvijai - 100".

Joprojām aktuāls ir kultūras medija jautājums, un šim nolūkam veidotā darba grupa spriež, ka vajadzīgi pat divi mediji: viens - plašākas sabiedrības informēšanai par kultūras norisēm un otrs - kultūras profesionāļiem. Budžetā nauda šādu mediju finansēšanai nav paredzēta, taču ministre sola atrast to no ministrijas iekšējām rezervēm un sagaida mediju pārstāvju ieinteresētību.

Finansējums kultūrai

Kultūras jomas budžets pašlaik ir 100 miljoni latu. Puse no šīs summas paredzēta Latvijas Nacionālajai bibliotēkai, otra puse - kultūrpolitikas īstenošana. No kultūrpolitikai piešķirtajiem 50 miljoniem 25 miljoni novirzāmi kultūras izglītībai.

Ž.Jaunzeme-Grende atzīst, ka līdz šim bijusi negodīga samaksa par darbu, jo vispārizglītojošo skolu skolotāji saņēma vairāk nekā pedagogi mūzikas un mākslas skolās. Šī netaisnība ir izlīdzināta, un nākamgad mūzikas un mākslas skolu pedagogiem algas palielināsies.

VKKF 2012.gadu sāka ar 2,1 miljonu latu finansējumu no valsts budžeta. Pateicoties līgumam ar Latvijas Valsts mežiem, VKKF budžets papildināts ar mērķdotāciju 800 000 latu apmērā. Šī gada budžeta grozījumu rezultātā kultūras joma ieguvusi vēl 550 000 latu, no tiem - 300 000 rakstniecības stratēģijas īstenošanai, bet 250 000 reģionālās pieejamības nodrošināšanai.

"2012.gada budžeta grozījumos, kā arī 2013.gada budžetā ir paredzēta mērķdotācija amatierkolektīviem."

VKKF piesaista arī mecenātu naudu, kas labos gados ir līdz 300 tūkstošiem latu. Pašlaik ziedojumos saņemtā summa ir 119 000 latu, taču E.Vērpe norāda, ka ziedojumu apjoms parasti palielinās gada beigās.

Dzejnieks un tulkotājs Guntars Godiņš vērsa uzmanību uz VKKF finansēšanas modeļa finanšu avotu nestabilitāti, jo liels akcents tiek likts uz Latvijas Valsts mežu mērķdotāciju un citu avotu ziedojumiem.

Latvijas Kultūras darbinieku federācijas priekšsēdētājs Aldis Misēvičs savukārt aicināja atgriezties pie kultūras darbinieku 40 stundu darba nedēļas un paaugstināt darba samaksu nozarē strādājošajiem. Lai veiktu algu palielināšanu par 10 procentiem, būtu nepieciešami apmēram 1,5 miljoni latu.

Ž.Jaunzeme-Grende nenoliedz: kultūras darbiniekiem ir otras zemākās algas visā valsts pārvaldē un algu palielināšana ir viena no Kultūras ministrijas prioritātēm, par ko jau bijušas sarunas ar Finanšu ministriju. Ministre sola, ka 2015.gadā 1 miljons latu jau ir paredzēti LNB gan sakarā ar pārcelšanos uz jauno ēku, gan arī darbinieku algām.

Sabiedrības integrācija un nacionālā identitāte

Deputātu pārmetumus Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē kultūras ministre saņēma par neizprotamu un nepietiekami mērķtiecīgu finansējumu sabiedrības integrācijai un nacionālās identitātes stiprināšanai.

Inguna Rībena uzskata, ka šeit būtu noderējusi, piemēram, nemateriālā kultūras mantojuma reģistra veidošana. Tāpat deputāte aicina veikt pētījumu par Dziesmu un deju svētku lomu sabiedrības saliedēšanā. Atgriežoties pie VKKF stratēģijas nostādnēm, I.Rībena pauž viedokli, ka nav nepieciešams būt bezgala atvērtiem un elastīgiem, dzīvojot vērtību iznīcināšanas laikā, un aicina turēties pie tradicionālām vērtībām.

Saeimas deputāts Raivis Dzintars saskata risku tajā, ka VKKF stratēģijā nav skaidri definēts jēdziens par nacionālo identitāti un kritēriji kultūras projektiem, kas tiešā veidā stiprinātu nacionālo identitāti un valstisko apziņu.

Uz to VKKF direktors E.Vērpe norādīja, ka galvenais kultūras projektu kritērijs ir profesionalitāte, bet jebkurš kultūras vai sporta panākums, kā arī visi tradicionālās kultūras projekti stiprina nacionālo identitāti un lepnumu par savu valsti.

"Kultūra nav atsevišķa nozare, bet gan neierobežots attīstības resurss."

Valsts kultūrkapitāla fonda direktors E.Vērpe

Savukārt KM valsts sekretāra vietnieks Uldis Lielpēters atgādināja par vairāk nekā 3000 grāmatām, kas izdotas ar VKKF atbalstu un dod lielu ieguldījumu latviešu valodas bagātības saglabāšanā.

Nobeigumā kultūras ministre atgādināja, ka nākamgad paredzēts daudz valstiski nozīmīgu pasākumu: Dziesmu un deju svētki, gatavošanās 2014.gadam, kad Rīga būs Eiropas kultūras galvaspilsēta, ievērojamu cilvēku jubilejas - R.Blaumanim – 150, J.Vītolam – 150, I.Ziedonim – 80. Tie visi ir būtiski, un katrs kultūras notikums dod savu artavu nacionālās identitātes stiprināšanā.

Runājot par kultūru, ministre aicināja izvairīties no nevajadzīgas "mitoloģijas" veidošanas, vienmēr noskaidrot patiesos faktus, rezultātus un tikai tad veidot spriedumus.