Publicēts pirms 12 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Prasīto 30 miljonu vietā Kultūras ministrijas budžets samazināts līdz 10 miljoniem latu, atstājot zem svītras daudzas nozīmīgas pozīcijas.
LV portāla infografika
Fiskālā telpa ierobežo vajadzības
Kultūras ministre Žaneta Jaunzeme–Grende uzsver, ka runājot par budžetu kultūrai, ir jārunā par kopējo kontekstu jeb ierobežojumiem, ko uzliek fiskālā telpa.
Visu ministriju budžeta pieprasījumi pārsniedza 325 miljonus latu, bet nākamā gada budžets tiek plānots 90 miljonu latu apmērā. Tas nozīmē, ka Kultūras ministrijai (KM) bija jāaizstāv un jāpamato katra miljona, katru simt tūkstošu, katru desmit tūkstošu nepieciešamība. Tādēļ budžeta sagatavošanas posmā, KM rūpīgi strādāja, lai apzinātu visas kultūras jomas vajadzības un izvirzītu četras prioritātes:
Ž.Jaunzeme-Grende atzīst, ka no plānotajiem un valdībai iesniegtajiem 30 miljoniem latu, izdevies izcīnīt gandrīz 10 miljonus un daudzas būtiskas pozīcijas ir palikušas zem svītras.
Kultūras ministrijas valsts sekretārs Guntis Puķītis norāda, ka nepietika naudas vai daļēji finansējums tika atbalstīts tādās pozīcijās kā Valsts Kultūrkapitāla fonds (VKF), kultūras pieminekļu glābšanas programma, sabiedrības integrācijas politikas īstenošana, augstskolu bāzes finansējuma nodrošināšana, filmu nozare, atlīdzības izdevumi kultūras un izglītības iestāžu darbiniekiem, preču un pakalpojumu izdevumi kultūras un izglītības iestādēm.
"Valdībai ir četri prioritārie mērķi, no kuriem trīs – Dziesmu un deju svētki, Rīga - Eiropas kultūras galvaspilsēta un Eiropas Savienības prezidentūra – ir tiešā saistībā ar kultūras jomu un kultūras budžetu."
Kultūras ministre uzsver: valdībai ir četri prioritārie mērķi, no kuriem trīs – Dziesmu un deju svētki, Rīga - Eiropas kultūras galvaspilsēta un Eiropas Savienības prezidentūra – ir tiešā saistībā ar kultūras jomu un kultūras budžetu. No vienas puses, tas ir ļoti labi, no otras puses – tas ir arī liels risks, jo kultūras nozare uz saviem pleciem iznes valsts nozīmes pasākumus, četrus miljonus no 10 miljoniem kultūras budžeta ieguldot valstiski nozīmīgos pasākumos. Līdz ar to zaudē citas nozares jomas. Tomēr kultūras ministre saredz arī pozitīvo, un tas ir ekonomiskā atdeve. Veiktie pētījumi ļauj secināt, ka no vienas ieguldītās vienības var iegūt četras.
Kam finansējums būs?
KM valsts sekretārs G.Puķītis skaidro, ka ministrijas pārziņā ir 15 jomas, kas ietver bibliotēkas, muzejus, LNB, Latvijas Neredzīgo bibliotēku, teātrus, Latvijas Nacionālo arhīvu un tā struktūrvienības, koncertorganizācijas, tautas mākslu, vizuālo mākslu un filmu mākslu. Nevienai no šīm jomām finansējums šobrīd nav pietiekams, kaut arī nevar noliegt, ka kultūra veicina gan konkurētspēju un investīciju piesaisti, gan eksportu. Tai ir nozīmīga loma sabiedrības saliedēšanā un kopīgu vērtību veidošanā, un bez kultūras nav iedomājama indivīda garīgā dzīve.
G.Puķītis norāda, ka Kultūras ministrijas 2013.gada budžetā 46% veido kultūras un integrācijas funkcija, 26% - kultūrizglītība, 22% - LNB projekts, 4% - ES fondu daļa, 2% - Kultūras ministrijas uzturēšana.
Naudas sadalījums pa pozīcijām:
Kultūras darbiniekiem – teju zemākās algas valsts pārvaldē
Latvijas Kultūras darbinieku arodbiedrību federācijas priekšsēdētājs Aldis Misēvičs norāda, ka darba samaksas jautājums kultūras darbiniekiem vēl arvien ir aktuāls. Lai nozares darbinieku atalgojumu palielinātu vismaz par 10%, ir nepieciešami 1,8 miljoni latu.
Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra (LNSO) pārstāvis mūziķis Jānis Semjonovs stāsta, ka liela problēma LNSO ir mūziķu trūkums dažās instrumentu grupās. Tas skaidrojams ar mūziķa profesijas zemo prestižu, kas izpaužas arī nelielajā atalgojumā. Piemēram, vidēji orķestra mūziķi "uz rokas" saņem 280 līdz 300 latus, bet mācās 17-20 gadus. Lielais mērķis jaunajiem mūziķiem ir LNSO, bet, to sasniedzot, nākas saprast, ka darbs ir zemu atalgots.
J.Semjonovs atzīst, ka liela daļa mūziķu apsver domu par piedalīšanos konkursos uz vietām ārzemju orķestros, kaut arī labprāt strādātu tepat. Latvijā ir labi mūziķi, un to ir novērtējuši arī viesdiriģenti, tātad mūziķi ir tie, kas Latvijas vārdu nes arī pasaulē.
"No 2013.gada septembra mākslas un mūzikas skolu pedagogu algas būs līdzvērtīgas vispārējās izglītības iestāžu skolotāju algām."
Ž.Jaunzeme-Grende skaidro, ka risināmu jautājumu ir daudz: piemēram, nav vienotas sistēmas kultūras darbinieku algām, un atalgojums pašlaik ir viens no zemākajiem valsts pārvaldē, atstājot aiz sevis vienīgi Labklājības ministrijas pakļautībā strādājošos; kultūras iestādēs, muzejos, bibliotēkās vēl joprojām ir četru dienu darba nedēļa; KM nevar pieņemt darbā juristu LNB būvniecības pabeigšanas nodrošināšanai, jo atalgojums, ko ministrija var piedāvāt, nav konkurētspējīgs.
Kultūras ministre apliecina, ka cīņa par mūziķu atalgojumu ir nākamais veicamais solis, bet pagaidām vienīgā iespēja ir piesaistīt papildu līdzekļus caur projektiem.
Latvijas Radio trūkst naudas svarīgu funkciju izpildei
Latvijas Radio (Radio) valdes loceklis Jānis Siksnis apstiprina, ka darbinieku atalgojums ir zems arī Radio, labākie darbinieki tiek pārvilināti, bet tas savukārt ietekmē gan raidījumu saturu, gan visu Latvijas Radio darbību.
Taču tā nav vienīgā problēma – Radio pašlaik ar grūtībām nodrošina vienu no savām funkcijām – mūzikas ierakstu veidošanu un šī mantojuma saglabāšanu. Ik gadu top ap 150 koncertierakstu un tam nepieciešami līdzekļi. Lai arī ar likumu Radio ir noteikts pienākums mūzikas mantojumu saglabāt, valsts šīs funkcijas nodrošināšanai finansējumu nepiešķir, un Radio to sedz no reklāmas ieņēmumiem. Savukārt valsts finansējums tiek tērēts tikai algām un apraidei. Latvijas Radio lūdz piešķirt arī vairāk nekā 240 tūkstošus autortiesību atlīdzībai.
J.Siksnis uzsver: jo vairāk pozīcijas Radio jāfinansē no saviem ienākumiem, jo grūtāk to izdarīt un attīstīt jaunus projektus.
Kultūras ministre nesniedz solījumus Latvijas Radio vajadzību apmierināšanai, taču norāda, ka ir divas jomas, ar kuru palīdzību varētu paaugstināt kultūras cilvēku atalgojumu:
Kino nozare – pastāvīgā krīzē
Latvijas Kinoproducentu asociācijas valdes locekle Antra Cilinska uzskata, ka kino joma ir krīzes situācijā visu laiku un vienīgi 2008. un 2009.gadā finansējums bija salīdzinoši pietiekams, taču tas, kas šajos gados saražots, jau nodots skatītājiem.
Saskaņā ar normatīvajiem aktiem mazbudžeta pilnmetrāžas spēlfilmas budžets ir 600 tūkstoši latu. Latvijā spēlfilmām tiek sadalīti apmēram 340 tūkstoši latu. Tātad – gadā nevar uzņemt pat vienu filmu, process ieilgst vairāku gadu garumā, un tas sadārdzinās.
"Kultūras darbinieku atalgojums pašlaik ir viens no zemākajiem valsts pārvaldē, atstājot aiz sevis vienīgi Labklājības ministrijas pakļautībā strādājošos."
A.Cilinska uzsver, ka vadmotīvus - nacionālās pašapziņas veidošana un sabiedrības saliedēšana –, kas izskanējuši no ministrijas, ietver arī kino nozare, un tādēļ nozares pārstāvji lūdz palielināt filmu ražošanas budžetu.
Uz to kultūras ministre atbild, ka gada laikā kino nozare nav spējusi vienoties par konkrētu plānu un rezultātiem, ko cer sasniegt. Finansējums ir pieejams no vairākiem avotiem: VKF var startēt gan uz radošo industriju, gan uz identitātes projektu konkursiem vai nacionālo pasūtījumu, gan arī savā kino jomā. Otra iespēja – piesaistīt līdzekļus caur Eiropas fondiem, un tādi pašlaik ir vismaz četri.
Kamēr budžets vēl nav pieņemts, diskusijas turpinās, taču lolot cerības, ka tiks apmierinātas visas vēlmes un vajadzības, acīmredzot nav pamata. Pagaidām kultūras nozarē lielā mērā jāpaļaujas uz pieticīgo minimumu no valsts puses un jāattīsta prasmes piesaistīt līdzekļus no citiem finansēšanas avotiem.
