Publicēts pirms 12 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Esošā izdienas pensiju sistēma apmierina kultūras nozarē nodarbinātos. Pensionēšanās vecums profesionāliem baleta, cirka, orķestra, koru un teātra māksliniekiem patlaban ir noteikts no 38 līdz 55 gadiem. Kultūras ministrija atbalsta iespēju cilvēkiem pāriet uz citām profesijām, tomēr ne visi spēs pārkvalificēties vai kļūt par dižiem kolektīvu vadītājiem.
FOTO: SXC
Latvijas Kultūras darbinieku arodbiedrību federācija (LKDAF) un kultūras nozares pārstāvji rīkoja tikšanos ar labklājības ministri Ilzi Viņķeli un pauda savu nostāju par to, ka pašreiz spēkā esošais Valsts un pašvaldību profesionālo orķestru, koru, koncertorganizāciju, teātru un cirka mākslinieku izdienas pensiju un baleta mākslinieku pabalsta par radošo darbu likums ir optimāls un nav grozāms. Tas paredz, ka tiesības uz izdienas pensiju ir:
Tāpat likums nosaka, ka tiesības uz izdienas pensiju ir personām, kuras ne mazāk kā 10 gadus strādājušas attiecīgajā profesijā un ir darba attiecībās šajā profesijā, sasniedzot šādu vecumu:
Izdienas pensiju pašlaik Latvijā saņem 178 kultūras darbinieki. Pēc publiskajā telpā izskanējušās informācijas, kultūras darbinieku izdienas pensijas apmērs ir 150-200 lati.
Mākslinieku argumenti – gan racionāli, gan emocionāli
LKDAF priekšsēdētājs Aldis Misēvičs norāda, ka vienīgo reizi Labklājības ministrija sanāca kopā ar visu ieinteresēto arodbiedrību pārstāvjiem2009.gadā, taču pērn, kad tapa koncepcija, arodbiedrību pārstāvji uz sarunām netika aicināti.
A.Misēvičs neslēpj attieksmi: kultūras darbinieki nekad nav pienācīgi novērtēti. Darba samaksa nedaudz palielinājās vien 2007.–2008.gadā, taču krīzes laikā tā atgriezās iepriekšējā līmenī. Neskatoties uz to, kultūras darbinieki turpināja strādāt, un netika slēgta neviena kultūras iestāde.
Tagad, kad grūtības pārvarētas, izdienas pensionāri valstij kļuvuši par apgrūtinājumu, bet māksliniekam, kurš uz skatuves vairs nevar pilnvērtīgi strādāt, tas ir iztikas nodrošinājums, kas dod iespēju palūkoties, ar ko varētu turpmāk nodarboties.
Latvijas Nacionālā baleta mākslinieciskais vadītājs Aivars Leimanis atzīst, ka balets ir skaista, bet arī ļoti grūta un traumatiska jaunības māksla. Baleta māksliniekam sevi jānotur formā, diemžēl ķermenis nolietojas, un šie 18 gadi ir optimālais laiks, kurā sevi var uzturēt līmenī un dāvāt skatītājiem estētisku baudījumu.
"Latvijas Kultūras darbinieku arodbiedrību federācija pauž nostāju, ka pašreizējais izdienas pensiju likums nav grozāms."
A.Leimanis uzsver: Latvija var lepoties ar to, ka Nacionālās operas baleta trupā 98% mākslinieku ir Horeogrāfijas skolas absolventi, un arī izdienas pensijas motivē māksliniekus palikt šajā profesijā.
Rīgas Cirka direktore Lolita Lipinska komentē cirka darba specifiku: lai arī izrādē mākslinieks strādā divas stundas vai piecas minūtes, laikā, kad priekšnesums tiek gatavots, viņš nevar nodarboties ne ar ko citu – ne biznesu, ne ielu slaucīšanu. L.Lipinska atgādina, ka mākslinieki ir nacionāla bagātība un valstij ir jārūpējas par to, lai mākslinieks ir novērtēts arī tad, kad viņš vairs nevar atrasties uz skatuves.
A.Misēvičš skaidro: no citām darbinieku kategorijām māksliniekus atšķir arī garais ceļš, kas ejams, lai nonāktu uz skatuves: ķermenis jāsāk trenēt jau agrā bērnībā, bet darba stāža uzskaite sākas apmēram 20 gadu vecumā.
Nacionālās operas kora mākslinieku arodbiedrības bijušais priekšsēdētājs Harijs Kalniņš apstiprina, ka šobrīd māksla ir darbības veids, kurā eksistē augsti standarti, šis līmenis ir jānotur, bet ne katrs to ilgstoši spēj, jo repertuārs ir sarežģīts un slodze liela. Lieliem projektiem kora pašreizējais sastāvs ir par mazu, un tas nozīmē, ka cilvēki ir pārslogoti.
Profesiju diskriminēšana un nepareiza problēmu diagnostika
Atšķirīgs viedoklis ir labklājības ministrei Ilzei Viņķelei. Viņa vērš uzmanību uz to, ka kultūras darbinieku nostāja ir zināmā mērā diskriminējoša attiecībā pret citām profesijām. Piemēram, mikroķirurgs mācās 12 gadus, darbs fiziski un emocionāli ir ļoti smags, prasa augstu koncentrēšanos, "izrādes" laiks var ilgt 12 stundas, pat bez iespējas apmeklēt labierīcības. Šie speciālisti un vēl daudzi citi – skolotāji, ārsti, policisti – arī ir nacionālā bagātība.
Ministre neapšauba, ka baleta māksliniekiem, lai atbilstu visām prasībām, tostarp skatītāju estētiskajām prasībām, profesionālais mūžs ir īsāks nekā, piemēram, skolotājiem, bet šīs objektīvās, ar fiziskajām spējām saistītās izmaiņas ir iespējams kompensēt pareizākā veidā, nevis padarot baletdejotāju par pensionāru 38 gadu vecumā.
"Koncepcija neparedz piedāvājumu atcelt izdienas pensijas, bet četras versijas reformai."
I.Viņķele uzsver, ka LM izstrādātā koncepcija neparedz piedāvājumu atcelt izdienas pensijas. Tajā ir vismaz četras versijas, kā varētu reformēt izdienas pensijas, un neviena no tām neietver tūlītējas izmaiņas - tās būtu īstenojamas no 2016.gada. Diskutējams ir arī jautājums par izdienas pensijas vecuma pārskatīšanu.
Ministre pašreizējo situāciju raksturo šādi: mazas algas, nelielas izdienas pensijas un cilvēki, būdami vēl darbspējas vecumā, meklē iespēju, kā sevi nodrošināt. Kultūras darbinieki, uzskata politiķe, ir nepareizi noteikuši problēmu loku, un izdienas pensijas tās atrisināt nevar.
Piecas risināmās problēmas
I.Viņķele norāda, ka kultūras darbinieku paustie viedokļi izgaismojuši piecas problēmas:
Ministre uzsver, ka neviena no nosauktajām lietām tieši neskar pensiju sistēmu. Nenosaucot un nerisinot patieso problēmu, izdienas pensija ir vien ielāps, kas situāciju ilgtermiņā neuzlabos. Taču Latvijas valsts var piedāvāt risinājumu ar noteiktām garantijām, nepadarot baletdejotājus par pensionāriem 38 gadu vecumā. Arī arodslimības dēļ nebūtu jāpensionējas, bet jāizmanto noteiktas tādai situācijai paredzētas garantijas.
I.Viņķele aicina risināt jautājumu par adekvātu kultūras darbinieku atalgojumu, prognozējamām garantijām tad, kad iestājas apstākļi, kādēļ šajā profesijā strādāt vairs nevar, kā arī paraudzīties profesionālās pilnveides un izglītības programmu papildināšanas virzienā, kas varētu pagarināt darba mūžu.
Kultūras ministrija ar reformām aicina nesteigties
Kultūras ministrijas valsts sekretārs Guntis Puķītis oponē I.Viņķelei: ar algu palielināšanu visu atrisināt nevarēs – nereti ir situācijas, kad mākslinieks ar sirdi un dvēseli grib kāpt uz skatuves, bet vienkārši vairs "nevelk". Māksliniekiem ir jādod iespēja pāriet uz citām profesijām, tomēr ne visi varēs pārkvalificēties vai kļūt par dižiem kolektīvu vadītājiem - arī tam ir vajadzīgs gan talants, gan spējas, un šādi cilvēki ir izņēmums.
"Nepareizi diagnosticējot problēmas, nevar piedāvāt pareizus ārstniecības veidus."
I.Viņķele, labklājības ministre
G.Puķītis pauž viedokli, ka nebūtu pareizi atstāt esošo sistēmu ar zemām algām un "plāksterīti" – izdienas pensijām, bet pirms šo "ielāpu" noņem, brūce ir jāsadziedē. Savukārt, kamēr nav drošība par to, ka algas var palielināt un būs lielāks uzkrājums pensiju fondā, kas vēlāk nodrošinās pienācīgas pensijas, esošo sistēmu mainīt ir bīstami. Kultūras darbinieki baidās, ka izmaiņas viņu situāciju padarīs vēl sliktāku, nekā tā ir šobrīd.
KM valsts sekretārs ir pārliecināts, ka diskusijai jābūt un tai jānotiek vēl pirms koncepcija nonāk Valsts sekretāru sanāksmē.
Kā veidot dialogu, ja viedokļi krasi atšķiras?
A.Misēvičs izsaka nozēlu, ka Labklājības ministrija nesadzird kultūras darbinieku argumentus par pašreizējās izdienas pensiju sistēmas saglabāšanu. Tāpat viņš atgādina, ka LKDAF aizvadītā gada lūgums valdībai, veidojot budžetu palielināt kultūras darbinieku atalgojumu par 10%, tika noraidīts. Ja ir apdraudētas arī izdienas pensijas, pastāv iespēja, ka liela daļa mākslinieku šo valsti pametīs. Labklājības ministrijai vajadzētu ņemt vērā sociālo partneru - Kultūras ministrijas un arodbiedrības – viedokli, ka likums nav grozāms un nevajadzētu sagraut normāli strādājošu sistēmu, uzskata A.Misēvičs.
Savukārt labklājības ministre aicina LKDAF nemaldināt savus biedrus un sabiedrību kopumā, jo grozījumi likumā vēl nav veikti, bet piedāvātā koncepcija paredz vairākus risinājumus un ir uzrakstīta tādā gatavības pakāpē, lai to dotu publiskai apspriešanai. I.Viņķele uzsver, ka "nepareizi diagnosticējot problēmas, nevar piedāvāt pareizus ārstniecības veidus". Ministre lūdz kultūras nozares arodbiedrības saglabāt veselo saprātu, būt korektiem partneriem un strādāt kopā.
