Izdienas pensiju reformas iecere paliek mantojumā jaunajai valdībai

Izdienas pensiju reformu paredzēja Labklājības ministrijas (LM) izstrādātā koncepcija "Par izdienas pensiju piešķiršanu", kuras virzība ir apstājusies ar izsludināšanu Valsts sekretāru sanāksmē pirms gada – 29.augustā. Valdība no koncepcijas tālākas virzības šogad, kas ir vēlēšanu gads, bija atteikusies.

Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas deputāti 21.oktobrī, sēdē klātesot ieinteresētajām pusēm (arodbiedrību, darba devēju un vairāku ministriju pārstāvjiem) uzklausīja LM informāciju par izdienas pensiju sistēmu – koncepcijas kontekstā. Tā ietver pašreizējo problēmu raksturojumu, izdienas pensiju loka iespējamo paplašināšanu, piedāvātās izmaiņas. Izdienas pensiju koncepciju LM izstrādājusi sadarbībā ar ministrijām un nevalstiskajām organizācijām, un ir jautājumi, kuros atsevišķām ministrijām un arodbiedrībām ir atšķirīgi viedokļi, atzina LM valsts sekretāra vietnieks Ingus Alliks.

Vecās un jaunās pensijas

Izdienas pensijas pašreiz maksā no diviem avotiem.

Tā saucamās vecās izdienas pensijas (saskaņā ar nosacījumiem, kuros saglabāja PSRS laika likumu normas un profesijas) maksā no valsts sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta. Kopš 1999.gada izdienas stāža uzskaite vairs nenotiek. Taču no sociālā budžeta joprojām piešķir izdienas pensijas par nostrādāto laiku līdz 1998.gada 31.decembrim (iekšlietu, aviācijas, dzelzceļa, jūras, upju, zivju rūpniecības flotes darbiniekiem, sabiedriskā transporta vadītājiem, kultūras darbiniekiem), ja ir trīs ceturtdaļas no likumā prasītā izdienas stāža.

"Pensijas vecums pieaug visiem, tikai ne izdienas pensionāriem."

Savukārt jaunās izdienas pensijas tiek piešķirtas no valsts pamatbudžeta saskaņā ar speciāliem likumiem: militārpersonām (no 1998.gada), iekšlietu sistēmas amatpersonām (1998), kultūras darbiniekiem (2004), Satversmes aizsardzības biroja darbiniekiem (2004), tiesnešiem (2006), diplomātiem (2007), Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersonām (2008), prokuroriem (no 2010.gada).

Izdienas pensijas pieprasīšanas vecums nav mainīts kopš deviņdesmito gadu beigām, tiesības uz šo pensiju ir no 38 gadiem (piemēram, baletdejotājiem) līdz 55 gadiem (izņemot tiesnešus, kuriem pensionēšanās vecums noteikts, sasniedzot likumā "Par valsts pensijām" noteikto pensionēšanās vecumu). Pensijas atvietojuma līmenis ir 55 -65%, proti, izdienas pensijas tiek aprēķinātas 55% līdz 65% apmērā no vidējās mēneša darba samaksas pēdējos trīs vai piecos gados.

2009. un 2010.gadā, strādājot pie sociālās apdrošināšanas sistēmas un sociālās drošības sistēmas stabilitātes koncepcijas, apzinoties arī to, ka vispārējais pensionēšanās vecums valstī jāceļ, jo pretējā gadījumā sociālās drošības sistēma nebūs stabila un nespēs nodrošināt paredzētās saistības, tika arī diskutēts, vai izdienas pensiju sistēmā ir nepieciešamas kādas būtiskas korekcijas. Piemēram, pašreizējais izdienas pensijas pieprasīšanas vecums, ja mēs salīdzinām ar to, ka nākamās dekādes vidū vispārējais pensionēšanās vecums Latvijā būs 65 gadi, ir pietiekami zems, norāda I.Alliks.

Par ko pienākas izdienas pensijas?

LM informācijā Saeimas komisijai norādīts uz Satversmes tiesas 2010.gada marta spriedumā Nr.2009-76-01 minētajiem argumentiem, kāpēc nepieciešamas izdienas pensijas. Analizējot visas valstī noteiktās izdienas pensijas, Satversmes tiesa ir secinājusi, ka argumentus, kas pamato, kādēļ atsevišķām valsts nodarbināto personu kategorijām tiek noteikta sevišķa sociālā garantija - izdienas pensija, nosacīti var iedalīt vairākās grupās:

1. attiecīgā dienesta vai profesijas īpatnības ir saistītas ar profesionālo iemaņu mazināšanos vai zudumu, sasniedzot noteiktu vecumu vai nostrādājot šajā profesijā noteiktu laiku (uzkrājot zināmu darba stāžu);
2. attiecīgā persona pilda valstij svarīgu dienestu, kura gaita būtiski atšķiras no to personu darba apstākļiem, kuras strādā uz civiltiesiska līguma pamata. Dienesta laikā persona ir pakļauta valsts noteiktiem būtiskiem ierobežojumiem (dienesta gaitas reglamentiem u.c.), tās pienākums ir iesaistīties dienesta izpildē iepriekš neparedzētos, nereti bīstamos apstākļos. Izdienas pensija šajā gadījumā, no vienas puses, kompensē minētā dienesta laikā priekšlaicīgi zaudētās darba spējas, bet, no otras puses, kalpo kā kompensācija par dienesta laikā noteiktajiem ierobežojumiem, neatkarīgi no tā, vai šie ierobežojumi ir vai nav radījuši priekšlaicīgu darba spēju samazināšanos;
3. izdienas pensija netieši veido it kā "atliktu atalgojumu" par nevainojamu dienestu ilgā laika periodā un sekmē attiecīgo dienestu un institūciju kvalitatīvu darbību, it īpaši antikorupcijas aspektā.

Izdienas pensiju loka paplašināšana

I.Alliks norāda, ka diskusijās, arī ar arodbiedrībām, ir priekšlikumi paplašināt izdienas pensiju saņēmēju loku - ne tikai ar tiem, kuriem šīs tiesības būtu piešķiramas, jo viņu profesijas/amati atbilst jau spēkā esošajiem izdienas nosacījumiem, bet aptverot daudz plašāku loku.

No valsts iestādēm ir priekšlikumi tiesības uz izdienas pensijām noteikt militārās izlūkošanas un drošības dienesta darbiniekiem, Valsts ieņēmumu dienesta Muitas kriminālpārvaldes ierēdņiem ar dienesta pakāpēm, VID Finanšu policijas ierēdņiem ar dienesta pakāpēm. Tās būtu 328 personas.

Savukārt arodbiedrību priekšlikumi paredz izdienas pensiju saņēmēju loka paplašināšanu par apmēram 19,7 tūkstošiem, iekļaujot tajā: jūrniekus, ločus, dokerus, dzelzceļa mašīnistus, neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta darbiniekus, speciālās izglītības iestāžu pedagogus, sporta skolotājus, pašvaldības policijas darbiniekus u.c.

Jauni pensijas vecuma sliekšņi

LM koncepcijā ir formulējusi, ka izdienas pensijas būtu nodrošināmas personām, kuras strādā valsts iestādēs un kuru dienests/darbs saistīts ar valsts iekšējo un ārējo drošību. Priekšlikumi paredz divus pensionēšanās laika kritērijus:

• Izdienas pensija 10 gadus pirms vispārējā pensijas vecuma (militārpersonas, valsts drošības iestāžu amatpersonas, valsts amatpersonas ar speciālajām dienesta pakāpēm).
• Izdienas pensija 5 gadus pirms vispārējā pensijas vecuma (personas, kuras strādā valsts iestādēs un pakļautas psihoemocionāliem riskiem, speciāliem ierobežojumiem darbavietā).

Šajā sadalījumā nav iekļauti kultūras darbinieki, kuriem izdienas pensijas tiek nodrošinātas kopš 2004.gada. LM ieskatā tās ir speciālās pensijas.

Koncepcija paredz divus piedāvāto izmaiņu variantus.

Pirmais. Izmaiņas skartu tikai esošo pensiju saņēmēju loku, nevienai jaunai kategorijai izdienas pensijas netiek piešķirtas.

Otrais variants - izdienas pensiju loku paplašina, iekļaujot kategorijas, kuru darbs saistīts ar valsts iekšējo un/vai ārējo drošību (ar tiesībām pensionēties 10 gadus pirms vispārējā pensijas vecuma).

Gan jauni, gan vienādoti kritēriji

Kā svarīgākos I.Alliks koncepcijas projektā uzsver vairākus kritērijus:

• Paaugstināt minimālo nepieciešamo izdienas stāžu līdz 25 gadiem.
• Izdienas pensijas stāžā ieskaitāms tas darbs/dienests, kas dod tiesības uz izdienas pensiju (personai mainot darbavietas, ja darbs tajās dod tiesības uz izdienas pensiju, izdienas stāžā tiktu ieskaitīti visi šie periodi). Pašreiz vieniem šo laiku ieskaita, citiem ne.
• Pensijas apmēru noteikt visiem vienādi – 55% no vidējās mēneša darba samaksas par pēdējiem pieciem gadiem pirms pensijas pieprasīšanas (tiesnešiem – 65%). Tiesneši ir kā izņēmums, jo viņiem pensijas vecums ir augstāks.
• No izdienas pensiju saņēmēju loka izslēgt amatus, kuri nodrošina atbalsta funkcijas. (Personāla, grāmatvedības darbinieki nebūtu nodrošināmi ar izdienas pensiju.)

I.Alliks atzīst, ka koncepcijas izstrāde nav noritējusi gludi, jo nozares būtiskas pārmaiņas "nepieņēma ar atplestām rokām", tomēr uzsver: sabiedrības novecošanas apstākļos jautājums par to, cik ilgi cilvēkam jāatrodas darba tirgū un kādi ir nosacījumi, kad to pamet, būs aktuāli arī turpmāk.

Kas var aizstāt izdienas pensijas?

Diskusijās ir runāts arī par citiem atbalsta mehānismiem, piemēram, apdrošināšana pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām; invaliditātes un slimības apdrošināšana; aktīvie nodarbinātības pasākumi. Kā viens no risinājumiem varētu būt obligāti noteikta prasība iesaistīties pensiju 3.līmenī. Taču arī iemaksām pensiju trešajā līmenī būtu nepieciešama papildu nauda no budžeta.

Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) pārstāvis Pēteris Leiškalns pauda LDDK uzskatu, ka pašreizējās izdienas pensiju sistēma kavē normālu algu pieaugumu šo profesiju pārstāvjiem. Jo algu vajadzētu saņemt tajā brīdī, kad cilvēks strādā. Šī sistēma, ka cilvēks 25 gadus strādā un 40 gadus saņem pensiju, nav ilgtspējīga.

Viņš norāda uz vēl vienu problēmsituāciju: "Valsts policijā strādājošie, sasniedzot izdienas pensijas vecumu, pat ja varētu turpināt strādāt, jo viņu veselības stāvoklis ir vidēji augstāks nekā vidēji Latvijas iedzīvotājiem, izvēlas aiziet izdienas pensijā un strādāt apsardzē. Mēs arī izspiežam no sistēmas cilvēkus, kuri varētu turpināt strādāt. Šī sistēma būtu jāaizstāj ar lielākām darba algām strādāšanas periodā, iemaksām 3.pensiju līmenī, jo par katru paaugstinātas bīstamības periodā nostrādāto laiku cilvēkam būtu jābūt garantijai, ka viņš, sasniedzot noteikto vecumu, varēs saņemt 3.līmenī uzkrāto pensiju."

Viņaprāt, ir jābūt arī pārkvalificēšanas programmām, ja cilvēks veselības dēļ nevar turpināt strādā, – apmācīt viņu citā darbā. Taču tādā gadījumā būtu jāņem vērā situācijas, piemēram, ja ir palikuši tikai pieci gadi līdz pensijas vecumam, iespējams, pārkvalifikācija nav lietderīga un varētu noteikt priekšlaicīgas pensijas iespēju.

"Par to, vai „iesaldētās” koncepcijas par izdienas pensijām izskatīšana tiks turpināta, lems jaunā valdība."

Pirms vairākiem gadiem bija iecere par vienoto izdienas pensijas likumu. (Kā jau teikts, pašreiz ir astoņi – katrai profesionālajai grupai savs.) Taču, tā kā lielā mērā tas ir katras atsevišķas nozares darba samaksas, sociālo garantiju jautājums, vienotu pensijas likumu atšķirīgām profesijām, visticamāk, nav iespējams izstrādāt, atzīst I.Alliks.

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētāja vietnieks Egīls Baldzēns piekrīt, ka varētu būt diskusijas par izdienas pensijas vecuma paaugstināšanu. Ja vispārējais pensijas vecums tiek paaugstināts, samērībai arī tiesībās uz izdienas pensijas vecumu būtu jābūt. Taču arodbiedrība neatbalsta nostāju, ka iekšējo un ārējo drošību saprastu ļoti šauri. Jo gan neatliekamā medicīniskā palīdzība, gan citu dienestu darbam var būt saistība ar drošību. Turklāt vairākām profesiju grupām (aviodispečeriem, pilotiem, dzelzceļa mašīnistiem u.c.) valsts izvirza paaugstinātas prasības. Arodbiedrība kā risinājumu pieļauj arī iesaisti pensiju 3.līmenī, tostarp "Latvijas Dzelzceļa" darbiniekiem, taču tad tam ir arī jāatvēl līdzekļi.

Sociālo un darba lietu komisijas vadītāja Aija Barča, jautāta, kāpēc aizejošās Saeimas komisija izskata šo jautājumu, pastāstīja, ka darba plāns komisijai tiek saskaņots katram mēnesim, uzklausot deputātu viedokļus. Tā kā deputāte  Ilze Viņķele, kura savulaik kā ministre bija strādājusi pie šīs koncepcijas, izteikusi satraukumu, kādēļ koncepcija netiek virzīta tālāk, komisija nolēmusi uzklausīt Labklājības ministrijas informāciju.

Par to, vai izdienas pensiju koncepcijas jautājumi tiks ietverti jaunās valdības deklarācijā, vai ar tiem strādās Labklājības ministrija, vēl tiks spriests, izstrādājot deklarāciju, piebilst A.Barča, kura arī iesaistīta šajā darbā.

Papildina sociālās garantijas paralēli apturētajai koncepcijai

Saeima 16.oktobrī steidzami (divos lasījumos) pieņēma grozījumus Dzelzceļa likumā (vēl nav izsludināti), ar kuriem paredz vienotu sistēmu sociālo garantiju nodrošināšanai. Valdībai līdz nākamā gada 1.februārim jānosaka tās dzelzceļa speciālistu profesijas, kurās nodarbinātajiem tiks nodrošināta papildpensijas uzkrājumu veidošana privātajos pensiju fondos vai dzīvības apdrošināšanā ar līdzekļu uzkrāšanu. Darba devējam būs jāveic iemaksas privātajos pensiju fondos vai prēmiju iemaksas dzīvības apdrošināšanā ar līdzekļu uzkrāšanu šo dzelzceļa speciālistu profesijās nodarbināto labā. Tas būs pamats vienota dzelzceļa nozares sociālā aizsardzības mehānisma veidošanai atsevišķām darbinieku kategorijām - situācijai, kad pirmspensijas vecumā būs liegts darbs izvēlētajā profesijā paaugstināto psihofizioloģisko vai veselības prasību dēļ un neizdosies šos speciālistus nodarbināt uzņēmumā vai nozarē citā amatā.

Savukārt pirms vēlēšanām, 2.oktobrī, Saeima pirmajā lasījumā atbalstīja likumprojektu par izdienas pensijām Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta darbiniekiem. Tas paredz tiesības uz izdienas pensiju šī dienesta ārstniecības personām un neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādes personām, kuras nav ārstniecības personas, ja to izdienas stāžs ir ne mazāks par 20 gadiem un tās sasniegušas 55 gadu vecumu.

No valsts pamatbudžeta izmaksājamās izdienas pensijas 2012.gadā

Koncepcijā norādīts: kopējie izdevumi no valsts pamatbudžeta izdienas pensijām ar katru gadu pieaug. 2011.gadā izdevumi bija 21,6 milj. Ls (30,73 milj. eiro), 2012.gadā tie jau bija 23,4 milj. Ls (33,30 milj. eiro) un 2013.gadā plānoti – 25,6 milj. Ls (36,43 milj. eiro).