SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
Edīte Brikmane
LV portāls
04. decembrī, 2014
Lasīšanai: 8 minūtes
2
2
2
2

Izmeklējumi pēc valsts apmaksāta skrīninga – ārpus rindas

Publicēts pirms 7 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>

Ja skrīninga programmas ietvaros veikta testa rezultāti norāda uz aizdomām par onkoloģiskas slimības attīstību, papildu nepieciešamos izmeklējumus un pakalpojumus noteiktās ārstniecības iestādēs valsts nodrošina virs noteiktajām kvotām, un izmeklējumi tiek nodrošināti pēc fakta - ārpus kopējā ārstniecības iestādei piešķirtā finansējuma.

FOTO: Lita Krone/ LETA

Lai vēža savlaicīgas atklāšanas programma sasniegtu mērķi – savlaicīgi uzsākt dzemdes kakla, krūts dziedzera vai zarnu vēža ārstēšanu, pēcskrīninga izmeklējumu pieejamības uzlabošanai ir ieviests „zaļā koridora” princips – iespēja noteiktās ārstniecības iestādēs papildu izmeklējumus un konsultācijas saņemt paātrinātā kartībā.
īsumā
  • "Zaļā koridora" princips – pacientiem, kuriem skrīninga izmeklējuma rezultātā ir aizdomas uz onkoloģisko saslimšanu, papildu izmeklējumi tiek nodrošināti ārpus noteiktajām kvotām.
  • Nepieciešams ģimenes ārsta vai speciālista nosūtījums ar īpašu atzīmi, ka izmeklējumi nepieciešami pēc profilaktiskās pārbaudes.
  • Valsts apmaksātus pēcskrīninga izmeklējumus paātrinātā kārtībā nodrošina noteiktās ārstniecības iestādēs (saraksts atrodams NVD mājaslapā).

Vēža savlaicīgas atklāšanas programma tiek īstenota jau piekto gadu, tomēr uz aicinājumu veikt valsts apmaksātu krūts dziedzera, dzemdes kakla un kolorektālā jeb zarnu ļaundabīgo audzēju skrīningdianostiku joprojām atsaucas pārāk maz iedzīvotāju.

Arī garās rindas uz izmeklējumiem vai speciālistu konsultācijām ir vērā ņemams šķērslis savlaicīgai vēža diagnostikai. Tāpēc ir būtiski uzsvērt, ka vēža skrīninga programma nav tikai viena uztriepe, mamogrāfija vai slēpto asiņu izmeklējums fēcēs kādā noteiktā laika periodā – reizi gadā vai divos, trijos - atkarībā no vēža skrīninga veida. Lai pēc profilaktiskās pārbaudes rezultātu saņemšanas pacientam nevajadzētu neziņā gaidīt uz valsts apmaksātiem papildu izmeklējumiem, ja tādi ir nepieciešami, šādos gadījumos darbojas "zaļā koridora" princips. 

Kas ir "zaļā koridora" princips

Ja skrīninga programmas ietvaros veiktā testa rezultāti norāda uz aizdomām par onkoloģiskas slimības attīstību, lai nebūtu sarežģījumi ar pacientu rindām un valsts apmaksātu pakalpojumu kvotām, papildus nepieciešamos izmeklējumus konkrētās ārstniecības iestādēs valsts nodrošina virs noteiktajām kvotām, un izmeklējumi tiek apmaksāti pēc fakta - ārpus kopējā ārstniecības iestādei piešķirtā finansējuma, skaidro Veselības ministrijas Komunikācijas nodaļas vadītājs Oskars Šneiders. "Nacionālais veselības dienests par šiem izmeklējumiem ārstniecības iestādei maksā atsevišķi, un tiem nav ierobežojumu jeb noteiktu kvotu," papildina Nacionālā veselības dienesta (NVD) sabiedrisko attiecību speciāliste Māra Āboliņaa.

Tas nozīmē, ka pacientam, kuram nepieciešami papildu izmeklējumi pēc skrīninga testa veikšanas, nevajag gaidīt nedēļām ilgā rindā uz valsts apmaksāta pakalpojuma saņemšanu un nepieciešamo izmeklējumu noteiktās ārstniecības iestādēs ir iespējams saņemt ātrāk.

Papildu izmeklējumi pēc skrīninga

Pēc valsts organizētā vēža skrīninga veiktā testa rezultātu saņemšanas ārstniecības personai jāievēro noteikts pacienta tālākās izmeklēšanas algoritms, kas noteikts Ministru kabineta noteikumu Nr.1529 "Veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtība" 7.pielikumā  "Valsts organizētais vēža skrīnings". 

Pēc skrīninga testu rezultātu saņemšanas, ja ir mazākās aizdomas par ļaundabīgu veidojumu vai patoloģiskām izmaiņām, ģimenes ārsts vai ārsts speciālists izsniedz nosūtījumu uz papildu izmeklējumiem. Šādā gadījumā uz nosūtījuma obligāti jābūt norādītai informācijai, ka izmeklējumi nepieciešami pēc veiktās mamogrāfijas vai dzemdes kakla, vai zarnu profilaktiskās pārbaudes.

"Uz nosūtījuma obligāti jābūt norādītai informācijai, ka izmeklējumi nepieciešami pēc profilaktiskās pārbaudes."

NVD pārstāve M.Āboliņa uzsver: "Lai ar šādu nosūtījumu saņemtu valsts apmaksātu pakalpojumu ārpus rindas kārtībā, ir jāvēršas noteiktās ārstniecības iestādēs."

Ārstniecības iestāžu saraksts, kur izmeklējumi pēc skrīninga rezultātu saņemšanas ir pieejami paātrinātā kārtībā, atrodams NVD  mājaslapas sadaļā "Veselības aprūpes pakalpojumi" > "Vēža savlaicīgas atklāšanas programma" > "Papildu izmeklējumi pēc skrīninga".

Jānorāda, ka izmeklējums nepieciešams pēc skrīninga

Pierakstoties pakalpojuma saņemšanai ārstniecības iestādē, zvanot pa telefonu vai ierodoties klātienē reģistratūrā ārstniecības iestādē, kurā tiek nodrošināts "zaļā koridora" princips, reģistratūras darbinieks ir obligāti jāinformē par to, ka izmeklējums ir nozīmēts pēc skrīninga rezultātu saņemšanas un tāpēc to  ir tiesības saņemt paātrinātā kārtībā.

Protams, izmeklējumus ir iespējams veikt arī citās ārstniecības iestādēs, kas sniedz valsts apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus. Taču šajās ārstniecības iestādēs pierakstīšanās pakalpojuma saņemšanai un pakalpojuma sniegšana tiek nodrošināta vispārējā kārtībā un var nākties gaidīt krietni ilgāk.

"Pacientam, kuram nepieciešami papildu izmeklējumi pēc skrīninga, noteiktās ārstniecības iestādēs pakalpojumu iespējams saņemt ātrāk."

Diemžēl, kā norāda Veselības ministrija, "zaļā koridora"  princips ne vienmēr darbojas. Kā galveno iemeslu, kāpēc šāds princips ir ieviests, bet ne vienmēr darbojas, Veselības ministrijas pārstāvis O.Šneiders min informācijas trūkumu. Ne vienmēr ģimenes ārsti vai ambulatorie speciālisti pacientiem izstāsta, ka viņiem, pierakstoties rindā uz papildu izmeklējumiem vai speciālista konsultāciju, ir īpaši jānorāda, ka tas tiek darīts skrīninga programmas ietvaros un viņi jāpieņem prioritārā kārtā. Reģistratūras darbinieks nevar uzminēt, ka cilvēks zvana un pierakstās uz izmeklējumu pēc skrīninga veikšanas. Gadās arī tā, ka ārstniecības iestāžu darbinieki, kuri pacientus reģistrē rindā, ne vienmēr ir informēti par "zaļā koridora" principu. Rezultātā izveidojas situācija, ka pakalpojumu, ko valsts apmaksā ārpus kvotām, pacients saņem pēc ilgas gaidīšanas vai izvēlas apmaksāt pats no savas kabatas. 

"Zaļā koridora" princips – tikai skrīninga programmas ietvaros

Valsts apmaksātu papildu izmeklējumu pieejamība paātrinātā kārtībā, ja ir aizdomas par onkoloģisku slimību, pašlaik tiek nodrošināta tikai valsts organizētā skrīninga dalībniekiem.

Valsts organizētais vēža skrīnings ietver šādus bezmaksas izmeklējumus:

  • Dzemdes kakla vēža skrīnings, kurā ietilpst ginekoloģiska apskate, citoloģiskas uztriepes paņemšana un uztriepes citoloģiskais izmeklējums, ko veic reizi trijos gados sievietēm vecumā no 25 līdz 70 gadiem. Uzaicinājuma vēstules valsts apmaksātai dzemdes kakla profilaktiskās pārbaudes veikšanai NVD atbilstoši Iedzīvotāju datu reģistram nosūta sievietēm, kurām attiecīgajā gadā paliek 25, 28, 31, 34, 37, 40, 43, 46, 49, 52, 55, 58, 61, 64 un 67 gadi. Vēstule ir derīga trīs gadus.
  • Krūts vēža skrīnings ar mamogrāfijas metodi, ko veic sievietēm vecumā no 50 līdz 69 gadiem – reizi divos gados. Uzaicinājuma vēstules veikt mamogrāfijas izmeklējumu tiek nosūtīta sievietēm, kurām attiecīgajā gadā paliek 50, 52, 54, 56, 58, 60, 62, 64, 66, 68 gadi. Vēstule ir derīga divus gadus.
  • Zarnu vēža skrīnings jeb slēpto asiņu izmeklējums fēcēs (no trīs sekojošām vēdera izejām), ko veic sievietēm un vīriešiem vecumā no 50 gadiem reizi gadā. Zarnu vēža profilaksei uzaicinājuma vēstule netiek nosūtīta – lai veiktu profilaktisko pārbaudi ir jāvēršas pie sava ģimenes ārsta.

Uzaicinājuma vēstules veikt dzemdes kakla un krūts vēža skrīningu tiek nosūtītas uz personas deklarēto dzīvesvietas adresi aptuveni trīs mēnešu laikā no dienas, kad iestājas iepriekš norādītais vecums. Uzaicinājuma vēstule ir derīga un izmantojama tik ilgi, kamēr pienāk laiks un NVD izsūta nākamo uzaicinājumu veikt profilaktisko pārbaudi. Tiesa, ieteicams izmeklējumu veikt dažu mēnešu laikā no uzaicinājuma vēstules saņemšanas dienas, jo tieši regulāru pārbaužu veikšana nodrošina savlaicīgu onkoloģiskas slimības atklāšanu un palielina izredzes pilnībā atveseļoties.

Dažkārt uzaicinājuma vēstules noklīst un nesasniedz adresātu vai arī tiek nozaudētas. Tā nav liela bēda, jo vēstuli ir iespējams izdrukāt no jauna. Lai atjaunotu uzaicinājuma vēstuli, kā arī saņemtu papildu konsultāciju par ārstniecības iestādēm, kurās veikt izmeklējumu, var zvanīt uz NVD bezmaksas informatīvo tālruni 80001234 (darbdienās no plkst. 8.30–17.00).

Labs saturs
2
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU