Gandarījumu par to, ka onkoloģija beidzot ir nonākusi Veselības ministrijas prioritāšu sarakstā, izsaka gan ārsti, kas ikdienā saskaras ar ielaistām onkoloģiskām slimībām un dažādām ar ārstēšanas procesu saistītām problēmām, gan onkoloģisko slimību pacientu pārstāvji, kas labāk pārzina vēža slimnieku ikdienas vajadzības. Tādu nav mazums. Taču nav gluži tā, ka līdz šim nekas nav darīts.
Latvijā kopš 2009.gada darbojas vēža savlaicīgas atklāšanas programma – tās ietvaros sievietes tiek aicinātas veikt valsts apmaksātu krūts vēža un dzemdes kakla vēža profilaktisko pārbaudi, savukārt vīriešiem un sievietēm vecumā no 50 līdz 74 gadiem reizi gadā ir iespēja veikt bezmaksas skrīningtestu zarnu vēzim, vēršoties pie sava ģimenes ārsta.
Pacientiem, kuriem skrīninga testa rezultāti norāda uz aizdomām par onkoloģiskas slimības attīstību, tiek piemērots "Zaļā koridora" princips – papildu nepieciešamie izmeklējumi tiek nodrošināti konkrētās ārstniecības iestādēs ārpus noteiktajām kvotām, proti, izmeklējumus, izmantojot skrīninga uzaicinājuma vēstules kodu, iespējams saņemt ātrāk. Par to sīkāk izklāstīts LV portāla skaidrojumā "Izmeklējumi pēc valsts apmaksāta skrīninga – ārpus rindas".
No 2015.gada līdzīgs princips tiek piemērots ne tikai skrīninga programmas dalībniekiem, bet visiem pacientiem, kuriem konstatētas aizdomas uz onkoloģisku saslimšanu un pirmā onkologa vai hematologa konsultācija ir jānodrošina ne vēlāk kā 10 darba dienu laikā no brīža, kad pacients vērsies ārstniecības iestādē.
Neskatoties uz krīzes gadu taupības pasākumiem, onkoloģijai, tajā skaitā profilaksei, ārstēšanai un valsts kompensējamo zāļu nodrošināšanai, izdevies finansējumu pat palielināt no 36 miljoniem eiro 2009.gadā līdz 48 miljoniem eiro pērn (neieskaitot pacientus, kuri atbrīvoti no pacientu iemaksām).
"Ikdienā ārsti arvien vairāk saskaras ar pacientiem, kuriem vēzis ir atklāts agrīnā stadijā."
Daudzējādā ziņā Latvijas iedzīvotājiem ir paveicies, uzskata Veselības ministrijas galvenā speciāliste ginekoloģijā un dzemdniecībā Dace Rezeberga. Valsts apmaksā skrīninga programmas, rīko dažādas informatīvas kampaņas, piedāvā profilaktiskus pasākumus, piemēram, valsts apmaksātu vakcināciju pret cilvēka papilomas vīrusu (kas izraisa dzemdes kakla vēzi) 12 gadus vecām meitenēm.
Taču iedzīvotāju atsaucība un vēlme izmantot piedāvātās iespējas ir krietni mazāka, nekā bija cerēts. 2014.gadā uzaicinājumam veikt krūts vēža profilaktisko pārbaudi atsaucās vien 35,9% vēstuļu saņēmēju un tikai katra trešā (27,8%) veica dzemdes kakla vēža profilaktisko pārbaudi. Tiesa, šie dati neparāda tās sievietes, kuras pārbaudi veic, neizmantojot uzaicinājuma vēstuli, tomēr saslimstības ar vēzi pēdējās stadijās statistika liecina, ka nepieļaujami daudz sieviešu pārbaudes neveic gadiem.
Vērojamas pozitīvas tendences
Sasniegtie rezultāti sešu gadu laikā kopš skrīninga programmas uzsākšanas ne tuvu nav tik labi, kā bija cerēts, taču pēdējos trīs gados iezīmējas pozitīvas tendences. Lai gan saslimstība ar ļaundabīgiem audzējiem, populācijai novecojot un uzlabojoties diagnostikas iespējām, pakāpeniski pieaug, mirstības rādītāji nepalielinās tik strauji, cik uzskaitē esošo un uzņemto onkoloģisko pacientu skaits. "Tātad mēs varam pacientus labāk ārstēt un dzīvildze palielinās," secina Veselības ministrijas valsts sekretāres vietniece Egita Pole.
Cilvēku aktivitāte palēnām pieaug. "2009.gadā uzaicinājumam veikt mamogrāfijas skrīningu atsaucās vien 19 tūkstoši sieviešu, turpretī 2013.gadā uz pārbaudi atnāca ap 50 tūkstoši sieviešu," norāda onkoloģe un ķīmijterapeite Dace Baltiņa.
Neskatoties uz to, ka joprojām saglabājas augsts to pacientu īpatsvars, kuriem ļaundabīgais audzējs diagnozes uzstādīšanas brīdī ir 2., 3. un 4.stadijā, pacientu īpatsvars, kuriem ļaundabīgs audzējs diagnozes uzstādīšanas brīdī ir 4.stadijā, pakāpeniski samazinās.
"Ikdienā ārsti arvien vairāk saskaras ar pacientiem, kuriem vēzis ir atklāts agrīnā stadijā," pozitīvas tendences savā darbā novērojis arī Latvijas Onkologu asociācijas vadītājs Jānis Eglītis. Periodā no 2005. līdz 2010.gadam 1.stadijā atklāto ļaundabīgo audzēju īpatsvars bija vien 20%, savukārt pēdējos gados to īpatsvars pietuvojas 30% atzīmei.
Tas apliecina, ka iesāktais darbs pie vēža savlaicīgas atklāšanas programmas jāturpina un līdztekus tādām problēmām kā pacientu plūsmas sakārtošana, nepietiekams finansējums u.c. ir jāmēģina rast atbildes uz būtisku jautājumu – kāpēc valsts apmaksāta savlaicīga vēža atklāšanas programma darbojas, bet nav efektīva?
Par to, ka iedzīvotāju atsaucība skrīninga programmām mirstību no vēža var ievērojami samazināt, liecina Somijas pieredze. Piemēram, kopš dzemdes kakla vēža skrīninga programmas ieviešanas Somijā mirstība no šī ļaundabīgā audzēja samazinājusies par 80%, uzrādot vienu no zemākajiem mirstības ar dzemdes kakla vēzi rādītājiem pasaulē – 1 sieviete no 100 000. Latvijā šis skaitlis ir astoņas reizes augstāks. Veiksmīgo rezultātu pamatā ir iedzīvotāju atsaucība – uz uzaicinājumu veikt skrīningu Somijā atsaucas lielākā daļa sieviešu – ap 70%.
Kā nenokavēt vēža diagnozi - praktiski padomi
Onkoloģiskās modrības gadu iesākot, Latvijas Ārstu biedrība sadarbībā ar farmācijas uzņēmumu "Roche Latvija" ir laidusi klajā izglītojošu un informatīvu brošūru "Saki vēzim – nē! Praktiski padomi".
Brošūras pirmajā daļā apkopoti onkoloģes un ķīmijterapeites dakteres Daces Baltiņas ieteikumi "Kā nenokavēt vēža diagnozi". Tajā vienkāršā un saprotamā valodā izstāstīts, kas ir vēzis, kā atpazīt tā simptomus, kā rīkoties gadījumos, kad ir aizdomas par onkoloģisku slimību un pārvarēt bailes vērsties pēc palīdzības. Savukārt brošūras otrajā daļā lasāmi dietoloģes dakteres Lailas Meijas padomi "Uzturs aizsardzībai pret vēzi". "Uzturam ir milzīgs potenciāls mazināt vēža attīstības risku," uzskata L.Meija. Pētījumi rāda, ka ar pareizu uzturu var novērst trešdaļas onkoloģisko slimību attīstību.
"Agrīna diagnoze ir iespējamas pilnīgas izveseļošanās ķīla."
"Cīņa ar vēzi norisinās divās frontēs," norāda onkoloģe D.Baltiņa. Pirmā fronte ir profilakse, lai nesaslimtu, - veselīgs dzīvesveids, godīga un vaļsirdīga ieklausīšanās savā ķermenī un aizdomīgu simptomu neignorēšana. Otrā – agrīna atklāšana, lai priekšlaikus nenomirtu. Izslēdzot vienu no "frontēm", var gadīties ielaist slimību, pat ievērojot veselīgu dzīvesveida principus. Savukārt nerūpējoties par savu veselību, ir lielāka iespēja saslimt.
Grāmatiņa ir par šīm divām frontēm – par to, kā neielaist slimību, kādām sūdzībām un simptomiem ir jāpievērš uzmanība. Tajā pieejama onkoloģiskās modrības karte, kuru ik pa laikam aizpildīt un pārdomāt, godīgi atbildot uz vienkāršiem jautājumiem, ir ieteicams ikvienam.
Pieredzējusī onkoloģe aicina nenovērtēt brošūrā pieejamo onkoloģiskās modrības testu par zemu. "Ja šobrīd Jums tas liekas muļķīgs, nolieciet to malā un pamēģiniet iedziļināties šajos jautājumos pēc pāris dienām, kad būsiet citā garastāvoklī un iespējami vaļsirdīgāka pret sevi," iesaka daktere Baltiņa.
Agrīna diagnoze – pilnīgas izveseļošanās ķīla
Daudzi mēdz norādīt uz cilvēkiem, kas tomēr saslimuši ar onkoloģisku slimību, lai gan tie ikdienā sporto, uzturā lieto tikai veselīgu pārtiku un regulāri apmeklē ārstu. Neviļus rodas jautājums, kāda tam visam jēga – kam tas ir lemts, saslims, lai ko darītu.
"Vēža izcelsmes mehānismi joprojām līdz galam nav izzināti. Tāpēc neviens jums nevar dot absolūtu garantiju, ka, pat pedantiski ievērojot visus veselīga dzīvesveida priekšrakstus, nekad nesaslimsiet," skaidro onkoloģe D.Baltiņa. Taču "agrīna diagnoze ir iespējamas pilnīgas izveseļošanās ķīla". Daudzi no izplatītākajiem vēža veidiem, piemēram, krūts, dzemdes kakla un zarnu vēzis, savlaicīgi atklāti, labi pakļaujas ārstēšanai un no tiem mūsdienās nevienam nevajadzētu mirt.
Nereti cilvēku ilgstoši nomāc traucējoši simptomi un ar prātu it kā saprotams - nekas labs tur nevarētu būt. Vienlaikus pie ārsta doties kavē iedoma, ka "droši vien jau ir par vēlu un tur tāpat neko nevarēs līdzēt". Taču daktere Baltiņa uzsver: "Vērsties pēc palīdzības nekad nevar būt par vēlu." Tiesa, jo agrāk to darīsiet, jo lielāka iespēja izveseļoties.
"Jūs varbūt neticat, ka vēzi var ārstēt, un esat pārliecināts, ka visi slimnieki mirst un turklāt lielās mokās, taču tā nav tiesa," norāda pieredzes bagātā ārste. "Jums nav jākaunas par savām šaubām vai bezcerīgi jāatmet ar roku. Pat ļoti ielaistos gadījumos ir iespējams palīdzēt – mazināt slimības radītās sūdzības un izpausmes un tādējādi atvieglot dzīvi."
"Teicienā "labs nāk ar gaidīšanu" ir zināma daļa patiesības, bet tas pavisam noteikti nav attiecināms uz veselības jautājumiem un it īpaši – onkoloģiju," aicinot neatlikt profilaktisko pārbaužu veikšanu uz nekonkrētu laiku, secina veselības ministrs Guntis Belēvičs.
Brošūras "Saki vēzim – nē! Praktiski padomi" elektroniska versija pieejama mājaslapā www.onko.lv.
