Publicēts pirms 9 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Profilaktiska pārbaude pie ģimenes ārsta ļauj agrīni konstatēt saslimšanu, kas palielina izredzes pilnībā izveseļoties un saglabāt dzīves kvalitāti.
LV portāla infografika
Liela daļa no mums pie sava ģimenes ārsta durvīm klauvē vien tad, kad piemeklējušas jau manāmas veselības problēmas un nepieciešama palīdzība – analīzes, nosūtījums pie speciālista, zāles, nopietna ārstēšana. Netrūkst arī tādu, kas par ģimenes ārstu atceras tikai tad, kad vajadzīga ārsta zīme darba devējam, kas attaisno neierašanos darbā, bet citādi, ja ar veselību viss daudzmaz kārtībā, iemeslu lieki doties pie ģimenes ārsta nesaskata. Taču šāda pieeja savai veselībai var kādu dienu dārgi atmaksāties.
Savlaicīga slimības diagnostika
"Daudzas slimības attīstās bez jūtamiem simptomiem," norāda Nacionālā veselības dienesta Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Māra Āboliņa. Pat ja sūdzību par veselības stāvokli nav, profesionāla mediķa acs var savlaicīgi pamanīt simptomus, kas liecina par nopietnas saslimšanas sākumstadiju. Un ikvienam ir zināms, ka agrīni konstatēta saslimšana parasti daudz vieglāk padodas ārstēšanai – mazāk sāpju, mazāk raižu, mazāk finansiālu izdevumu un ātrāka atgriešanās pilnvērtīgā dzīvē. Tāpēc arī tad, ja pacientam ilgstoši nav nekādu sūdzību un nekas nesāp, neatkarīgi no vecuma un veselības stāvokļa, ir svarīgi reizi gadā pie ģimenes ārsta tomēr aiziet un veikt profilaktisko apskati. Turklāt tas neko nemaksā.
Ģimenes ārstu sniegtajām pacientu profilaktiskajām apskatēm ir liela nozīme, "lai veselības sistēma būtu vērsta nevis uz ielaistu slimību ārstēšanu, bet savlaicīgu slimību diagnostiku un slimību profilaksi," uzsvērts pērn Ministru kabineta apstiprinātajā plānošanas dokumentā "Sabiedrības veselības pamatnostādnes 2014.-2020. gadam". Tādējādi regulāras profilaktiskās pārbaudes ir atslēga uz veselu sabiedrību un mirstības no onkoloģiskām slimībām samazināšanos.
"Pat ja sūdzību par veselību nav, profesionāla mediķa acs var savlaicīgi pamanīt simptomus, kas liecina par nopietnas saslimšanas sākumstadiju."
Primārās veselības aprūpei ar ģimenes ārsta komandu centrā ir būtiska loma onkoloģisko slimību profilaksē, atklājot Onkoloģiskās modrības gadu, uzsvēra Veselības ministrijas valsts sekretāra vietniece Egita Pole. Tāpēc ir nepieciešams ne vien sabiedrību motivēt veikt regulāras profilaktiskas apskates, bet arī informēt un precizēt, kas ar profilaktisko apskati pie ģimenes ārsta ir domāts un kādi izmeklējumi šādā apskatē būtu jāveic, lai pacienta veselības stāvoklis tiktu pēc iespējas rūpīgāk pārbaudīts.
Ko paredz pieaugušo profilaktiskā apskate?
Atbilstoši Ministru kabineta noteikumu Nr.1529 "Veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtība" 1.pielikuma "Profilaktiskās apskates un izmeklējumi" 2.1.punktam profilaktisko apskati veic ģimenes ārsts reizi gadā, ja pacienta izmeklēšana jau nav tikusi veikta slimības laikā. Atbilstoši MK noteikumu 23.10.punktam personas, kurām veic profilaktiskās apskates un izmeklējumus, ir atbrīvotas no pacientu iemaksas.
Profilaktiskās apskates laikā ģimenes ārsts uzklausa pacienta sūdzības un izvērtē veselības stāvokli, un nepieciešamības gadījumā veic dažādas pārbaudes:
Ja profilaktiskās apskates laikā ģimenes ārsts secina, ka ir nepieciešami papildu izmeklējumi, pacientam var izsniegt nosūtījumu laboratorisko un diagnostisko izmeklējumu veikšanai, kā arī speciālista konsultāciju saņemšanai.
Turklāt pacienti vecumā no 50 līdz 74 gadiem ik gadu pie sava ģimenes ārsta var saņemt testa komplektu zarnu vēža profilaktiskās pārbaudes veikšanai, lai noteiktu, vai fēcēs nav slēptās asinis. Tātad, ja vairāk nekā gadu pie ģimenes ārsta nav būts, bezmaksas profilaktiskā apskate ir reize, kad ņemt dalību arī valsts apmaksātā zarnu vēža skrīninga programmā.
Bez pacientu iniciatīvas rezultātu nebūs
Ģimenes ārstam ir nozīmīga loma hronisku slimību, kā arī onkoloģisku slimību savlaicīgā atklāšanā, novēršanā un aprūpē. Bet ne mazāk būtiska ir katra iedzīvotāja paša iniciatīva un vēlme ar ģimenes ārstu sadarboties, kamēr vēl nekas nekaiš. Pretējā gadījumā veselības aprūpē var investēt miljonus, bet onkoloģiskas un citas smagas slimības arvien tiks atklātas novēloti.
Taču mainīt cilvēku paradumus un attieksmi pret pašu veselību nav viegls uzdevums. Katram ceturtajam Latvijas iedzīvotājam jautājums – kad pēdējo reizi bijāt pie sava ģimenes ārsta? - varētu sagādāt grūtības atbildēt, jo aptuveni 24% reģistrēto pacientu savu ģimenes ārstu nav apmeklējuši ilgāk nekā trīs gadus.
2012.gadā tikai 13% pie ģimenes ārsta reģistrēto pieaugušo tika veikta profilaktiskā pārbaude. Tiesa, situācijai ir tendence lēni, bet tomēr uzlaboties. Pēc Nacionālā veselības dienesta rīcībā esošajiem datiem, pacientu skaits, kas veikuši profilaktiskās apskates pie ģimenes ārsta 2013.gadā, sasniedza 345 406 jeb 19,53% no kopējā pie ģimenes ārstiem reģistrēto pieaugušo skaita. Savukārt pērn profilaktisko apskati veica par trešdaļu vairāk – 466 309 iedzīvotāji jeb 26,49% no kopējā pie ģimenes ārstiem reģistrētā pieaugušo skaita uz 2014.gada 31.decembri.
Kas jādara, lai veiktu profilaktisko apskati?
Lai veiktu veselības profilaktisko apskati, ir savlaicīgi jāsazinās ar sava ģimenes ārsta praksi un jāvienojas par ērtāko vizītes dienu un laiku.
Ģimenes ārstu, kas sniedz valsts apmaksātu veselības aprūpi, kontaktinformācija un darba laiki pieejami Nacionālā veselības dienesta mājaslapas sadaļā "Veselības aprūpes pakalpojumi" > "Ģimenes ārsti".
