Publicēts pirms 8 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
FOTO: Freepik
Līdzšinējais regulējums1 noteica, ka visiem sportistiem un bērniem ar paaugstinātu fizisko slodzi (tie ir bērni, kas apgūst profesionālas ievirzes sporta izglītības programmu, bet nepiedalās sacensībās) reizi gadā jāveic padziļināta profilaktiskā medicīniskā pārbaude pie sporta ārsta, kas aptvēra sirds un asinsvadu sistēmas, elpošanas sistēmas un nervu sistēmas novērtēšanas testus, fiziskās slodzes testus (piemēram, skriet atspoles skrējienu, pievilkties u.tml.), urīna, asins analīzes u.c. izmeklējumus. Šī prasība attiecās arī sportistiem un bērniem ar paaugstinātu fizisko slodzi, kuri trenējas, piemēram, biljardā vai bridžā un citos sporta veidos ar zemu intensitāti.
9. septembrī spēkā stājās Ministru kabineta noteikumi Nr. 594 "Sportistu un bērnu ar paaugstinātu fizisko slodzi veselības aprūpes un medicīniskās uzraudzības kārtība", kas aizstāj līdzšinējos MK noteikumus Nr. 195. Jaunā kārtība precizē profilaktisko pārbaužu veidus, kā arī optimizē sportistu un bērnu ar paaugstinātu fizisko slodzi plūsmu pie sporta ārsta atkarībā no vecuma grupas un sporta veida, kā rezultātā daļai sportistu un bērnu, kuri trenējas, padziļinātas ikgadējas profilaktiskās pārbaudes pie sporta ārsta vairs nebūs jāveic – to aizstās profilaktiska apskate pie ģimenes ārsta.
Padziļinātas veselības pārbaudes atbilstoši vecumam un sporta veidam
"Ieviešot jauno sportistu un bērnu ar paaugstinātu fizisko slodzi veselības aprūpes un medicīniskās uzraudzības kārtību, ir domāts par birokrātijas mazināšanu un pacientu plūsmas sadalīšanu," iepazīstinot Ministru kabinetu ar izstrādātajiem noteikumiem, rezumēja veselības ministre Anda Čakša. Tā paredz, ka turpmāk ikgadējās profilaktiskās pārbaudes visiem sportistiem un bērniem ar paaugstinātu fizisko slodzi līdz deviņu gadu vecumam (ieskaitot) veic pie ģimenes ārsta, savukārt ikgadējās padziļinātās profilaktiski medicīniskās pārbaudes pie sporta ārsta sportistiem un bērniem ar paaugstinātu fizisko slodzi uzsāk veikt no 10 gadu vecuma. Izņēmums ir bērni, kuri trenējas daiļslidošanā, sporta dejās, mākslas un sporta vingrošanā – viņiem padziļinātas profilaktiskās pārbaudes pie sporta ārsta jaunā kārtība paredz uzsākt agrāk - no 8 gadu vecuma.
"Arī turpmāk bērniem ar paaugstinātu fizisko slodzi pirms iestāšanās sporta skolā, klubā vai federācijā ir jāveic profilaktiska apskate pie ģimenes ārsta."
"Tas viennozīmīgi ir ieguvums un uzlabo situāciju šajā jomā," secina Latvijas Sporta izglītības direktoru padomes priekšsēdētāja Diāna Zaļupe. "Jaunā kārtība arī samazinās sporta ārstu noslodzi, jo jaunāka vecuma bērniem nav vienmēr vajadzīgas tik nopietnas veselības pārbaudes kā sportistiem ar stāžu un augstāku sagatavotību," pieļauj D. Zaļupe.
Tikmēr Valsts sporta medicīnas centra (VSMC) direktore Sabīne Vaska-Epnere noraida bažas, ka tādējādi mazināsies sportistu un bērnu ar paaugstinātu fizisko slodzi veselības uzraudzība. Normatīvais akts izstrādāts, ņemot vērā virkni faktoru nozares speciālistu ieteikumus bērnu vecumam, kad ieteicams veikt padziļinātas pārbaudes pie sporta ārsta, un analizējot fiziskās slodzes intensitāti un slodzes iedarbību uz organismu treniņos zemas intensitātes sporta veidos. Tāpat tika vērtēts gan līdzšinējo izmeklējumu apjoms profilaktiskajās medicīniskajās pārbaudēs, gan normāla bērna fizioloģiskās attīstības etapi un bērnu uzvedības īpatnības, kas ietekmē padziļināto pārbaužu norisi pie sporta ārsta, gan bērna vecums, kurā noris bērna orgānu sistēmu stabilizācija, kā arī ņemts vērā pusaudžu vecums, kurā sāk izpausties hipertrofiskā kardiomiopātija, kas ir biežākais nāves iemesls sportistu vidū.
Atvieglotas prasības pārbaudēm neintensīvajiem sporta veidiem
Izvērtējot dažādu sporta veidu intensitāti, atcelta prasība veikt obligātās padziļinātās veselības pārbaudes pie sporta ārsta tiem sportistiem un bērniem, kuri nodarbojas ar zemas intensitātes sporta veidiem: biljardu, boulingu, bridžu, dambreti, šautriņu mešanu, galda hokeju, golfu, kērlingu, korespondencšahu, makšķerēšanu, minigolfu, novusu, šaušanu (ar fiksētu vai kustīgu mērķi), lidmodeļu sportu, petanku un šahu.
"Izvērtējot fiziskās slodzes apjomu minētajos sporta veidos un norisi sporta sacensībās, nav nepieciešamības šiem sportistiem un bērniem ar pazeminātu fizisko slodzi veikt ikgadējo padziļināto medicīnisko pārbaudi pie sporta ārsta," skaidro VSMC vadītāja. Atbilstoši jaunajai kārtībai tiem, kuri trenējas kādā no šiem sporta veidiem, ikgadējo profilaktisko apskati arī pēc 10 gadu vecuma sasniegšanas veiks ģimenes ārsts.
Jāatzīmē, ka noteikumos paredzētās profilaktiskās pārbaudes pie ģimenes ārsta nav specifiskas, bet gan tiek veiktas atbilstoši Ministru kabineta noteikumu Nr. 1529 "Veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtība" 1. pielikumam "Profilaktiskās apskates un izmeklējumi". Ikvienam pacientam jau šobrīd ir tiesības veikt bezmaksas profilaktisko apskati pie ģimenes ārsta reizi gadā, par ko sīkāks izklāsts pieejams LV portāla skaidrojumā "Ko paredz profilaktiskā apskate pie ģimenes ārsta".
Atcelta prasība par obligāto izziņu no neirologa vai otorinolaringologa
Līdz šim, ja bērns vēlējās pamēģināt trenēties, piemēram, karatē, džudo, brīvajās cīņās, klinšu kāpšanā vai citos noteiktos sporta veidos, pirms uzņemšanas sporta izglītības iestādē vai sporta klubā bija nepieciešams uzrādīt ne tikai ģimenes ārsta izziņu par atļauju nodarboties ar konkrēto sporta veidu un paaugstinātas slodzes apstākļos, bet arī jāapmeklē neirologs. Otorinolaringologa atzinums bija nepieciešams pirms treniņu uzsākšanas hokejā, daiļslidošanā, distanču slēpošanā. Vairākos sporta veidos, piemēram, kalnu slēpošanā, snovbordā, kamaniņu sportā, bobslejā un skeletonā, peldēšanā un virknē citu ūdens sporta veidu, pirms treniņu uzsākšanas bērniem bija jāapmeklē abi minētie ārstniecības speciālisti.
"Izņēmums ir bērni, kuri trenējas daiļslidošanā, sporta dejās, mākslas un sporta vingrošanā - viņiem padziļinātas pārbaudes pie sporta ārsta uzsāk agrāk."
Stājoties spēkā jaunajam regulējumam, prasība par neirologa un otorinolaringologa atzinuma saņemšanu pirms uzņemšanas sporta skolā, klubā vai federācijā vairs nav noteikta kā obligāta. "Tas radīja papildu slogu gan sportistiem, gan ārstniecības personām, jo minēto ārstu speciālistu atzinumi ne vienmēr bija patiešām nepieciešami," atzīst S. Vaska-Epnere. Ne visiem sportistiem un bērniem ar paaugstinātu fizisko slodzi, kas uzsāk nodarboties ar noteiktiem sporta veidiem, ir medicīniskas indikācijas neirologa un otorinolaringologa konsultāciju saņemšanai. Turklāt iepriekš nevar paredzēt, vai persona maz turpinās trenēties arī pēc pirmajām sporta nodarbību apmeklējuma reizēm. "Tādā gadījumā tika nelietderīgi tērēts laiks, valsts budžeta līdzekļi, aizņemta rinda pie speciālista," jaunievedumu atzinīgi vērtē arī Latvijas Sporta izglītības iestāžu direktoru pārstāve D. Zaļupe.
Arī turpmāk bērniem ar paaugstinātu fizisko slodzi pirms iestāšanās sporta skolā, klubā vai federācijā ir jāveic profilaktiska apskate pie ģimenes ārsta, kā kompetence arī ir izvērtēt papildu konsultāciju un izmeklējumu nepieciešamību pirms aktīvāku sporta gaitu uzsākšanas.
Pirmās palīdzības nodrošināšana arī sporta treniņu (nodarbību) laikā
Ņemot vērā to, ka traumatisma risks pastāv jebkuru sportisku aktivitāšu laikā, turpmāk noteikts, ka pirmās palīdzības pieejamība ir jānodrošina arī sporta treniņu (nodarbību) un attiecīgās sporta skolas, kluba vai federācijas rīkoto sporta sacensību, kas nav uzskatāmas par publisku pasākumu atbilstoši normatīvajiem aktiem par publisku izklaides un svētku pasākumu drošību, laikā. Pirmo palīdzību nepieciešamības gadījumā sniedz ārstniecības persona vai iestādes, sporta kluba vai sporta federācijas darbinieks, piemēram, treneris, kurš ir apmācīts pirmās palīdzības sniegšanā atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām mācību programmām.
Tāpat kā līdz šim sabiedrībai pieejamos sporta pasākumos un sacensībās publiskās vietās pasākuma organizatoram ir pienākums nodrošināt ne tikai pirmo, bet arī neatliekamo medicīnisko palīdzību atbilstoši Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumam un MK noteikumiem Nr. 526 "Kārtība, kādā pasākuma organizators nodrošina neatliekamo medicīnisko palīdzību publiskā pasākumā".
1Ministru kabineta 2006. gada 14. marta noteikumi Nr. 195 "Sportistu un bērnu ar paaugstinātu fizisko slodzi veselības aprūpes un medicīniskās uzraudzības kārtība" (zaudēja spēku 2016. gada 9. septembrī).
