SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
28. augustā, 2014
Lasīšanai: 8 minūtes
RUBRIKA: Likumprojekts
TĒMA: Labklājība
2
3
2
3

Sekmēs iedzīvotāju līdzdalību darba tirgū

Neskatoties uz ekonomikas atjaunošanos, atsevišķas iedzīvotāju grupas saskaras ar ievērojamām grūtībām iekļauties darba tirgū. Sociālā iekļaušana ir vienlīdzīgu iespēju nodrošināšana piekļuvei darba tirgum. Vienlīdzīgu tiesību un iespēju izmantošanai nereti ir nepieciešami papildu finanšu līdzekļi, laiks, informācija, kas visiem cilvēkiem nav vienlīdzīgi pieejama.

FOTO: Evija Trifanova, LETA

Ilgstošie bezdarbnieki, jaunieši, kuri nemācās un nestrādā, pirmspensijas vecuma bezdarbnieki, cilvēki ar invaliditāti – tās ir iedzīvotāju grupas, kurām ir nepieciešams īpašs atbalsts, lai veicinātu viņu ekonomisko aktivitāti un iekļaušanos darba tirgū. Lai noteiktu nodarbinātības politikas mērķus nākamajiem septiņiem gadiem, tostarp palīdzētu šiem cilvēkiem atgriezties darba tirgū, Labklājības ministrija (LM) ir izstrādājusi Iekļaujošas nodarbinātības pamatnostādnes 2014.-2020.gadam.
īsumā

Paredzēs atbalstu iedzīvotājiem, kuriem atgriešanās darba tirgū ir visgrūtākā:

  • ilgstošiem bezdarbniekiem
  • jauniešiem, kuri nemācās un nav nodarbināti
  • pirmspensijas vecuma iedzīvotājiem
  • cilvēkiem ar invaliditāti.

Pamatnostādnes 21.augustā ir izsludinātas Valsts sekretāru sanāksmē. Tās vēl jāsaskaņo ar ministrijām un jāapstiprina valdībā.

Iekļaujošas nodarbinātības pamatnostādnes 2014.–2020.gadam ir vidēja termiņa politikas plānošanas dokuments, kas nosaka valsts nodarbinātības politikas mērķus laika periodam līdz 2020.gadam, skaidro LM Darba tirgus politikas departamenta eksperts Gundars Ignats.

Ikvienam cilvēkam jābūt iespējām iesaistīties nodarbinātībā, apmācībās, kā arī gūt sociālās drošības sistēmas atbalstu, kad tas ir nepieciešams. LM pārstāvis uzsver, ka laikā, kad darbavietas maiņa ir teju ikviena nodarbinātā karjeras sastāvdaļa, nodarbinātības politikas mērķi ir sekmēt līdzdalību darba tirgū un sniegt atbalstu, nodrošinot drošu pāreju no vienas darbavietas uz nākamo. Tas ietver gan adekvātu finansiālu atbalstu, gan pieaugušo izglītības iespējas.

Kopumā pamatnostādnes ir vērstas uz aktīvās darba tirgus politikas instrumentu un bezdarbniekiem sniegtā atbalsta pilnveidi.

Galvenās problēmas

Darbavietu skaita pieaugums nav straujš. Uzņēmēju prognozes par sava uzņēmuma preču un pakalpojumu pieprasījuma izmaiņām īstermiņā ir piesardzīgas. Joprojām nozīmīgs ir ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju īpatsvars, t.sk. tādu, kuri ir pat zaudējuši cerības atrast darbu. Līdzās tradicionālajām iedzīvotāju grupām, kas tiek saistītas ar sociālās atstumtības riskiem, atzīmējamas specifiskas grupas, kuru īpatsvars kopējā bezdarbnieku skaitā ir būtisks: gados vecāki cilvēki ar hroniskām slimībām; vecāki cilvēki (50 gadi un vairāk), kam nav veselības problēmas, kas traucētu strādāt; cilvēki vecumā no 20 līdz 39 gadiem, kam ir zems izglītības līmenis. Tāpat nepieciešams pilnveidot bezdarbnieku profilēšanas sistēmu, kas ļautu operatīvi identificēt klientus, kam primāri nepieciešams atbalsts un iesaiste atbalsta pasākumos.

Vienlaikus, samazinoties darbaspēka piedāvājumam un pieaugot tā kvalitātes nozīmei, lielāka loma ir efektīviem un pieejamiem karjeras atbalsta pasākumiem.

Kāds ir pamatnostādņu mērķis?

Pamatnostādņu mērķis ir sekmēt iekļaujoša darba tirgus veidošanos un pilnvērtīgi izmantot Latvijas iedzīvotāju cilvēkresursu potenciālu, mazināt bezdarba sociālās sekas, atbalstīt bez darba palikušo cilvēku atgriešanos darba tirgū un veicināt sociālās atstumtības riskam pakļauto grupu pārstāvjus pēc iespējas ilgi noturēties darba tirgū.

LM eksperts uzsver, ka tieši ilgstošais bezdarbs ir rādītājs, kas parāda, cik iekļaujošs ir darba tirgus. 2013.gadā no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem Latvijā ilgstošie bezdarbnieki bija 5,8% (2003.gadā – 4,8%, vidējais rādītājs ES – 5,1%). No visiem bezdarbniekiem 2014.gada 1.ceturksnī ilgstošie bezdarbnieki bija 48,7%. Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) uzskaitē ilgāk par 12 mēnešiem 2014.gada jūnijā bija 35% no visiem reģistrētajiem bezdarbniekiem. Saistībā ar iepriekšminēto pamatnostādņu mērķis ir nodrošināt, ka ilgstošais bezdarba līmenis līdz 2020.gadam samazinātos līdz 15% no visiem bezdarbniekiem un 2,5% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem.

Kā plānots sasniegt pamatnostādņu mērķi?

G.Ignats skaidro, ka pamatnostādņu izstrādes gaitā ir apzināta esošā situācija un izvērtētas problēmas, kuras kavē optimālu darba tirgus funkcionēšanu un iekļaujošu izaugsmi. Atbilstoši mērķim ir izstrādāti pamatprincipi, rīcības virzieni un uzdevumi identificēto problēmu risināšanai. Tāpat pamatnostādņu ietvaros uzmanība vērsta uz preventīviem risinājumiem, identificējot problēmas, kas var kavēt darba tirgus attīstību nākotnē. Pamatnostādnēs iekļautie uzdevumi ir vērsti trīs virzienos.

Pirmais virziens – iekļaujošs darba tirgus

Pirmais virziens – iekļaujošs darba tirgus – paredz atbalstu iedzīvotāju grupām, kurām atgriešanās darba tirgū ir visgrūtākā.

Ilgstošo bezdarbnieku - sociālās palīdzības saņēmēju – aktivizēšanai plānots ieviest atbalsta pasākumu, kas paredz NVA un sociālo dienestu sadarbību.

Jauniešiem, kuri nemācās un nav nodarbināti, paredzēts turpināt atbalstu "Jauniešu garantijas" ietvaros izglītības līmeņa uzlabošanai un darba pieredzes iegūšanai.

"Pamatnostādnes paredz atbalsta sniegšanas pasākumus komersantiem, kuru mērķis ir īstenot sociālo uzņēmējdarbību. "

Plānots izstrādāt un ieviest jaunus un pilnveidot esošos pasākumus pirmspensijas iedzīvotāju (50 gadi un vairāk) nodarbināto un bezdarbnieku atbalstam. Labklājības ministrija Eiropas Savienības nodarbinātības un sociālās solidaritātes programmas PROGRESS ietvaros īsteno aktīvās novecošanās jomas projektu "Latvijas visaptverošas aktīvās novecošanās stratēģijas izstrāde iedzīvotāju darba mūža pagarināšanai un uzlabošanai". Tā ietvaros Pasaules Bankas eksperti veic pētījumu un izstrādā rekomendācijas aktīvās novecošanās situācijas uzlabošanai un visaptverošai aktīvās novecošanās stratēģijas izstrādei.

Bezdarbnieku, kuru nodarbināšanai šķēršļus nosaka invaliditātes radīti ierobežojumi, atbalstam plānota atbalsta dažādošana, ņemot vērā funkcionālo traucējumu veidu un smagumu.

Tāpat pamatnostādnes paredz modeļa izstrādi un atbalsta sniegšanas pasākumus komersantiem, kuru mērķis ir īstenot sociālo uzņēmējdarbību. 

Otrais virziens – līdzsvarots darba tirgus

Pamatnostādņu otrais rīcības virziens – līdzsvarots darba tirgus – ir vērsts uz darba tirgus piedāvājuma un pieprasījuma salāgošanu, ņemot vērā demogrāfisko tendenču prognozes un ekonomiskās situācijas attīstības scenārijus.

Pamatnostādnēs iekļautie uzdevumi paredz darba tirgus prognozēšanas pilnveidei izveidot vienotu platformu un forumu ekonomikas un darba tirgus attīstības tendenču monitoringam un prognozēšanai. Lai paplašinātu informācijas pieejamību par darba tirgus aktualitātēm sabiedrībai kopumā, plānots pilnveidot NVA nodarbinātības barometru.

Bezdarbnieku konkurētspējas paaugstināšanai un darba tirgum nepieciešamo zināšanu un prasmju pilnveidei plānota apmācības pasākumu ar kuponu metodes pilnveide, kā arī praktiskās apmācības pasākumi.

Atsevišķas aktivitātes ir paredzētas arī darba tiesību un darba aizsardzības jautājumu risināšanai – plānoti pētījumi un aptaujas par darba apstākļiem un riskiem Latvijā, informatīvie pasākumi, kā arī atbalsts bīstamo nozaru uzņēmumiem darba aizsardzības prasību ieviešanai.

Trešais virziens – nodarbinātību sekmējošas vides veidošana

Trešais rīcības virziens paredz nodarbinātību sekmējošas vides veidošanu, attīstot iekļaujošai nodarbinātībai draudzīgāku darbaspēka nodokļu un pabalstu sistēmu. Plānots izstrādāt koncepciju par darbaspēka nodokļu samazināšanas un darba motivācijas veicināšanas iespējām. Pamatnostādnēs ietverto pasākumu un uzdevumu īstenošanai bez valsts budžeta finansējuma plānots piesaistīt arī ES finanšu līdzekļus – Eiropas Sociālā fonda finansējumu darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" aktivitāšu ietvaros.

Labs saturs
3
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU