Publicēts pirms 10 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
FOTO: Gatis Diedziņš/ LETA
Likuma nepieciešamība
Zeme Latvijā vairāk tiek uztverta kā īpašuma objekts, bet nevis kā racionāli izmantojams un aizsargājams resurss un dabas sastāvdaļa. Topošais Zemes pārvaldības likums uzsvērtu arī šīs zemes funkcijas.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) Sabiedrisko attiecību nodaļas vecākā referente Linda Tilta informē, ka Zemes pārvaldības likums ir izstrādāts, pamatojoties uz Zemes politikas pamatnostādnēm 2008.–2014.gadam. Likumā iekļautais regulējums ļaus atrisināt vairākas esošās problēmas. Piemēram, šobrīd notiek pilsētu teritoriju urbanizācija uz meža un lauksaimniecības zemes rēķina, kā rezultātā veidojas izkliedēti nelieli ciemi un haotiska individuālā lauku tipa apbūve ar vāji attīstītu infrastruktūru un nekvalitatīviem piebraucamajiem ceļiem. Ir paredzēts, ka jaunais likumprojekts jaunu zemes vienību veidošanos, kurām nav nodrošinātas piekļuves iespējas, novērstu.
Likumprojekts ir nozīmīgs arī zemes un augsnes aizsardzībai. Eiropas Komisija jau 2006.gadā ir apstiprinājusi Augsnes aizsardzības tematisko stratēģiju, pastāv arī Eiropas Savienības direktīvas projekts augsnes aizsardzības jomā. Tomēr Latvijā šobrīd nepastāv normatīvais regulējums augsnes aizsardzības pasākumu ieviešanai, kas nodrošinātu šo abu dokumentu ievērošanu un ieviešanu. Attiecībā uz zemes izmantošanas un aizsardzības jautājumiem tiesiskais regulējums ir sadrumstalots – tie ir skarti vairāk nekā 20 normatīvajos aktos. Vairāki jautājumi zemes izmantošanas un aizsardzības jomā esošajos normatīvajos aktos nav arī pietiekami noteikti.
"Zemes fonda izveide veicinās lauku reģionu attīstību."
Vēl svarīgi, ka tuvojas zemes reformas noslēgums. Pabeidzot to, nebūs piemērojama daļa tiesiskā regulējuma attiecībā uz zemi, kas attiecināma uz laiku, kamēr zemes reforma notiek. Daudzus jautājumus par zemes izmantošanu regulē zemes reformas normatīvie akti. Līdz ar to likumprojektā "Zemes pārvaldības likums" nepieciešams pārņemt regulējumu, kas attiecas uz laiku pēc zemes reformas pabeigšanas. Likumprojekts, piemēram, noteiks kārtību zemes reformas laikā dibināto ceļu servitūtu sakārtošanai, nosakot tiem valdošos īpašumus, ja tādi nav noteikti sākotnējos pašvaldību lēmumos.
L.Tilta norāda: "Vienlaikus, lai pilnveidotu šo kārtību, VARAM līdz 2015.gada 30.decembrim sagatavos informatīvo ziņojumu par problēmām, kas rodas saistībā ar zemes reformas laikā nodibinātajiem ceļu servitūtiem un iespējamajiem risinājumiem to sakārtošanai."
Organizācijas "Zemnieku saeima" valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš uzskata, ka šādam likumam vajadzēja būt uzreiz pēc neatkarības atgūšanas deviņdesmito gadu sākumā. Šobrīd jo vairāk ir izveidojusies situācija, ka zeme kā nacionāls resurss ir jāsargā ļoti stingri.
Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome (LOSP) likumprojektu vērtē pozitīvi, atzīmējot, ka tajā ir iekļauts mehānisms ilgtspējīgai zemes pārvaldībai. Izsakot vērtējumu par likuma efektivitāti, LOSP izpilddirektors Dīns Cielavs piebilst: "Par likuma efektivitāti varēs spriest tikai pēc ilgāka laika posma, kad likumprojekts tiks pieņemts. Pozitīvs aspekts ir Zemes fonda izveidošana. Šajā sakarā vēl būtu nepieciešamas diskusijas par zemes nomas tirgus sakārtošanu, kas nav šī likuma mērķis. Šī likuma izstrāde būtu jāvirza kopā ar likumu "Par zemes privatizāciju lauku apvidos", lai būtu vienota nostāja zemes ilgtspējīgai izmantošanai."
Regulēs zemes izmantošanu
Likumprojektā "Zemes pārvaldības likums" ir noteikts regulējums par zemes izmantošanu, tai skaitā par tās izmantošanu sabiedrības vajadzībām. Tiek paredzēts, ka jauna apbūve vispirms plānojama degradētajās teritorijās vai arī teritorijās, kurās apbūve kādreiz jau ir bijusi un pašlaik šī teritorija ir pamesta un netiek izmantota.
Pašvaldībai teritorijas plānošanas procesa ietvaros teritorijas plānojumā, lokālplānojumā vai detālplānojumā būs tiesības noteikt nekustamajam īpašumam apgrūtinājumus – gājēju ceļus. Tādā veidā sabiedrības interesēm kalpojošiem publiskajiem objektiem, piemēram, kultūras pieminekļiem, publiskajiem ūdeņiem, tiks nodrošināta piekļuve. Iedzīvotājiem būs tiesības, neizmantojot motorizētus transporta līdzekļus, šķērsot citu īpašumā esošu teritoriju, izmantojot tur dabā esošos ceļus, lai piekļūtu publiskajiem ūdeņiem un kultūras pieminekļiem. Tiek paredzēts, ka tiks kompensēti zemes īpašniekam radušies zaudējumi.
Veicinās zemes degradācijas novēršanu
Latvijā zemes degradācija ir diezgan aktuāla problēma. Degradācijas rezultātā samazinās zemes un ar to saistīto resursu ekonomiskā un ekoloģiskā vērtība. Cilvēku darbības vai bezdarbības vai dabas procesu dēļ zeme var arī izzust. Notiek neapsaimniekotās lauksaimniecības zemes aizaugšana, starp neapsaimniekotajām zemēm atrodas arī valsts zeme. Lauku atbalsta dienests konstatējis, ka 2012.gadā neapstrādātās lauksaimniecībā izmantojamās zemes platības bija 310 805 ha jeb 13,4% no visas dienesta apsekotās platības. Meliorācijas sistēmu neuzturēšana veicina zemes pārpurvošanos.
VARAM norāda, ka kopš Latvijas neatkarības atgūšanas valsts nav finansējusi drenu sistēmu ierīkošanu vai uzturēšanu, savukārt zemes īpašnieki to neveic, jo nepieciešami lieli finanšu līdzekļi. Arī norises dabā veicina zemes degradāciju, piemēram, vērojama krastu erozija.
Savukārt augsnes degradāciju izraisa pārāk intensīva zemes apsaimniekošana. Augsne tiek sablīvēta, pārsātināta ar barības vielām, tādējādi samazinot bioloģisko daudzveidību un piesārņojot blakus esošās ūdensteces.
"Likumam vajadzēja būt uzreiz pēc neatkarības atgūšanas."
Likumprojektā ietvertie nosacījumi paredz zemes izmantotāja atbildību. Zemes izmantotāju pienākums būs nepieļaut zemes vai augsnes degradācijas procesus – novērst to cēloņus un sekas un sekmēt zemes ilgtspējīgu izmantošanu. Personām, kuru darbības vai bezdarbības dēļ tā būs notikusi, būs jāsedz ar augsnes rekultivāciju saistītie izdevumi. Ja augsnes degradāciju būs izraisījusi citai personai piederošs vai tiesiskā valdījumā esošs objekts, izdevumi būs jāsedz šā objekta īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam. Ja būs radusies situācija, ka nepieciešams veikt zemes degradācijas novēršanas pasākumus sabiedrības kopīgo interešu nodrošināšanai, vietējā pašvaldība drīkstēs veikt nepieciešamos pasākumus neatkarīgi no īpašuma piederības un izdevumi būs jāsedz attiecīgā nekustamā īpašuma īpašniekam. Šāda norma ļaus pašvaldībām, piemēram, novērst plūdus vai to risku polderu teritorijās.
Paredzēts veidot Zemes fondu
Likumprojektā "Zemes pārvaldības likums" ietverti Zemkopības ministrijas priekšlikumi par nacionāla līmeņa Zemes fonda izveidi. Zemes fondu veidos nacionālā līmenī Latvijas Zemes fondā uzkrātās zemes un vietējā līmenī pašvaldību zemes fondos uzkrātās zemes. Paredzēts, ka Latvijas Zemes fonds sāks darboties no nākamā gada janvāra un to pārvaldīs valsts akciju sabiedrība "Lauku attīstības fonds".
Latvijas Zemes fonds nacionālā līmenī veicinās lauksaimniecībā izmantojamās zemes resursu aizsardzību un pieejamību, to racionālu, efektīvu un ilgtspējīgu izmantošanu, kā arī lauksaimniecībā izmantojamās zemes apjoma saglabāšanu. Savukārt pašvaldību zemes fonda mērķis ir nodrošināt zemi publiskās infrastruktūras attīstībai, vides aizsardzībai un citām sabiedrības vajadzībām, veicināt racionālu zemes izmantošanu un nekustamo īpašumu struktūras uzlabošanu. Latvijas Pašvaldību savienības padomnieks reģionālās attīstības jautājumos Jānis Piešiņš un padomniece lauku attīstības jautājumos Sniedze Sproģe norāda, ka pašvaldību zemes fonds ir nepieciešams, piemēram, lai izveidotu publisko infrastruktūru. Tagad ir izveidots rezerves zemes fonds, kurā esošā zeme piekrīt valstij, bet tā ir aizaugusi un degradējas.
"Paredzēs zemes izmantotāja atbildību."
Zemes fonda izveidošana ļaus nodrošināt valsts bagātības – zemes resursa – efektīvāku apsaimniekošanu un nosargāšanu, jo tiks nodrošināta lauksaimniecībā izmantojamās zemes pieejamība tieši vietējiem lauksaimniecības produkcijas ražotājiem, kā arī tiks veicināta neapstrādātās zemes iesaistīšana lauksaimnieciskajā izmantošanā. Zemes fondā ieskaitīto zemi varēs izmantot kompensācijai par nekustamā īpašuma atsavināšanu sabiedrības vajadzībām, piemēram, ceļa taisnošanas vai rekonstrukcijas gadījumos, apmainot privātpersonai atsavināmo zemes vienību pret līdzvērtīgu Zemes fondā iekļauto zemes vienību. Zemes fondā iekļauto zemi varēs izmantot arī, lai risinātu dalītā īpašuma jautājumus. Latvijā šobrīd tā ir aktuāla problēma – uz vienai personai piederošas zemes atrodas citai personai piederošas ēkas. Zemes racionālai izmantošanai un tās degradācijas novēršanai Zemes fondā ieskaitīto zemi vietējās pašvaldības varēs nodot īstermiņa nomā līdz 12 gadiem bez apbūves tiesībām.
Tiek paredzēta zemes konsolidācija
Zemes efektīvākai izmantošanai, augstākas ražotspējas panākšanai, teritorijas attīstības nodrošināšanai būtisks ir jautājums par zemes konsolidāciju. Tās rezultātā notiks zemes vienību robežu pārkārtošana un zemes īpašuma tiesību maiņa. Pašreiz ir izveidojusies situācija, ka lauksaimniecības ražotājiem teritorija ir izkliedēta atsevišķos zemes gabalos. Ir saimniecību modeļi, kuros apstrādāt zemi jādodas 70 līdz pat 90 kilometru attālumā. Šādās situācijās saimniekošana ir apgrūtināta un prasa lielākus resursus.
J.Lazdiņš norāda, ka zemes konsolidācija jau reāli pastāv. Tā lielākoties ir divu juridisku personu savstarpēja vienošanās, ka tiek apstrādāts otras personas īpašumā esošs zemes gabals. Organizācijas "Zemnieku saeima" valdes priekšsēdētājs piezīmē, ja zemes konsolidācija tiktu atbalstīta valstiskā līmenī, zemnieki šādu iespēju izmantotu vairāk. Tomēr te jārēķinās, ka tas nozīmē īpašumu pārreģistrāciju un papildu izmaksas.
Zemes konsolidācija atrisinās ne tikai lauksaimniekiem aktuālas problēmas. Izmantojot Zemes fonda zemi, būs iespējams risināt jautājumus saistībā ar piekļuvi nekustamajiem īpašumiem, meliorācijas u.c. jautājumus.
Jaunā likumprojekta "Zemes pārvaldības likums" gala redakciju vēl grūti prognozēt. Likumdevējam kopā ar iesaistītajām pusēm darbs pie tiesiskā regulējuma pilnveidošanas var teikt, ka tikai sākas.
