Ko darīt, ja mantai nav mantinieku? (III)

Kas jāzina zvērinātam tiesu izpildītājam

Notariāta likuma 306.pantaa otrās daļas 5.punkts paredz, ka notariālajā aktā par mantojuma lietas izbeigšanu norāda mantojamās mantas sastāvu. Tomēr praksē var būt situācijas, kad kreditors nav zinājis un notārs nav varējis iegūt informāciju par visu mantu, kas piederēja nomirušajai personai un ir kļuvusi par bezmantinieka mantu. Ko darīt zvērinātam tiesu izpildītājam situācijā, ja zvērināts tiesu izpildītājs konstatē, ka nomirušajai personai piederēja arī cita manta, kas nav norādīta notariālajā aktā? Piemēram, vērtslietas vai vērtspapīri, kas tiek atrasti, veicot dzīvokļa apraksti. Zvērināts tiesu izpildītājs par šīs bezmantinieku mantas esamību informē notāru, kurš, balstoties uz zvērināta tiesu izpildītāja mantas aprakstīšanas aktā fiksēto, sagatavo notariālā akta par mantojuma lietas izbeigšanu papildinājumus, norādot atrasto mantu.

"Bezmantinieka mantas rezultātā iegūto ienākumu sadales kārtību (t.s. prasījumu kārtas) nosaka Ministru kabineta 2013.gada 2.jūlija noteikumu Nr.364 „Noteikumi par zvērināta tiesu izpildītāja rīcību ar bezmantinieku mantu” 121., 123., 124.punkts. Ministru kabineta noteikumu 120.3.apakšpunkts regulē brīdi, kad kreditoru pretenzijas var tikt apmierinātas, nevis apmierināšanas secību."

Vai komunālo pakalpojumu sniedzējs var vērsties pie zvērināta tiesu izpildītāja ar rēķinu par bezmantinieka mantai – nekustamajam īpašumam – sniegtajiem pakalpojumiem, un vai zvērinātam tiesu izpildītājam ir pienākums šos rēķinus apmaksāt? Ministru kabineta 2013.gada 2.jūlija noteikumu Nr.364 "Noteikumi par zvērināta tiesu izpildītāja rīcību ar bezmantinieku mantu" 15.punkts paredz: ja nepieciešams, zvērināts tiesu izpildītājs veic nekustamā īpašuma apraksti un nodrošina tā pārvaldīšanu, atstājot nekustamo īpašumu agrākā valdītāja vai pārvaldnieka pārvaldīšanā līdz nekustamā īpašuma atsavināšanai vai, ja nav zināms nekustamā īpašuma valdītājs vai pārvaldnieks, ieceļot nekustamā īpašuma pārvaldnieku pēc saviem ieskatiem.

Tātad zvērinātam tiesu izpildītājam, nodrošinot nekustamā īpašuma pārvaldīšanu, ir jāsedz ar nekustamā īpašuma pārvaldīšanu saistītās minimālās izmaksas, lai nepasliktinātu nekustamā īpašuma stāvokli un tā vērtība no pārņemšanas brīža nemazinātos. Šie zvērināta tiesu izpildītāja izdevumi tiek segti no atsavināšanas rezultātā saņemtajiem līdzekļiem kā pirmās kārtas maksājums saskaņā ar Ministru kabineta 2013.gada 2.jūlija noteikumu Nr.364 "Noteikumi par zvērināta tiesu izpildītāja rīcību ar bezmantinieku mantu" 120.1.apakšpunktu.

Kas notiks ar notariālajiem aktiem, kas izdoti pirms 2013.gada 1.jūlija

Viens no iemesliem, kāpēc tapa šie grozījumi normatīvajos aktos, bija vēlme mazināt birokrātiskās procedūras, jo līdz šim, lai varētu atsavināt nekustamo īpašumu – bezmantinieka mantu –, vairumā gadījumu bija jāpieņem Ministru kabineta lēmums, turklāt uz bezmantinieka mantu nostiprinātas aizlieguma atzīmes reizēm padarīja atsavināšanas procesu par ļoti sarežģītu vai pat neiespējamu.

Likumdevējs ir paredzējis t.s. pārejas posma regulējumu – visa neatsavinātā bezmantinieku manta, kas pašlaik ir valsts iestāžu vai valsts kapitālsabiedrību turējumā, valdījumā vai īpašumā un uz kuru ir pieteiktas, bet vēl nav apmierinātas (vai dzēstas) kreditoru pretenzijas, tiks nodota zvērinātiem tiesu izpildītājiem atsavināšanai Ministru kabineta 2013.gada 2.jūlija noteikumu Nr.364 "Noteikumi par zvērināta tiesu izpildītāja rīcību ar bezmantinieku mantu" kārtībā.

Valsts pārvaldes iestādes (Valsts ieņēmumu dienests) vai valsts akciju sabiedrības, kuru valdījumā vai faktiskajā turējumā (piemēram, VAS "Privatizācijas aģentūra" vai VAS "Valsts nekustamie īpašumi") atrodas vēl neatsavinātā bezmantinieku manta, uz kuru ir pieteiktas kreditoru pretenzijas, ar nodošanas un pieņemšanas aktu, kuram pievieno tiesu nolēmumus un notariālos aktus par mantojuma lietas izbeigšanu un dokumentus, kuros iekļauta informācija par mantas apjomu un kreditoru prasījumiem, nosūta tās apgabaltiesas zvērinātam tiesu izpildītājam, kas pastāv pie apgabaltiesas, kuras teritorijā atrodas attiecīgā manta.

Kreditoram nav jādara nekas, likumdevējs šo pienākumu ir uzlicis konkrētajam mantas pārvaldītājam – valsts iestādēm vai valsts kapitālsabiedrībām. Izņēmums ir, ja kreditors savu interešu aizstāvībai ir cēlis prasību tiesā, lai ātrāk panāktu savu saistību piespiedu izpildi. Tad šo strīdus bezmantinieku mantu valsts iestāde vai valsts kapitālsabiedrība nodod zvērinātam tiesu izpildītājam pārvaldīšanai, apsardzībai un realizācijai mēneša laikā no dienas, kad likumīgā spēkā stājies tiesas nolēmums attiecīgajā lietā.

Viens no tipiskiem piemēriem – kreditora pretenzija ir fiksēta notariālajā aktā par mantojuma lietas izbeigšanu un pirms tam, paralēli vai pēc tam tiesā ir celta prasība par saistību piespiedu izpildi. Šajā situācijā kreditoram ir jāizvērtē, kas ir izdevīgāk – turpināt tiesāties vai izbeigt tiesvedību, piemēram, noslēdzot izlīgumu vai atsakoties no prasības (ja saistība ir nodrošināta ar hipotēku vai komercķīlu vai arī ir ietverta publiskā aktā).

Ņemot vērā to, ka, gatavojot Ministru kabineta noteikumus, tika konstatēts, ka ir bijuši arī spriedumi par bezmantinieku mantu, ne tikai notariālo aktu izraksti par mantojuma lietas izbeigšanu un, lai nepasliktinātu kreditoru statusu, Ministru kabineta 2013.gada 2.jūlija noteikumu Nr.364 "Noteikumi par zvērināta tiesu izpildītāja rīcību ar bezmantinieku mantu" 133.punktā ir paredzēts, ka bezmantinieku mantas lietās, kuras uzsāktas līdz 2013.gada 30.jūnijam un kuras saskaņā ar Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma Pārejas noteikumu 16.punktu tiek nodotas zvērinātam tiesu izpildītājam, par kreditoru šo noteikumu izpratnē uzskatāma arī persona, kuras labā nostiprināta hipotēka, ķīlas tiesība vai aizlieguma atzīme.

Tātad valsts iestādes vai valsts kapitālsabiedrības nosūtīta informācija par kreditoru saistību apmēru vai zemesgrāmatā atrodamā informācija par nostiprinātajām hipotēkām, ķīlas tiesībām vai aizlieguma atzīmēm kalpos par pamatu, lai zvērināts tiesu izpildītājs pēc mantas pārdošanas varētu apmierināt šos kreditoru prasījumus Ministru kabineta noteikumos noteiktajā kārtībā un secībā.