Ko darīt, ja mantai nav mantinieku? (II)

Kas jāzina notāram

Ja uzaicinājumā (sludinājumā par mantojuma atklāšanos) noteiktajā termiņā mantinieks nav pieteicies vai arī ir atteicies no mantojuma, zvērināts notārs taisa ar valsts nodevu neapmaksājamu notariālo aktu par mantojuma lietas izbeigšanu un veic visas Notariāta likuma 306.pantā minētās darbības. Ja šajā notariālajā aktā ir norādīta kaut viena kreditoru pretenzija, tad atbilstoši Notariāta likuma 306.panta piektajai daļai pārsūta šo notariāla akta par mantojuma lietas izbeigšanu izrakstu tam zvērinātam tiesu izpildītājam, kura amata vietas noteiktajās robežās (iecirknī) ir mantojumā ietilpstošās mantas atrašanās vieta.

"Tiesas nolēmuma neesamība notariāla akta par mantojuma lietas izbeigšanu taisīšanas brīdī nav pamats notariāla akta nosūtīšanai Valsts ieņēmumu dienestam, jo Valsts ieņēmumu dienestam nosūta tikai tos notariālos aktus, kuros nav norādīta neviena kreditoru pretenzija."

Spēkā stājies tiesas nolēmums par saistību izpildi ir nepieciešams zvērinātam tiesu izpildītājam, lai varētu apmierināt kreditoru prasījumus Ministru kabineta 2013.gada 2.jūlija noteikumu Nr.364 "Noteikumi par zvērināta tiesu izpildītāja rīcību ar bezmantinieku mantu" paredzētajā kārtībā, nevis notāram, lai sastādītu notariālo aktu.

Bieži vien pie notāriem ar iesniegumiem par izsludināšanu vēršas nodrošinātie kreditori, tai skaitā kredītiestādes, kurām, iespējams, ir izveidojusies sadarbība ar konkrētiem tiesu izpildītājiem. Vai notārs var izpildīt kreditora lūgumu un nosūtīt notariālo aktu par mantojuma lietas izbeigšanu konkrētam zvērinātam tiesu izpildītājam? Ja šī zvērināta tiesu izpildītāja amata vietas noteiktajās robežās (iecirknī) ir mantojumā ietilpstošās mantas atrašanās vieta, tad tā ir notāra brīva izvēle – respektēt kreditora vai kreditoru lūgumu vai arī izvēlēties zvērinātu tiesu izpildītāju, vienkārši ievadot nekustamā īpašuma adresi Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes mājaslapā esošajā meklētājā.

Notariāta likuma 306.panta ceturtajā daļā notāram ir uzlikts par pienākumu nosūtīt notariālo aktu grāmatas izraksta kopiju un informāciju par attiecīgo zvērinātu tiesu izpildītāju institūcijai, kura atbild par attiecīgā valsts nekustamā īpašuma veida apsaimniekošanu. Notāriem var rasties jautājums – kurām institūcijām īsti sūtīt šo notariālā akta grāmatas izraksta kopiju? Šī norma ir vispārīga, ņemot vērā to, ka valsts pārvaldē turpinās pārmaiņas, turklāt ir speciālās tiesību normas, kurās ļoti konkrēti ir norādīts, kuras valsts institūcijas ir atbildīgas par konkrēto nekustamo īpašumu veidu apsaimniekošanu.

Šobrīd spēkā ir Ministru kabineta 2006.gada 25.aprīļa noteikumi Nr.315 "Kārtība, kādā veicama valstij piekritīgās mantas uzskaite, novērtēšana, realizācija, nodošana bez maksas, iznīcināšana un realizācijas ieņēmumu ieskaitīšana valsts budžetā" un likums "Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās", kuros šīs institūcijas ir uzskaitītas. Nepārcitējot tiesību normas, norādām nekustamo īpašumu veidus un tās institūcijas, kuras atbild par to apsaimniekošanu un kurām nosūtāms Notariāta likuma 306.panta ceturtajā daļā minētais paziņojums:

• nekustamais īpašums, kurš sastāv no dzīvojamās mājas, dzīvokļa īpašuma vai kopīpašuma daļas kopīpašumā esošajās viendzīvokļa dzīvojamās mājās, dzīvokļu īpašumos un dzīvojamās mājās, kā arī nekustamais īpašums, par kuru Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likuma 5.pantā noteiktajā kārtībā ir iesniegts privatizācijas ierosinājums un Ministru kabinets nav pieņēmis lēmumu par nekustamā īpašuma nodošanu privatizācijai vai atteikumu nodot privatizācijai – VAS "Privatizācijas aģentūra";
• meža zeme – VAS "Latvijas valsts meži" (ņemot vērā Mežu likuma 44.panta astotajā daļā minēto);
• nekustamais īpašums īpaši aizsargājamās dabas teritorijās – Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (Dabas aizsardzības pārvaldei, ņemot vērā likuma "Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām" 38.8.²panta otrajā daļā minēto);
• ostu, transporta un sakaru komunikāciju infrastruktūras zeme – Satiksmes ministrijai;
• energoapgādes objekts – Ekonomikas ministrijai;
• pārējais nekustamais īpašums, kas neietilpst nevienā no iepriekš minētajām kategorijām, – VAS "Valsts nekustamie īpašumi".

Ko darīt, ja notāram nav skaidrs nekustamā īpašuma veids un to nav iespējams noskaidrot, izmantojot visiem pieejamās bezmaksas publiskās datubāzeszes? Publiskās personas mantas atsavināšanas likuma 5.panta astotajā daļā ir paredzēts, ka zvērināts notārs izrakstu no notariālā akta grāmatas par mantojuma lietas izbeigšanu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā nosūta VAS "Valsts nekustamie īpašumi", kas šo informāciju četru dienu laikā publicē savā mājaslapā internetā, izņemot informāciju par mežu zemi un nekustamajiem īpašumiem īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, tad šaubu gadījumā notārs var nosūtīt izrakstu VAS "Valsts nekustamie īpašumi". Var rasties jautājums – kāda gan ir šo normu jēga, kāpēc notāram būtu jātērē laiks, sūtot visus šo paziņojumus un VAS "Valsts nekustamie īpašumi" būtu šī informācija jāpublicē savā mājaslapā?

Likumdevējs Civillikuma 416.panta piektajā daļā, Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma 5.panta devītajā daļā, Mežu likuma 44.pantā un likuma "Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām" 38.²pantā ir paredzējis, ka valsts var izmantot savas pirmtiesības uz bezmantinieka mantu un iegūt to savā īpašumā. Tomēr, lai no valsts pirmtiesību izmantošanas neciestu kreditoru intereses, valsts vai pašvaldība iegūst īpašumu, samaksājot tā novērtējuma vērtību Ministru kabineta 2013.gada 2.jūlija noteikumu Nr.364 "Noteikumi par zvērināta tiesu izpildītāja rīcību ar bezmantinieku mantu" paredzētajā kārtībā.