Ko darīt, ja mantai nav mantinieku? (I)

Sadarbībā ar Finanšu ministriju LV portāls uzsāk publicēt 3 skaidrojumu sēriju "Ko darīt, ja mantai nav mantinieku?", kuru mērķauditorija ir kreditori, notāri, zvērināti tiesu izpildītāji un ieinteresētās personas, kurām ir nācies saskarties ar bezmantinieku mantu, tās pārņemšanu un savu kreditoru pretenziju apmierināšanu. Informatīvi skaidrojošais materiāls ir sagatavots, lai atvieglotu normatīvo aktu piemērošanu un veicinātu vienveidīgu tiesību normu interpretāciju. Pirmā skaidrojuma mērķauditorija ir kreditori (kredītiestādes, pakalpojumu sniedzēji u.c.) - kas kreditoram jāzina, ja parādnieka mantai nav mantinieku.

Kas jāzina kreditoram?

Par kreditoru tiek uzskatīta gan privātpersona, kura ir aizdevusi personai naudu, gan pakalpojumu sniedzējs (visbiežāk – komunālo pakalpojumu sniedzējs), gan arī pašvaldība, ja privātpersona nav atmaksājusi aizdevumu vai arī nav samaksājusi par saņemtajiem pakalpojumiem vai nekustamā īpašuma nodokli. Ja kreditors iegūst informāciju, ka tā parādnieks ir miris, tad saskaņā ar Notariāta likuma 252., 293.pantu kreditors vēršas pie zvērināta notāra, kas praktizē tajā apgabaltiesas darbības teritorijā, kur bija mantojuma atstājēja pēdējā deklarētā dzīvesvieta, bet, ja tā nav zināma, – pēc mantojamās mantas vai tās galvenās daļas atrašanās vietas ar iesniegumu par izsludināšanu. Protams, pastāv iespēja, ka kāds cits kreditors jau ir vērsies ar šādu iesniegumu pie notāra, tāpēc kreditoriem periodiski ir vērts iepazīties ar oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" sadaļā "Mantojumu ziņas" publicētajiem sludinājumiem. Kreditoram sludinājumā norādītajā termiņā ir jāpiesaka sava kreditora pretenzija.

"Visiem kreditoriem, tai skaitā arī tiem, kuru parāda saistības ir nodrošinātas ar hipotēku vai komercķīlu, ir jāpiesaka savas kreditoru pretenzijas sludinājumā norādītajā termiņā."

Civillikuma 705.panta otrā daļa paredz, ka uzaicinājumā (sludinājumā par mantojuma atklāšanos) norādītajā termiņā nepieteiktās kreditoru pretenzijas dzēš, izdodot mantojuma apliecību vai taisot aktu par mantojuma lietas izbeigšanu. Civillikuma 416.panta otrajā daļā minētais attiecas uz to, kuri parādi tiks segti no bezmantinieka mantas atsavināšanas rezultātā iegūtajiem līdzekļiem, bet nenozīmē, ka kāds no kreditoriem var pieņemt, ka viņa parāds automātiski tiks iekļauts notariālajā aktā par mantojuma lietas izbeigšanu.

Atbilde uz jautājumu vai pašvaldība, kurai nomirušais nekustamā īpašuma īpašnieks nav samaksājis nekustamā īpašuma nodokli, var kļūt par kreditoru, ir jā, var. Turklāt likuma "Par nekustamā īpašuma nodokli" 6.panta pirmajā prim daļā ir noteikts, ka maksāšanas paziņojums par nekustamā īpašuma nodokli ir administratīvais akts. Arī Ministru kabineta 2013.gada 2.jūlija noteikumu Nr.364 "Noteikumi par zvērināta tiesu izpildītāja rīcību ar bezmantinieku mantu" 121.2.apakšpunkts un 124.2.apakšpunkts paredz prasījumu par nodokļu maksājumiem segšanu. Tātad paziņojumi par nesamaksātiem nodokļu maksājumiem, kas maksājami par nekustamo īpašumu – bezmantinieku mantu, ir uzskatāmi par publiskiem aktiem Civillikuma 416.panta otrās daļas izpratnē un ir iekļaujami notariālajā aktā par mantojuma lietas izbeigšanu.

"Notariālajā aktā par mantojuma lietas izbeigšanu notāram ir jānorāda visas termiņā pieteiktās kreditoru pretenzijas (pat ja kreditoram vēl nav spēkā stājies tiesas nolēmums, kas atzīst saistību pastāvēšanu)."

Civillikuma 416.panta otrajā daļā minētie vārdi "ietverti publiskā aktā vai saistībā, kas atzīta ar spēkā stājušos tiesas nolēmumu" attiecas uz parādu segšanu, nevis dod tiesības notāram noraidīt kādu kreditoru pretenziju, un to apliecina arī Ministru kabineta 2013.gada 2.jūlija noteikumu Nr.364 "Noteikumi par zvērināta tiesu izpildītāja rīcību ar bezmantinieku mantu" 120.3.apakšpunktā minētais, ka "pēc tam, kad akta izrakstā norādīto kreditoru saistības, ar kurām pamatotas viņu pretenzijas, tiek atzītas ar spēkā stājušos tiesas nolēmumu, tiek apmierināti kreditoru prasījumi".

Bieži vien ir sastopami gadījumi, kad kreditors jau ir cēlis prasību tiesā pret personu par saistību izpildi un tiesvedības gaitā persona ir mirusi. Tad Civillikuma 659.panta 3.punkts paredz, ka notāram jāgādā par mantojuma apsardzību gadījumos, kad mantinieki kaut arī ir zināmi un ir sasniedzami, nevar mantojumu pieņemt. Savukārt saskaņā ar Civillikuma 660.pantu tiesa nodibina aizgādnību mantojumam. Tātad šajos gadījumos var pieņemt, ka tiesa būs nodibinājusi aizgādnību mantojumam un aizgādnis būs persona, kura būs pilnvarota pārstāvēt mantojuma masu šajā tiesvedībā.

Ja prasība par saistību izpildi vēl nav celta, tad, lai varētu pretendēt uz šo no publiskiem aktiem neizrietošu saistību dzēšanu, kreditoram ir jāpierāda, ka nomirusī persona nav veikusi attiecīgos maksājumus un saistība ir jāsedz no bezmantinieka mantas atsavināšanas rezultātā iegūtajiem līdzekļiem. Civilprocesa likuma 251.panta 6.punkts paredz, ka sevišķā tiesāšanās kārtībā tiesa izskata lietas par tādu faktu konstatēšanu, kuriem ir juridiska nozīme (t.s. juridiskā fakta konstatācija).

Saskaņā ar Civillikuma 383.pantu mantojums ir juridiska persona. Turklāt, kā jau iepriekš minēts, pastāv iespēja nodibināt aizgādnību mantojumam. Savukārt par ieinteresētajām personām šajā lietā par juridiskā fakta konstatāciju ir jānorāda pārējie kreditori, kas pieteikuši kreditoru pretenzijas. Ņemot vērā to, ka atbilstoši jaunajam regulējumam valsts bezmantinieku mantu reģistrēs uz sava vārda konkrētas ministrijas vai valsts kapitālsabiedrības personā, tikai retos gadījumos, t.i., ja uz to nav pieteiktas kreditoru pretenzijas un zvērināts tiesu izpildītājs to neatsavina, nav pamata kā ieinteresēto personu norādīt Valsts ieņēmumu dienestu vai kādu citu valsts iestādi.