SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
Vineta Vilcāne
LV portāls
18. februārī, 2016
Lasīšanai: 10 minūtes
RUBRIKA: Skaidrojums
TĒMA: Ģimene
1
15
1
15

Kā zināt, vai esi kļuvis par mantinieku

Personai, kura vēlas pretendēt uz mantojumu, klātienē jādodas pie zvērināta notāra.

FOTO: Freeimages

Ne visi piederīgie un ne vienmēr uzzina par tuvinieka nāvi un atstāto mantojumu. LV portāls skaidro, kādas ir iespējas uzzināt par potenciālo mantojumu. Vai kādam ir pienākums par mantojuma lietu paziņot visiem mantiniekiem? Ja persona nav zinājusi par atstāto mantojumu, vai var uz to pretendēt pēc tam, kad tas sadalīts starp citiem mantiniekiem?
īsumā
  • Ziņas par mantojuma atklāšanos publicē "Latvijas Vēstnesī" sadaļā Mantojumu ziņas.
  • Zvērināts notārs mantojuma lietu uzsāk pēc mantošanas iesnieguma saņemšanas.
  • Zvērinātam notāram nav pienākuma apzināt un meklēt mantiniekus. Informāciju par ieinteresētajām personām zvērinātam notāram norāda mantinieks, kas pie notāra iniciē mantojuma lietas uzsākšanu.
  • Pašam mantiniekam jāizsaka vēlme saņemt mantojumu.

Pašiem mantiniekiem jāizrāda interese

Mantojums atklājas ar mantojuma atstājēja nāvi vai ar personas izsludināšanu par mirušu ar tiesas nolēmumu. Latvijas Civillikuma normas, atšķirībā no vairāku citu valstu tiesību aktiem, sagaida paša mantinieka aktivitāti un rīcību, kas vērsta uz mantojuma saņemšanu, skaidro Latvijas Zvērinātu notāru padomes Juridiskās nodaļas vadītāja Dita Reliņa. Tas nozīmē, ka kādam no mantiniekiem jādodas pie zvērināta notāra un jālūdz uzsākt mantojuma saņemšanas procedūra. Pie notāra ar lūgumu uzsākt mantojuma lietu var vērsties tikai tās personas, kuras ir tiesīgas pretendēt uz mantojumu. To nevar darīt mantojuma atstājēja draugi, kaimiņi vai citas personas, kurām nav tiesības uz mantojumu. Šīs personas var vienīgi informēt aizgājēja radiniekus par nāvi, ja personas tuviniekiem kādu iemeslu dēļ tas nav bijis zināms, par atstāto mantojumu un mudināt uzsākt mantojuma saņemšanas procedūru.

Par mantojuma atklāšanos ikviens bezmaksas kārtībā var uzzināt no oficiālā izdevuma "Latvijas Vēstnesis" Mantojumu ziņu sadaļas. Informācija tajā parādās tikai pēc tam, kad kāda no mantot tiesīgajām personām ir vērsusies pie notāra un lūgusi uzsākt mantojuma lietas vešanu. Sekojoši "Latvijas Vēstnesī" publicē informāciju par mantojuma atstājēju - mirušo personu, ziņas par notāru, kurš izsludinājis mantojuma atklāšanos, kā arī pieteikšanās uz mantojumu termiņu.

Kā norāda Latvijas Zvērinātu notāru padomes rīkotājdirektore Vija Piziča, normāli ir, ka radinieki kontaktējas un ir savstarpēji informēti par to, kas notiek ar viņu tuviniekiem, nevis par personas nāvi un atstāto mantojumu uzzina no oficiālās publikācijas. Taču dzīvē mēdz būt visādi.  "Latvijas Vēstnesī" ir pieejams visu uzsākto mantojuma lietu arhīvs pa gadiem.

Kārtot mantojuma lietu jādodas pie notāra

Pēc mantojuma atstājēja nāves ieinteresētajām personām jāvēršas pie zvērināta notāra mantojuma lietas uzsākšanai, iesniedzot mantošanas iesniegumu. Dodoties pie notāra, mantojuma pieprasītājam ir jāpierāda mantojuma atstājēja nāve. Līdz ar to notāram ir jāiesniedz mantojuma atstājēja miršanas apliecība vai ārvalstīs izsniegts dokuments, kas apliecina miršanas fakta reģistrāciju. "Praksē persona var arī lūgt zvērinātu notāru pieprasīt šīs ziņas dzimtsarakstu nodaļai. Bet zvērināta notāra pašiniciatīvu likums neparedz," skaidro D.Reliņa.

Zvērināts notārs mantojuma lietu uzsāk pēc mantošanas iesnieguma saņemšanas. Saskaņā ar MK noteikumu Nr.618 "Noteikumi par mantojuma reģistra un mantojuma lietu vešanu" 18.punktu pēc mantošanas iesnieguma saņemšanas un pirms mantojuma lietas uzsākšanas notāram jāpārliecinās par mantojuma atstājēja nāvi un par to, vai mantojuma lietu nav uzsācis cits zvērināts notārs un tā nav reģistrēta mantojuma reģistrā.

"Zvērināts notārs „nesērfo” pa Iedzīvotāju reģistru un nemeklē mirušā cilvēka potenciālos mantiniekus."

Mantošanas iesniegums jāsastāda saskaņā ar Notariāta likuma nosacījumiem. Minētā likuma 252.pants paredz, ka mantošanas iesniegums jāiesniedz zvērinātam notāram, kas praktizē tajā apgabaltiesas darbības teritorijā, kur bija mantojuma atstājēja pēdējā deklarētā dzīvesvieta. Ja aizgājēja deklarētā adrese nav zināma, tad jāvēršas pie notāra, kurš praktizē tajā teritorijā, kurā atrodas mantojamā manta vai tās galvenā daļa.

Saskaņā ar Notariāta likuma 312.pantu mantošanas iesniegumam jāpievieno:

  • mantojuma atstājēja miršanas apliecība;
  • pierādījumi par mantojuma atstājēja pēdējo deklarēto dzīvesvietu;
  • mantojamās mantas saraksts ar mantas novērtējumu;
  • pierādījumi, kas apstiprina iesniedzēja tiesības mantot;
  • ziņas par visiem zināmajiem mantiniekiem.

Uz mantojumu jāpiesakās laikā

Pēc mantojuma lietas uzsākšanas citiem mantiniekiem, kā arī, piemēram, kreditoriem, ir tiesības pieteikt savas tiesības vai nu zvērināta notāra noliktajā termiņā, kuru izsludina "Latvijas Vēstnesī", bet, ja izsludināšana nav notikusi, Civillikuma 693.pantā noteiktajā likumiskajā termiņā. "Ja uzaicinājuma nav bijis, tad mantiniekam jāizsaka sava griba pieņemt mantojumu gada laikā, skaitot šo termiņu no mantojuma atklāšanās dienas, ja mantojums atrodas viņa faktiskā valdījumā (692.p. 2.d.), bet pretējā gadījumā – no ziņas par to, ka mantojums atklājies, saņemšanas laika," teikts Civillikuma 693.pantā.

Ja ir personas, kuras kādu iemeslu dēļ nav varējušas vērsties pie zvērināta notāra noteiktajā termiņā, Civillikums dod tām iespēju piecu gadu laikā celt tiesā mantojuma prasību pret mantojuma tiesībās apstiprinātajiem mantiniekiem. Civillikuma 685.pantā teikts: "Mantojuma prasība noilgst pēc piecu gadu notecējuma, skaitot no tās dienas, kad radusies tiesība šo prasību celt (1896.p.)."

Notāram nav pienākuma meklēt mantiniekus

Saskaņā ar Notariāta likuma 294.pantu izsludināt mantojuma atklāšanos var lūgt mantinieks, persona, kurai ir tiesības mantot pēc aicinātā, testamenta izpildītājs, mantojuma aizgādnis un personas, kas pieteikušas pretenzijas uz mantojumu kā legatāri vai kreditori.

Ja notikusi mantojuma atklāšanās izsludināšana, zvērināts notārs par izsludināšanu un sludinājuma saturu paziņo visām viņam zināmajām uz mantojumu ieinteresētajām personām.

Latvijas Zvērinātu notāru padome vērš uzmanību uz faktu, ka Latvijas tiesību akti zvērinātam notāram neuzliek par pienākumu mantinieku apzināšanu un meklēšanu. Šāds pienākums nebija arī tiesām, vedot mantojuma lietas bezstrīda kārtībā līdz 2003.gadam.

Informāciju par ieinteresētajām personām zvērinātam notāram norāda mantinieks, kas pie notāra iniciē mantojuma lietas uzsākšanu. Zvērinātam notāram ir pienākums personai, kura ierosinājusi mantojuma lietas uzsākšanu, norādīt, ka tai ir pienākums sniegt patiesas ziņas, un brīdināt par kriminālatbildību par apzināti nepatiesu ziņu sniegšanu.

"Zvērināts notārs "nesērfo" pa Iedzīvotāju reģistru un nemeklē mirušā cilvēka potenciālos mantiniekus, jo tam nav likumiska pamata – zvērināta notāra kompetencē nav nodota mantinieku apzināšana, un tādēļ šāda notāra rīcība būtu pretrunā ar Iedzīvotāju reģistra likuma 22.pantu," komentē D.Reliņa.

"Mantojumu var atraidīt."

Zvērināts notārs pārbauda pieteikušos personu mantojuma tiesības, noteic, kādas šķiras mantinieki pieteikušies, izvērtē iesniegto radniecības dokumentu pietiekamību un to, kam ir priekšroka mantot. Pēc mantinieku lūguma notārs ziņas par radniecību var pieprasīt dzimtsarakstu nodaļai. Ja lietā iesniegti testamenti vai mantojuma līgumi, tos nolasa un izvērtē, kurš ir atzīstams par spēkā stājušos, kā arī pārbauda publisko testamentu reģistru, par mantošanas procesu skaidro Latvijas Zvērinātu notāru padomē.

Saņemot kreditoru pretenzijas, zvērināts notārs ar tām iepazīstina mantiniekus. Kā arī gadījumos, kad notikusi izsludināšana, izdodot mantojuma apliecību, dzēš termiņā nepieteiktās pretenzijas.

Nepieciešamības gadījumā zvērināts notārs var nodibināt mantojumam aizgādnību un gādā par mantojuma apsardzību.

Beidzoties mantojuma pieņemšanas termiņam, zvērināts notārs izdod mantojuma apliecības mantiniekiem, kas mantojuma lietā izteikuši gribu mantot un pierādījuši savas mantojuma tiesības. Ja šādu personu lietā nav, notārs taisa aktu par mantojuma lietas izbeigšanu, secinot, ka manta piekrīt valstij kā bezmantinieku manta, skaidro D.Reliņa.

Ne vienmēr vērts pieņemt mantojumu

Persona, kurai saskaņā ar likumu pienākas mantojums, to var arī atraidīt. Atraidīt mantojumu nevar vienīgi līgumiskais mantinieks, ja šāda tiesība nav pielīgta, atzīmē D.Reliņa.

"Mantojuma pieprasītājam ir jāpierāda mantojuma atstājēja nāve."

Ne vienmēr atstātais mantojums naudas izteiksmē ir vērtīgs, tādēļ doma par tā pieņemšanu kārtīgi jāapsver. Piemēram, ir neizdevīgi pieteikties mantojumam, ja vienīgais mantojums ir daži eiro mantojuma atstājēja bankas kontā. Mantojuma lietas vešana ir saistīta ar izmaksām, un gala rezultātā var izrādīties, ka izmaksas par notāra pakalpojumiem pārsniegs saņemtā mantojuma vērtību. Atlīdzības takse notāriem par mantojuma lietu vešanu noteikta MK noteikumos Nr.737 "Noteikumi par zvērinātu notāru atlīdzības taksēm un to noteikšanas kārtību".

Mantojuma lietu ar interneta starpniecību nokārtot nevar

Lai arī mūsdienās daudzus pakalpojumus varam saņemt ar interneta starpniecību, piemēram, izmantojot latvija.lv vai e-pastu, mantojuma lietas nokārtošana nav viens no šādiem gadījumiem. Personai, kura vēlas pretendēt uz mantojumu, klātienē jādodas pie zvērināta notāra.

Ja kādu iemeslu dēļ mantiniekam nav iespēja pašam doties pie notāra, piemēram, patstāvīgi uzturas ārpus Latvijas, var pilnvarot savu uzticības personu mantojuma lietas nokārtošanai. Šādai pilnvarai jābūt notariāli apstiprinātai un tajā jānorāda, ka persona ir pilnvarota nokārtot tieši mantojuma lietu.

Labs saturs
15
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU