Publicēts pirms 10 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Latvijas Republikas Satversmē noteikts, ka ikvienam līdzās tiesībām uz domas un apziņas brīvību ir tiesības uz reliģiskās pārliecības brīvību.
FOTO: Ieva Lūka/ LETA
Latvijas Republikas Satversmes 99.pants noteic, ka ikvienam līdzās tiesībām uz domas un apziņas brīvību ir tiesības uz reliģiskās pārliecības brīvību. Latvijas iedzīvotāju tiesības uz reliģijas brīvību garantē Reliģisko organizāciju likums.
Šobrīd nav precīzu datu, cik ticīgo Latvijā pieder katrai no konfesijām. Uzskaiti veic katra reliģiskā organizācija atbilstoši saviem iekšējiem noteikumiem. Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra informācija liecina, ka Latvijā savu darbību ir reģistrējušas 37 konfesijas, turpretī sarakstā neiekļautās darbojas nelegāli.
LV portāls skaidro, kas ir reliģiskas organizācijas, kas tās uzrauga, kas ir jaunās reliģiskās kustības un ko der ņemt vērā, tādām pievienojoties.Kas ir reliģiska organizācija?
Jēdziens "reliģiskā organizācija" ir skaidrots Reliģisko organizāciju likuma 3.pantā. Tajā teikts – reliģiskās organizācijas ir šajā likumā noteiktajā kārtībā reģistrētās draudzes, reliģiskās savienības (baznīcas) un diecēzes. Te gan jāpiezīmē, ka vārdi "reliģiskā organizācija" tiek lietoti arī nereģistrētu reliģisko organizāciju apzīmēšanai.
Draudzē apvienojas vienas reliģijas vai konfesijas ticīgie, lai noteiktā apdzīvotā teritorijā veiktu reliģisko un cita veida darbību. Latvijas Uzņēmu reģistra informācija liecina, ka šobrīd valstī aktīvas ir 1185 draudzes. Savukārt reliģiskajā savienībā (baznīcā) apvieno vienas konfesijas draudzes, piemēram, Latvijas Pareizticīgā baznīca, Romas Katoļu baznīca Latvijā. Diacēze ir reliģiskās savienības (baznīcas) organizatoriskās struktūras teritoriāli administratīva vienība, kuru pārvalda bīskaps, piemēram, Romas Katoļu baznīcas Rēzeknes–Aglonas diacēze.
Runājot par reliģijas jautājumiem, tiek lietots arī jēdziens "konfesija". Ar to tiek apzīmēti pasaules reliģiju virzieni, kuriem ir savs ticības apliecinājums, mācība, dogmatika un kulta tradīcijas, piemēram, baptisti, dievturi, vecticībnieki..
Ikvienam ir tiesības brīvi izvēlēties ticību
Reliģisko organizāciju likuma 2.pantā teikts, ka ikvienam ir tiesības brīvi noteikt savu attieksmi pret reliģiju, individuāli vai kopā ar citiem pievērsties kādai reliģijai vai nepievērsties nevienai no tām, brīvi mainīt savu reliģisko vai citu pārliecību, veikt reliģisko darbību, kā arī paust savu reliģisko pārliecību, ievērojot spēkā esošos normatīvos aktus.
Iedzīvotājiem savas reliģiskās pārliecības dēļ nav tiesību neievērot likumus. Nevienam par savu reliģiju vai konfesionālo piederību nav pienākums informēt nedz darba devēju, sabiedrisko organizāciju pārstāvjus, nedz citas personas. Šādas ziņas nedrīkst arī pieprasīt.
Vecāki un aizbildņi savus bērnus drīkst audzināt saskaņā ar savu reliģisko pārliecību. Savukārt, ja 18 gadu vecumu nesasniedzis bērns vēlas iestāties draudzē, kurai nav piederīgi viņa vecāki, nepieciešama aizbildņu vai vecāku rakstiska atļauja.
Reliģisko organizāciju uzraudzība
Ikviena reliģiskā organizācija un to iestādes Latvijā ir reģistrētas Uzņēmu reģistrā. Reģistrētu reliģisko organizāciju uzraudzību veic Tieslietu ministrija, kurai reliģiskās organizācijas katru gadu iesniedz pārskatus par savu darbību. Nereģistrētas reliģiskās organizācijas uzrauga tiesībaizsardzības iestādes (Drošības policija). Pasaulē ir zināma prakse, ka organizācijas, kas sludina reliģiskas mācības, nav reģistrējušās kā reliģiskās organizācijas, bet darbojas, piemēram, kā nevalstiskās organizācijas, akciju sabiedrības.
"Latvijā šobrīd savu darbību ir reģistrējušas 37 konfesijas."
Draudzēm, kuras pirmo reizi uzsākušas savu darbību Latvijā un nepieder pie valstī jau reģistrētām reliģiskajām savienībām (baznīcām), pirmo desmit gadu laikā katru gadu ir jāpārreģistrējas. Lai draudzi pārreģistrētu nākamajam periodam, Uzņēmumu reģistrs lūdz Tieslietu ministrijas atzinumu par reliģiskās organizācijas iepriekšējā perioda darbības atbilstību normatīvo aktu prasībām. Reģistrētās reliģiskās organizācijas Tieslietu ministrija neapseko, izvērtējums notiek, balstoties uz tiesībaizsardzības iestāžu sniegto informāciju un draudžu iesniegto dokumentu un iestāžu sniegtās informācijas izvērtējumu.
Jaunas draudzes dibināšana
Jaunas draudzes veido konfesijas, kas jau darbojas Latvijā, piemēram, tiek uzcelts jauns dievnams un draudze iepriekš tā apkaimē nav pastāvējusi. Draudzes veido arī reliģiskās organizācijas, kuras pirmo reizi uzsāk darbību Latvijā un nepieder pie valstī jau reģistrētām reliģiskajām savienībām (baznīcām).
Draudzi var nodibināt ne mazāk kā 20 Latvijas pilsoņi vai personas, kuras ir reģistrētas iedzīvotāju sarakstā un ir sasniegušas 18 gadu vecumu. Viena persona drīkst būt tikai par vienas draudzes dibinātāju. Kā liecina Uzņēmumu reģistra informācija, šogad Latvijā ir nodibinātas 20 draudzes.
Reliģiskajām organizācijām, kuras pirmo reizi uzsāk darbību Latvijā un nepieder pie valstī jau reģistrētām reliģiskajām savienībām (baznīcām), pirmo desmit gadu laikā katru gadu ir jāpārreģistrējas. Pēc šī perioda beigām vismaz desmit vienas konfesijas draudzes, kas ir reģistrētas Latvijā, var izveidot reliģisko savienību (baznīcu).
Kā norāda Tieslietu ministrijā, ir bijuši gadījumi, kad atteikts reģistrēt reliģisko organizāciju. Atteikumam par pamatu var būt draudzes statūtos norādīto darbības mērķu un uzdevumu neatbilstība normatīvajiem aktiem, kā arī tas, ka statūtos norādītie darbības mērķi var apdraudēt cilvēka tiesības, demokrātisko valsts iekārtu, sabiedrisko drošību, labklājību un tikumību.
Jaunas reliģiskās kustības
Jaunu reliģisku kustību veidošanās nav tikai mūsdienu parādība, varētu teikt, tā ir tikpat sena kā pati pasaule. Reliģiskās kustības ir veidojušās un veidosies tik ilgi, kamēr cilvēks meklēs garīgo piepildījumu. Faktori, kāpēc veidojas jaunas reliģiskās kustības, ir dažādi, bet ne visām izdodas piesaistīt sev sekotājus.
Bieži vien ikdienā, kad tiek runāts par mazpazīstamām reliģiskām mācībām un to praktizētāju kopienām, tiek lietots apzīmējums "sekta". Latvijas Universitātes Teoloģijas fakultātes profesors Valdis Tēraudkalns skaidro: "Par sektām tiek dēvētas reliģiskas grupas, ar kurām parasti sabiedrībā apzīmē jaunas reliģiskas kustības. Zinātnieki šo vārdu lieto neitrālā nozīmē, bet sadzīvē šim vārdam ir negatīva pieskaņa, lai gan sākotnēji ar to apzīmēja vienkārši kādu reliģijas novirzienu – tādā izpratnē tas lietots Bībelē, Jaunajā derībā. Reliģijas bieži sākas kā sektas, tās atrodas spriedzes attiecībās ar sabiedrības vairākumu, kam liekas dīvaini to rituāli un ticējumi. Tā sākās kristietība.
"Draudzes dibināšanai nepieciešami vismaz 20 cilvēki."
Tāpat kā viss mūsu dzīvē, arī par sektām dēvētās grupas un sabiedrības vairākuma attieksme pret tām mainās. Baptisti 19.gs. Latvijas teritorijā tika uzskatīti par sektu, mūsdienās tas ir citādi. Iekšienē sadrumstalotas ir arī par tradicionālām uzskatītās reliģiskās grupas, tajās pastāv kustības, kuras ir līdzīgas tām, kuras dēvē par sektām."
Teoloģijas profesors atzīmē: statistika neliecina, ka iedzīvotāji jaunajās reliģiskajās kustībās iesaistītos masveidā, tikai dažas no šīm grupām piesaista sekotāju simtus vai tūkstošus. Šobrīd apzīmējums "sekta" Latvijas tiesību aktos netiek lietots, tās tiek sauktas par reliģiskajām organizācijām.
Sabiedrībai ir diezgan daudz zināms par tā saucamajām tradicionālajām konfesijām, to rituāliem, dogmām un līdzšinējo darbību. Citādi tas ir ar jaunajām kustībām, kas veidojas, balstoties gan uz kristīgo mācību, gan izvēloties citus atskaites punktus.
Cilvēku ticības līmeņi, ja tos tā var nosaukt, ir dažādi, vieni savu reliģisko piederību neuzsver, citi to atklāti pozicionē, ir cilvēki, kuri ticībā mēdz ieiet tik dziļi, ka pazaudē saikni gan ar tuviniekiem, gan realitāti.
Iemesli, kādēļ cilvēki iesaistās jaunajās reliģiskajās kustībās, ir dažādi. Rīgas Stradiņa universitātes Psihosomatikas klīnikas psihoterapeits Dr. Artūrs Utināns, kurš darbojies arī Tieslietu ministrijas Jauno reliģisko kustību, sektu un kultu pētīšanas konsultatīvajā padomē, norāda uz vairākiem faktoriem: "Parasti šādām organizācijām ir saliedēta grupa un cilvēki meklē personiskus kontaktus. Pievēršanās šādām organizācijām var būt saistīta arī ar cilvēka filozofisko dzīves uztveri. Ir cilvēki, kas jūt telepātisku iedarbību, iedarbību no kosmosa, redz vīzijas vai dzird balsis, kuras attiecina uz Dievu, kosmosu. Tradicionālās reliģijas to noliedz, savukārt netradicionālajās kustībās tas tiek uzlūkots kā kosmiskais intelekts."
LU profesors V.Tēraudkalns norāda: "Cilvēkam vajadzētu uzmanīgi izvērtēt, kādas sekas būs viņa reliģiskajai izvēlei, ko tas mainīs viņa attiecībās ar citiem cilvēkiem. Neviens cits – ne valsts, ne sabiedriskās organizācijas – viņa vietā to nevar pateikt. Bet reizē arī jāapzinās, ka tas, ko cilvēki meklē reliģijā, atšķiras. Vieni meklē drošību, citi meklē emocionālu pārdzīvojumu, citi vienkārši labu "tusiņu", citus interesē reliģijas intelektuālā dimensija."
Iesaistoties jaunās reliģiskās kustībās, der būt uzmanīgam
Pievienojoties jaunām reliģiskām kustībām, īpaši tādām, kuras oficiāli nav reģistrējušās, lieka piesardzība nenāks par ļaunu. Ir svarīgi par interesējošo organizāciju ievākt pēc iespējas vairāk informācijas, gan par reliģisko mācību, gan līdzšinējo darbību. Mēdz būt gadījumi, kad reliģisko organizāciju darbība nav vērsta uz ticīgo vajadzību apmierināšanu, bet izmantota kā līdzeklis, piemēram, naudas izvilināšanai no ticīgajiem, kāda cita labuma gūšanai.
Tieslietu ministrijā informē, ka šādi gadījumi ir bijuši. Piemēram, kāda draudze izplatījusi maldinošu informāciju par saviem mērķiem, uzdevumiem un darbību. Tās patiesā darbība bija vērsta uz peļņas gūšanu, organizējot maksas pasākumus, kas tikai attālināti saistīti ar konkrēto ticības mācību.
"Ir svarīgi par interesējošo organizāciju ievākt pēc iespējas vairāk informācijas."
Bieži vien paši ticīgie neapzinās, ka tiek izmantoti. Nereti negatīvi mainās arī cilvēku uzvedība un attieksme pret tuviniekiem, piemēram, tiek pārtraukti kontakti ar tiem. Tuvinieki, redzot šādas izmaiņas, ticīgo cenšas "vest uz pareizā ceļa", bet, kā norāda A.Utināns, ja cilvēks kustībai ir noticējis, tad faktiski neko panākt īpaši nevar. Ja mēģinās pārliecināt par pretējo, iegūs drīzāk ienaidnieku. Šādā situācijās vienīgais, ko var darīt, ar šo cilvēku censties nestrīdēties, bet saglabāt normālu emocionālo saiti un neļaut pašam tikt pārliecinātam. Atliek cerēt, ka tuvinieks pēc kāda laika pats attapsies.
Sludināt nav aizliegts
Ir reliģiskās organizācijas, kuru mācības pamatā ietilpst savas ticības sludināšana – ticībai nepievērsušos personu iepazīstināšana ar šo mācību. Tradicionālās reliģiskās organizācijas šādu praksi nepiekopj. Latvijā visbiežāk uz ielas iedzīvotājus uzrunā Pēdējo dienu svētie, sarunvalodā saukti par mormoņiem, kā arī Jehovas liecinieki, kas mēdz ierasties arī iedzīvotāju dzīvesvietās.
Kā norāda Tieslietu ministrijā, sludinātājiem nav aizliegts ierasties iedzīvotāju dzīvesvietās un informēt par savu reliģiju un nekādas speciālas atļaujas sludinātājiem netiek izsniegtas. Ielaist vai neielaist sludinātājus savā dzīvesvietā ir katra iedzīvotāja ziņā. Ja ir radusies interese par konkrēto reliģiju un cilvēks grib būt drošs, ka tie, piemēram, nav zagļi, kas šādi mēģina iekļūt dzīvoklī, var sazināties ar reliģisko organizāciju un pārliecināties.
Gadījumos kad sludinātāju apmeklējumi ir uzmācīgi un traucējoši, var sazināties ar konkrēto reliģisko organizāciju un lūgt netraucēt mieru. Ja sludinātāji kļūst uzmācīgi vai aizskar personu, var vērsties policijā.
