Publicēts pirms 11 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Bezpajumtnieku skaits palielinās. 2012.gadā Rīgas patversmju un naktspatversmju pakalpojumus izmantojušas 3769 personas.
FOTO: Aiga Dambe, LV portāls
Personām bez noteiktas dzīvesvietas vai krīzes situācijā nonākušām personām gadījumos, kad nepieciešama nakšņošanas vai īslaicīga dzīves vieta, ir iespēja meklēt palīdzību naktspatversmēs vai patversmēs.
Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma izpratnē naktspatversme ir sociālā institūcija, kas personām bez noteiktas dzīvesvietas vai krīzes situācijā nonākušām personām nodrošina naktsmītni, vakariņas un personiskās higiēnas iespējas. Savukārt par patversmi šā likuma izpratnē tiek uzskatīta sociālā institūcija, kas personām bez noteiktas dzīvesvietas vai krīzes situācijā nonākušām personām nodrošina īslaicīgas uzturēšanās iespējas, uzturu, personiskās higiēnas iespējas un sociālā darba speciālistu pakalpojumus.
Patversme no naktspatversmes atšķiras ar uzturēšanās laiku – naktspatversmē tikai pārnakšņo, bet patversmē var uzturēties 24 stundas. Sociālā darbinieka konsultācijas saņem visi klienti neatkarīgi no tā, vai nakšņo naktspatversmē vai uzturas patversmē. Abos gadījumos sniegtais pakalpojums ir īslaicīgs.
Ministru kabinets ir izdevis noteikumus "Prasības sociālo pakalpojumu sniedzējiem", kuros noteiktas prasības patversmēm un naktspatversmēm. Šo institūciju pakalpojumi pienākas ikvienam, kuram tie nepieciešami.
Nereti pirmās asociācijas ir, ka patversmēs un naktspatversmēs uzturas personas, kuras lieto alkoholu, nerūpējas par savu higiēnu un ar savu uzvedību grauj sabiedrības morālo stāju. Ne vienmēr tā ir. Ir gadījumi, kad pēc palīdzības griežas arī krīzes situācijās nonākušie, kuri izmesti no dzīvesvietas, atgriezušies no ieslodzījuma.
Patversmju un naktspatversmju ierīkošana un uzturēšana ir pašvaldību kompetencē. To nosaka likuma "Par pašvaldībām" 15.pants, kurā teikts, ka pašvaldībām ir autonomas funkcijas nodrošināt iedzīvotājiem sociālo palīdzību. Arī Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 9.pants paredz pašvaldību pienākumus sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības sniegšanā. Līdz ar to katra pašvaldība, ievērojot tiesību aktus, izdod savus noteikumus, saskaņā ar kuriem darbojas tās pārraudzībā esošās patversmes un naktspatversmes.
Patversmju un naktspatversmju pakalpojumus Latvijā šobrīd nodrošina pašvaldības, reliģiskās organizācijas, biedrības un SIA. Labklājības ministrijas sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrs liecina, ka šobrīd Latvijā ir 10 institūcijas, kas nodrošina patversmes pakalpojumus, un 19 institūcijas, kas nodrošina naktspatversmes pakalpojumus.
Naktspatversme – iespēja pārnakšņot
Naktspatversme nodrošina iespēju pārnakšņot. MK noteikumi noteic, ka personai, kura uzturas naktspatversmē, ir jānodrošina tās drošība un mantas saglabāšana visu šeit pavadīto laiku. Vasaras periodā naktspatversmē iespēja pārnakšņot ir jānodrošina no plkst. 20.00 līdz 7.00, savukārt ziemas periodā – no plkst. 18.00 līdz 8.00. Pašvaldības drīkst noteikt arī ilgāku naktspatversmju darba laiku. Gadījumos kad gaisa temperatūra ārā ir zemāka par 0°C, naktspatversmes uzņemšanas telpās drīkst uzturēties visu tās darba laiku. Nakšņošanai paredzētajām telpām jābūt apkurināmām un nodrošinātām ar guļvietām atsevišķi vīriešiem un sievietēm. Pakalpojuma sniedzējam jārūpējas par vakariņām, jānodrošina dezinficēti gultas piederumi, sanitārā telpa ar tualeti, roku mazgātni un duša.
"Patversmju un naktspatversmju ierīkošana un uzturēšana ir pašvaldību kompetencē."
Naktspatversmes darbojas saskaņā ar attiecīgo pašvaldību noteikto kārtību. Rīgā ir izveidots rīcības plāns "Palīdzības sniegšana bezpajumtniekiem nelabvēlīgos laika apstākļos Rīgā". Piemēram, Rīgā personai, iestājoties naktspatversmē, pakalpojuma sniedzējs veic personas pārbaudi, lai noteiktu, vai personas matos un drēbēs nav utis. Ja utis ir konstatētas, tiek veikta sanitārā apstrāde. Ja radušās profesionāli pamatotas aizdomas par klienta inficēšanos ar infekcijas slimībām, pakalpojuma sniedzējs rīkojas atbilstoši MK noteikumos "Kārtība, kādā veicama personu obligātā medicīniskā un laboratoriskā pārbaude, obligātā un piespiedu izolēšana un ārstēšana infekcijas slimību gadījumos" paredzētajam. Ar naktspatversmē nonākušajām personām strādā sociālais darbinieks.
Patversme – iespēja risināt problēmas
Patversmē personai, kura šeit uzturas, ir jānodrošina tās drošība un mantas saglabāšana visu šeit pavadīto laiku. Pakalpojuma sniedzējiem jānodrošina īslaicīgas uzturēšanās iespēja piemērotās telpās. Analogi naktspatversmei, arī patversmē jābūt apkurināmām telpām, kas nodrošinātas ar guļvietām atsevišķi vīriešiem un sievietēm, kā arī aprīkotai ēdamtelpai; atsevišķai guļamtelpai ģimenei. Tāpat patversmes klientiem jānodrošina sanitārās telpas ar tualeti un dušu; nepieciešamos higiēnas līdzekļus; telpu vai vietu apģērba mazgāšanai, žāvēšanai un gludināšanai; dezinficētus gultas piederumus; vakariņas un brokastis. Pakalpojuma sniedzējam par pusdienām obligāti nav jāgādā.
Patversmju iemītnieki patversmi drīkst deklarēt kā savu dzīvesvietu saskaņā ar Dzīvesvietas deklarēšanas likumu.
Par kārtību, kāda personai jāievēro, lai tā varētu uzturēties Rīgas patversmē, stāsta tās direktore Dagnija Kamerovska: "Personai jāierodas patversmē un mutiski jāizsaka vēlēšanās šeit nakšņot, nav nepieciešams iesniegt rakstisku iesniegumu. Uzņemam arī bez personu apliecinošiem dokumentiem un jebkurā stāvoklī, izņemot personas alkohola reibumā. Šīs personas var griezties Latvijas Sarkanā Krusta naktspatversmē.
Pēc tam kad persona mums ir darījusi zināmu savu vēlmi, nosūtām viņu uz pirmo konsultāciju pie sociālā darbinieka. Ja nav personu apliecinošu dokumentu, tad sociālais darbinieks palīdz tos atjaunot un izdevumus sedz sociālais dienests.
Lai persona varētu saņemt gultasvietu Rīgas patversmē, tai jādodas uz Tuberkulozes un plaušu slimību centra Ambulatoro nodaļu ar patversmē izsniegto bezmaksas nosūtījumu un jāveic plaušu fluorogramma. Ar saņemto atbildi persona ierodas patversmē, viņai tiek piešķirta gultasvieta, tā iepazīstināta ar iekšējās kārtības noteikumiem, un viņai tiek izsniegta caurlaide.
Kamēr persona nav iesniegusi analīžu rezultātus, tā uzturas izolatorā un netiek ielaista koplietošanas telpās. Ja cilvēks šo pārbaudi ir veicis pēdējo 6 mēnešu laikā un var uzrādīt rezultātus, tad pārbaude nav jāveic atkārtoti. Pēc gultasvietas saņemšanas patversmes iemītnieks dodas atkārtoti pie sociālā darbinieka un sāk risināt savas problēmas.
"Patversmi drīkst deklarēt kā savu dzīvesvietu."
Ja persona patversmē ierodas brīvdienās, tā tiek ievietota izolatorā. Sākoties darba nedēļai, tā dodas pie sociālā darbinieka un veic nepieciešamās pārbaudes."
Rīgas patversmē var uzturēties divus mēnešus gadā, nemaksājot par saņemtajiem pakalpojumiem. Uzturēšanās laiku var pagarināt. Sākot ar trešo mēnesi, personai ir jāmaksā līdzmaksājums 0,45 latu apmērā par katru diennakti. Arī citās Latvijas patversmēs var uzturēties 2 mēnešus. Ja persona lūdz pagarināt uzturēšanos, sociālie darbinieki, izvērtējot situāciju, pieņem lēmumu par uzturēšanās atļaujas pagarināšanu vai noraida lūgumu.
Rīgas patversmes klientiem tiek izsniegtas personalizētās elektroniskās viedkartes (e-talons), kurās ievadīta Rīgas Sociālā dienesta izziņa par atbilstību trūcīgas personas statusam vai par atbilstību maznodrošinātas personas statusam un par ēdināšanas pakalpojuma saņemšanu.
Cilvēkiem bez noteiktas dzīvesvietas un iztikas līdzekļiem, izmantojot patversmju piedāvātos pakalpojumus, ir iespēja risināt savas sociālās problēmas un iekļauties sabiedrībā. Tomēr tas ir iespējams tikai tad, ja pati persona to vēlas.
D.Kamerovska norāda, ka diemžēl mazākā daļa patversmes iemītnieku vēlas, lai viņiem palīdz. Pārējie nerisina savas problēmas, situāciju nevēlas uzlabot un gadiem paliek šajā vidē. Ja personas pašas to vēlas, izdodas atrast gan pastāvīgu darbu, gan piepelnīšanās iespējas, noīrēt savu mitekli un turpināt pilnvērtīgu dzīvi.
Šobrīd Rīgas patversmē tiek īstenots ESF projekts "Motivācijas programmu izstrāde un ieviešana bezpajumtniekiem - bezdarbniekiem". Projekta mērķis ir celt patversmju un naktspatversmju klientu pašvērtējumu un veidot sapratni par sevi kā pilntiesīgu sabiedrības locekli, atjaunot vai uzlabot sociālās funkcionēšanas spējas, atjaunot un apgūt darba iemaņas un spējas, atgūt sociālo statusu un iekļauties sabiedrībā. Šobrīd ir grūti spriest par projekta rezultātiem, jo tas noslēgsies šā gada decembrī.
Cilvēku skaits patversmēs un naktspatversmēs palielinās
Apkopotā informācija liecina, ka patversmju un naktspatversmju klientu skaits palielinās. Daugavpils pilsētas domes Sociālo lietu pārvaldes vadītājas pienākumu izpildītāja Benita Siliņa stāsta: "Pirmskrīzes gados patversmē bija 110 vietas, šobrīd sociālajā patversmē var uzturēties 247 personas." Patversmes un naktspatversmes iemītnieku skaita palielināšanos B.Siliņa skaidro ar ekonomisko krīzi, kad cilvēki zaudēja darbavietas, kā arī ar šogad veiktajām izmaiņām Krimināllikumā.
Patversmju klientu skaits ir palielinājies arī citos Latvijas novados. Talsu novada Sociālā dienesta patversmes vadītāja Velta Sudmale informē, ka pirms dažiem gadiem patversmē uzturējās četri līdz pieci cilvēki, turpretī pērn jau 15 personas. Talsu novada patversmes pakalpojumus līdz šim ir izmantojuši bezpajumtnieki. V.Sudmale norāda, ka, iespējams, šogad patversmē palīdzību varētu meklēt arī cilvēki, kuri nonākuši krīzes situācijās, piemēram, nav varējuši nomaksāt komunālos maksājumus.
"Patversmju un naktspatversmju klientu skaits palielinās."
Kā informē Ventspils pilsētas domes Sociālā dienesta vadītāja Dace Kaņepe, Ventspils naktspatversmē var izmitināt 30 personas un pērn tās pakalpojumus izmantojusi 91 persona. Vadītāja stāsta, ka pēdējos gados situācija nav būtiski mainījusies, kaut nedaudz ir palielinājies naktspatversmes klientu skaits.
Rīgā ar katru gadu palielinās bezpajumtnieku skaits. Rīgas domes Labklājības departamenta apkopotā informācija liecina, ka 2012.gadā Rīgas patversmju un naktspatversmju pakalpojumus izmantojuši 3769 klienti, kas ir par 14% vairāk nekā 2011.gadā.
Naktspatversmes un patversmes Rīgā
Šobrīd Rīgā naktspatversmes un patversmes pakalpojumus nodrošina 2002.gadā izveidotā Rīgas patversme. Kopš 2003.gada Rīgas pašvaldība pērk naktspatversmju pakalpojumus no četrām organizācijām, jo ir palielinājies pieprasījums pēc tām. Naktspatversmes pakalpojumi Rīgā pieejami šādās vietās:
Rīgas patversmei ir izveidota struktūrvienība – Mobilā brigāde ielu sociālajam darbam ar bezpajumtniekiem, kuras mērķis ir sniegt informāciju un atbalstu bezpajumtniekiem. Šī brigāde veic dažādus maršrutus Rīgas pilsētā, apzina un regulāri apseko bezpajumtnieku pulcēšanās vietas. Gadījumos kad ir saņemta operatīvā informācija, brigāde apseko konkrētas vietas un noskaidro katra klienta situāciju un informē par pieejamo palīdzību un tās saņemšanas iespējām. Mobilā brigāde motivē klientus risināt savas sociālās problēmas un sniedz adekvātu atbalstu.
Rīgā dzīvojošiem bezpajumtniekiem ir iespējas izmantot Rīgas patversmes Dienas centra pakalpojumus. Tāpat ir iespēja apmeklēt zupas virtuves un saņemt siltu ēdienu.
Rīgas domes Labklājības departamenta Iedzīvotāju informēšanas nodaļas vadītāja Lita Brice norāda: "Cilvēki arvien atbildīgāk attiecas pret savu dzīvību un aukstajos mēnešos vairāk dodas uz patversmēm. Mums ir ļoti laba sadarbība ar policiju, kas ir lieli palīgi mums aukstajā laikā. Arī šogad aicinām iedzīvotājus ziņot par vietām, kur pulcējas bezpajumtnieki."
