Bezpajumtnieki grib braukt bez maksas
2. martā Saeimas Sociālo un darba lietu komisija skatīja jautājumu par iespēju no valsts budžeta atvēlēt naudu, lai bezpajumtnieki Rīgas sabiedriskajā transportā varētu braukt lētāk vai vispār bez maksas.
Rīgas domes Satiksmes un transporta komitejas vadītāja vietnieks Jānis Ādamsons Saeimas komisijai skaidroja lietas būtību. Rīgas dome regulāri saņem vēstules ar lūgumu sniegt braukšanas atvieglojumus, un jau 63 procentiem sabiedriskā transporta izmantotāju tādas ir piešķirtas. Nu šādu priekšlikumu izteikuši arī bezpajumtnieki – ar iesniegumu atļaut bezpajumtniekiem bez maksas braukt "Rīgas satiksmes" sabiedriskajā transportā Rīgas domē vērsies patversmes dienas centra klients Gints Deģis.
"Pastāvīgi ikdienā izmantojam pilsētas sabiedrisko transportu, īpaši pēc nakts patversmes atvēršanas Esplanādes ielā 1. Tā vienkārši ir nepieciešamība, lai pārvietotos pa pilsētu," iesniegumā domes deputātiem visu dienas centra klientu vārdā rakstīja G.Deģis. Viņš savu lūgumu pamato: "Mums praktiski nav ienākumu, lai apmaksātu šo dārgo pakalpojumu, tāpēc rodas dažādas konfliktsituācijas ar kontrolieriem." Prasītājs lūdza rast iespēju bezpajumtniekiem izmantot tramvajus, trolejbusus un autobusus bez maksas nokļūšanai uz nakšņošanas vietām aukstajā laikā, kā arī ierosināja nesēdināt ārā no sabiedriskā transporta tos bezpajumtniekus, kam ir derīga Rīgas patversmes dienas centra caurlaide.
"Mums praktiski nav ienākumu, lai apmaksātu šo dārgo pakalpojumu, tāpēc rodas dažādas konfliktsituācijas ar kontrolieriem."
Rīgas domes Satiksmes un transporta lietu komitejas deputāti februārī šo lūgumu neatbalstīja. Deputāti atzina, ka neesot skaidrs, kā pašvaldība atlaižu piešķiršanu bezpajumtniekiem varētu administrēt, tāpat būtu problēmas ar to cilvēku loka noteikšanu, kas varētu pretendēt uz šādas atlaides saņemšanu. Vēl pašvaldība norādīja, ka tai nav līdzekļu, lai bezpajumtnieku pārvadāšanu sabiedriskajā transportā varētu nodrošināt bez maksas. Ar šādu atzinumu Rīgas domes komiteja šo jautājumu pārsūtīja Saeimai.
Jautājuma nonākšanas Saeimā patiesais iemesls, visticamāk, ir valsts budžets 2010. gadam, kurā vispār nav paredzēta pasažieru pārvadājumu dotēšana Rīgā – nu ar visu jātiek galā pašvaldībai.
Rīgas patversmes ik dienu apmeklē 700 cilvēku. Deputāts Jānis Ādamsons uzsver: esam gatavi viņiem piešķirt braukšanas atlaides, lai tie varētu nokļūt uz patversmi un arī meklēt darbu. Ja atrastos līdzekļi, Rīgas domes pārstāvji rastu risinājumu arī kārtībai, kā bezpajumtnieku pārvadājumi notiktu. Domniekiem ir arī citi argumenti: redz, lai atrastu darbavietu, vajag pārvietoties. Bet, tā kā bezpajumtnieki brīvi pārvietoties nevar, viņi jūtas izstumti no ekonomiskajām aktivitātēm. Tādēļ tie par valsts līdzekļiem jāglābj arī valsts ekonomiskās attīstības vārdā!
"Tā kā bezpajumtnieki nevar brīvi pārvietoties, viņi jūtas izstumti no ekonomiskajām aktivitātēm."
Daļai Rīgas patversmes Dienas centra bezpajumtnieku ikdienā patiešām nākas regulāri pārvietoties. Dienu viņi pavada te, bet vakarā dodas uz Esplanādes ielu Bolderājā, lai no rīta ar 3. autobusu atkal brauktu atpakaļ uz Katoļu ielu šaipus Daugavai. Ja patversmes būtu tuvāk, bezpajumtnieki varētu iztikt bez sabiedriskā transporta. Tagad ceļā jāpavada apmēram pusstunda. Protams, būtu humānāk, ja vismaz aukstajā laikā bezpajumtniekus neizsēdinātu, bet patiesībā viņi jau esot pieraduši pie realitātes: vienu pieturu nobrauc, kontrolieris izsēdina, tad atkal gaida nākamo autobusu, stāsta Dienas centra vadītāja Iveta Karašniece.
Iesaka staigāt kājām
Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas deputāti visupirms atzina, ka šis jautājums vairāk būtu jārisina sociālajiem dienestiem, nevis "Rīgas satiksmei". Noskaidrot katra bezpajumtnieka situāciju, palīdzēt viņam sakārtot dokumentus un saņemt pabalstus ir tieši sociālā dienesta darbs.
Uz to Rīgas domes pārstāvjiem ir sava atbilde: nav šaubu, ka tas ir sociālā dienesta darbs - viss notiek, bet lielākā problēma ir tā, ka daudzi bezpajumtnieki nekādus dokumentus kārtot negrib!
Saeimas deputātu komentāri šādai situācijai ir skarbi. „Ja nevēlas kārtot dokumentus, lai iet kājām,” uzskata Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas deputāte Aija Barča. Viņai piekrīt deputāte Silva Bendrāte: „Tiešām, lai iet kājām! Ne visi brauc! Paskatieties: pa ielām iet bērni, veci cilvēki. Kādēļ jūs esat izdomājuši, ka jāpalīdz tieši bezpajumtniekiem? Ja gribat palīdzēt – palīdziet, bet neprasiet tam valsts naudu! Tie, kas nevar samaksāt, lai staigā kājām, tas ir pat ļoti veselīgi. Mēs tik ļoti auklējamies un nēsājam cilvēkus pičpaunā arī tad, kad viņi savā labā varētu izdarīt kaut ko paši.”
"Mēs tik ļoti auklējamies un nēsājam cilvēkus pičpaunā arī brīžos, kad viņi savā labā varētu izdarīt kaut ko paši."
Līdzīgi domā deputāte Ausma Kantāne: „Neatminos, no kura laika mums mainītas prioritātes... Bezpajumtniekiem visa garā diena brīva...” Savukārt deputāte Dagnija Staķe ir pārliecināta, ka „cilvēki, kas grib šo lietu dabūt cauri, uzliek mums uzdevumu, ko nevaram atrisināt”. Viņa jautā: „Kā bezpajumtnieki tiks iezīmēti? Neviens kontrolieris to nevarēs izkontrolēt! Drīzāk bezpajumtniekiem tiešām varētu ieteikt izmantot populāro pārvietošanās līdzekli – tautā saukto Kā-2.”
Pēc mēneša skatīs vēlreiz
Saeimas deputāti Rīgas domes un „Rīgas satiksmes” pārstāvjiem ieteica vairākus veidus, kā sniegt palīdzīgu roku bezpajumtniekiem. Varētu atbalstīt līdzīgi kā „Latvenergo” vai „Rīgas siltums”, kas trūcīgajiem izsniedza speciālas kartes pakalpojumu daļējai apmaksai. Varbūt varētu ieviest bezmaksas braucienus kādā noteiktā laikā un noteiktā maršrutā. Tomēr neviens Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas pārstāvis nebija gatavs virzīt tālāk jautājumu par valsts atbalsta piešķiršanu bezpajumtnieku pārvadājumu dotēšanai.
Komisija tomēr nolēma pēc mēneša šo Rīgas domes Satiksmes un transporta lietu komisijas ierosinājumu izskatīt vēlreiz, uzaicinot uz sēdi arī Rīgas pilsētas Sociālā dienesta, kā arī domes Sociālās komitejas pārstāvjus.
