Publicēts pirms 10 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Dzīvnieku aizsardzības likuma 1.pantā noteikts, ka mājas (istabas) dzīvnieks ir dzīvnieks, kuru cilvēks tur savam priekam, bet savvaļas sugas dzīvnieks ir tāds dzīvnieks, kura evolūciju nav apzināti ietekmējis cilvēks, lai apmierinātu savas vajadzības.
FOTO: Aiga Dambe, LV portāls
Dzīvnieka turēšana mājās:
Ko drīkst un ko nedrīkst turēt mājās
Visiem ir skaidrs, ka mājdzīvnieks ir suns, bet vai mājdzīvnieks var būt arī, piemēram, ezis? Dzīvnieku aizsardzības likums nemin, konkrēti kādus dzīvniekus drīkstam savās mājās turēt. Šā likuma izpratnē mājas (istabas) dzīvnieks ir dzīvnieks, kuru cilvēks tur savam priekam. Lai gan nereti interneta sludinājumos tiek piedāvāta kādu eksotisku, mūsu platuma grādu faunai neraksturīgu dzīvnieku iegāde, Dzīvnieku aizsardzības likuma 3.1panta pirmā daļa noteic, ka ir aizliegts iegādāties, turēt nebrīvē, atsavināt vai turēt pārdošanai vai apmaiņai un piedāvāt tirdzniecībā šādus dzīvniekus:
Zemkopības ministrijas Veterinārā un pārtikas departamenta Dzīvnieku tirdzniecības, labturības un barības nodaļas vadītāja vietniece Inga Kronenberga norāda, ka vēl mājās ir aizliegts turēt savvaļas putnus, kā arī ir liegts sagūstīt un turēt nebrīvē zīdītājus, izņemot dabas aizsardzības un medības reglamentējošos normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos.
Kad drīkst ņemt dzīvnieku
Vieni no populārākajiem mājdzīvniekiem, kurus iedzīvotāji izvēlas turēt savos mājokļos, ir suns, kaķis un sesks. Šiem dzīvniekiem Ministru kabineta 2006.gada 4.aprīļa noteikumos Nr.266 "Labturības prasības mājas (istabas) dzīvnieku turēšanai, tirdzniecībai un demonstrēšanai publiskās izstādēs, kā arī suņa apmācībai" ir noteiktas prasības, kad suni, kaķi un sesku drīkst ņemt vai iegādāties.
Suni ir atļauts nodot nākamajam īpašniekam:
Kaķi ir atļauts nodot nākamajam īpašniekam:
Mājas (istabas) sesku ir atļauts nodot nākamajam īpašniekam:
Suni nākamajam īpašniekam ir jānodod kopā ar mājas (istabas) dzīvnieka pasi, bet kaķi, sesku ir jānodod kopā ar vakcinācijas apliecību vai mājas (istabas) dzīvnieka pasi. Kaķim vai seskam piešķir mājas (istabas) dzīvnieka pasi, ja dzīvniekam ir implantēta mikroshēma. Šos dokumentus izsniedz praktizējošs veterinārārsts.
Attiecībā uz citu dzīvnieku paņemšanas vai iegādes laiku normatīvajos aktos šāda informācija nav norādīta.
Dzīvnieka reģistrēšana
Paņemot vai iegādājoties mājdzīvnieku, dzīvnieka īpašniekam ir jāveic vairāki pienākumi, kas ir noteikti Dzīvnieku aizsardzības likumā. Šā likuma 6.pants noteic, ka dzīvnieka īpašniekam ir jānodrošina dzīvnieka reģistrēšana un apzīmēšana, kā arī ir jābūt dzīvnieka identitātes apliecinošam dokumentam - dzīvnieka pasei vai vakcinācijas apliecībai, kurā ierakstīts dzīvnieka identitātes numurs.
Dzīvnieka apzīmēšana nozīmē, ka dzīvniekam ir jābūt kaklasiksnai, jo tas norāda, ka dzīvniekam ir īpašnieks un tas nav klaiņojošs. Savukārt dzīvnieka reģistrēšana nozīmē dzīvnieka reģistrēšanu vienotā valsts datubāzē.
"Likuma izpratnē mājas (istabas) dzīvnieks ir dzīvnieks, kuru cilvēks tur savam priekam."
Tomēr ne visi mājdzīvnieki ir jāreģistrē. Ministru kabineta 2011.gada 21.jūnija noteikumu Nr.491 "Mājas (istabas) dzīvnieku reģistrācijas kārtība" 5.punkts paredz, ka vienotā valsts datubāzē, ko uztur valsts aģentūra "Lauksaimniecības datu centrs",
To var izdarīt vienā no trīs veidiem: pie praktizējoša veterinārārsta; vietējā pašvaldībā; datu centrā (Noteikumu 6.punkts).
Taču pirms tam ir jānoskaidro, vai izvēlētajā veidā to ir iespējams izdarīt. I.Kronenberga skaidro, ka dzīvnieku var reģistrēt vietējā pašvaldībā un pie praktizējoša veterinārārsta, ja tiem ir noslēgts līgums ar Lauksaimniecības datu centru par mājas (istabas) dzīvnieku reģistrāciju datubāzē. Viņa uzsver, ka pirms reģistrācijas dzīvniekam ir jābūt implantētai mikroshēmai jeb mikročipam, kā arī ir jābūt mājas (istabas) dzīvnieka pasei.
Lai reģistrētu mājas (istabas) dzīvnieku, dzīvnieka īpašniekam ir nepieciešami šādi dokumenti:
Kopš 2013.gada 1.janvāra mājas (istabas) dzīvnieku reģistrācija ir maksas pakalpojums, turklāt pirms dzīvnieku reģistrācijas ir jāveic priekšapmaksa. Maksa par dzīvnieka reģistrāciju ir 5 lati.
"Dzīvnieka īpašniekam ir jānodrošina dzīvnieka reģistrēšana un apzīmēšana, jābūt dzīvnieka identitātes apliecinošam dokumentam."
Dzīvnieku reģistrēšanas kārtībā ir paredzētas izmaiņas. I.Kronenberga informē: "Ministru kabineta 2011.gada 21.jūnija noteikumu Nr.491 "Mājas (istabas) dzīvnieku reģistrācijas kārtība" pārejas noteikumi paredz, ka visiem suņiem, kas sešu mēnešu vecumu sasniegs līdz 2016.gada 1.jūlijam, ir jābūt implantētai mikroshēmai un tiem jābūt reģistrētiem datubāzē. Savukārt kaķiem un mājas (istabas) seskiem mikroshēmas implantācija un reģistrācija datubāzē joprojām būs brīvprātīga."
Dzīvnieka īpašniekam, ja dzīvnieks ir reģistrēts, datu centram ir jāpaziņo par reģistrētā mājas (istabas) dzīvnieka turēšanas vietas maiņu; nāvi (izņemot suni, kas atzīts par bīstamu); pazušanu vai atrašanu. To ir iespējams izdarīt, izmantojot portālā www.latvija.lv pieejamos identifikācijas un autentifikācijas rīkus vai aizpildot ziņojumu un nosūtot to datu centram. Situācijā, ja mainās reģistrēta mājas (istabas) dzīvnieka īpašnieks, jaunajam īpašniekam ir jānodod mājas (istabas) dzīvnieka pase un jāievada datubāzē jaunā īpašnieka apstiprināta informācija par dzīvnieka īpašnieka maiņu vai jāaizpilda ziņojums un tas jānosūta datu centram. To paredz noteikumu 19.-20.punkts.
Turpmāk vēl.
