Reti kurš nezina, ka latvāņi ir bīstami cilvēka veselībai, jo to sula rada ķīmiskus apdegumus. Latvāņi aizņem tūkstošiem hektāru Latvijas zemes, radot baisu apziņu, ka ar katru gadu to kļūst arvien vairāk...
Edijs Pālens/ LETA
Latvāņa izplatība Latvijā
Uz Latviju latvānis atceļoja padomju gados no Kaukāza reģiona kā perspektīvs lopbarības kultūraugs. Tā zaļā masa satur daudz ogļhidrātu un olbaltumvielu, turklāt to gadā var pļaut vairākas reizes.
Drīz vien ideja par latvāņu izmantošanu lopu uzturā tika atmesta, jo ar šo augu baroto mājlopu pienam un gaļai bija tam raksturīgā anīsa aromāts. Neskatoties uz to, latvānis nevis tika izskausts, bet ar laiku aizņēma arvien lielākas teritorijas. Turklāt Latvijā nepastāv nekādi dabiskie šķēršļi, kas aizkavētu auga izplatīšanos, kā tas, piemēram, ir tā izcelsmes reģionā Kaukāzā.
Šobrīd Sosnovska latvānis ir iekļauts Latvijas invazīvo augu sugu sarakstā un tā apkarošanu noteic Ministru kabineta izdotie Invazīvo augu sugas – Sosnovska latvāņa – izplatības ierobežošanas noteikumi.
Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) informācija liecina, ka laika posmā no 2007.gada līdz 2013.gadam ar globālās pozicionēšanas sistēmas (GPS) uztvērējiem Latvijā ir uzmērīta 10640,99 ha liela teritorija, kurā aug Sosnovska latvānis. Šobrīd invazīvais augs ir sastopams sešās no deviņām republikas pilsētām un 95 no 110 novadiem. Kopumā latvānis savā varā ir pārņēmis 0,16% Latvijas teritorijas platības.
Aizvadītā gada beigās apkopotie dati liecina, ka lielākās ar latvāņiem invadētās teritorijas – 76,74 procenti – atrodas privātīpašumā. Augs sastopams arī teritorijās, kurām nav noteikts īpašnieks – 20,62 procentos gadījumu. Pašvaldību īpašumā atrodas tikai 1,38% no invadētajām platībām, valsts īpašumā – 1,25 procenti.
Lielākais latvāņu īpatsvars apzināts Madonas novada Barkavas pagastā – tur tas aizņem 1319,6 ha, Cēsu novada Vaives pagastā augs savā varā pārņēmis 803,5 ha lielu teritoriju. Siguldas pagastā latvānis aizņem 508 ha, bet pašā Siguldā 104,4 ha lielu teritoriju. Uz šī fona pozitīvi vērtējams fakts, ka Latvijā ir 215 pagasti, kuros augs nav konstatēts.
Atbildīgie par latvāņu apkarošanu
Latvija ir parakstījusi Konvenciju par bioloģisko daudzveidību, līdz ar to valsts ir uzņēmusies novērst tādu svešu sugu izplatīšanos ārpus to dabiskās izplatīšanās vai kultivēšanas areāla, kuras apdraud ekosistēmas, dzīvotnes vai sugas, kā arī kontrolēt vai izskaust šīs sugas.
Šobrīd Latvijā latvāņa ierobežošanu regulē Augu aizsardzības likums un 2008.gadā izdotie Ministru kabineta Invazīvo augu sugas – Sosnovska latvāņa – izplatības ierobežošanas noteikumi. Augu aizsardzības likumā noteikts, ka Latvijā ir aizliegts audzēt invazīvo augu sugu sarakstā iekļautās sugas. Savukārt Ministru kabineta noteikumi nosaka latvāņu izplatības ierobežošanas pasākumus, informācijas saturu un tās sniegšanas kārtību par latvāņu izplatību un darba aizsardzības prasības, iznīcinot latvāņus.
Katrs zemes īpašnieks vai valdītājs pats ir atbildīgs par tā īpašumā esošo latvāņu apkarošanu. Ja netiek veikti pasākumi šī invazīvā auga izskaušanā, īpašnieku var sodīt pēc Administratīvo pārkāpumu kodeksa 51.panta 2.prim panta. Fiziskām personām var izteikt brīdinājumu vai uzlikt naudas sodu no 70 līdz 250 latiem; juridiskajām personām var izteikt brīdinājumu un uzlikt naudas sodu no 200 līdz 1000 latiem. Ja gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas netiek veikti nekādi darbi situācijas uzlabošanai, fiziskajām personām var uzlikt naudas sodu no 250 līdz 500 latiem, bet juridiskajām personām – no 400 līdz 2000 latiem.
"Zemes īpašnieks vai valdītājs ir atbildīgs par īpašumā esošo latvāņu izskaušanu."
Pozitīvs piemērs veiksmīgā latvāņu apkarošanā ir Siguldas novada pašvaldība, kura šī auga izskaušanu ir zsākusi jau 2001.gadā. Kā informē Siguldas novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste Liene Jurkāne, šobrīd novadā ir izveidota ekspertu grupa, kura izstrādājusi latvāņu izplatības ierobežošanas plānu un to aktualizē divas reizes gadā. Šogad pašvaldība organizējusi latvāņu ierobežošanas pasākumus astoņās ar šo augu invadētās privāto zemju īpašnieku zemes vienībās, kuru kopējā platība ir 18 ha. Apstrādes izmaksas pēc tam būs jāsedz šo zemju īpašniekiem vai tiesiskajiem valdītājiem.
Turklāt Siguldas novada pašvaldība ir radījusi priekšnoteikumus, lai paši zemes īpašnieki vai valdītāji būtu ieinteresēti latvāņu iznīcināšanā. Siguldas novada saistošie noteikumi paredz nekustamā īpašuma nodokļa atlaidi 90% apmērā, ja teritorijā tiek veikti latvāņu izplatību ierobežojoši pasākumi.
Diemžēl tuvākajā laikā nav iecerēta vienota valsts programma latvāņu apkarošanas jautājumā. Kā informē Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Kristīne Barševska, Ministru kabinets ir pieņēmis lēmumu, ka latvāņu izplatības ierobežošanas programma turpmākajiem gadiem netiks izstrādāta. Līdz ar to VARAM nav pamata prasīt finansējumu no valsts budžeta šim mērķim.
Jāatzīmē, ka nepiešķirtā finansējuma dēļ nav tikusi realizēta "Latvāņu izplatības ierobežošanas programma 2006.–2012.gadam". Tika īstenoti tikai atsevišķi pasākumi latvāņu izplatības mazināšanai. Kā liecina VARAM aprēķini, viena hektāra attīrīšana no latvāņu audzēm atkarībā no platības aizauguma pakāpes un zemes lietojuma veida izmaksā no 120 latiem par hektāru atklātās platībās, līdz pat 1100 latiem par hektāru ūdensteču malās. Lai vairāku gadu garumā īstenotu visaptverošus pasākumus latvāņu izplatības ierobežošanā, būtu nepieciešami aptuveni 15 miljoni latu.
Kā rīkoties, ja īpašumā aug latvāņi
Zemes īpašniekam vai valdītājam ir pienākums ziņot, iesniedzot iesniegumu, Valsts augu aizsardzības dienestam par viņa īpašumā esošiem latvāņiem. Iesniegumā jānorāda ziņas par īpašnieku, informācija par latvāņu izplatības ierobežošanas pasākumu veicēju, ar latvāņiem invadētās teritorijas atrašanās vieta un platība; tam jāpievieno invadētās zemes plāna kopija. Iesniegumā jānorāda informācija par laiku, kad plānots veikt latvāņa izplatības ierobežošanas pasākumus, un izmantojamā metode saskaņā ar Invazīvo augu sugas – Sosnovska latvāņa – izplatības ierobežošanas noteikumu 23. un 24.punktu.
Tāpat ikvienam iedzīvotājam ir iespēja ziņot pat vietām, kurās šis augs izplatījies, aizpildot elektronisko formu VAAD mājaslapā. No zemes īpašniekiem, valdītājiem un trešajām personām iegūtā informācija par latvāņu izplatību tiek pārbaudīta un iekļauta Kultūraugu uzraudzības valsts informācijas sistēmas invazīvo augu sugu izplatības datubāzē. Gadījumos kad par invadētu teritoriju ziņojusi trešā persona un tajā konstatēts latvānis, invadētais zemes apgabals tiek iekļauts datubāzē arī bez zemes īpašnieka vai valdītāja atļaujas saņemšanas.
"Latvānis savā varā ir pārņēmis 0,16% Latvijas teritorijas platības."
Ministru kabineta izdotajos latvāņu izplatības ierobežošanas noteikumos iekļautas četras ierobežošanas metodes. Mehāniskā metode paredz latvāņa ziedu čemuru nogriešanu, centrālo rozešu izduršanu, mulcēšanu, nopļaušanu un augsnes apstrādi. Ķīmiskā metode paredz auga iznīcināšanu, izmantojot augu aizsardzības līdzekļu reģistrā iekļautos līdzekļus. Savukārt bioloģiskā metode paredz latvāņu iznīcināšanu, teritoriju noganot – dzīvnieki noēd augu virszemes daļas. Kā pēdējā ieteicamā ir kombinētā metode, kas ietver latvāņu iznīcināšanas pasākumu kopumu. Detalizētāk par pielietojamām metodēm latvāņu izskaušanā izklāstīts Ministru kabineta noteikumos, papildu informāciju var meklēt arī VAAD resursos.
Izvēloties apkarošanas metodi, jāņem vērā invadētās platības lielums, audzes blīvums, tās vecums un attīstības stadijas, apvidus šķēršļotība, zemes izmantošanas veids, augsnes īpatnības. Kā arī jāpārliecinās, vai teritorijai nav noteikts vides aizsardzības ierobežojums.
Latvāņu izplatības ierobežošanas pasākumi jāplāno un jāveic līdz pilnīgai audzes iznīcināšanai. Pēc latvāņa izskaušanas teritorija ir jānovēro vismaz piecus gadus, nedrīkst pieļaut arī audzes atjaunošanos. Ir jāaizpilda un divdesmit gadus jāglabā veikto latvāņa izplatības ierobežošanas pasākumu uzskaites žurnāls.
Veicot latvāņu apkarošanas pasākumus, ir jāatceras par darba drošību, citādi sekas var būt nepatīkamas un var pat nākties meklēt mediķu palīdzību. Latvāņu izplatības ierobežošanas pasākumus var veikt tikai pilngadīgas personas. Pirms uzsākt cīņu ar indīgo augu, ir jāparūpējas par individuālajiem darba aizsardzības līdzekļiem: šķidrumu necaurlaidīgu apģērbu, gumijas zābakiem, gumijas aizsargcimdiem, neaizsvīstošu sejas masku un aizsargbrillēm. Pēc darbu beigšanas visi aizsardzības līdzekļi ir jānomazgā, lai uz ķermeņa nenokļūtu latvāņu sula.
"Par latvāņa neapkarošanu var sodīt."
Ja nu tomēr ķermenis ir nonācis saskarē ar latvāņu sulu, ir svarīgi laikus rīkoties. Cietušajam ir jāizvairās no tiešiem saules stariem un apgaismojuma, kas veicina audu bojājumus. Ķermeņa daļas, kuras skārusi latvāņu sula, nekavējoties jāmazgā ar ūdeni un ziepēm 15 minūtes. Savukārt, ja latvāņa sula nonākusi acīs vai uz mutes gļotādas, tā nekavējoties jāskalo ar tīru ūdeni. Cietušajam arī jāatbrīvojas no apģērba, kuru skārusi latvāņu sula. Protams, nepieciešamības gadījumā jāvēršas pēc palīdzības pie mediķiem.
Pēc Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta datiem, šovasar pēc mediķu palīdzības vērsušies divi cilvēki, kuri saskarē ar latvāņa sulu guvuši apdegumus. Latgalē kāds 26 gadus vecs vīrietis, guvis ķīmiskus apdegumus, pļaujot latvāņus, bet kāda 81 gadus veca sieviete Vidzemē mēģinājusi latvāņus izmantot ārstēšanā, kā rezultātā ar nopietniem apdegumiem nonākusi slimnīcā.
Kā stāsta Valsts augu aizsardzības dienesta Augu karantīnas departamenta vecākā eksperte Līga Grišāne: "Par latvāņu aizņemto platību dinamiku ir grūti spriest, jo Valsts augu aizsardzības dienests neveic atkārtotu ar latvāņiem invadēto zemes apgabalu apsekošanu. Šobrīd dienests reaģē uz iedzīvotāju iesniegtajām sūdzībām par jaunām vai līdz šim neapsekotām ar latvāni invadētām teritorijām."
To, ka cīņa ar latvāni var būt rezultatīva, liecina fakts, ka VAAD ir ienākusi informācija par dažiem zemes īpašumiem Siguldas novadā un Gulbenes novadā, kur latvāņu audzes ir tikušas sekmīgi likvidētas. Siguldas novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste L.Jurkāne norāda, ka šobrīd latvāņu izplatību ir izdevies ierobežot vairāk nekā 100 ha platībā.