AMATU KONKURSI
LASĪT VĒLĀK ( 3 )
SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
15. jūlijā, 2013
Lasīšanai: 12 minūtes
RUBRIKA: Skaidrojums
TĒMA: Nodokļi
6
6

Kāda informācija pēc 1.jūlija darba devējiem jāsniedz VID

LV portāla infografika

Ar 2013.gada 1.jūliju darba devējiem ir pienākums iesniegt Valsts ieņēmuma dienestā (VID) ziņas par darbinieku profesiju un nostrādātajām stundām. LV portālā skaidrojam jaunievedumu.
īsumā
  • VID ziņās par darba ņēmējiem jānorāda profesijas kods un koda maiņa atbilstoši Profesiju klasifikatoram.
  • Jānorāda tā profesija, kas darba līgumā ir pamatdarbs.
  • Visas nostrādātās stundas jāsummē.
  • Darba ienākumi jāsummē.
  • Ir noteikts, kādos gadījumos nav jānorāda profesijas kods un nostrādātās stundas.

To paredz grozījumi Ministru kabineta 2010.gada 7.septembra noteikumos Nr.827 "Noteikumi par valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veicēju reģistrāciju un ziņojumiem par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām un iedzīvotāju ienākuma nodokli".

Jānorāda profesijas kods

Noteikumu Nr.827 8..4 punkts noteic, ka darba devējs, t.sk. mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs, reģistrējot katru darba ņēmēju Valsts ieņēmumu dienestā, sniedz ziņas par darba ņēmējiem (1.pielikums) un vienlaikus norāda arī darba ņēmēja profesijas (aroda, amata, specialitātes) kodu atbilstoši Profesiju klasifikatoram, skaidro Labklājības ministrijas (LM) Sociālās apdrošināšanas departamenta vecākā eksperte Airīna Dreimane.

Profesijas (aroda, amata, specialitātes) kods atbilstoši Profesiju klasifikatoram nav jānorāda par personām, kuras darba devējs nodarbina tikai uz uzņēmuma līguma pamata.

Piemēram, 2013.gada 3.jūlijā SIA "B" ir noslēdzis uzņēmuma līgumu ar Annu A., kura nav reģistrējusi saimniecisko darbību.

SIA "B" 2013.gada jūlijā ir pienākums iesniegt VID ziņas par to, ka ar Annu A. ir noslēgts uzņēmuma līgums, t.i., darba devējs norāda ziņu kodu "81" un "11" (ja Anna A. ir apdrošināma visiem sociālās apdrošināšanas veidiem) vai citu ziņu kodu, ja Anna A. ir apdrošināma atsevišķiem sociālās apdrošināšanas veidiem. Profesijas kods Annai A. nav jānorāda, jo ar viņu ir noslēgts uzņēmuma līgums.

Ja SIA "B" ar Annu A. noslēdz darba līgumu ar 2013.gada 15.jūliju (periodā, kad ar Annu A. ir spēkā uzņēmuma līgums un viņa kā darba ņēmējs ir reģistrēta VID ar 2013.gada 3.jūliju), tad otrreiz ziņu kods "11" nav jānorāda. Tas nozīmē, ka 2013.gada 15.jūlijā, iesniedzot ziņas elektroniskajā deklarēšanas sistēmā par Annu A., būs jānorāda profesijas kods, kas ir darba līgumā un datums - 2013.gada 15.jūlijs.

Ziņas, kas jānorāda par darba ņēmējiem

LM pārstāve uzsver: Darba likuma 40.pantā noteikts, kāda informācija ir jānorāda darba līgumā. Proti, 40.panta otrās daļas 5.punkts paredz: darba līgumā jābūt norādītam arī darbinieka arodam, amatam, specialitātei (profesijai) atbilstoši Profesiju klasifikatoram. Tātad darba devējiem jāiesniedz VID informācija, kāda profesija darba ņēmējam ir norādīta darba līgumā uz 2013.gada 1.jūliju.

Saskaņā ar Darba likuma 65.pantu darbiniekam, kas pie viena un tā paša darba devēja līdztekus nolīgtajam pamatdarbam veic papildu darbu, ir tiesības saņemt atbilstošu piemaksu par šāda darba veikšanu. Piemaksas apmēru nosaka darba koplīgumā vai darba līgumā. Tādējādi, vienojoties ar darbinieku par papildu darba veikšanu, nemainās darba līgumā noteiktais pamatdarbs, t.i., nemainās profesija, kas noteikta darba līgumā.

Savukārt gadījumos, kad darbinieks tiek pārcelts citā profesijā (amatā), darba devējam ir jāveic darba līguma grozījumi, kuros jānorāda darbinieka jaunais arods, amats, specialitāte (profesija) atbilstoši Profesiju klasifikatoram.

Līdz ar to saskaņā ar noteikumu Nr.827 43.²punktu darba devējam jāsniedz šādas ziņas par darba ņēmējiem (1.pielikums):

  • datums - 2013.gada 1.jūlijs (4.aile);
  • ziņu kods "PM" (profesijas maiņa, 5.aile);
  • darbinieka profesijas (aroda, amata, specialitātes) kods, kas ir noteikts darba līgumā uz 2013.gada 1.jūliju (7.aile).

Ja pēc 2013.gada 1.jūlija darbiniekam mainās profesija, tad darba devējam jāsniedz ziņas par profesijas maiņu un jānorāda jaunais profesijas kods un datums, no kura darbinieks strādā jaunajā profesijā.

Piemēram, darbiniekam pamatdarbs "Pārdevējs" ir no 2002.gada 1.marta. Papildus pamatdarbam "Pārdevējs" no 2013.gada 1.janvāra ir noteikts papildu darbs "Apkopējs". Iesniedzot ziņas par 2013.gada 1.jūliju, profesijas kods ir jānorāda par pamatdarbu "Pārdevējs".

"Ja darbinieku pārceļ citā profesijā (amatā), jāgroza darba līgums, attiecīgi arī profesijas kods un jāsniedz ziņas par koda maiņu."

Darbiniekam pamatdarbs "Pārdevējs" ir no 2002.gada 1.marta, bet no 2013.gada 15.jūlija ir izmaiņas darba līgumā un viņam tiek noteikts pamatdarbs "Apkopējs". Tādā gadījumā, iesniedzot ziņas par darbiniekiem uz 2013.gada 1.jūliju, profesijas kods ir jānorāda par pamatdarbu "Pārdevējs" un 2013.gada augustā jāsniedz ziņas par darba ņēmējiem (1.pielikums): 4.ailē datums - 2013.gada 15.jūlijs; 5.ailē ziņu kods – PM; 7.ailē profesijas kods atbilstoši Profesiju klasifikatoram - "Apkopējs".

Vienlaikus speciāliste atgādina, ka saskaņā ar Darba likuma 57.panta pirmās daļas nosacījumiem darba devējam ir tiesības ne ilgāk kā uz vienu mēnesi viena gada laikā norīkot darbinieku darba līgumā neparedzēta darba veikšanai. To var darīt, lai novērstu nepārvaramas varas, nejauša notikuma vai citu ārkārtēju apstākļu izraisītas sekas, kuras nelabvēlīgi ietekmē vai var ietekmēt parasto darba gaitu uzņēmumā.

Ja saskaņā ar Darba likuma 57.pantu darbinieks ir norīkots veikt darbu citā profesijā, tad jāsniedz ziņas arī par jauno profesiju "uz laiku".

Piemēram, darbinieks strādā profesijā "Autovadītājs". Darba devējs saskaņā ar Darba likuma 57.pantu no 2013.gada 15.jūlija līdz 2013.gada 15.augustam norīko darbinieku strādāt profesijā "Dispečers". Darba devējam jāsniedz ziņas par darbinieku uz 2013.gada 1.jūliju, norādot profesiju "Autovadītājs".

2013.gada augustā jāsniedz ziņas par profesijas maiņu, ka darbiniekam no 2013.gada 15.jūlija profesija ir "Dispečers", bet 2013.gada septembrī jāsniedz ziņas par profesijas maiņu, ka darbiniekam no 2013.gada 16.augusta ir profesija "Autovadītājs".

Pašnodarbinātās personas

Saskaņā ar Darba likumu Profesiju klasifikatoru izmanto darba tiesiskajās attiecībās, noslēdzot darba līgumu. Tādējādi pašnodarbinātām personām nav jāsniedz VID informācija par profesijas kodu saskaņā ar Profesiju klasifikatoru.

Ja pašnodarbinātā persona nodarbina darbiniekus, tad par šiem darbiniekiem gan ir jāsniedz ziņas, norādot profesiju, skaidro LM pārstāve.

Valdes locekļi

Par valdes locekļiem, ar kuriem noslēgts darba līgums, ir jāsniedz informācija, norādot amata "Valdes loceklis" kodu atbilstoši Profesiju klasifikatoram. Datums ir 2013.gada 1.jūlijs, ja darba līgums uz šo datumu ir noslēgts un darba attiecības turpinās. Tāpat jānorāda arī darba ienākumu apmērs.

Savukārt par valdes locekļiem, ar kuriem noslēgts pilnvarojuma līgums, ir jāsniedz informācija par šī amata "Valdes loceklis" kodu atbilstoši Profesiju klasifikatoram un darba ienākumu apmēru tikai tad, ja šajā līgumā ir paredzēta atlīdzība. Ja pilnvarojuma līgumā atlīdzība nav paredzēta, tad iepriekšminētā informācija par amatu "Valdes loceklis" nav jāsniedz.

Mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem ir jāsniedz informācija par profesijas kodu.

Par nostrādātajām stundām

Sniedzot ziņas par darba ņēmēju nostrādāto stundu skaitu (noteikumu Nr.827 3.pielikums), 11.ailē jānorāda:

darbinieka kopējais nostrādātais stundu skaits mēnesī, summējot pamatdarbā un papilddarbā nostrādātās stundas. Piemēram, darbinieks Ansis nostrādā pamatdarbā profesijā "Pārdevējs" 80 stundas mēnesī un papilddarbā "Apkopējs" 60 stundas mēnesī. Ziņojumā norāda 140 nostrādātās stundas mēnesī;

darbinieka kopējais nostrādātais stundu skaits mēnesī, nedalot nostrādātās stundas pa profesijām, ja notikusi profesijas maiņa. Piemēram, darbinieks nostrādājis profesijā "Pārdevējs" 90 stundas un pārcelts darbā profesijā "Apkopējs", kur nostrādājis 40 stundas mēnesī. Ziņojumā norāda 130 nostrādātās stundas mēnesī;

darbinieka nostrādātās virsstundas ir ieskaitāmas nostrādāto stundu skaitā. Piemēram, darbinieks nostrādājis mēnesī 176 stundas (22 darba dienas) un 10 virsstundas. Ziņojumā norāda 186 nostrādātās stundas mēnesī; informācija par darba ņēmēja nostrādātajām stundām nav jānorāda par tiem cilvēkiem:

  • kuri pie darba devēja tiek nodarbināti tikai uz uzņēmuma līguma pamata;
  • uz kuriem tiek attiecināti Darba likuma 148.panta pirmās daļas noteikumi.

Atbilstoši Darba likuma 148.panta pirmajai daļai Darba likuma 131.panta pirmās daļas, 136.panta piektās daļas, 138.panta trešās daļas, 142.panta pirmās daļas, 143.panta pirmās daļas un 145.panta noteikumus, ievērojot darba drošības un veselības aizsardzības principus, kā arī nodrošinot pietiekamu atpūtu, var neattiecināt uz situācijām, kad, ievērojot attiecīgā darba vai nodarbošanās īpatnības, darba laika ilgums netiek mērīts vai iepriekš noteikts vai to var noteikt paši darbinieki. Minētajos gadījumos nav jāveic darba laika uzskaite.

Ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes 2003.gada 4.novembra Direktīvas 2003/88/EK "Par konkrētiem darba laika organizēšanas aspektiem" 17.panta 1.punktā noteikto, darba laika organizēšanas īpašie noteikumi var tikt attiecināti jo īpaši uz šādiem cilvēkiem:

  • vadošiem administratīviem darbiniekiem vai citām personām, kam ir autonomas lēmumu pieņemšanas pilnvaras;
  • ģimenē strādājošiem;
  • darba ņēmējiem, kas pilda pienākumus reliģiskās ceremonijās baznīcās un reliģiskās kopienās.

Speciāliste uzsver, ka darba devēja ziņojuma 4.ailē "darba ienākumi" jāuzrāda darbinieka darba ienākumi vienā summā un nav jādala atbilstoši profesijai.

Apmaksāts darba laiks, kas pavadīts apmācības vai profesionālās kvalifikācijas paaugstināšanā saskaņā ar darba devēja rīkojumu, pamatojoties uz Darba likuma 74.panta pirmās daļas 3.punktu, ir ieskaitāms nostrādāto stundu skaitā, jo no Darba likuma 74.panta pirmās daļas 3.punkta redakcijas izriet, ka šis laika periods ir uzskatāms par darba laiku. Minētais pants paredz, ka darbinieks darba laika ietvaros piedalās profesionālajā apmācībā vai kvalifikācijas paaugstināšanā. Tādējādi minētais laika periods ir ieskaitāms nostrādāto stundu skaitā.

Mikrouzņēmumam nav jāsniedz informācija par mikrouzņēmumu darbinieku nostrādātajām stundām mēnesī, jo to neparedz Ministru kabineta 2010.gada 31.augusta noteikumi Nr.819 "Noteikumi par mikrouzņēmumu nodokļa deklarāciju un tās aizpildīšanas kārtību".

Kas ir Profesiju klasifikators?

Profesiju klasifikators ir valsts vienotās ekonomiskās informācijas klasifikācijas sistēmas sastāvdaļa, un tas veidots, adaptējot Starptautisko standartizēto profesiju klasifikāciju "International Standard Classification of Occupations (ISCO-08)".

Profesiju klasifikators ir sistematizēts profesiju (arodu, amatu, specialitāšu) saraksts, kas veidots, lai nodrošinātu starptautiskajai praksei atbilstošu darbaspēka uzskaiti un salīdzināšanu (Profesiju klasifikators apstiprināts ar normatīvo aktu - Ministru kabineta 2010.gada 18.maija noteikumi Nr.461 "Noteikumi par Profesiju klasifikatoru, profesijai atbilstošiem pamatuzdevumiem un kvalifikācijas pamatprasībām un Profesiju klasifikatora lietošanas un aktualizēšanas kārtību").

Profesiju klasifikatorā nav iekļauti amatu pienākumi, amatu apraksti, uzdevumi un funkcijas, kas var būt aprakstītas specifiskos likumos un Ministru kabineta noteikumos, bet tikai profesiju grupas profesionālās darbības pamatuzdevumi.

Profesiju klasifikatorā ir izveidota struktūra, kas atbilst iepriekšminētajai starptautiskajai klasifikācijai, un tā nesaskan ar iestāžu struktūrām konkrētajā jomā. Profesiju klasifikatorā ir atdalīti vadītāju amati no speciālistu profesijām (amatiem).

Saskaņā ar normatīvajiem aktiem profesiju vai amatu nosaukumiem ir jābūt valsts valodā, nelietojot anglicismus, piemēram, "marketings" (latviešu valodā – tirgvedība), "menedžeris" (latviešu valodā – vadītājs), jaunajiem terminiem profesiju (amatu) nosaukumos jābūt saskaņotiem ar Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisijas apstiprināto terminoloģiju.

"Pašnodarbinātajiem VID nav jāsniedz informācija par profesijas kodu."

Profesiju klasifikatorā katrai profesijai ir piešķirts savs kods. Tādējādi profesijas nosaukumam jāsakrīt ar profesijas kodu. Profesiju klasifikatora lietošanas metodiskie norādījumi ir publicēti Labklājības ministrijas interneta vietnē.

Ja Profesiju klasifikatorā nav iekļauta tāda profesija, kas ir nepieciešama darba devējam, tad jāsniedz priekšlikumi Labklājības ministrijai, sūtot tos uz e-pastu: lm@lm.gov.lv vai pa pastu: Skolas iela 28, Rīga, LV-1331 (vēstule brīvā formā – iesniegums Profesiju klasifikatora aktualizēšanai) par jaunas profesijas iekļaušanu Profesiju klasifikatorā un jānorāda šāda informācija:

  • profesijas nosaukums (ja nepieciešams, pievienojot arī papildu apzīmējumus);
  • profesijas nepieciešamības pamatojums (profesijas standarts, amata apraksts, sertifikāts vai cits dokuments);
  • profesijas paredzamā vieta klasifikācijas pamatgrupas mazās grupas atsevišķajā grupā;
  • profesijas profesionālās darbības pamatuzdevumu apraksts.
Labs saturs
6
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU