Publicēts pirms 12 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
LV portāla infografika
Avots: Finanšu ministrijas dati
Valdībai ierosināta ierēdniecības pārbūve:
Koncepcijā izvirzītais cilvēkresursu attīstības politikas mērķis ir profesionāli, motivēti un godīgi valsts pārvaldē nodarbinātie. Tālab nepieciešama efektīva pārvaldības sistēma, kas balstās uz vienotiem personālvadības procesiem – lai būtu ieviesta atlases, novērtēšanas, attīstības un darba samaksas sistēma, kas veicina visu valsts pārvaldē nodarbināto profesionalitāti neatkarīgi no amata statusa, kā arī efektīva cilvēkresursu institucionālās vadības un koordinācijas sistēma, kas veicina informācijas tehnoloģiju izmantošanu valsts pārvaldē.
Lai sasniegtu koncepcijā izvirzīto mērķi un apakšmērķus, piedāvāti šādi rīcības virzieni:
Koncepcijā analizēti šīs politikas plānošanas un ieviešanas varianti. Valdības atbalstam ieteiktais risinājums valsts pārvaldē nodarbināto tiesisko attiecību pilnveidošanai paredz attiecinājumu tikai uz valsts tiešo pārvaldi, ko reglamentētu jauns – Valsts dienesta likums.
Uzdevumi pievērsties valsts pārvaldes pilnveidošanai pieteikti virknē politikas dokumentu (stratēģijās, plānos, valdības deklarācijā), uz rīcības nepieciešamību mudina situācija, jo darbu valsts pārvaldē atstāj profesionāli speciālisti. Viens no iemesliem - motivācijas trūkums.
Trūkst motivācijas, rezultāta redzējuma
Koncepcijas izstrādē izmantoti valsts pārvaldes darba efektivitātes jautājumiem pērn veiktā pētījuma dati. Pētniece Iveta Baltiņa akcentē trīs secinājumus no darbinieku aptaujās uzzinātā: pašreiz civildienesta sistēma nav pietiekami efektīva un nenodrošina darba rezultātus un darba kvalitāti; nav skaidra atlīdzības sasaiste ar darba rezultātiem; valsts pārvaldē tiek īstenotas personāla lietvedības funkcijas, taču personāla speciālisti neizmanto stratēģiskus rīkus.
Jau 2009.gada septembrī Valsts kanceleja, pamatojoties uz 130 valsts pārvaldes iestāžu datiem, analizēja procesu sadalījumu personālvadības funkcijas īstenošanā un secināja, ka vidēji 45–60% noslodzes ir veltīti lietvedības funkcijas nodrošināšanai (darba un dienesta tiesisko attiecību dokumentācijas uzturēšana un aprite), tikai atlikusī daļa veltīta cilvēkresursu stratēģiskās attīstības jautājumiem.
"Valsts pārvalde ir kļuvusi mazāka, bet vai efektīvāka?"
Valsts kancelejas direktora vietniece valsts pārvaldes un cilvēkresursu attīstības jautājumos Eva Upīte uzsver: koncepcijas pamatdoma ir valsts pārvaldē strādājošos organizēt mērķu un rezultātu sasniegšanai, nevis uz procesu orientētam darbam. Pētījums atklāj valsts pārvaldē nodarbināto demotivēto attieksmi. Savukārt lielā darbinieku mainība liecina par to, ka cilvēks valsts pārvaldē nereti pat nezina savus konkrētos mērķus iestādē.
Koncepcijā noteikti divi virzieni: institucionālā sakārtotība un cilvēkresursu attīstība. Tie ietvertu motivācijas sistēmu par konkrētiem rezultātiem, darbinieku uzskaites sistēmu, arī talantu vadības sistēmu. Un ir paredzēts veidot valsts vienotu dienestu, samazinot ierēdņu skaitu, attiecīgi pārskatot nodarbināto tiesisko statusu.
Cilvēkresursu vadības jomas eksperte Agita Kalviņa norāda, ka pēdējos 15 gados globālā tendence ilgtspējīgās organizācijās ir koncentrēties uz personāla vadību, censties piemērot vienotu pieeju attiecībā uz cilvēkresursu politiku, uz atalgojumu sistēmām, uz dažādiem motivācijas rīkiem, kas nodrošina augstāku rezultativitāti, un mazāk koncentrēties uz personāla tehniskajām lietām – dokumentu apstrādi, ko var darīt ārpakalpojumu sniedzēji.
A.Kalviņa uzsver, ka arī valsts pārvaldē ir jāievieš modernais personāla pārvaldībā. Taču – tā pilnvērtīgi nedarbosies, ja vienlaikus netiks sakārtota atalgojuma sistēma.
Bija krīzes cirtieni, bet ne pārmaiņas
Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) Politikas nodaļas vadītājs Jānis Butkevičs atgādina: "Jau sākoties krīzei, daudz tika runāts, kas būtu jādara. Kā pamatuzstādījums tika definēts, ka nepieciešama maza un efektīva valsts pārvalde. Valsts pārvalde ir kļuvusi mazāka, bet vai efektīvāka – par to ir visai būtiskas šaubas." LTRK pozitīvi vērtē šo koncepciju, kas paredz, kā valsts pārvaldei kļūt ne tikai efektīvai, bet arī profesionālai.
J.Butkevičs uzsver divus ļoti pozitīvus akcentus, kuriem vajadzētu mainīt principus valsts pārvaldē. Pirmais ir motivācijas sistēma. Šajā ziņā jāmācās no labākajiem. Kā piemēru viņš min Singapūru, kur motivācijas sistēma valsts pārvaldē darbojas jau sen. Un atdeve ir redzama arī rezultātos - Singapūra daudzos salīdzinošos rādītājos ir atzīta kā efektīvākā, labākā un dažādi citādi par citām pārāka valsts. Otrs - būtu pozitīvi, ja arvien aktīvāk valsts pārvaldes profesionāļu, jo īpaši augstu valsts pārvaldes profesionāļu, atlasē tiktu iesaistītas privātās personāla atlases kompānijas. Tām ir zināšanas augsta līmeņa privātā sektora personāla atlasē. Un šīs zināšanas arī varētu tikt efektīvi piemērotas valsts pārvaldē.
2009.gadā tika pieņemts Pasākumu plāns valsts pārvaldes sistēmas un civildienesta optimizācijai, kurā bija apņemšanās efektīvāk veikt valsts funkcijas, bet ar mazu valsts pārvaldi, veidot to profesionālu, uz iedzīvotājiem orientētu un sabiedrības labā strādājošu.
"Valsts pārvaldē strādājošie atzīstas – darbā trūkst motivācijas."
E.Upīte, atskatoties uz 2008.gadu, atzīst: krīzes problēmas toreiz risinātas, lineāri samazinot darbinieku skaitu. Taču valsts pārvalde kopumā nepārkārtoja savus procesus, palika tas pats funkciju apjoms, bet pārvaldē strādājošo skaits samazinājās. Jaunas sistēmas gatavošana nenozīmē, ka pašreizējie darbinieki, ieviešot jauno sistēmu, nav spējīgi strādāt. "Tas, ko mēs piedāvājam ar koncepciju - sakārtot valsts pārvaldi kopumā. Iespējams, rezultātā tiks secināts, ka darbinieku skaits ir par lielu. Taču koncepcijas mērķis nav ne palielināt, ne samazināt to skaitu, mērķis ir sakārtot, uzlabot procesus, izvirzot konkrētus mērķus konkrētiem darbiniekiem. Ja šo mērķu sasniegšanai pietiek ar mazāk darbiniekiem, skaits attiecīgi tiks mazināts," atbildot uz žurnālistu jautājumiem, skaidroja E.Upīte.
Pārskatāma arī atlīdzības sistēma
Valsts kanceleja koordinē cilvēkresursu attīstības jautājumus valsts pārvaldē. Koncepcijā arī ir iezīmēti atlīdzības jautājumi. Atlīdzības sistēmu veido Finanšu ministrija, kurai jānāk ar savu redzējumu par to.
Atalgojumu sistēma valsts pārvaldē ilgu laiku nav pārskatīta. Cilvēkresursu eksperti uzskata: tā nav laba prakse. A.Kalviņa norāda, ka lielās organizācijas Latvijā regulāri, apmēram reizi trijos gados, pārskata atalgojumu sistēmu, jo tiek vērtēti procesi tirgū, darba samaksas tendences. Taču "Latvijā valsts pārvaldē tas ir ļoti sensitīvs jautājums, jo, protams, visiem liekas, ka ierēdņiem maksā šausmīgi daudz, un neviens negrib kustināt šādus atalgojuma jautājumus", pat ja ir redzams, ka daudzi cilvēki aiziet no augsta līmeņa amatiem valsts pārvaldē.
Viņasprāt, pašreiz ir būtiski izveidot jaunu atalgojuma sistēmu, kas valsts pārvaldei būs motivējoša un interesanta. Taču atalgojumu sistēmu neveido tukšā vietā, jāizdara daudzas lietas, un šādas politikas ieviešana, atalgojumu katalogu sakārtošana – tas ir pamats, uz kura veidojas atalgojumu sistēma.
Likums tiešajai valsts pārvaldei, pašvaldībām – kā ieteikums
Koncepcija paredz izstrādāt Valsts dienesta likumu, kas aizstās pašreizējo Valsts civildienesta likumu. Kā skaidro E.Upīte, bijis plānots cilvēkresursu koncepciju attiecināt gan uz valsts iestādēm, gan uz pašvaldībām. Reformu vadības grupā, to izskatot, vienojās, ka šī koncepcija attieksies uz tiešo valsts pārvaldi - ministrijām un to padotības iestādēm.
Koncepcijā nav noteikti konkrēti rīcības virzieni mediķiem, pedagogiem, aizsardzības, iekšlietu struktūrām un probācijas dienestiem. Koncepcijā piedāvātie risinājumi nav attiecināmi arī uz valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībām. Koncepcija koncentrēti skata tikai valsts tiešās pārvaldes struktūrās nodarbināto (patlaban tie ir apmēram 32 000 darbinieku) jautājumus.
"Valsts tiešajā pārvaldē ir apmēram 32 000 nodarbinātie."
Valsts kancelejai līdz 2013.gada 1.martam jāizveido darba grupa, lai izstrādātu likumprojektu par nodarbinātības attiecībām valsts tiešajā pārvaldē, lai līdz 2014.gada 1.janvārim to varētu iesniegt Ministru kabinetā.
Koncepcijas sagatavošanā bija iesaistīti valsts tiešās pārvaldes iestāžu personālvadības speciālisti, eksperti no ministrijām, privātā sektora, pašvaldībām, augstskolām un nevalstiskā sektora. Pēc Latvijas Pašvaldību savienības priekšlikuma koncepcija attiecināta uz pašvaldībās nodarbinātajiem tikai rekomendāciju formā.
Koncepcijā ir norāde uz vēl kādu aktuālu risku: tā kā valsts pārvalde nespēj piedāvāt motivācijas pasākumus augsta līmeņa speciālistu noturēšanai, ir apdraudēta veiksmīga Latvijas prezidentūra ES Padomē. Latvijas prezidentūras ES Padomē nodrošināšanā valsts pārvaldē būs tieši iesaistīti līdz 1000 nodarbināto – darba grupu vadītāji un to vietnieki, eksperti nozaru jautājumos, Eiropas Savienības jautājumu koordinatori iestādēs u.c.
