NORISES
>
Notikumi, problēmas, aktuālas tēmas
TĒMAS
Lidija Dārziņa
LV portāls
19. martā, 2013
Lasīšanai: 10 minūtes
RUBRIKA: Problēma
TĒMA: Labklājība
3
2
3
2

Darba samaksa valsts pārvaldē jāizlīdzina, bet ne jāvienādo

Valsts budžeta iestādēs nodarbināto skaita sadalījums pēc mēnešalgas lieluma

Avots: Finanšu ministrija

Valsts pārvaldes trūcīgāko iestāžu prasība pēc vienlīdzīgas atlīdzības un taisnīgām sociālajām garantijām nonākusi līdz Saeimai. Iepriekšējos divos gados darba samaksa ir augusi, un sagaidāms, ka tā būs arī šogad. Finanšu ministrijas speciālisti, iepazīstinot Saeimas Pieprasījumu komisiju ar darba samaksas pieauguma tendencēm, gan norādīja: nevajadzētu tomēr pieļaut neseno gadu praksi, ka algas auga par 30 procentiem gadā. Atlīdzības sistēmas koriģēšanai un sakārtošanai paredzēts triju gadu termiņš. Deputāti, solidarizējoties ar arodbiedrības viedokli, tomēr prasīs valdībai ātrāku rīcību.

Saeimas Pieprasījumu komisija, izskatot Latvijas Valsts iestāžu, pašvaldību, uzņēmumu un finanšu darbinieku arodbiedrības (LVIPUFDA) aktualizēto jautājumu par nevienlīdzības novēršanu valsts pārvaldē, uzklausīja gan arodbiedrības, gan Finanšu ministrijas (FM) un Valsts kancelejas viedokli.

Gada sākumā arodbiedrība vēstulē premjeram Valdim Dombrovskim norādījusi uz nevienlīdzību valsts iestāžu darbinieku atalgojumu sistēmā, uzsverot situāciju Labklājības ministrijas padotības iestādēs – Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā (VSAA) un Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA), kurās darbinieku atalgojums, salīdzinot ar citu ministriju iestādēm, ir viszemākais.

22.februārī abu aģentūru darbinieki rīkoja badošanās akciju, protestējot pret dažādo atalgojumu sistēmu valsts iestādēs, zemajām algām un sociālo garantiju nepieejamību. Pēc LVIPUFDA vēstules premjeram Finanšu ministrija sniegusi atbildi, norādot, kas jau ir izdarīts Labklājības ministrijas iestādēs, tostarp, ka šogad atlīdzībai ir piešķirts vairāk naudas.

Arodbiedrības priekšsēdētājs Andrejs Jirgensons, Saeimas komisijas sēdē izklāstot situāciju, norādīja, ka problēmas cēloņi ir meklējami nevienmērīgajos budžeta piešķīrumos. Ir ministrijas, kurām pietiek naudas gan algām, gan sociālajām garantijām, taču, piemēram, VSAA jau kopš septembra pārtrauktas piemaksas pat par darbinieku aizvietošanu, jo tam naudas nav.

"Pat veselības apdrošināšanas polišu pieejamībā saskatāma ierēdņu dalīšana kastās," situāciju komentēja A.Jirgensons un atsaucās uz Vācijas kolēģu pausto neizpratni, kāpēc ierēdņu sociālās garantijas ir atkarīgas no iestādes, kurā viņš strādā.

Darba samaksas tendences – atalgojums pieaug

Uz Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma pamata ir veidota patlaban izmantotā atlīdzības sistēma. Mēnešalgām ir elastīgi diapazoni – vienā amatu grupā var noteikt gan minimālo, gan maksimālo mēnešalgu, un atšķirība var būt pat vairāki simti latu.

FM Finanšu vadības un metodoloģijas departamenta direktore Daiga Gulbe, raksturojot darba samaksas tendences, uzsvēra, ka ir jāsalīdzina situācija tautsaimniecībā kopumā. Gan privātajā, gan sabiedriskajā sektorā lielākais skaits nodarbināto saņem algu līdz 500 latiem.

Kopš 2008.gada, kad vidējā darba samaksa valsts tiešās pārvaldes iestādēs bija sasniegusi 572 latus, divus gadus tā strauji saruka (2010.gadā – Ls 444). Pēdējos divos gados atkal atsācies pieaugums. Pēc FM darba samaksas uzskaites sistēmas datiem, vidējā darba samaksa (alga un visa veida piemaksas) pērn bija 511 latu.

Cerams, ka pieaugums būs arī šogad, prognozē D.Gulbe: "Jārēķinās ar to, ka nebūs kā pirmskrīzes gados, kad algas kāpums arī sabiedriskajā sektorā bija pat tuvu 30% un labi zināms, kādas tas izraisīja sekas un skarbos taupības pasākumus pēc tam."

Zemas algas nav tikai Labklājības ministrijas aģentūrās. Viszemākā vidējā darba samaksa esot Kultūras ministrijas sektorā. Piemēram, Latvijas Nacionālajā arhīvā (Kultūras ministrijas iestāde) vidējā darba samaksa šogad janvārī bija 420 lati, Vides valsts dienestā (Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārziņā) - 503 lati, VSAA – 505 lati, NVA – 484 lati.

Ekonomika attīstās, privātajā sektorā algas palielinās, un Finanšu ministrija piekrīt, ka arī sabiedriskajā sektorā darba samaksu pakāpeniski jāsāk palielināt, īpaši viszemāk atalgoto nodarbināto grupās. 2012.gadā papildu finansējums algu paaugstināšanai piešķirts VSAA, šogad - NVA. Šā gada budžetā iedalīti papildu līdzekļi, lai darba samaksu palielinātu sociālās aprūpes darbiniekiem, policistiem, robežsargiem, ugunsdzēsējiem, ieslodzījumu vietu darbiniekiem, pedagogiem.

Statistika atspoguļo vidējās algas, taču, kā norādīja D.Gulbe, jāanalizē, kādas funkcijas veic katrs darbinieks, jāsalīdzina amati, atbildība un uzdevumi. Jo pilnīgi vienādu atlīdzību visi valsts pārvaldē nesaņems.

Pagājušajā gadā valsts budžeta iestādēs algu no 200 līdz 300 latiem saņēma 15 000 nodarbināto. Šogad janvārī šī mazāk atalgoto grupa ir samazinājusies uz pusi. Salīdzinot procentu izteiksmē: pērn 35% valsts budžeta iestādēs nodarbināto saņēma algu līdz 300 latiem, šogad janvārī – 21 procents.

Sociālās garantijas. Kam ir un kam nesanāk?

Lai gan valsts pārvalde kļūst mazāka, joprojām zemais atalgojums ir saistīts ar nepietiekamiem valsts budžeta līdzekļiem. Pašreizējo situāciju ietekmē arī  iepriekšējie gadi, kad ne tikai mazināja algas, bet bija aizliegumi un ierobežojumi maksāt pabalstus.

FM Sabiedriskā sektorā nodarbināto atlīdzības politikas nodaļas vadītāja Inga Ošiņa informēja, ka šis ir otrais gads, kad valsts pārvaldē strādājošajiem drīkst iegādāties veselības apdrošināšanas polises, piebilstot, ka papildu finansējums šim mērķim nav bijis ne pērn, ne arī šogad.

Valdība 8.janvārī pieņēma lēmumu, ka FM jāsagatavo informatīvais ziņojums un jāveic aprēķini par to, kādā veidā pakāpeniski virzīties uz atlīdzības fondu un sociālo garantiju izlīdzināšanu dažādās iestādēs. Ministrija analizē datus, lai salīdzinātu algas iestāžu speciālistiem, kuri veic līdzīgu darbu. Izlīdzināšanas plānu paredzēts īstenot triju gadu periodā līdz 2016.gadam.

"Solījums līdz 2016.gadam izlīdzināt atalgojuma fondus arodbiedrību neapmierina."

Šā gada sākumā ir apstiprināta cilvēkresursu attīstības koncepcija, kas paredz pārmaiņas valsts pārvaldē, risināt jautājumus, tai skaitā par apmācību, vienādām sociālām garantijām, valsts vienoto dienestu.

Vienlīdz gan Finanšu ministrija, gan Valsts kancelejas direktora vietniece valsts pārvaldes un cilvēkresursu attīstības jautājumos Eva Upīte uzskata, ka darba samaksas pieaugums jāsamēro ar produktivitāti.

Iestādes ir aicinātas pārkārtot darbu - pārskatīt procesus, veicamās funkcijas. Arī valdības vadītājs pagājušā gada nogalē visām ministriju iestādēm uzdeva pārskatīt procesus, mazināt administratīvo slogu, atteikties no papīra dokumentiem, ieviest vienas aģentūras principu. Augustā visām iestādēm premjeram jāsniedz ziņojums par veiktajiem pasākumiem šajā jomā.

Saeimas Pieprasījumu komisijas vadītājs Romualds Ražuks savukārt jautāja, ko darīt tādām iestādēm kā VSAA, NVA, kurās var nebūt izbrīvējamu resursu to sniegto pakalpojumu lielā apjoma dēļ.

Finanšu ministrijas departamenta vadītāja D.Gulbe informēja: FM, gatavojot nākamā gada budžeta projektu un vidējā termiņa budžeta ietvara projektu trijiem gadiem, ir uzsākusi padziļinātu analīzi par tām ministriju padotības iestādēm, kurās ir viszemākā atlīdzība. Ministrija arī gatavos ziņojumu ar piedāvājumu valdībai paaugstināt finansējumu tieši šīm iestādēm, lai varētu palielināt atlīdzību mazāk atalgotajiem darbiniekiem, protams, analizējot līdzvērtīgus amatus iestādēs.

Ja nākamgad, kā tiek apspriests, palielinās minimālo algu, papildu finansējums pakāpeniski izlīdzinās atlīdzību virs 200 latiem. Taču, kā uzsvēra D.Gulbe, vienlaikus jāseko līdzi tam, lai atalgojuma skala netiktu saspiesta tā, ka mazāk kvalificētie darbinieki un augstāk kvalificētie darbinieki saņemtu līdzvērtīgu atlīdzību.

"Atlīdzības pieaugums jāsamēro ar produktivitāti."

Finanšu ministrijai informācija jāsagatavo līdz 30.aprīlim, lai iekļautos budžetu sagatavošanas grafikā nākamajiem trijiem gadiem. D.Gulbe gan norādīja: vienā gadā pilnībā izlīdzināt atlīdzības fondus, lai visi būtu apmierināti, nav iespējams, tāpat jāatzīst, ka jautājumā par atlīdzības lielumu visi nekad nebūs apmierināti.

Pieprasījumu komisija nolēma lūgt premjeru Valdi Dombrovski mudināt valdību iespējami ātri izvērtēt un pārskatīt atlīdzības sistēmu. "Es neaicinu ņemt nost tiem, kam ir vairāk, bet ņemt vērā to, ka šo aģentūru funkcijas ir nopietnas un darbiniekiem ir saskarsme ar tūkstošiem cilvēku, un tas ir arī valstiskas uzticības un drošības jautājums," rezumēja R.Ražuks. Nedrīkst pieļaut, ka valsts sektorā strādājošie ir  neziņā, cik ilgi šāda nevienlīdzība turpināsies. Tā kā patlaban ir nākamā gada budžeta sastādīšanas periods, par to lemt būtu laikā un vietā.

Atalgojums ir publisks

Arodbiedrības vadītājs A.Jirgensons kā labu praksi minēja to, ka Finanšu ministrijas mājaslapā ir publiskotas visu darbinieku algas un piemaksas.

Jāpaskaidro, ka ziņas par atalgojumu kopš 2010.gada 1.jūlija ir jāpublisko visām iestādēm. To nosaka Ministru kabineta 2007.gada 6.marta  noteikumi Nr.171 "Kārtība, kādā iestādes ievieto informāciju internetā" un Valsts pārvaldes iekārtas likuma 92.pants.

Noteikumi paredz, ka sadaļā "Budžets" iekļauj informāciju par iestādes amatpersonām izmaksāto atalgojumu, norādot: amatpersonas vārdu un uzvārdu; amatu; izmaksai aprēķināto atalgojuma summu.

Kā to noteic normatīvie akti, šomēnes gan Finanšu ministrijas un tās tiešās pārvaldes iestāžu (Valsts kases, Valsts ieņēmumu dienesta u.c.), gan Labklājības ministrijas un tās aģentūru, gan citu ministriju pārziņā esošo iestāžu mājaslapās ir publicēti februāra algu saraksti.

Finanšu ministrija papildus atspoguļojusi arī amatpersonu (darbinieku) atlīdzības noteikšanas kritērijus mēnešalgai, piemaksām, sociālajām garantijām, atvaļinājumiem. Šāda informācija pieejama arī citu ministriju iestāžu mājaslapās atalgojuma sadaļā, piemēram, Nodarbinātības valsts aģentūras mājaslapā.

Labs saturs
2
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU