Publicēts pirms 12 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Sāls kaisīšana ir nepieciešama satiksmes drošības nodrošināšanai, tomēr tā ietekmi uz augiem pilsētvidē nevar vērtēt kā pozitīvu.
FOTO: Aiga Dambe, LV portāls
Sāls nepieciešams labu braukšanas apstākļu nodrošināšanai
MK noteikumu Nr.224 "Noteikumi par valsts un pašvaldību autoceļu ikdienas uzturēšanas prasībām un to izpildes kontroli" 1.pielikuma 4.punkts nosaka: lai ik dienas tiktu uzturēti kārtībā autoceļi, tilti, satiksmes pārvadi, caurtekas, gājēju celiņi un veloceliņi, nepieciešams rūpēties par slīdamības mazināšanu. To iespējams paveikt vairākos veidos – kaisot smilšu un sāls maisījumu, kaisot smiltis vai šķembiņas, ar mitrā sāls palīdzību, ar sāls šķīdumu vai izveidojot rievas apledojumā.
Savukārt Rīgas domes saistošo noteikumu Nr.125 "Rīgas pilsētas teritorijas kopšanas un būvju uzturēšanas noteikumi" 13.punkts paredz, ka valdījumā esošo ielu, tiltu, ceļu pārvadu, laukumu, nostiprināto krastmalu, sabiedriskā transporta pieturvietu, brauktuves sadalošo joslu zālienu uzturēšanu, sakopšanu un remontu nodrošina Rīgas domes (RD) Satiksmes departaments.
"Lēmumu par sāls daudzumu, ko kaisīt, pieņem uzņēmēja atbildīgais inženiertehniskais darbinieks."
RD Satiksmes un transporta lietu komitejas priekšsēdētājs Vadims Baraņņiks skaidro: Rīgas teritorijā ielu, tiltu un pārvadu uzturēšanu saskaņā ar noslēgtajiem līgumiem veic četri uzņēmumi, un ziemas sezonā pieejamo ielu tīrīšanas un kaisīšanas tehniku skaits ir 44 vienības. V.Baraņņiks neslēpj: lai ceļus uzturētu kārtībā, ik gadu tam jāatvēl ievērojama naudas summa, kas, piemēram, pērnā gada ziemas sezonā sasniegusi pusotru miljonu latu. Līdz ar to rodas jautājums, vai izlietotais sāls daudzums vērtējams kā adekvāts.
Rīgas domes pārstāvis skaidro, ka sāls (NaCl) izlietojumu ietekmē tādi faktori kā snigšanas intensitāte, brauktuves stāvoklis, gaisa temperatūra un mitrums, meteoroloģiskās prognozes. Sāls daudzums atkarībā no konkrētās situācijas ir atšķirīgs, un tas noteikts ielu uzturēšanas līgumos. Lēmumu par izkaisāmā sāls daudzumu pieņem uzņēmēja atbildīgais inženiertehniskais darbinieks
Kā sāls ietekmē apstādījumus un ceļmalu augus?
LU Bioloģijas institūta Augu minerālās barošanās laboratorijas pētniece Gunta Čekstere, kas pētījusi pilsētvides augus, atzīst: raugoties no apstādījumu un koku aizsardzības viedokļa, sāls tiek lietots par daudz. Protams, pētniece nenoliedz, ka satiksmes drošība un cilvēka dzīvība šajā situācija noteikti ir vērtējama augstāk nekā augu augšanas vajadzības, tomēr būtu svarīgi apzināties, kādus riskus augiem rada regulāra sāls nokļūšana vidē.
G.Čekstere skaidro, ka sāls augos var nokļūt divos veidos – uzkrājoties augsnē augu sakņu zonā un nogulsnējoties šļakatu veidā vai lēni notekot pa koku stumbru, pumpuriem, skujām. Pētniece atklāj: ziemā koku saknes sāļus neuzņem, bet, paaugstinoties gaisa temperatūrai virs +7,5oC, sākas augu veģetācijas periods un tiem ir nepieciešamas barības vielas, ko augi uzņem caur saknēm, un sāls uzkrāšanās augsnē kļūst bīstama. Tādu augu bojājumu kā lapu nekrozes jeb šūnu atmiršana iemesls var būt arī sāls izsauktais ūdens deficīts jeb "fizioloģiskais sausums" vai osmotiskais stress.
"Augu bojājumu iemesls var būt arī sāls izsauktais ūdens deficīts jeb fizioloģiskais sausums."
G.Čekstere norāda, ka parasti kaitīgā ietekme kokiem un krūmiem vizuāli izpaužas kā lapu malu un skuju galu dzeltēšana, brūnēšana, kavēta augšana un panīkums, priekšlaicīga lapu iekrāsošanās un nobiršana, zaru un piezaru vai visa auga nokalšana, aizkavētā lapu plaukšana un paātrināta dzeltēšana, snaudošo pumpuru vai tikko izplaukušo lapiņu nokalšana.
Bez sekām sāls lietošana neatstāj arī ielu un ceļmalu augsni. Speciāliste atzīst: pētījumu rezultāti parādījuši, ka nātrijs var ietekmēt augsnes auglību, apmainoties ar augiem nepieciešamajiem barības elementiem augsnes kompleksā. Līdz ar nātrija jonu nonākšanu augsnē tiek bojāta tās struktūra un sākas augsnes saputekļošanās process – samazinās gaisa saturošo poru tilpums, un tiek traucēta ūdens infiltrācija. Tādējādi augsnē palielinās ogļskābās gāzes daudzums un tiek traucēta ūdens apgāde.
G.Čekstere norāda, ka ceļmalu un ielu koki ir visvairāk apdraudētie, jo tie aug apmēram 3m attālumā no brauktuves, kur norisinās intensīva satiksme un attiecīgos laika apstākļos tiek kaisīts sāls. Slikta kanalizācija un zemas apdobes ir negatīvās ietekmes pastiprinošs faktors, kas veicina sāls uzkrāšanos augsnē.
Vai ir nepieciešamība sāli aizstāt?
LU Bioloģijas institūta speciāliste atzīst, ka alternatīva sāls kaisīšanai ir sarežģīts jautājums. Piemēram, smilts un granīta šķembu izmantošana Latvijas apstākļos ir apstrīdams risinājums - biežiem atkušņiem seko apledojumi, tādēļ pastāv problēmas ar kanalizācijas sistēmu pārslodzi. Citviet pasaulē par efektīvāko līdzekli apledojuma novēršanai ir atzīts kalcija hlorīds (CaCl2), kas ledu un sniegu kausē pat – 20oC temperatūrā. Tomēr viens no būtiskiem tā trūkumiem ir teju desmit reizes augstāka cena nekā Latvijā lietotajam nātrija hlorīdam. Šis materiāls ir hidroskopiskāks un grūtāk uzglabājams un iedarbība –10oC temperatūrā salīdzinājumā ar NaCl izbeidzas ātrāk, tāpēc pilsētās CaCl2 tiek izmantots reti.
"Pētījums pierāda, ka sāls neatstāj būtiski kaitīgu ietekmi uz vidi."
Vārāmā sāls tomēr ir viens no efektīvākajiem un lētākajiem līdzekļiem apledojuma novēršanai.
Arī V.Baraņņiks piekrīt šim apgalvojumam, atsaucoties uz RD Satiksmes departamenta pasūtīto pētījumu, ko veica Rīgas Tehniskā universitāte, un tas apstiprina, ka sāls neatstāj būtiski kaitīgu ietekmi uz vidi. Pētījumā izvērtēta sāls kā pretslīdes materiāla iedarbība ne tikai uz apkārtējo vidi, bet arī uz transporta būvēm, salīdzinot to ar alternatīviem materiāliem. Saskaņā ar pētījumu sāls reaģenta priekšrocības ir:
V.Baraņņiks atklāj, ka ar katru gadu samazinās arī iedzīvotāju sūdzību skaits par sāls atstāto negatīvo ietekmi uz apaviem un personiskajām automašīnām. Iemesls tam – ielu tīrīšanas metode tiek lietota jau gadu desmitiem, un lielākā daļa iedzīvotāju to ir pieņēmusi.
Rīgas domes Satiksmes departaments konkursa rezultātā līdz 2014.gadam ir noslēdzis līgumus ar ielu, tiltu un pārvadu uzturētājiem, kas paredz sāls un smilts maisījuma izmantošanu ielu, tiltu un pārvadu kaisīšanā ziemas sezonā. Tas nozīmē, ka vismaz vēl tuvākos divus gadus sāls pilsētas ielās ziemās būs.
