Autoceļu uzturēšana ziemā

Par valsts ceļu stāvokli Latvijā atbildīga valsts akciju sabiedrība "Latvijas Valsts ceļi", bet to uzkopšanu 20 tūkstošu kilometru garumā nodrošina uzņēmums "Latvijas autoceļu uzturētājs". Savukārt par pašvaldībām piederošajiem ceļiem rūpes jāuzņemas pašai pašvaldībai. Kārtību, kādā jānorit autoceļu uzturēšanai, nosaka Ministru kabineta noteikumi Nr. 224 "Noteikumi par valsts un pašvaldību autoceļu ikdienas uzturēšanas prasībām un to izpildes kontroli". Tajos reglamentēti arī nosacījumi ceļu tīrīšanai ziemā.

Jo intensīvāka satiksme, jo augstāka klase

Autoceļu uzturēšana notiek atbilstoši katram ceļa posmam piešķirtajai klasei, kura tiek noteikta, ņemot vērā autoceļa klasifikāciju un transportlīdzekļu satiksmes intensitāti.

Klasifikācijas principi definēti likuma "Par autoceļiem" 3. pantā, kas paredz, ka valsts autoceļi iedalāmi trīs kategorijās:

1. galvenie autoceļi – savieno valsts autoceļu tīklu ar citu valstu galvenās nozīmes autoceļiem un galvaspilsētu ar pārējām republikas pilsētām vai republikas pilsētu apvedceļiem;
2. reģionālie autoceļi – savieno novadu administratīvos centrus savā starpā vai ar republikas pilsētām vai galvaspilsētu, vai ar galvenajiem vai reģionālajiem autoceļiem vai savā starpā republikas pilsētas;
3. vietējie autoceļi – savieno novada administratīvos centrus ar novada pilsētām, novada apdzīvotām teritorijām, kurās atrodas pagastu pārvaldes, ciemiem vai citiem valsts autoceļiem vai savā starpā atsevišķu novadu administratīvos centrus.

Savukārt ceļa uzkopšanas klasi (A, A1, B, C un D) atbilstoši satiksmes intensitātei nosaka pēc šādiem parametriem:

Autoceļiem ar grants vai šķembu segumu tiek piešķirta C vai D uzturēšanas klase.

2016./2017. gada ziemas sezonā A uzturēšanas klase noteikta 748 km garam valsts ceļu posmam, savukārt A1 – 2400 km. Saraksts ar valsts autoceļiem piešķirtajām uzturēšanas klasēm atrodams "Latvijas Valsts ceļu" mājaslapā.

Uzturēšanas darbus plāno atbilstoši laikapstākļiem

Autoceļu uzturēšanas ziemas sezona sākas 1. novembrī un ilgst līdz 31. martam. "Latvijas autoceļu uzturētāja" pārstāvis Miks Lūsis gan skaidro, ka uzņēmums nepieciešamos darbus uzsāk jau septembrī, kad tiek sagatavoti pretslīdes materiāli un kalibrēta ziemas dienestu tehnika. "Kopš 1. novembra visā Latvijā strādājam diennakts režīmā. 28 pilsētās – kādreizējos rajonu centros – strādā informatīvie dežuranti un vēl četros reģionālos centros Rīgā, Liepājā, Valmierā un Rēzeknē strādā dežuranti, kas apkopo informāciju reģionālā līmenī. Viņi seko laika ziņām un informācijai no vairāk nekā 50 meteostacijām, kas izvietotas uz Latvijas galvenajiem autoceļiem. Papildus mūsu ziemas operatīvie dežuranti regulāri brauc, apseko ceļus uz vietas, veic mērījumus un pieņem lēmumus par darbu uzsākšanu, jo ne visur ir meteoroloģiskās stacijas."

Ministru kabineta noteikumi Nr. 224 izdala ceļu uzturēšanas prasības dažādos laikapstākļos:

1. pastāvīgos – kad gaisa temperatūra ir pastāvīga, nav nokrišņu, uz autoceļa neveidojas apledojums un vēja ietekmē uz autoceļa brauktuves netiek uzputināts sniegs;
2. mainīgos – kad uz autoceļa brauktuves veidojas apledojums, krājas sniegs vai veidojas sniega sanesumi.

Autoceļus, kuriem noteikta D klase, jāattīra no sniega līdz četrām reizēm sezonā atkarībā no sniega daudzuma.

Miks Lūsis skaidro: "Mainīgos laikapstākļos galvenais uzdevums ir nodrošināt ceļu caurbraucamību, jo kvalitatīvi sakārtot brauktuves iespējams tikai tad, kad ir beigusies snigšana. To paredz arī likums, jo tajā noteiktais laiks autoceļu brauktuves attīrīšanai tiek skaitīts no brīža, kad sniegs beidzis snigt, līdz brīdim, kad autoceļa brauktuve attīrīta.

Mēs darbus cenšamies paveikt vēl pirms kustības intensitātes maksimuma stundas, lai tad, kad cilvēki nonāk uz ceļa, braukšanas apstākļi būtu apmierinoši vai mainīgos laika apstākļos darbi jau notiktu atkārtoti, tāpēc intensīvākie tīrīšanas darbi lielākoties notiek no pulksten četriem līdz sešiem rītā. Ja ir veikti tīrīšanas vai kaisīšanas darbi, bet snigšana turpinās un mainīgu laika apstākļu dēļ pastāv iespēja, ka uz ceļa var veidoties vai turpina saglabāties braukšanu apgrūtinoša situācija, tad uzturētāji konkrētajā laika posmā attiecīgajam ceļa posmam piešķir novērtējumu, ka braukšanas apstākļi ir apgrūtināti. Tomēr tas nenozīmē, ka šis ceļš noteikti būs slidens vai ar sniegu. Iespējams, tajā brīdī vēl tiek veikti darbi vai arī vienreiz jau ir padarīti un tiek veikti atkārtoti."

Intensīva snigšana ir ārkārtas apstākļi

Ministru kabineta noteikumos atsevišķi izdalīti arī gadījumi, kad laika apstākļi vērtējami kā ārkārtēji. Ziemas sezonā tādi iestājas intensīvas snigšanas gadījumā, kad nepārtraukti snigušā sniega kārtas biezums četrās stundās pārsniedz 10 cm, kā arī tad, ja intensīva snigšana turpinās nepārtraukti ilgāk par sešām stundām vai ar pārtraukumiem ilgāk par 12 stundām, vai atkala vai lietus vairākas reizes diennaktī uz sasalušas brauktuves izveido apledojumu, vai vēja ātrums pārsniedz 20 metrus sekundē un veidojas sniega sanesumi.

Ārkārtējos laikapstākļos ceļu uzturēšanas darbi tiek veikti prioritārā secībā, ņemot vērā konkrētā autoceļa ekonomisko un sociālo nozīmi. Likums nosaka, ka pēc šāda principa uzturēšanas darbi veicami arī tad, ja uzturēšanai paredzētais (pieejamais) finansējums nav pietiekams, lai nodrošinātu klasei atbilstošo uzturēšanas prasību izpildi.

"Latvijas autoceļu uzturētāja" pārstāvis atgādina, ka autovadītāji ir aicināti ziņot par ceļa stāvokli, turklāt to darīt ne tikai ziemas periodā, zvanot uz Satiksmes informācijas centra diennakts informatīvo tālruni.