Par ietvju tīrīšanu jārūpējas namīpašniekiem

Piegulošā teritorija – ietves un zālāji

Likuma "Par pašvaldībām" 43. panta 6. daļa nosaka, ka dome ir tiesīga izdot saistošus noteikumus par īpašumam piegulošās publiskā lietošanā esošās teritorijas (gājēju ietves, izņemot sabiedriskā transporta pieturvietas, grāvji, caurtekas vai zālāji līdz brauktuves malai) kopšanu. Līdzīgi kā daudzās citās pašvaldībās, arī Rīgas domes saistošie noteikumi Nr.146 "Rīgas pilsētas teritorijas kopšanas un būvju uzturēšanas saistošie noteikumi" paredz, ka nekustamā īpašuma un tam piegulošās teritorijas uzturēšana un kopšana deleģēta:

• nekustamā īpašuma īpašniekam vai faktiskajam valdītājam;
• būves īpašniekam, ja nekustamais īpašums sastāv no zemesgabala un būves, kas pieder dažādām personām, un ja saskaņā ar zemes nomas līgumu nav noteikta cita kārtība;
• zemes īpašniekam, ja būves īpašnieks nav noskaidrojams;
• daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas pārvaldniekam, ja nekustamā īpašuma sastāvā ir daudzdzīvokļu māja.

Galvaspilsētas saistošie noteikumi paredz, ka gājēju ietves, piebrauktuves un piebraucamie ceļi ziemā no sniega un ledus jāattīra līdz segumam un jānokaisa ar pretslīdes materiālu. Tādas pašas prasības attiecas arī uz publiskai lietošanai ierīkotiem pagalma celiņiem, toties izņēmums ir sabiedriskā transporta pieturvietas, par kurām rūpējas pašvaldība. To, kādus pretslīdes līdzekļus (smiltis, sāli un u.c.) ietvju kaisīšanai izmantot, normatīvie akti nenosaka, un pašvaldība šos materiālus nenodrošina, tie jāsagādā pašiem īpašniekiem. Darbi veicami katru dienu līdz plkst. 8 un, ja nepieciešams, arī visas dienas garumā. Sniega vaļņus uz ietvēm drīkst veidot tā, lai tie netraucē gājēju kustību (ne tuvāk par pieciem metriem no gājēju pārejām un krustojumiem, kā arī koku apdobēs).

Tāpat noteikts, ka īpašniekiem jānodrošina sniega un ledus tīrīšana no balkoniem, lodžijām, būvju jumtiem, kā arī bīstamo vietu norobežošana, lai nepieļautu situācijas, kurās tiek apdraudēta gājēju un transportlīdzekļu drošība. Saistošie noteikumi paredz – ja sniega un ledus tīrīšana no jumtiem tiek veikta naktī (no plkst. 21 līdz plkst. 7), sniegs, ledus un lāstekas no brauktuves jānovāc līdz plkst. 7 vai stundas laikā, ja tīrīšana tiek veikta dienā (no plkst. 7 līdz plkst. 21).

Pašvaldībai jāuzņemas līdzdalība

Lai gan līdzīga teritoriju uzturēšanas kārtība noteikta arī citās pašvaldībās, pastāv arī izņēmumi, kad par publiskajā lietošanā esošo teritoriju uzturēšanu rūpējas nevis privātīpašnieki, bet gan pati pašvaldība. 2014. gadā pieņemtajā Satversmes tiesas spriedumā lietā Nr. 2013-20-03 "Par Rīgas domes 2008. gada 8. jūlija saistošo noteikumu Nr. 125 "Rīgas pilsētas teritorijas kopšanas un būvju uzturēšanas noteikumi" 4.3. un 4.4. punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 105. pantam" norādīts, ka gadījumā, ja pašvaldība izvēlējusies piegulošo teritoriju uzkopšanu deleģēt privātīpašniekiem, tai jāuzņemas līdzdalība šīs funkcijas īstenošanā, piemērojot atvieglojumus vai atbrīvojumus no uzliktā pienākuma. Nosacījumi atvieglojumu saņemšanai dažādās pašvaldībās ir atšķirīgi.

Rīgas domes saistošo noteikumu Nr.146 18. punkts paredz, ka no ietvju un jumtu tīrīšanas ziemas sezonā atbrīvoti trūcīgi vai maznodrošināti pensionāri ar 1. vai 2. grupas invaliditāti, kuriem pieder privātmāja un nav kopīgas deklarētās dzīvesvietas ar citām pilngadīgām personām vai ir kopīga deklarētā dzīvesvieta ar personām, kas ir pensionāri vai personas ar 1. vai 2. grupas invaliditāti. Lai saņemtu noteikto atvieglojumu, personai jāvēršas pašvaldībā ar attiecīgu iesniegumu. Atbrīvojums no pienākumu pildīšanas tiek piešķirts uz laiku, kas nepārsniedz sešus mēnešus. Turklāt, ja atvieglojuma saņēmējam ir zuduši apstākļi, kas ir par pamatu atvieglojuma saņemšanai, viņam ir pienākums trīs darba dienu laikā par to paziņot pašvaldībai.

Savukārt personas, kuru nekustamajam īpašumam piegulošās teritorijas platība ir lielāka par pusi no nekustamā īpašuma platības, var saņemt pašvaldības palīdzību teritorijas kopšanā, slēdzot vienošanos ar pašvaldību. Rīgas dome šādā gadījumā piedāvā divus sadarbības veidus:

1. Pašvaldība kopj nekustamajam īpašumam piegulošās teritorijas daļu, kuras platība pārsniedz pusi no nekustamā īpašuma platības.
2. Cita veida sadarbība nekustamajam īpašumam piegulošās teritorijas kopšanā (piemēram, pašvaldībai ir pienākums nodrošināt lapu vai sniega izvešanu u.tml.).

Arī šajā gadījumā personai jāvēršas pašvaldībā ar iesniegumu, norādot vēlamo sadarbības veidu.

Uzrauga Administratīvā inspekcija un pašvaldības policija

To, vai tiek ievērotas saistošajos noteikumos reglamentētās Rīgas pilsētas administratīvajā teritorijā esošo nekustamo īpašumu un tiem piegulošo teritoriju uzturēšanas un kopšanas prasības, uzrauga Rīgas domes Administratīvās inspekcijas un Rīgas Pašvaldības policijas amatpersonas.

Rīgas Pašvaldības policijas pārstāvis Toms Sadovskis stāsta, ka policija reaģē uz iedzīvotāju sūdzībām par nenotīrītām ietvēm un saņem informāciju arī tad, ja to dēļ noticis kāds negadījums. Savukārt Administratīvās inspekcijas vadītāja vietniece Inta Džeriņa skaidro, ka inspekcijas pamatfunkcija ir kontrolēt Rīgas domes saistošo noteikumu ievērošanu. Viņa stāsta, ka inspekcijas darbu operatīvā plānošana notiek atbilstoši konkrētai situācijai un apstākļiem, primāri tiekot izskatīti Rīgas pilsētas pašvaldības vadības dotie uzdevumi, kā arī privātpersonu sūdzības un iesniegumi, kuri tiek pieņemti gan mutiskā, gan rakstiskā formā un līdz inspekcijai nonāk ar Rīgas domes Apmeklētāju pieņemšanas centra, sociālo tīklu un citu kanālu starpniecību, kuros iedzīvotāji mēdz sazināties ar pašvaldību. Teritoriju apsekošana tiek veikta darba laikā, attiecīgi – diennakts gaišajā laikā. "Inspekcijas amatpersonas atbilstoši kompetencei veic iespējamā administratīvā pārkāpuma vietas apskati un par konstatētajiem pārkāpumiem ir tiesīgas sagatavot apskates un administratīvā pārkāpuma protokolus," norāda I. Džeriņa. Savukārt administratīvā pārkāpuma lietu izskata un lēmumu par soda mēru pieņem pašvaldības attiecīgās izpilddirekcijas izpilddirektors.

Par laicīgi nenotīrītām ietvēm un jumtiem paredzēts izteikt brīdinājumu vai uzlikt naudas sodu: fiziskajām personām – līdz 350 eiro, juridiskajām personām – līdz 1400 eiro. Par novērotiem pārkāpumiem iespējams ziņot Administratīvajai inspekcijai vai pašvaldības policijai, un ir vērts to darīt, jo abu institūciju sastādītie protokoli var kalpot par pamatu iespējamai kompensācijas piedziņai tiesiskā ceļā, ja netīrītās ietves vai jumti bijuši par cēloni negadījumam.