SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
Inese Helmane
LV portāls
11. februārī, 2021
Lasīšanai: 10 minūtes
RUBRIKA: Skaidrojums
TĒMA: Veselība
9
9

Slidena ietve vai krītošas lāstekas – kā rīkoties, ja gūta trauma

FOTO: Paula Čurkste, LETA

Slidenas ietves un krītošas lāstekas – ziemas laikā gājējiem ir jāuzmanās, bet gadās, ka tomēr reizēm nākas ciest. Labi, ja lāsteka no jumta nokrīt kaut kur blakus vai paslīdēšana uz ledus nebeidzas ar traumu. Tomēr ir arī gadījumi ar smagām sekām. LV portāls skaidro, kā jārīkojas, ja gūta trauma, un kādas ir iespējas saņemt kompensāciju.

īsumā
  • Rīgas pilsētas teritorijas kopšanas un būvju uzturēšanas saistošie noteikumi paredz gājēju ietvju un pagalma celiņu attīrīšanu no sniega un ledus un pretslīdes materiāla kaisīšanu.
  • Par savlaicīgu ietvju un ēku jumtu neattīrīšanu no sniega un apledojuma noteikumi paredz administratīvo sodu.
  • Ja gājējs guvis traumu, jo viņam no jumta uzkritis ledus vai viņš paslīdējis uz nedrošas ietves, par negadījumu nekavējoties jāziņo pašvaldības policijai un Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam.
  • Ja cietušajam ir radušies nopietni miesas bojājumi, policija, izvērtējot seku smagumu, ierosinās lietu un vainīgo personu sauks pie administratīvās atbildības vai kriminālatbildības.
  • Ja ar vainīgo personu nav iespējams vienoties par kompensāciju, tad cietušajam ir tiesības vērsties tiesā.

Likuma “Par pašvaldībām” 43. panta sestā daļa paredz domes tiesības izdot saistošos noteikumus par sanitārās tīrības uzturēšanu un īpašumam piegulošās publiskajā lietošanā esošās teritorijas (turpmāk – piegulošā teritorija) – gājēju ietvju, izņemot sabiedriskā transporta pieturvietas, grāvju, caurteku vai zālāju līdz brauktuves malai – kopšanu.

Šādus saistošos noteikumus ir izdevušas daudzas vietvaras. Tā kā regulējums pašvaldībās var atšķirties, šajā publikācijā plašāk aplūkota situācija galvaspilsētā.

2015. gada 28. aprīlī Rīgas dome pieņēma saistošos noteikumus Nr. 146 “Rīgas pilsētas teritorijas kopšanas un būvju uzturēšanas saistošie noteikumi”, kuru 3. punktā ir noteikts, ka nekustamā īpašuma un tam piegulošās teritorijas kopšanu nodrošina:

  • nekustamā īpašuma īpašnieks vai faktiskais valdītājs;
  • būves īpašnieks, ja nekustamais īpašums sastāv no zemesgabala un būves, kas pieder dažādām personām, un ja saskaņā ar zemes nomas līgumu nav noteikta cita kārtība; ja būves īpašnieks nav noskaidrojams, tad nekustamā īpašuma un tam piegulošās teritorijas kopšanu nodrošina zemes īpašnieks;
  • daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas pārvaldnieks, ja nekustamā īpašuma sastāvā ir daudzdzīvokļu māja.

Ja īpašums ir dalīts, tad būves īpašniekam un daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas pārvaldniekam ir pienākums kopt tikai ēkai piesaistīto (funkcionāli nepieciešamo) zemesgabalu, kā arī šim zemesgabalam piegulošo teritoriju.

Sakopšanas darbi jāveic līdz plkst. 8.00

Rīgas pilsētas teritorijas kopšanas un būvju uzturēšanas saistošie noteikumi paredz gājēju ietvju un pagalma celiņu attīrīšanu no sniega un ledus un pretslīdes materiāla kaisīšanu. Sakopšanas darbi veicami katru dienu līdz plkst. 8.00. Noteikumi paredz, ka pastiprinātas snigšanas un apledojuma apstākļos nedrīkst pieļaut sniega kupenu un ledus veidošanos.

Galvaspilsētas namu īpašniekiem ir jānodrošina sniega un ledus notīrīšana no balkoniem, lodžijām un būvju jumtiem, kā arī lāsteku nolaušana, lai nepieļautu, ka no jumtiem, dzegām, ūdens notekcaurulēm un balkoniem krīt sniegs un ledus. Savukārt situācijās, kad tiek apdraudēta gājēju un transportlīdzekļu drošība, bīstamās vietas jānorobežo.

Paredzēti sodi

Par savlaicīgu ietvju un ēku jumtu neattīrīšanu no sniega un apledojuma noteikumi paredz administratīvo sodu. Maksimālais sods fiziskajām personām var būt 350 eiro, bet juridiskajām personām – 1400 eiro.

Par nenotīrītām ietvēm vai jumtiem iedzīvotāji aicināti ziņot pašvaldībai:

  • Administratīvajai inspekcijai – zvanot uz 67013558 un 67026626 vai rakstot uz rdai@riga.lv (darba laikā);
  • Rīgas pašvaldības policijai – zvanot uz 110 vai izmantojot mobilo lietotni (jebkurā laikā).

Sadarbība starp policiju un NMPD

Rīgas dome skaidro: lai konstatētu negadījumus, policijai ir izveidota sadarbība ar NMPD un ārstniecības iestādēm, proti, kad mediķu aprūpē nonāk pacients, kuram traumas radušās nenotīrīta sniega vai uzkritušu lāsteku dēļ, policija no mediķiem saņem informāciju par nepieciešamību šos gadījumus izvērtēt. Ja iestājušās smagas sekas, piemēram, nāve, par namu vai teritoriju atbildīgajai personai draud kriminālatbildība.

“Slapjš vai apledojis sniegs, lāstekas, kas krīt no augstuma, – tas ir smagums, kas, uzkrītot virsū, var radīt nopietnas un smagas traumas; tās var būt smagas galvas traumas, kaulu lūzumi. Asās apledojuma malas, lāstekas var radīt dziļas brūces, var nopietni savainot seju, traumēt acis, tāpat cilvēks var pakrist un tādējādi gūt vēl arī citas traumas,” brīdina NMPD.

Jāizsauc policija un NMPD, jāuzrunā aculiecinieki

Ja gājējs guvis traumu, jo viņam no jumta uzkritis ledus vai viņš paslīdējis uz nedrošas ietves, par negadījumu nekavējoties jāziņo pašvaldības policijai un Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam (NMPD), skaidro zvērināta advokāte Jolanta Kramerovska.

Šie dienesti savas kompetences ietvaros fiksēs situāciju, kurā trauma gūta, un sniegs medicīnisko palīdzību. Ja vajadzēs vērsties pie apdrošināšanas kompānijas vai tiesā, lai pieprasītu kompensācijas izmaksu, svarīgi būs visi pierādījumi, kas apliecinās notikušā apstākļus un sekas.

Iespējams, ka negadījumam ir aculiecinieki, kas piekristu sniegt liecību, tāpēc būtu nepieciešams noskaidrot viņu kontaktus, lai pēc tam tie nav jāmeklē sociālo tīklu vietnēs. “Liecinieki ir svarīgi, jo viņi tiesā var liecināt par negadījuma apstākļiem, piemēram, to, vai ietve bija notīrīta un nokaisīta ar pretslīdes materiāliem,” uzsver advokāte.

Jāvēršas civiltiesiskā kārībā

Ja cietušajam ir radušies nopietni miesas bojājumi, policija, izvērtējot seku smagumu, ierosinās lietu un sauks vainīgo personu pie administratīvās atbildības vai kriminālatbildības, cietušajai personai likumā noteiktajā kārtībā ir tiesības pieteikt kaitējuma kompensāciju, skaidro J. Kramerovska.

Cietušajai personai ir tiesības arī patstāvīgi vērsties pret personu, kuras vainas dēļ nodarīts kaitējums. Ja personas civiltiesiskā atbildība ir apdrošināta (piemēram, dzīvojamās ēkas apsaimniekotāja atbildība), tad kaitējuma atlīdzību izmaksās apdrošinātājs.

Ja ar vainīgo personu nav iespējams vienoties par kompensāciju, tad cietušajam ir tiesības vērsties tiesā, lai tā piedzītu zaudējumu atlīdzību par labu cietušajai personai, ja prasība tiktu atzīta par pamatotu.

Apsaimniekotāji: reizēm sētnieks ir “halturējis”

Latvijas Namu pārvaldītāju un apsaimniekotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Ģirts Beikmanis atzīst, ka gandrīz jebkuram pārvaldniekam, ja viņš nodarbojas ar teritorijas uzkopšanu, ir bijuši gadījumi, kad slikti notīrītu ietvju vai no jumta krītoša sniega dēļ ir cietuši garāmgājēji. Reizēm sētnieks – teritorijas uzkopējs, kas ir paša uzņēmuma darbinieks, – nav kārtīgi izdarījis savu darbu.

Citreiz namu apsaimniekošanas uzņēmumi teritorijas uzkopšanu deleģē ārpakalpojuma sniedzējam. Tad atbildīgs ir uzņēmējs, kas sniedzis šo pakalpojumu.

Šādos gadījumos cietušajiem tiek maksāta apdrošināšanas kompensācija, jo apsaimniekotāju darbība ir civiltiesiski apdrošināta. Ir bijis jāsedz arī ārstēšanās izdevumi.

Rīgā janvārī konstatēts 691 pārkāpums

Lai arī par savlaicīgu ietvju un ēku jumtu neattīrīšanu no sniega un apledojuma ir paredzēts sods un Rīgas domes Administratīvajai inspekcijai uzdots pastiprināti kontrolēt šī pienākuma izpildi, februāra pirmajās dienās Rīgas pilsētas pašvaldība konstatējusi jau 209 pārkāpumus, liecina domes informācija medijiem. Laika posmā no 1. februāra līdz 3. februārim Administratīvā inspekcija sastādījusi 58 apskates protokolus – 43 par nenotīrītiem gājēju celiņiem un ietvēm, septiņus par nenotīrītiem jumtiem, sešus par piebraucamo celiņu netīrīšanu, bet vēl divus par neatbilstošu pašvaldības valdījumā esošo ielu un sabiedriskā transporta pieturvietu uzturēšanu.

Savukārt Rīgas pašvaldības policijā februārī laika posmā no 1. februāra līdz 7. februārim uzsākts 151 administratīvais pārkāpumu process saistībā ar nenotīrītu sniegu, no tiem 108 – par nenotīrītām ietvēm, 39 – par nenotīrītiem jumtiem, balkoniem un lodžijām, bet četri – par citiem ar sniega nenotīrīšanu saistītiem pārkāpumiem.

Tostarp janvārī pašvaldība konstatējusi 691 pārkāpumu.

****

Lai gan līdzīga teritoriju uzturēšanas kārtība noteikta arī citās pašvaldībās, pastāv izņēmumi, kad par publiskajā lietošanā esošo teritoriju uzturēšanu rūpējas nevis privātīpašnieki, bet gan pati pašvaldība.

Labs saturs
9
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU