Pēc meteo.lv datiem Rīgā sniega segas biezums sasniedzis 22 centimetrus (cm), bet visbiezākā sniega kārta Latvijā ir Dagdā – 27 cm.
FOTO: Evija Trifanova, LETA.
Ziema ir sākusies ar biezu sniega kārtu. Kādi ir pašvaldības un kādi – privātīpašnieku – pienākumi ietvju un jumtu tīrīšanā no sniega Rīgā?
Atbilstoši Pašvaldību likuma 45. pantam dome ir tiesīga izdot savus saistošos noteikumus “par īpašumam piegulošu, publiskā lietošanā nodotu pašvaldības teritoriju (gājēju ietves un zālāji līdz brauktuves malai, izņemot sabiedriskā transporta pieturvietas) kopšanu”.
Šī likuma 45. pants arī noteic, ka pašvaldība par minēto noteikumu pārkāpšanu var paredzēt administratīvo atbildību, ja “likumos nav noteikts citādi”.
Tātad pašvaldība ar saistošajiem noteikumiem nosaka, kam jākopj gājēju ietves un zālāji līdz brauktuves malai, izņemot sabiedriskā transporta pieturvietas, un to, uz kurām iedzīvotāju grupām tas neattiecas.
Galvaspilsētā šos darbus nosaka Rīgas domes saistošie noteikumi Nr. 146 “Rīgas pilsētas teritorijas kopšanas un būvju uzturēšanas saistošie noteikumi”, kas būs spēkā līdz 2024. gada 1. jūlijam.
2023. gada 1. janvārī stājās spēkā jauns Pašvaldību likums, tāpēc esošie saistošie noteikumi ir jāizmaina, lai tie atbilstu jaunajam regulējumam, skaidro Ārējās komunikācijas nodaļas projektu koordinatore Edīte Matuseviča. Nākamā gada pirmajā pusē tiks vērtēts, kādas izmaiņas būtu nepieciešamas noteikumos Nr. 146.
Šobrīd, sniegotajā ziemā, Rīgas ielas tiek tīrītas prioritārā secībā. Vispirms tiek tīrītas maģistrālās ielas, tās brauktuves, kurās kursē sabiedriskais transports, tilti un pārvadi, kā arī veloinfrastruktūras joslas. Pēc tam – mazākas nozīmes jeb apkaimju ielas.
Arī šajā ziemas sezonā ielu braucamo daļu tīrīšanu nodrošina pilnsabiedrība “Daugavas labā krasta uzturētājs” un “Daugavas kreisā krasta uzturētājs”. Uzturēšanas darbus ziemā veic 65 tehnikas vienības, no kurām 34 ir kompleksās ielu tīrāmās un kaisāmās mašīnas.
Rīgas domes saistošie noteikumi Nr. 146 paredz, ka nekustamā īpašuma un tam piegulošās publiskā lietošanā esošās teritorijas – gājēju ietvju, izņemot sabiedriskā transporta pieturvietas, grāvju, caurteku vai zālienu līdz brauktuves malai – kopšanu nodrošina:
Tomēr, kā LV portāls noskaidroja Rīgas domē, pašvaldība šajā ziemā veic ietvju tīrīšanu Rīgas vēsturiskajā centrā un tā aizsargjoslā, un pie maģistrālajām un noslogotākajām pilsētas ielām.
“Pēc snigšanas pašvaldība no sniega attīra 50% ietves platuma, bet ne mazāk kā 1,5 metrus. Slīdamības mazināšanai tiek kaisīts smilts un sāls maisījums, kurā sāls daudzums nepārsniedz 20%,” skaidro E. Matuseviča.
Rīgā šajā ziemas sezonā tiek turpināta pērn iesāktā pāreja uz pašvaldības veiktu ielām piegulošo ietvju mehanizētu tīrīšanu. Pavasarī pašvaldība nodrošinās arī ziemā izkaisītās smilts savākšanu.
Šogad kopjamo ietvju kopējais garums Rīgā ir 1042 kilometri, un kopšanu nodrošina 51 tehnikas vienība.
Patlaban vietās, kur ietves tīra pašvaldība, piegulošo teritoriju īpašniekiem nav pienākuma turpināt ietvju uzturēšanu, taču nav aizliegts, ja ir vēlēšanās, veikt papildu kopšanu.
Savukārt tiem teritoriju īpašniekiem, kuriem šogad vēl jāturpina kopt ietves pie saviem īpašumiem, jāievēro pašvaldības noteiktās ietvju uzturēšanas prasības: sniega un apledojuma laikā ir jānodrošina publiskā lietošanā esošo gājēju ietvju, gājēju ceļu un laukumu ar cieto segumu droša lietošana, veicot attīrīšanu no sniega vismaz 50% platumā no kopējā gājēju ietves, gājēju ceļa un laukuma platuma, bet ne mazāk kā 1,5 metri, un pretslīdes materiāla kaisīšana.
Ziemas periodā kopšana pirmo reizi jānodrošina katru dienu līdz plkst. 8.00 un, ja nepieciešams, periodiski – visu dienu.
Ir atļauts veidot sniega vaļņus, ja tas netraucē gājēju kustību.
Ir aizliegts veidot sniega vaļņus uz gājēju pārejām un krustojumiem, un tuvāk par 5 m no gājēju pārejām un krustojumiem. Ir aizliegts arī veikt sniega uzkrāšanu uz apstādījumu apdobēm.
|
Ietvju tīrīšanas karte Lai uzzinātu, vai šogad pašiem jāturpina īpašumam piegulošās ietves uzturēšanas darbi, vai arī to dara pašvaldība, iedzīvotāji aicināti ielūkoties Rīgas domes Ietvju tīrīšanas kartē, kas pieejama šeit. Ja ir jautājums par konkrētu ietvi, var sazināties ar Rīgas pašvaldības Teritorijas labiekārtošanas pārvaldi, rakstot uz e-pasta adresi: ptl@riga.lv. Par gājēju pāreju tīrīšanu krustojumos atbild Rīgas pašvaldība. Par nenotīrītām gājēju pārejām var ziņot, zvanot uz tālruņa numuru: 80003600, rakstot uz e-pasta adresi: rdsvc@riga.lv vai aizpildot pieteikumu www.riga.lv/ziema. Arī par nenotīrītām vai slikti notīrītām pieturvietām var ziņot, zvanot uz tālruņa numuru: 80003600, rakstot uz e-pasta adresi: rdsvc@riga.lv vai aizpildot pieteikumu www.riga.lv/ziema. |
Rīgas dome akcentē, ka pašvaldība nenodrošina privātīpašumos esošo ietvju, iekšpagalmu ceļu vai iebrauktuvju ietvju, lielveikalu stāvvietu u. tml. tīrīšanu un kaisīšanu. Par atkritumu savākšanu no ietvēm un privātīpašumiem piegulošajās teritorijās arī ziemā ir atbildīgs privātīpašuma saimnieks.
Privātīpašnieku pienākumi attiecībā uz teritorijas sakopšanu ir noteikti saistošo noteikumu 4. punktā. Tie paredz publiskā lietošanā esošo piebrauktuvju, piebraucamo ceļu un autostāvvietu teritoriju tīrīšanu no sniega un apledojuma, kā arī pretslīdes materiāla kaisīšanu.
Ziemas periodā kopšana pirmo reizi jānodrošina katru dienu līdz plkst. 8.00.
Sniega vaļņu veidošana atļauta tikai gadījumos, ja gar publiskā lietošanā esošo piebrauktuvi, piebraucamo ceļu un autostāvvietu ir izbūvēta nodalīta gājēju ietve un ja tas netraucē transporta pārvietošanos.
Ja automašīna novietota ielas malā vai stāvvietā daudzdzīvokļu nama pagalmā ilgāk nekā trīs diennaktis, tad automašīnas īpašniekam pašam jāsatīra sniegs, kas atrodas apkārt automašīnai. Ja tas netiek ievērots, automašīnas īpašnieks var saņemt naudas sodu.
Privātīpašniekiem jānodrošina arī savāktā sniega izvešana no ietvēm, kur tas traucē gājēju un transporta satiksmi, darba dienās no plkst. 21.00 līdz 7.00, brīvdienās un svētku dienās jebkurā laikā uz vietām, ko noteikusi pašvaldība.
Informācija par sniega izvešanas vietām tiek publicēta pašvaldības portālā, sadaļā “Rīgā noteiktas divas sniega izvešanas vietas”.
|
LV portāla lasītāja iesūtītā e-konsultācija: Radās jautājums par krustojumiem –, kam ir jātīra vietas, kur gājēji šķērso ielas? Ko darīt, ja tur, zem izbradātas sniega masas, ir ledus, ko nevar apiet, jo blakus ir sniega valnis? Pašvaldības domē paskaidroja, ka par to ir atbildīgs piegulošā nekustamā īpašuma īpašnieks.
Atbildi sniedz zvērināta advokāte Ieva Keterliņa: Atbildi uz jautājumu nosaka tas, par kādu krustojumu ir runa, proti, valsts, pašvaldības vai privātīpašumā esošu ceļu krustojumu. Atbilstoši Pašvaldību likuma 4. panta pirmās daļas 3. punktam pašvaldības autonomā funkcija ir “gādāt par pašvaldības īpašumā esošo ceļu būvniecību, uzturēšanu un pārvaldību”. Līdz ar to dažādās pašvaldībās tiesiskais regulējums var būt atšķirīgs. Piemēram, atbilstoši 2015. gada 28. aprīļa Rīgas domes saistošo noteikumu Nr. 146 “Rīgas pilsētas teritorijas kopšanas un būvju uzturēšanas saistošie noteikumi” 3. punkta apakšpunktiem līdz 2024. gada 1. jūlijam Rīgas valstspilsētas pašvaldībā šis pienākums gulstas uz nekustamā īpašuma īpašnieku, tai skaitā dzīvojamās mājas pārvaldnieku, ja nekustamā īpašuma sastāvā ir daudzdzīvokļu māja. Saskaņā ar noteikumu Nr. 146 4.1.4. apakšpunktu nekustamā īpašuma īpašniekam (dzīvojamās mājas pārvaldniekam) ir pienākums nekustamā īpašuma teritorijā nodrošināt “publiskā lietošanā esošo piebrauktuvju, piebraucamo ceļu un autostāvvietu regulāru kopšanu – tīrības uzturēšanu –, sniega un apledojuma laikā attīrīšanu no sniega un pretslīdes materiāla kaisīšanu, kā arī izkaisītā pretslīdes materiāla savākšanu, tiklīdz tas vairs nav nepieciešams; ziemas periodā kopšanas darbi pirmo reizi jānodrošina katru dienu līdz plkst. 8.00; sniega vaļņu veidošana atļauta tikai gadījumos, ja gar publiskā lietošanā esošo piebrauktuvi, piebraucamo ceļu un autostāvvietu ir izbūvēta nodalīta gājēju ietve un tas netraucē transporta pārvietošanos; aizliegts veidot sniega vaļņus uz gājēju pārejām un krustojumiem, un tuvāk par 5 m no gājēju pārejām un krustojumiem”. Līdz ar to var vērsties pie noteikumu Nr. 146 3. punktā minētās attiecīgajā situācijā atbildīgās personas par krustojuma kopšanu, piemēram, dzīvojamās mājas pārvaldnieka, lūdzot nodrošināt normatīvajos tiesību aktos noteikto pienākumu izpildi, kā arī vērsties tiesībsargājošajās iestādēs (Rīgas pašvaldības policija vai Rīgas valstspilsētas pašvaldības Administratīvā inspekcija), informējot par administratīvo pārkāpumu (noteikumu Nr. 146 26. un 27. punkts). Vēršu uzmanību apstāklim –, ja tas ir jautājuma uzdevēja dzīvojamās mājas pārvaldnieks, tad administratīvā pārkāpuma gadījumā atbildīga var būt arī dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieku kopība, ja tā nav piešķīrusi pārvaldniekam finansējumu šādu darbību nodrošināšanai (krustojuma atbrīvošanai no sniega). |
Rīgas dome nekustamā īpašuma teritorijas un piegulošās teritorijas ziemas uzturēšanas darbos slīdamības mazināšanai aizliegusi izmantot tīru sāls (tehniskā) kaisāmo materiālu.
Ar saistošajiem noteikumiem ir atļauts izmantot smilts un sāls maisījumu, kur sāls koncentrācija maisījumā nepārsniedz 20%.
Tīra sāls (tehniskā) kaisāmā materiāla izmantošanas aizliegums nav spēkā dienās, kad tiek prognozēts sasalstošs lietus (atkala).
Turpretī sīkšķembiņu lietošana atļauta tikai pēc attiecīga saskaņojuma ar slēgtas lietus notekūdeņu sistēmas uzturētāju.
Pašvaldība Rīgas piegulošo teritoriju apsaimniekotājus nodrošina ar pretslīdes kaisāmo materiālu (smilti) cietā seguma gājēju ietvju kopšanai.
Uz pašvaldības atbalstu var pretendēt nekustamā īpašuma īpašnieks, faktiskais valdītājs vai apsaimniekotājs, kurš kopj piegulošo teritoriju, ja tajā atrodas gājēju ietves ar cieto segumu. Viena persona var saņemt 50 kilogramu jeb divus maisus smilts ietvju kaisīšanai.
Uz jumtiem ir uzsnidzis daudz sniega, bet mainīgās temperatūras rezultātā pie tiem veidojas lāstekas, kas var apdraudēt gājējus. Rīgas dome norāda, ka jumti ir jātīra tad, kad uz tiem sakrājies gana liels sniega daudzums vai kad lāstekas krītot varētu apdraudēt gājējus un citus satiksmes dalībniekus.
Tīrot jumtus, ir atļauts īslaicīgi norobežot teritoriju, kur varētu krist sniegs un ledus.
Ilgstoši bloķēt gājēju ietvi, nenodrošinot gājējiem iespēju droši apiet norobežoto teritoriju, nedrīkst.
Namu īpašniekiem pēc jumtu tīrīšanas ir jāsatīra sniegs un ledus no ietvēm, tostarp tur, kur šajā ziemā ietves kopj pašvaldība.
Ja teritorija pēc sniega tīrīšanas no jumta netiks sakopta, pašvaldība mudinās ēkas īpašnieku uzkopt ietvi dažu stundu laikā. Ja tas netiks izdarīts, ietves uzkopšanu veiks pašvaldība, bet nama īpašniekam būs jāsedz veikto darbu izmaksas.
Tāpat teritoriju īpašnieki ir aicināti pievērst uzmanību sev piederošajos īpašumos augošajiem kokiem, lai to zari, kas varētu lūst no sniega svara, neapdraudētu gājējus un citus satiksmes dalībniekus.
Par teritorijas nesakopšanu var saņemt arī naudas sodu. Saistošie noteikumi Nr. 146 paredz, ka maksimālais sods fiziskajām personām ir 350 eiro, bet juridiskajām personām – 1400 eiro.
Rīgas domes saistošo noteikumu 18. punkts paredz, ka no ietvju un jumtu tīrīšanas ziemas sezonā ir atbrīvoti trūcīgi vai maznodrošināti pensionāri ar I vai II grupas invaliditāti, kuriem pieder privātmāja un nav kopīgas deklarētās dzīvesvietas ar citām pilngadīgām personām, vai ir kopīga deklarētā dzīvesvieta ar personām, kuras ir pensionāri vai personas ar I vai II grupas invaliditāti.
Savukārt personas, kuru nekustamajam īpašumam piegulošās teritorijas platība ir lielāka par pusi no nekustamā īpašuma platības, var saņemt pašvaldības palīdzību teritorijas kopšanā, noslēdzot vienošanos ar pašvaldību.
Rīgas dome šādā gadījumā piedāvā divus sadarbības veidus:
Latvijas Namu pārvaldītāju un apsaimniekotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Ģirts Beikmanis atzīst, ka saistībā ar biezo sniega segu ir izveidojusies ļoti sarežģīta situācija gan no darbinieku, gan teritorijas tīrīšanas tehniskā aspekta.
“Ikvienam pārvaldniekam šobrīd ir grūti. Ir ļoti daudz sniega, un piepeši darbinieki sāk slimot vai iet prom no darba,” stāsta Ģ. Beikmanis. “Šogad sniega ir tik daudz, ka vairs nav, kur to likt. Sētnieki notīra, pēc tam brauc tehnika, kas sniegu sašķiež atpakaļ uz trotuāra.”
Tādējādi sniegs nemitīgi tiek “muļļāts” uz priekšu un atpakaļ.
Ģ. Beikmanis uzsver, ka sniegs ir jāved ārā un pēdējās dienās Rīgā tas notiekot ļoti aktīvi.
Asociācijas pārstāvis norāda, ka šāda sniega daudzuma pēdējos gados nav bijis, līdz ar to nevienā tāmē tik liels finansējums netika paredzēts. Lai kvalitatīvi tīrītu teritoriju, ir jāvienojas ar dzīvojamo māju īpašniekiem, ka viņu teritorijas uzkopšanai ir nepieciešami papildu līdzekļi.
Jūtams arī tehnikas trūkums – pārvaldnieki to meklē visās vietās. Tehnikai paaugstina cenas, tā nav viegli pieejama un ir dārga.
Ja iestāsies atkusnis, sniegs būs pilns ar ūdeni. Tādējādi tas būs saplacis un smagāks, uz zemes radīs lielāku “putru” un bīstamību uz ēku konstrukcijām un jumtiem, bažījas Ģ. Beikmanis, piebilstot, ka pašreiz ir “karsts” brīdis.
Ja gājējs guvis traumu, jo viņam no jumta ir uzkritis ledus, vai ja viņš ir paslīdējis uz nedrošas ietves, par negadījumu nekavējoties jāziņo pašvaldības policijai, zvanot uz tālruņa numuru 110, un Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam, zvanot uz tālruņa numuru 113.
Ja cietušajam ir radušies nopietni miesas bojājumi, policija, izvērtējot seku smagumu, ierosinās lietu un vainīgo personu sauks pie administratīvās atbildības vai kriminālatbildības.
Vairāk par tēmu >>
