Publicēts pirms 12 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Parādu piedzinējam saziņā ir atļauts trešajai pusei sniegt informāciju par sevi, bet liegts bez atļaujas informēt trešo pusi par parādnieka parādsaistībām.
Ilustrācija, Liene Miķelsone, LV portāls
2012.gada 11.decembrī spēkā stājās Parādu ārpustiesas piedziņas likums, kas nosaka kreditora un parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzēja tiesības un pienākumus parāda atgūšanas jomā. Likuma mērķis ir nodrošināt taisnīgumu, samērīgumu un saprātīgumu parāda atgūšanas procesā, veicināt parāda labprātīgu samaksu un sekmēt trešo personu iespēju novērtēt fiziskās personas maksājuma saistību izpildi.
Tikai atļautie saziņas līdzekļi
Ja likumā nav noteikts citādi, kreditors vai parāda piedzinējs ar parādnieku sazinās, izmantojot tos saziņas līdzekļus un kontaktinformāciju, kas norādīta kreditora un parādnieka noslēgtajā tiesiskajā darījumā, tātad – savstarpējā līgumā norādītais telefona numurs un elektroniskais pasts vai pasta adrese. Ja parādnieks nav sasniedzams, izmantojot šos saziņas līdzekļus un kontaktinformāciju, vai ja to ir lūdzis pats parādnieks, kreditors un parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējs ir tiesīgs izmantot kontaktinformāciju, kas tam ir kļuvusi zināma vai iepriekšējās sadarbības laikā izmantota saziņai ar parādnieku.
Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) speciālisti norāda: "Pieļaujam, ka arī sociālā portāla profils atsevišķos gadījumos var tikt uzskatīts un sniegts kā kontaktinformācija. Bet parāda piedzinējam ir jābūt drošam, kas persona, kurai tas raksta sociālajos tīklos, ir īstā, jo sociālajos tīklos personas identitāte bieži var tikt sajaukta."
"Parādu piedzinējs parādnieka sievai drīkst teikt, kas zvana, bet nedrīkst teikt, kāpēc zvana, cik lielas ir vīra parādsaistības un kā tās radušās."
Kā skaidro Ārpustiesas parādu piedzinēju asociācijas valdes priekšsēdētājs Reinis Kučers, sociālo mediju profili tomēr nebūtu uzskatāmi par kontaktinformāciju, lai gan mūsdienās tas ir ērts komunikācijas veids. "Esam mēģinājuši ar atsevišķiem populārākajiem sociālajiem medijiem vienoties par kārtību, kā parādu piedzinēji tajos varētu komunicēt ar parādniekiem, tomēr esam saņēmuši portālu uzturētāju atteikumu un to respektējam," saka R.Kučers.
Ja parādnieks nav sasniedzams, izmantojot paša norādītos saziņas līdzekļus un kontaktinformāciju, saziņu ar parādnieku īsteno rakstveidā, nosūtot nepieciešamo informāciju uz parādnieka deklarētās dzīvesvietas adresi, ko parādu piedzinēji ar speciālu pieprasījumu gadījumos, ja citādi ar parādnieku saziņa nebūs iespējama, saņems no Iedzīvotāju reģistra. Parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējs no Iedzīvotāju reģistra šo informāciju ir tiesīgs iegūt tikai tad, ja ir saņēmis speciālo atļauju (licenci) parādu atgūšanai.
Saskarsme ar trešajām personām
Saskarsmē ar trešajām personām kreditors un parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējs nav tiesīgs bez parādnieka piekrišanas izpaust par viņu informāciju. Trešajām personām kreditors un parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējs parāda atgūšanas procesā ir tiesīgs sniegt vienīgi šādu informāciju: tās personas vārdu un uzvārdu, kura īsteno saskarsmi, un kreditora vai parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzēja nosaukumu (firmu) vai vārdu un uzvārdu, kā arī kreditora vai parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzēja kontaktinformāciju.
Kā jau minēts iepriekš, kreditors vai parāda piedzinējs ar parādnieku sazinās, izmantojot tos saziņas līdzekļus un kontaktinformāciju, kas norādīta kreditora un parādnieka noslēgtajā tiesiskajā darījumā. Gadījumā ja, sazinoties ar parādnieku, izmantojot viņa norādīto kontaktinformācija, komunikācija tomēr notiek ar kādu trešo personu, jāievēro likumā teiktais: parāda piedzinējs var sniegt tikai informāciju par sevi.
"Parādu piedzinēji labi zina, ka viņi nevar apķīlāt kontus bankā, nevar piedzīt parādu no darba algas un nevar pārdot izsolē parādnieka īpašumus, tomēr ar šīm darbībām parādniekus baida."
Piemēram, kreditors vai parāda piedzinējs zvana uz parādnieka norādīto tālruni un tur atbild parādnieka sieva. Parādu piedzinējs viņai drīkst teikt, kas zvana, bet nedrīkst teikt, kāpēc zvana, cik lielas ir vīra parādsaistības un kā tās radušās. Parādu piedzinējs sazvanītajai personai var teikt: "Labdien! Es esmu Reinis Kučers no ārpustiesas parādu piedziņas kompānijas "Lindorff". Vai es varētu runāt ar Jāni Kalniņu? Nē? Lūdzu nodotiet viņam manu kontaktinformāciju."
Parādu piedzinējs nedrīkst izpaust iemeslu, kādēļ viņš meklē šo cilvēku, nedrīkst trešajai personai neko sacīt par parādu, tā apjomu utt. Ja šādas situācijas tomēr radīsies, parādnieks var sūdzēties Patērētāju tiesību aizsardzības centrā vai Datu valsts inspekcijā par personas datu izpaušanu. Tomēr – ja parādu piedzinējs būs rīkojies atbilstoši likumam un izpaudis informāciju tikai par sevi, nevis par parādnieku, to nevarēs uzskatīt par pārkāpumu.
Par pārkāpumu varēs runāt tad, ja parādu piedzinējs jebkādā citā veidā būs kontaktējies ar parādnieka tuviniekiem, kaimiņiem vai paziņām sociālajos portālos vai citā neatļautā veidā – izmantojot tādus saziņas līdzekļus, kādus parādnieks nav norādījis.
Nedrīkst draudēt un melot
Parādu ārpustiesas atgūšanas likumā teikts, ka parāda piedziņas procesā aizliegts izteikt draudus un veikt darbības, kas aizskar dzimuma, vecuma, rases vai etnisko piederību un drošību, reliģisko, politisko vai citu pārliecību, invaliditāti, sociālo izcelsmi un mantisko vai ģimenes stāvokli, kā arī seksuālo orientāciju. Tomēr tas nenozīmē, ka parādu piedzinējam aizliegts draudēt tikai par likumā nosauktajām tēmām, bet citādus draudus izteikt drīkst. Likums aizliedz izmantot jebkādas agresīvas saskarsmes formas un sazināties ar parādnieku, aizskarot viņa cieņu un godu.
Ja parādnieks uzskata, ka parādu piedzinējs vai kreditors šos noteikumus ir pārkāpis, parādnieks var sazināties ar PTAC, kas parādu atgūšanas pakalpojumu sniedzējiem izsniegs licences, lai tie varētu darboties tirgū. PTAC var plānot parādu piedzinēja darbības pārbaudes. "Tāpat parādnieks var vērsties tiesā, vienīgi jāņem vērā, ka pastāv pierādīšanas grūtības par to, ka ir aizskarta personas cieņa un gods," atgādina PTAC. Civillikumā ir teikts: "Ja kāds prettiesiski aizskar personas godu un cieņu mutvārdiem, rakstveidā vai ar darbiem, tad viņam jādod atlīdzība (mantiska kompensācija). Atlīdzības apmēru nosaka tiesa."
Parādu piedzinējs vai kreditors nedrīkst sniegt arī nepatiesu vai maldinošu informāciju par parāda nemaksāšanas sekām. Piemēram, parādu piedzinējs nedrīkst baidīt parādnieku ar darbībām, ko viņš ne vien nedrīkst, bet arī nevar izdarīt. Parasti parādu piedzinēji parādniekus baida ar tām darbībām, ko tiesas uzdevumā drīkst darīt tiesu izpildītāji.
Parādu piedzinēji labi zina, ka viņi nevar apķīlāt kontus bankā, nevar piedzīt parādu no darba algas un nevar pārdot izsolē parādnieka īpašumus, tomēr ar šīm darbībām parādniekus baida. Tagad sniegt šādu nepatiesu vai maldinošu informāciju likums aizliedz.
Uz darbu un mājām - tikai ar parādnieka piekrišanu
Parādu piedzinējam vai kreditoram aizliegts apmeklēt parādnieku viņa darbavietā, darbu veikšanas vietā vai dzīvesvietā bez parādnieka iepriekšējas piekrišanas. Tā kā likums ir jauns, prakse vēl tikai rādīs, kā šī piekrišana tiks prasīta vai panākta. Iespējams, šāds punkts bieži vien tiks paredzēts jau pakalpojuma vai preces iegādes līgumā. Piemēram, to parakstot, persona piekritīs, ka saistību nepildīšanas gadījumā parādu piedzinējs vai kreditors drīkst viņu apmeklēt darbavietā, darba veikšanas vietā un dzīvesvietā. Tādēļ klientiem, izvēloties preci vai pakalpojumu, rūpīgi jāizlasa līguma noteikumi. Iespējams, aizpildot elektronisku vai drukātu līgumu, nemaz to nevarēs noslēgt, ja neapliecini, ka atļauj parādu piedzinējam apmeklēt tevi darbavietā.
PTAC gan norāda, ka preces vai pakalpojumu pirkuma un pārdevuma līgumā šādu atrunu ietvert nevar. PTAC speciālisti skaidro: "Parādnieks un parāda piedzinējs var vienoties, izmantojot likumā noteiktos saziņas līdzekļus. Vēlams, lai piekrišana no parādnieka puses notiktu rakstveidā (piemēram, iesniegumā vai e-pastā), kas nepieciešamas, lai strīda gadījumā piekrišanu var pierādīt." Kā šis regulējums darbosies praksē, varēs analizēt vēlāk.
"Saziņa ir uzskatāma par nesamērīgu, ja tā notiek svētdienās vai likumā noteiktajās svētku dienās, kā arī laikā no pulksten 21.00 līdz 8.00."
Saziņā ar parādnieku kreditoram un parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējam ir pienākums ievērot samērīgumu. Likums paredz, ka saziņa ir uzskatāma par nesamērīgu, ja tā notiek svētdienās vai likumā noteiktajās svētku dienās. Tāpat nesamērīga ir saziņa, kas notiek laikā no pulksten 21.00 līdz 8.00. Tomēr ar parādnieka iepriekšēju piekrišanu saziņa drīkst notikt laikā no pulksten 21.00 līdz 23.00.
Prakse rādīs, kā parādniekam tiks lūgta atļauja par saziņu vēlajās vakara stundās. Iespējams, atsevišķos gadījumos arī tā tiks prasīta, jau parakstot preces iegādes vai pakalpojuma līgumu, bet visticamāk - tad, kad parādu piedzinējs vai kreditors atgādinās par parāda esamību un aicinās rakstiski vienoties par parāda atmaksas grafiku.
Vēl kreditors vai parādu piedzinējs nedrīkst apgrūtināt parādnieka spēju izmantot ikdienas saziņai attiecīgus elektroniskos sakaru līdzekļus. PTAC skaidro: "Parāda piedzinējs nedrīkst nepārtraukti sūtīt parādniekam ziņojums vai zvanīt, tā traucējot parādniekam izmantot saziņas līdzekļus." Piemēram, parādu piedzinējs parādniekam nedrīkst zvanīt ik pēc piecām minūtēm, aizsūtīt 1000 īsziņas vai atsūtīt 3000 e-pastus ar atgādinājumu par parādu. Katrs šāds gadījums jāvērtē individuāli, vēršoties ar sūdzību PTAC.
