Pašlaik Latvijas tiesību sistēmā nav tiesiskā regulējuma ārpustiesas parādu piedziņas kārtībai, lai gan šobrīd Latvijā ārpustiesas parāda piedziņu kā pamatdarbības veidu norādījuši 67 tirgus dalībnieki.
Tikmēr Patērētāju tiesību aizsardzības centrs saņem arvien vairāk sūdzību par parādu piedziņas procesu. Pamatā sūdzības dalāmas četrās grupās. Pirmā – pārmērīga samaksa par parāda piedziņas pakalpojumu. Teiksim, par 30 latu parāda piedziņu papildus jāmaksā trīs lati. Tāpat cilvēki sūdzas par draudiem iekļaut viņus parādnieku reģistrā pat tādos gadījumos, kad parāda patiesībā nemaz nav. Cita sūdzību grupa ir par agresīvām parādu piedziņas metodēm - parādu piedzinēji draud, ierodas pie parādnieka darbavietā vai mājās vēlu vakarā u.tml. Cilvēki arī sūdzas, ka viņiem ir grūti saņemt pilnīgu un patiesu informāciju par piedzenamā parāda apmēru un tā veidošanos.
Likumprojekts izstrādāts, lai nodrošinātu taisnīgu un samērīgu ārpustiesas parāda piedziņu un iespēju trešajām personām (kreditoram pirms lēmuma par līguma noslēgšanu pieņemšanas) novērtēt fiziskās personas uzņemto maksājumu saistību izpildes paradumus. Iecerēts, ka likums stāsies spēkā ar 2011. gada 1. janvāri.
"Parādniekam vajadzēs pamatot, kādēļ maksājuma saistību izpilde nav iespējama, kā arī piedāvāt savu risinājumu saistību nokārtošanai."
Likumprojektā precizēts, kas ir parāds, parādnieks un citi termini. Tātad - parāds ir maksājuma saistība, kas nav izpildīta līgumā vai tiesību aktos noteiktajā termiņā; parādnieks šī likuma izpratnē ir fiziskā persona, kura līgumā vai tiesību aktos noteiktajā termiņā vai kārtībā nav izpildījusi ar līgumu uzņemtās vai tiesību aktos noteiktās maksājuma saistības. Parāda piedziņas pakalpojuma sniedzējs ir persona, kura savas saimnieciskās vai profesionālās darbības ietvaros veic ārpustiesas parāda piedziņu kreditora vārdā vai uzdevumā. Kreditors – persona, kura savas saimnieciskās vai profesionālās darbības ietvaros atrodas līgumtiesiskās attiecībās ar parādnieku un kurai no līguma ar parādnieku vai no tiesību aktiem izriet tiesības prasīt maksājuma saistību izpildi. Ārpustiesas parāda piedziņa ir ārpustiesas darbību kopums, kas vērsts uz kreditora vai parāda piedziņas pakalpojuma sniedzēja aicinājumu parādniekam labprātīgi veikt kavēto maksājuma saistību izpildi.
Likuma darbības joma
Likums reglamentēs kreditora un parāda piedziņas pakalpojuma sniedzēja (turpmāk – parāda piedzinēja) ārpustiesas parāda piedziņu un noteiks prasības parādnieku kredītvēstures datu bāzes izveidošanai. Likuma normas nebūs piemērojamas ārpustiesas parāda piedziņai, ko valsts vai pašvaldības iestāde veic publisko tiesību jomā, tāpat likums neskars kreditora un parāda piedziņas pakalpojuma sniedzēja tiesības vērsties tiesā Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā.
Likumprojektā uzvērts, ka ārpustiesas parāda piedziņa ir vērsta uz aicinājumu parādniekam labprātīgi veikt kavēto maksājuma saistību izpildi, turklāt parāda piedziņā nedrīkst pielietot darbības, kas ir pretrunā labas ticības un sabiedriskās kārtības principam.
Nav aizmirsts arī par galvotājiem un cesionāriem. Tātad - ja ārpustiesas parāda piedziņu vērsīs pret galvotāju, kas ir fiziska persona, arī nāksies piemērot šā likuma normas. Tāpat ārpustiesas parāda piedziņu cesionārs veic, ievērojot šajā likumā paredzētās kreditora tiesības un pienākumus. Ja cesionārs prasījuma tiesības uz cesijas pamata ieguvis savas saimnieciskās vai profesionālās darbības ietvaros, uz cesionāru attiecināmas šajā likumā paredzētās parāda piedziņas pakalpojuma sniedzēja tiesības un pienākumi.
Vajadzēs speciālas atļaujas
Likumprojekts paredz, ka parāda piedzinējs ir tiesīgs veikt ārpustiesas parāda piedziņu, ja tas ir saņēmis speciālo atļauju (licenci), par kuras izsniegšanu un pārreģistrāciju maksājama valsts nodeva. Prasības šādas licences saņemšanai, licences izsniegšanas, izmantošanas, pārreģistrācijas (termiņa pagarināšanas) un anulēšanas kārtību, kā arī valsts nodevas apmēru un maksāšanas kārtību līdz 2011. gada 1. jūnijam noteiks Ministru kabinets, tādēļ šī likuma daļa stāsies spēkā ar 2011. gada 1. septembri.
Parādu piedzinējs, kas būs saņēmis šo atļauju (licenci), būs tiesīgs saņemt no Iedzīvotāju reģistra informāciju par parādnieka deklarēto dzīvesvietu, apstiprinājumu par parādnieka nāvi, kā arī atzīmi par parādnieka izceļošanu no Latvijas Republikas uz pastāvīgu dzīvi ārvalstī.
Likuma ievērošanu atbilstoši savai normatīvajos aktos noteiktajai kompetencei uzraudzīs Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (attiecībā uz patērētāju tiesību aizsardzību), Datu valsts inspekcija (attiecībā uz fizisko personu datu aizsardzību) un citas uzraudzības un kontroles iestādes.
Saziņa - rakstiski
Likumprojektā paredzēts, ka kreditoram un parāda piedzinējam, veicot ārpustiesas parāda piedziņu, jānodrošina parādnieks ar patiesu un pilnīgu informāciju par parādu un tā apmēru.
Uzsākot ārpustiesas parāda piedziņu, kreditoram parādnieks par parādu jāinformē rakstveidā, aicinot labprātīgi izpildīt kavētās maksājuma saistības.
Savukārt parāda piedzinējam, uzsākot parāda piedziņu, rakstveidā jāinformē parādnieks par parādu, jāaicina viņš labprātīgi nokārtot savas saistības un jānorāda pilnīga informācija: kreditors, kura vārdā vai uzdevumā notiek ārpustiesas parāda piedziņa, parāda piedziņas pakalpojuma sniedzēja nosaukums (juridiskai personai) vai vārds, uzvārds (fiziskai personai) un kontaktinformācija; tiesiskais pamats parāda piedziņai; parāda apmērs un tā veidošanās, tai skaitā pamatparāda apmērs, procenti par naudas summas vai citu atvietojamu lietu lietošanas atvēlējumu, pielīgtie vai likumiskie nokavējuma procenti un līgumsoda apmērs; parāda piedziņas izdevumi (ja tādi ir); parāda atmaksas kārtība un termiņš.
Tāpat parādniekam jānorāda kārtība, kādā var pamatoti iebilst par parādu, tā apmēru un apmaksas termiņu, paredzot, ka iebildumu celšanai tiek atvēlētas ne mazāk kā 14 dienas no aicinājuma nosūtīšanas brīža. Jāielāgo, ka šajā termiņā parāda piedziņas pakalpojumu sniedzējs nedrīkst veikt darbības, kas var radīt parādniekam nelabvēlīgas sekas.
Parādniekam būs jāsadarbojas
Likumprojekts paredz, ka parādniekam ir pienākums sadarboties ar kreditoru un parāda piedzinēju un labprātīgi atmaksāt parādu. Nespējot nodrošināt parāda atmaksu noteiktajā kārtībā vai termiņā, parādniekam vajadzēs pamatot, kādēļ maksājuma saistību izpilde nav iespējama, kā arī piedāvāt savu risinājumu saistību nokārtošanai. Parāda piedzinējs izskatīs parādnieka lūgumu maksājuma saistību nokārtošanai un atbildēs saskaņā ar saviem iekšējās kārtības noteikumiem par parādnieka iesniegumu izskatīšanu.
"Parāda piedzinējam, uzsākot parāda piedziņu, parādnieks rakstveidā būs jāinformē par parādu, jāaicina viņš labprātīgi nokārtot savas saistības un jānorāda cita pilnīga informācija."
Izskatot parādnieka iebildumus, rakstveidā jānorāda parāda un tā apmēra pamatojums un pēc parādnieka pieprasījuma jāizsniedz parādniekam dokumentu kopijas, kas pamato parādu un tā apmēru. Savukārt parādniekam ir tiesības prasīt termiņa pagarinājumu iebildumu celšanai, ja ir nepieciešams papildu laiks pierādījumu (dokumentu) savākšanai vai pastāv citi objektīvi apstākļi.
Ja parādnieks 15 dienu laikā pēc iebildumu celšanai noteiktā termiņa beigām nesniegs atbildi kreditoram vai parāda piedziņas pakalpojuma sniedzējam, pret viņu varēs vērsties stingrāk.
Saziņas kultūra un līdzekļi
Komunikācijā ar parādnieku nedrīkstēs izmantot agresīvas saziņas formas, piemēram, izteikt draudus un īstenot darbības, kas aizskar dzimuma, vecuma, invaliditātes, rases vai etnisko piederību un drošību, reliģisko, politisko vai citu pārliecību, sociālo izcelsmi un mantisko vai ģimenes stāvokli, kā arī seksuālo orientāciju. Tāpat tiks aizliegts sazināties ar parādnieku personas cieņu un godu aizskarošā formā, apmeklēt parādnieku tā darbavietā vai dzīvesvietā bez viņa iepriekšējas piekrišanas, izņemot atsevišķus specifiskus gadījumus. Tāpat paredzēts aizliegt sniegt nepatiesu vai maldinošu informāciju par parāda nemaksāšanas sekām.
Likumprojekts paredz, ka komunikācija ar parādnieku veicama ar tiem komunikācijas līdzekļiem un izmantojama tā kontaktinformācija, kas paredzēta kreditora un parādnieka abpusēji noslēgtajā līgumā. Tāpat kreditors vai parāda piedziņas pakalpojuma sniedzējs saziņai ar parādnieku drīkstēs izmantot kontaktinformāciju, kas tam ir kļuvusi zināma vai iepriekšējās sadarbības laikā jau izmantota saziņai ar parādnieku. Ja parādnieks tomēr nebūs sasniedzams, komunikācija ar parādnieku būs jāveic rakstveidā, nosūtot nepieciešamo informāciju uz parādnieka deklarētās dzīvesvietas adresi.
Kreditoram vai parāda piedziņas pakalpojuma sniedzējam būs jāīsteno samērīga komunikācija ar parādnieku: sazināties, izmantojot elektroniskos sakaru līdzekļus, nedrīkstēs svētdienās un valsts noteiktās svētku dienās; ikdienā laikā no pulksten 21.00 līdz pulksten 8.00, turklāt neapgrūtinot parādnieka spēju attiecīgos elektronisko sakaru komunikācijas kanālus izmantot ikdienas saziņai.
Likumprojektā uzsvērts, ka komunikācijā ar trešajām personām kreditors vai parāda piedziņas pakalpojuma sniedzējs nav tiesīgs nodot informāciju par parādnieku bez viņa piekrišanas.
Kredītvēstures datu bāzes
Kreditors vai parāda piedziņas pakalpojuma sniedzējs drīkstēs veidot parādnieku kredītvēstures datu bāzi. Šo informāciju drīkstēs nodot trešajām personām, lai tās spētu novērtēt fiziskās personas uzņemto maksājuma saistību izpildes paradumus.
Kredītvēstures datu bāzē esošo informāciju par attiecīgo fizisko personu trešā persona, pamatojoties uz abpusēji noslēgto līgumu ar kredītvēstures datu bāzes pārzini, drīkstēs saņemt tikai ar attiecīgās fiziskās personas ziņu.
Kredītvēstures datu bāzē drīkstēs iekļaut šādu informācija: vārds, uzvārds un personas kods; datums, kurā informācija iekļauta kredītvēstures datu bāzē; parāda summa; apmaksātā parāda summas daļa; parāda summas apmaksas ilgums; nozare, kurā darbojas kreditors; informācija par ārpustiesas parāda piedziņas statusu (notiek vai nenotiek parāda piedziņa; parāda piedziņas izbeigšanas datums; ir vai nav strīds par parāda esamību vai apmēru).
"Latvijā ārpustiesas parāda piedziņu kā pamatdarbības veidu norādījuši 67 tirgus dalībnieki."
Kreditors vai parāda piedziņas pakalpojuma sniedzējs, izmantojot savā kredītvēstures datu bāzē pieejamo informāciju par parādnieku, tajā drīkstēs iekļaut personas kredītspējas novērtējumu. Informāciju par parādnieku varēs iekļaut datu bāzē, ja no pirmā maksājuma kavējuma brīža būs pagājušas 60 dienas, kopš iestājies saistību izpildes termiņš un iestājies noteiktais atbildes sniegšanas termiņš.
Par parādnieka informācijas iekļaušanu kredītvēstures datu bāzē kreditoram vai parāda piedziņas pakalpojuma sniedzējam parādnieks būs jāinformē rakstveidā, norādot pamatojumu. Kredītvēstures datu bāzē iekļauto informāciju padara pieejamu trešajām personām pēc 14 dienām no šajā daļā minētā paziņojuma nosūtīšanas dienas. Ja kreditors vai parāda piedziņas pakalpojuma sniedzējs konstatēs, ka datu bāzē iekļautā informācija ir neprecīza, nepilnīga vai nepatiesa, viņa pienākums ir šo nepilnību nekavējoties novērst un par to paziņot trešajām personām, kas iepriekš ir saņēmušas šo informāciju. Kredītvēstures datu bāzē informāciju ir tiesības uzglabāt ne ilgāk kā trīs gadus no parāda atmaksas dienas.
Parāda piedziņas izdevumu apmērs
Likumprojekts paredz, ka parādniekam ir pienākums parāda piedziņas pakalpojuma sniedzējam atlīdzināt radušos parāda piedziņas izdevumus, ja to atlīdzināšana tiek pieprasīta, bet piedziņas izdevumiem jābūt samērīgiem un objektīvi pamatotiem.
Parāda piedziņas pakalpojuma sniedzējam ir tiesības no parādnieka pieprasīt parāda piedziņas izdevumus šādā apmērā: par aicinājumu labprātīgi veikt kavēto maksājuma saistību izpildi – ne vairāk kā piecus latus, bet par citām papildu veiktajām darbībām ārpustiesas parāda piedziņā – ne vairāk kā septiņus latus.
Parādniekam par parāda piedziņas izdevumiem nebūs jāmaksā: ja komunikācija, kas ir veikta, neatbilst likumam; ja tā notikusi 14 dienu laikā pēc aicinājuma izteikt pamatotus iebildumus nosūtīšanas. Tāpat parādniekam nebūs jāapmaksā rakstisks atgādinājums, kas ir sūtīts vairāk nekā vienu reizi 14 dienās vai vairāk kā trešo reizi ārpustiesas parāda piedziņā. Nevarēs arī likt apmaksāt darbības, kas nav uzskatāmas par obligāti nepieciešamām un pamatotām ārpustiesas parāda piedziņā. Turklāt parādniekam nebūs pienākums atlīdzināt parāda piedziņas izdevumus, ja parāda piedziņas pakalpojuma sniedzējs nebūs izpildījis patiesas un pilnīgas informācijas sniegšanas pienākumus.
