SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
Lolita Lūse
LV portāls
04. janvārī, 2013
Lasīšanai: 13 minūtes
RUBRIKA: Skaidrojums
TĒMA: Parādu piedziņa
2
7
2
7

Parāda ārpustiesas piedziņas pirmais solis – rakstisks paziņojums

LV portāla infografika

Parādu piedzinējam ir pienākums sniegt precīzu un izsmeļošu rakstveida informāciju par parādu, taču viņam nav obligāti jāpiekrīt tādam atmaksas grafikam, kādu piedāvā parādnieks.
īsumā
  • Uzsākot parāda atgūšanu, kreditors vai parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējs rakstveidā paziņo parādniekam par parādu un aicina labprātīgi izpildīt kavētās maksājuma saistības.
  • Aicinājumā labprātīgi nokārtot parādsaistības rakstiski jānorāda visa informācija par parādu – kā tas radies, cik liels tas ir utt.
  • Iebildumu izteikšanai parādniekam tiek atvēlēta ne mazāk kā 21 diena no paziņojuma saņemšanas dienas.
  • Ja parādnieks atzīst parādu pilnībā vai daļēji, bet nespēj to atmaksāt kreditora vai parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzēja noteiktajā kārtībā vai termiņā, tam jāpiedāvā savs risinājums.

2012.gada 11.decembrī stājās spēkā Parādu ārpustiesas atgūšanas likums, kas turpmāk noteiks kreditora un parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzēja tiesības un pienākumus parāda atgūšanas jomā. Likuma mērķis ir nodrošināt taisnīgumu, samērīgumu un saprātīgumu parāda atgūšanas procesā, veicināt parāda labprātīgu samaksu un sekmēt trešo personu iespēju novērtēt fiziskās personas maksājuma saistību izpildi.

Parādu ārpustiesas atgūšanas likuma izpratnē parādnieks ir fiziska persona, kura tiesiskā darījumā vai tiesību aktā noteiktajā termiņā vai kārtībā nav izpildījusi maksājuma saistības, ko uzņēmusies ar tiesisku darījumu vai kas noteiktas tiesību aktos, un kura darbojas ārpus savas saimnieciskās vai profesionālās darbības ietvariem. Tātad – ja kāda fiziskā persona paliek parādā (aizņemas un laikus neatdod naudu, nesamaksā par pakalpojumu utml.), tad kreditoram – personai, kam palikts parādā, – ir tiesības savu naudu atgūt.

Pirms doties uz tiesu un parādu atgūt ar tiesas lēmumu un piespiedu piedziņā - ar tiesu izpildītāja starpniecību –, kreditors vai parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējs drīkst izmantot ārpustiesas darbību kopumu.

Par parādu jāpaziņo rakstiski

Ja parāds ir, kreditoram ir tiesības to atgūt. To viņš kā juridiska vai fiziska persona drīkst darīt pati vai izmantot  parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzēju – arī fizisku vai juridisku personu, kas to dara savas komercdarbības vai profesionālās darbības ietvaros. Jebkurā gadījumā gan kreditoram, gan parāda piedzinējam jārīkojas tā, lai parādnieks skaidri saprastu, kāds parāds, kam un kad ir jāatdod.

Uzsākot parāda atgūšanas procesu, kreditors vai parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējs parādniekam rakstveidā paziņo par parādu un aicina labprātīgi izpildīt kavētās maksājuma saistības. Kā skaidro Ārpustiesas parādu piedzinēju asociācijas valdes priekšsēdētājs Reinis Kučers, likums neparedz, ka saziņai starp parādnieku un parādu piedzinēju jānotiek tikai un vienīgi ar pasta starpniecību.

"Likums neparedz, ka saziņai starp parādnieku un parādu piedzinēju jānotiek tikai un vienīgi ar pasta starpniecību. Abas puses var izmantot arī citus saziņas veidus."

Abas puses var izmantot arī citus saziņas veidus, piemēram, elektronisko pastu. Tomēr katram saziņas veidam ir gan priekšrocības, gan trūkumi: elektroniskie saziņas līdzekļi ir lētāki un ērtāki, tomēr vienīgais pierādāmais saziņas veids ir pasta sūtījumi, turklāt nevis parastie, bet ierakstītie. Diemžēl šāda saziņa palielina izdevumus gan kreditoram vai parādu piedzinējam, gan parādniekam. Visticamāk, praksē parādu piedzinēji arī turpmāk vispirms izvēlēsies lētākos un ērtākos saziņas veidus, bet tad, ja šāda saziņa ar parādnieku neizdosies, nāksies izmantot saraksti papīra formā.

Likums paredz, ka ārpustiesas parāda piedziņas procesā ar parādnieku sazinās, izmantojot tos saziņas līdzekļus un kontaktinformāciju, kas norādīta kreditora un parādnieka noslēgtajā tiesiskajā darījumā. Ja, izmantojot šos saziņas līdzekļus, parādnieks nav sasniedzams vai ja to ir lūdzis pats parādnieks, kreditors un parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējs ir tiesīgs izmantot kontaktinformāciju, kas tam ir kļuvusi zināma vai iepriekšējās sadarbības laikā izmantota saziņai ar parādnieku.

Praksē situācijas mēdz būt dažādas: piemēram, parādnieks līgumā norādījis neeksistējošu telefona numuru, nepareizu e-pastu, nepareizu dzīvesvietas adresi, tāpat šie saziņas līdzekļi var būt mainījušies vai parādnieks uz telefona zvaniem un e-pastiem neatbild ļaunprātīgi. Šādos gadījumos parādu piedzinējs vai kreditors ar parādnieku sazinās, noskaidrojot viņa  deklarētās dzīvesvietas adresi. Parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējs ir tiesīgs iegūt no Iedzīvotāju reģistra šo informāciju tikai tad, ja ir saņēmis speciālo atļauju (licenci) parādu atgūšanai.

Kas jānorāda, informējot par parādu

Ja parādu piedzen kreditors – juridiska persona -, aicinājumā parādniekam labprātīgi nokārtot saistības jānorāda juridiskās personas nosaukums, reģistrācijas numurs, juridiskā adrese, telefona numurs, elektroniskā pasta adrese un cita kontaktinformācija. Ja savu parādu piedzen fiziska persona, tai jānorāda savs vārds, uzvārds, personas kods, adrese, telefona numurs, elektroniskā pasta adrese un cita kontaktinformācija.

Ja parādu piedzen parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējs – juridiska persona –, tad aicinājumā nokārtot parādsaistības jānorāda tās nosaukums, reģistrācijas numurs, speciālās atļaujas (licences) numurs, juridiskā adrese, telefona numurs, elektroniskā pasta adrese un cita kontaktinformācija. Ja  parāda atgūšanas pakalpojumu sniedz fiziska persona, tad aicinājumā nokārtot parādsaistības jānorāda  tās vārds, uzvārds, personas kods, speciālās atļaujas (licences) numurs, adrese, telefona numurs, elektroniskā pasta adrese un cita kontaktinformācija.

Likums noteic, ka parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējs kreditora vārdā vai uzdevumā ir tiesīgs atgūt parādu, ja ir reģistrējies kā komersants vai profesionālās darbības veicējs un saņēmis speciālo atļauju (licenci) parāda atgūšanai (izņemot zvērinātus advokātus). Pašlaik parādu piedzinējiem prasīt uzrādīt licenci vēl nevar, jo Ministru kabinetam jānosaka prasības, kas jāievēro, lai parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējs saņemtu speciālo atļauju (licenci), kā arī minētās speciālās atļaujas (licences) izsniegšanas, izmantošanas, darbības apturēšanas, pārreģistrācijas un anulēšanas kārtība. 

"Ja nav dokumentu – piedziņa nav iespējama. Šādos gadījumos strīds jārisina tiesā."

Speciālo atļauju (licenci) izsniegs Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC). Atbilstošie Ministru kabineta noteikumi ir jāpieņem līdz 2013.gada 31.janvārim, bet parādu piedzinējam rakstiskajā informācijā parādniekam savs licences numurs jāuzrāda no 2013.gada 1.maija, jo no šī datuma Parādu ārpustiesas atgūšanas likums ļauj strādāt tikai tiem parādu piedzinējiem, kam ir atbilstoša licence.

Aicinājumā labprātīgi nokārtot parādsaistības rakstiski jānorāda visa informācija par parādu – kā tas radies, cik liels tas ir utt. Vēl jābūt informācijai par kreditora un parādnieka noslēgtā darījuma veidu, darījuma noslēgšanas datumu un darījuma priekšmetu; jānorāda arī parāda apmērs, tai skaitā pamatparāda apmērs; procenti par naudas summas vai ar citu atvietojamu lietu lietošanas atvēlējumu pielīgtie vai likumiskie procenti un līgumsoda apmērs, kā arī parāda atgūšanas izdevumi (ja tādi ir).

Parāda piedzinējam jānorāda arī tiesiskais pamats viņa tiesībām atgūt parādu – darījuma veids ar kreditoru un darījuma noslēgšanas datums.

Likums regulē saziņas termiņus

Kreditora vai parādu piedzinēja rakstītajā aicinājumā  jābūt norādītai parāda atmaksas kārtībai un termiņam, kā arī  informācijai par parādnieka iespēju izteikt pamatotus rakstveida iebildumus pret parāda esamību, tā apmēru un samaksas termiņu. Iebildumu izteikšanai tiek atvēlēta ne mazāk kā 21 diena no paziņojuma saņemšanas brīža. Praksē gan varētu rasties grūtības noteikt, kad un vai paziņojums saņemts, ja tas nosūtīts, piemēram, elektroniski.

Likums paredz: ja kreditors vai parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējs rakstveida paziņojumu vai parādnieks – rakstveida iebildumus nosūta pa pastu, uzskatāms, ka informācija saņemta septītajā dienā pēc tās nodošanas pastā arī tad, ja adresāts sūtījumu faktiski saņēmis agrāk.

"Pašlaik parādu piedzinējiem prasīt uzrādīt licenci vēl nevar."

Kā skaidro R.Kučers, parādniekiem šis regulējums ierobežos iespēju izlikties, ka sūtījums nav saņemts, un nereaģēt uz to: ja parādu piedzinējs vēstuli būs izsūtījis un to varēs pierādīt, tiks uzskatīts, ka pēc nedēļas parādnieks vēstuli ir saņēmis, un no šī brīža sāks skaitīt 21 dienu atbildes sniegšanai. Ja notiks tā, ka parādnieks vai parādu piedzinējs vēstuli patiešām nebūs saņēmis, katrs šāds strīds tiks risināts individuāli. Jebkurā gadījumā - galvenais šādos gadījumos ir pierādījumi, kas apliecina vēstules izsūtīšanu.

Parādnieka iebildumu izteikšanai noteiktajā termiņā (7 sūtīšanas dienas un 21 diena atbildes sniegšanai) kreditors un parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējs nedrīkst veikt parāda atgūšanas darbības (iekļaut parādvēstures datubāzē informāciju par parādnieku un tā parādu, veikt darbības, kas palielina parāda atgūšanas izdevumus u.c.), kas parādniekam var radīt nelabvēlīgas sekas.

Pienākumi parādniekam

Likums noteic, ka parādnieka pienākums ir sadarboties ar kreditoru un parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzēju, tādēļ par parādu saņemto ziņu nedrīkst nolikt "tālākajā plauktā" un aizmirst. Parādniekam ir jārīkojas.

Ja viņš atzīst parādu pilnībā vai daļēji, bet nespēj to atmaksāt kreditora vai parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzēja noteiktajā kārtībā vai termiņā, parādniekam ir jāpiedāvā savs risinājums - maksājuma saistību nokārtošanas kārtība un termiņš, pamatojot, kādēļ maksājuma saistību izpilde nav iespējama tādā kārtībā, kā norādījis kreditors vai parāda piedzinējs.

PTAC norāda: "Likumā ir paredzēts, ka parādu var atgūt ārpustiesas ceļā. Ja parādnieks atsakās sadarboties ar parāda piedzinēju, tad tam ir jāuzņemas atbildība par sekām. Proti, pret parādnieku var vērsties tiesā, lai atgūtu tā parādu. Šādā gadījumā izdevumi un zaudējumi parādniekam būs daudz lielāki, tāpēc parādnieka interesēs būtu sadarboties ar parāda piedzinēju."

Arī R.Kučers skaidro, ka parādniekam nav izdevīgi nesadarboties. Proti, topošie Ministru kabineta noteikumi, kas regulēs parāda piedziņas izdevumus, visticamāk paredzēs, ka sankcijas pret parādnieku palielināsies, ja viņš par savu parādu neliksies ne zinis. Jau tagad likumā noteikts, ka parādniekam ir pienākums atlīdzināt parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējam radušos parāda atgūšanas izdevumus, ja to atlīdzināšana tiek pieprasīta un nepastāv strīds par parāda esamību. Parāda atgūšanas izdevumiem gan jābūt samērīgiem un objektīvi pamatotiem.

"Parāda piedzinējs strādā kreditora uzdevumā, un neviens kreditors nepiekristu viņam neizdevīgam parāda atdošanas grafikam."

 Par samērīgiem uzskatāmi parāda atgūšanas izdevumi, kas atbilst Ministru kabineta noteiktajam parāda atgūšanas izdevumu pieļaujamam apmēram (izņemot tos izdevumus, kurus Ministru kabinets atzinis par neatlīdzināmiem). Parāda atgūšanas izdevumu pieļaujamo apmēru un izdevumus, kuri nav atlīdzināmi, nosaka Ministru kabinets. Pašlaik šāda regulējuma vēl nav, atbilstošie MK noteikumi jāpieņem līdz 2013.gada 31.janvārim.

Kreditors vai parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējs izskata parādnieka priekšlikumu maksājuma saistību nokārtošanai un sniedz parādniekam atbildi – piekrīt vai nepiekrīt parādnieka piedāvājumam un solījumiem. PTAC norāda: "Parāda piedzinējam obligāti nav jāpiekrīt parādnieka priekšlikumiem. Bet, tā kā parāda piedzinēja interesēs ir atgūt šo parādu, tad iespējams kopā ar parādnieku meklēt kompromisu un abām pusēm izdevīgu risinājumu." R.Kučers papildina: "Jāsaprot, ka parāda piedzinējs strādā kreditora uzdevumā un neviens kreditors nepiekristu viņam neizdevīgam parāda atdošanas grafikam."  Piemēram, maz ticams, ka kreditors un/vai parādu piedzinējs piekritīs priekšlikumam, ja parādnieks 1000 latu parādu solīsies atdot, maksājot pa diviem latiem mēnesī.

Praksē parādu piedzinēji saņem dažādus parādnieku iebildumus, arī visdīvainākos. Piemēram, parādnieks bez jebkādiem paskaidrojumiem norāda, ka viņš nekam nav parādā, lai gan dokumenti apliecina pretējo. Likums paredz: ja saņemti parādnieka iebildumi pret parāda esamību vai tā apmēru, kreditors vai parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējs rakstveidā pamato parāda esamību un tā apmēru. Ja parādnieks pieprasa, viņam jāizsniedz parāda esamību un tā apmēru pamatojošu dokumentu kopijas. "Ārpustiesas parādu piedziņa iespējama vien tad, ja ar dokumentiem ir skaidri pierādāmas abu pušu līgumsaistības un parāda apmērs. Ja nav dokumentu – šāda piedziņa nav iespējama. Tad strīds jārisina tiesā," norāda R.Kučers.

Labs saturs
7
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU