Atlīdzības likumā palielinās motivācijas piemaksas, valsts un pašvaldību uzņēmumos - vadības algas

Likumos paredzētās atlīdzības aprēķināšana (ar koeficientiem) ir piesaistīta valstī strādājošo mēneša vidējās darba samaksas apmēram. Pēc Finanšu ministrijas (FM) prognozēm, šogad tā būs 478 lati mēnesī.

Ar grozījumiem Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā (turpmāk - Atlīdzības likums) pirms pāris gadiem noteiktos krīzes ierobežojumus darba samaksai un dažādiem papildmaksājumiem atsevišķās pozīcijās nākamgad mīkstinās. Taču papildu nauda no nākamā gada budžeta būs nepieciešama tikai dažiem maksājumiem, pārējie labumi piešķirami atalgojuma fonda ietvaros.

Tā kā Valsts kanceleja strādā pie jaunas motivācijas sistēmas publiskās pārvaldes iestāžu darbinieku vērtēšanai, FM uzskata, ka būtu jāpapildina arī materiālās stimulēšanas iespējas valsts pārvaldē.

Paredzēts, ka maksimālās piemaksas par papildu darbu un darbinieka aizvietošanu palielinās no pašreizējiem 20 uz 35% no mēnešalgas. Palielinās arī piemaksas: no 20 uz 30% - par personisko darba ieguldījumu. Piemaksas būs instruments iestāžu vadītājiem, lai motivētu labākos darbiniekus atbilstoši viņu darba novērtējumam.

Par prēmijām lems MK un pašvaldība

Tāpat kā šogad, arī 2013.gadā Valsts ieņēmumu dienesta un citu institūciju darbiniekus varēs prēmēt par ēnu ekonomikas apkarošanas rezultātiem, palielinot nodokļu ieņēmumus. Likumprojektā paredzēta iespēja motivēt darbiniekus arī par ieguldījumu valsts budžeta izdevumu samazināšanā vai iestādes darbības izpildes rādītāju uzlabošanos.

Par valsts institūciju amatpersonu (darbinieku) prēmēšanu lems Ministru kabinets (MK) pēc 2013.gada pirmo deviņu mēnešu faktiskās izpildes, par prēmijām pašvaldības institūcijās lems pašvaldības dome. Prēmiju kopējam apjomam noteikts ierobežojums – 5% no institūcijas atlīdzībai paredzētā budžeta.

Šādi atbalstāmo kārtā nākamajā gadā iekļautas arī Valsts kases amatpersonas (darbinieki) par ieguldījumu valsts budžeta izdevumu samazināšanā, nodrošinot valsts parāda vadību.

"Papildu nauda nākamā gada budžetā nepieciešama tikai dažiem maksājumiem."

Likumprojektā ir palielināti atlīdzības koeficienti Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes amatpersonām: padomes priekšsēdētājam – 3,61 (pašreiz - 2,54), vietniekam – 3,26 (pašreiz - 2,50); padomes loceklim – 2,48 (pašreiz - 1,59). Šīs padomes amatpersonu atlīdzībai nākamajā gadā no budžeta papildu nepieciešami 43 541 lati.

Nākamgad Atlīdzības likumā ir paredzēta obligātā veselības apdrošināšana arī Valsts probācijas dienesta darbiniekiem, kuri pakļauti dzīvības un veselības apdraudējumam. Tam nepieciešami 54,4 tūkstoši latu, kas jau ir iekļauti 2013.gada budžeta likumprojektā. Savukārt Transporta nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas birojs apdrošinās izmeklētājus pret nelaimes gadījumiem dienesta pienākumu izpildes laikā civilās aviācijas nelaimes gadījumu un incidentu vietā, dzelzceļa satiksmes negadījumu vietā un jūras negadījumu un incidentu vietā.

Saskaņojot ar Tiesu varas likuma grozījumiem, Atlīdzības likumā pašreiz noteiktās piemaksas par kvalifikācijas klasēm aizstās piemaksas par tiesneša amatā nostrādāto laiku. Finanšu ministrija paskaidro: tiesnesis, izņemot Satversmes tiesas tiesnesi, ņemot vērā tiesneša amatā nostrādāto laiku, saņems piemaksu, ja profesionālās darbības kārtējā novērtēšanā būs saņēmis pozitīvu atzinumu. Saskaņā ar 2011.gada 9.jūnija grozījumiem likumā "Par tiesu varu" ar 2013.gada 1.janvāri tiek ieviesta tiesnešu profesionālās darbības novērtēšana, ko veiks Tiesnešu kvalifikācijas kolēģija.

Saglabās atlaišanas pabalstu ierobežojumu

Likuma pārejas noteikumos vēl uz vienu gadu ierakstīs ierobežojumus atlaišanas vai atvaļināšanas pabalstam – 95% no mēneša vidējās izpeļņas, ja amatpersona (darbinieks) pie attiecīgā darba devēja bijusi nodarbināta mazāk nekā piecus gadus; viena mēneša vidējās izpeļņas apmērā - ja strādāts vairāk nekā piecus gadus. Kā valdības sēdē informēja Finanšu ministrijas pārstāve, vienlaikus ir sagatavots grozījums gan Augstskolu likumā, gan Profesionālās izglītības likumā un Vispārējās izglītības likumā, lai šis piemērojums būtu līdzsvarots visiem valsts pārvaldē strādājošajiem. Grozījums minētajos trijos likumprojektos paredz, ka "atlaišanas pabalstu izmaksā saskaņā ar Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumu".

Par iespēju paaugstināt mēnešalgu vēl diskutēs

Atlīdzības likumprojekta otrajam lasījumam Saeimā, iespējams, sagaidāmi vēl citi priekšlikumi arī no valdības.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) ir rosinājusi paaugstināt mēnešalgu atsevišķām amatu saimēm. Kā valdības sēdē argumentēja VARAM valsts sekretārs Aleksandrs Antonovs, ja resors neprasa papildu naudu, varētu atļaut celt griestus atsevišķiem amatiem.

Finanšu ministrija atsevišķiem izņēmumiem nepiekrīt. Arī Valsts kancelejas direktore Elita Dreimane norādīja, ka jautājumi par atalgojumu un amatu saimēm valsts pārvaldē vēl ir diskutējami, turklāt jāievēro vienlīdzīga pieeja visiem.

Premjers Valdis Dombrovskis VARAM ierosinājumu vērtēja kritiski. Ja kāds grib rosināt celt griestus, tad par to jādiskutē visas valsts pārvaldes ietvaros. Turklāt skaidrs, ka tas jādara esošā budžeta ietvaros, taču arī tad ir jāizvērtē, vai neveidojas nevienlīdzīga situācija, jo var izrādīties, ka dažās ministrijās šādai iespējai nav naudas, bet citi cenšas panākt lielākus griestus, lai varētu sekmīgi apgūt budžetu, vērtēja premjers.

MK 18.septembra sēdes protokollēmumā noteikts: VARAM iesniegto priekšlikumu par amatu saimei (apakšsaimei) nosakāmajām maksimālajām mēnešalgu grupām izskatīt valsts sekretāru sanāksmē. Ņemot vērā valsts sekretāru sanāksmē lemto, ja nepieciešams, Finanšu ministrijai sagatavot attiecīgus priekšlikumus likumprojekta "Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā" izskatīšanai Saeimā otrajā lasījumā.

Pašvaldību deputātu atalgojuma palielināšanu - reformas paketē

Finanšu ministrija nav piekritusi (un valdība to atbalstīja) arī VARAM priekšlikumam Atlīdzības likumā noteikt gandrīz divreiz lielāku koeficientu pašvaldību deputāta mēneša atalgojumam. Pēc FM uzskata, valdībai konceptuāli jāizdiskutē šis piedāvājums, jo tas ir saistīts ar grozījumiem citos normatīvajos aktos. FM uzskata: ja valdība vienosies, ka tas būtu atbalstāms saistībā ar pašvaldību darbības optimizāciju, tad uz otro lasījumu Atlīdzības likumprojektā būs iespējams iekļaut šādas normas.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs atzina, ka piedāvātās pašvaldību deputātu atalgojuma izmaiņas ir daļa no kopējās pašvaldību reformu paketes, taču, viņaprāt, atalgojuma koeficientu no 1,2 līdz 2 jau varētu noteikt, jo pašvaldība pati atkarībā no budžeta iespējām lemtu, kādu koeficientu piemērot. Palielinot koeficientu, deputāta alga maksimāli sasniegtu 940 latus.

"Pašvaldību deputātu algas koeficientu jāskata reformu paketē."

Premjers tomēr uzskata, ka būtu dīvaini, ja tagad atbalstītu pašvaldības deputāta algu gandrīz vai divkāršošanu, nesamazinot deputātu skaitu, kā tas ir paredzēts reformā. Tāpēc, viņaprāt, to būtu pareizi skatīt pašvaldību reformu paketes kontekstā (deputātu skaits samazinās, atalgojuma koeficients palielinās). Pretējā gadījumā var izveidoties situācija, ka koeficienti atrauti no reformas tiek paaugstināti, bet reformu pakete pazūd, jo tā ar lielu sajūsmu netiek uztverta, piebilda premjers, ierosinot atalgojuma koeficienta pārskatīšanu atstāt pašvaldību reformu paketē un diskusijām valdībā.

Atlīdzības likumā arī IeM algu korekcijas nākamajā gadā

Pēc FM ierosinājuma vienā likumprojektā iekļaus valdībā 28.augustā jau atbalstītos grozījumus Atlīdzības likumā, ko virzīja Iekšlietu ministrija (IeM). Tie saistīti ar mēnešalgas palielināšanu par (120 latiem) no 2013.gada 1.janvāra, vairs neizmaksājot uzturdevas kompensāciju (50 latu mēnesī). Kā norādīts šo grozījumu paskaidrojumos, mēnešalgas palielinājums ietekmē arī citus atlīdzības veidus – piemaksas, prēmijas un pabalstus, kā arī valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, kas palielinās amatpersonai no valsts sociālās apdrošināšanas līdzekļiem izmaksājamo maksājumu apmēru un ietekmēs (palielinās) izdienas pensijas apmēru.

Uzņēmumu vadībai – lielākas algas

Ar grozījumiem likumā "Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām" paredzēts ievērojami palielināt algas šo uzņēmumu vadībai. Pārskatīt valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību valdes (darbinieku) atalgojumu ierosinājusi Nacionālā trīspusējās sadarbības padome (NTSP). Premjers valdības sēdē informēja, ka sociālie partneri rosinājuši motivēt vadītājus tajās kapitālsabiedrībās, kuru devums tautsaimniecībā ir būtisks attiecībā pret iekšzemes kopproduktu (IKP).

FM sagatavotais likumprojekts paredz valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību valdes locekļu atlīdzības noteikšanai piemērojamo maksimālo koeficientu paaugstināt no seši līdz desmit. Valdes locekļa algu nosaka, šo koeficientu reizinot ar valstī strādājošo iepriekšējā gada vidējo darba samaksu. Paaugstinot koeficientu, nākamgad maksimālā ļoti lielas kapitālsabiedrības vadības alga sasniegtu 4780 latus. (Pašreiz atbilstoši šim likumam valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību valdes locekļu mēnešalgas griesti īpaši lielās kapitālsabiedrībās ir 2784 lati.)

Ja Saeima pieņems ierosinātos grozījumus, Ministru kabinetam 2010.gada 30.marta noteikumos Nr.311 "Noteikumi par valsts vai pašvaldību kapitālsabiedrību valdes locekļu skaitu, padomes un valdes locekļa, pašvaldības kapitāla daļu turētāja pārstāvja un atbildīgā darbinieka atlīdzību" būs jāprecizē lielu, vidēji lielu un mazu kapitālsabiedrību atlīdzības apmērs, paredzot konkrētus koeficientus.