Atlīdzības likuma grozījumi papildina un precizē samaksas nosacījumus

Sākotnēji nedaudzos grozījumus likumā šā gada februārī iesniedza Saeimas Ārlietu komisija, lai novērstu pretrunas starp Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumu (Atlīdzības likums) un likumu "Latvijas Nacionālo bruņoto spēku piedalīšanās starptautiskajās operācijās". Atvērtā Atlīdzības likuma izskatīšanā Saeimā 2. lasījumā (19. maijā) un 3. lasījumā (16. jūnijā) tika pieņemta arī virkne citu institūciju, ministriju, Latvijas Pašvaldību savienības, atsevišķu deputātu rosinātu priekšlikumu.

Pirms nepilniem diviem gadiem pieņemtais valsts naudas trūkuma diktētais likums grozīts sesto reizi. Likumā formulētais mērķis gan nav mainījies: panākt, ka valsts un pašvaldību institūcijās amatpersonu (darbinieku) atlīdzības noteikšanā tiek ievēroti līdzvērtīgi nosacījumi.

Finanšu ministrija skaidrojumā uzsver, ka grozījumi Atlīdzības likumā precizē vairākas būtiskas normas.

Atvaļinājuma dienas uzskaitīs citādi

Turpmāk ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu piešķirs, piemērojot Darba likuma normas. Ja ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu izmantos pa daļām, tad viena no atvaļinājuma daļām nedrīkstēs būt īsāka par Darba likumā noteikto, t.i., par divām nepārtrauktām kalendāra nedēļām. Savukārt, ja atlikušo daļu piešķirs pa daļām, būs jāievēro šādi noteikumi:

1. aizliegts palielināt apmaksājamo darbdienu skaitu, izņemot likumā noteiktos gadījumus, kad atvaļinājums ir pagarināms;
2. katra daļa nedrīkstēs būt īsāka par vienu kalendāra nedēļu, izņemot gadījumus, kad institūcija vai amatpersona, kas piešķir ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu, būs atļāvusi ikgadējā atvaļinājuma attiecīgo daļu izmantot pa dienām, nepalielinot saskaņā ar likumu apmaksājamo darbdienu skaitu.

Tiek paredzēts arī, ka nedrīkst atlīdzināt naudā piešķirto papildatvaļinājumu, izņemot gadījumus, kad amata (dienesta, darba) tiesiskās attiecības tiek izbeigtas un amatpersona (darbinieks) piešķirto papildatvaļinājumu nav izmantojusi.

Tajos gadījumos, ja darbinieks pie viena darba devēja vienlaikus pilda arī, piemēram, pedagoga pienākumus, un ja šādam darbiniekam ir tiesības uz atšķirīga ilguma ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu vai papildatvaļinājumu, tiek nodrošināta iespēja izmantot ilgāko atvaļinājumu, taču par ilgākā atvaļinājuma daļu izmaksā tikai to vidējo izpeļņu, kas nopelnīta amatā, kurš dod tiesības uz ilgāku atvaļinājumu, nekā noteikts Atlīdzības likumā.

Korekcijas vidējās izpeļņas noteikšanā

Atlīdzības likumā precizēta norma par dienas vidējās izpeļņas aprēķinu, ja darbiniekam ir noteikts summētais darba laiks, nosakot, ka šajā gadījumā dienas vidējo izpeļņu aprēķina, stundas vidējo izpeļņu reizinot ar vidējo nostrādāto stundu skaitu darba dienā, kuru aprēķina, pēdējo sešu mēnešu nostrādāto stundu skaitu dalot ar kalendāra darba dienu skaitu (izņemot attaisnotu prombūtni) pēdējo sešu mēnešu laikā. (Iepriekš summētā darba laika gadījumā bija noteikts, ka dienas vidējo izpeļņu aprēķina, stundas vidējo izpeļņu reizinot ar astoņi (normālo dienas darba laiku stundās)).

Apmaksātu papildu brīvdienu (atpūtas dienu) (saskaņā ar Darba likuma 74. pantu vai Atlīdzības likuma 3. panta ceturto daļu) gadījumā, kā arī mācību atvaļinājuma laikā (44. pants) un kvalifikācijas paaugstināšanas laikā (27. pants) darbiniekam saglabā mēnešalgu un uzturdevas kompensāciju, kā arī piemaksas, izņemot piemaksu par prombūtnē esoša darbinieka aizvietošanu vai vakanta amata pienākumu pildīšanu. Darbiniekam, kuram noteikta akorda alga, izmaksā vidējo izpeļņu.

"Atvaļinājumu piešķirs, piemērojot Darba likuma normas."

Ar grozījumiem Atlīdzības likumā papildināta norma par izņēmuma gadījumu, kad darbiniekam var paredzēt arī citādu atlīdzību, kā noteikta likumā. Tas attiecas uz tiem darbiniekiem, kuri ir tieši iesaistīti starptautisku sadarbības līgumu (valsts vai pašvaldības institūcijas un cita ārvalsts vai starptautiskā tiesību subjekta noslēgts līgums) izpildē un saņem atlīdzību no līdzekļiem, kas iegūti no starptautiskās sadarbības līgumiem. Lai nodrošinātu normas viennozīmīgu piemērošanu, noteikts, ka darbinieks atlīdzību par starptautiskās sadarbības līgumu izpildi var saņemt vai nu kā piemaksu par papildu darbu (šajā gadījumā var neievērot šā likuma 14. panta pirmajā daļā noteikto piemaksas apmēru – līdz 20%), vai kā atlīdzību atbilstoši sadalītiem amata pienākumiem saskaņā ar 4.¹ pantu, vai arī kā atlīdzību saskaņā ar publiskos iepirkumus regulējošiem normatīvajiem aktiem, slēdzot uzņēmuma līgumu (pēdējais attiecas uz personu, kas nav amata (dienesta, darba) attiecībās attiecīgajā institūcijā).

Nākamgad – gan papildu pabalsti, gan ierobežojumu saglabāšana

Grozījumi Atlīdzības likumā paredz papildu iespējas institūcijas iekšējos normatīvajos aktos, pašvaldības saistošajos noteikumos, darba koplīgumos un darba līgumos ar 2012. gada 1. janvāri piešķirt pabalstu līdz 50% no mēnešalgas vienu reizi kalendāra gadā amatpersonai (darbiniekam), kuras apgādībā ir bērns invalīds līdz 18 gadu vecumam, kā arī paredzēt pabalstu līdz 50% no mēnešalgas vienu reizi kalendāra gadā, aizejot ikgadējā apmaksātajā atvaļinājumā, ņemot vērā nodarbinātības ilgumu valsts vai pašvaldības institūcijā, darba izpildes rezultātus un citus valsts vai pašvaldības institūcijas noteiktos kritērijus.

Vienlaikus no likuma tiek izslēgts punkts par valsts vai pašvaldības institūcijas amatpersonu (darbinieku) kolektīvo pasākumu nodrošināšanu.

Ar 2012. gada 1. janvāri varēs apdrošināt darbinieku veselību, iegādājoties veselības apdrošināšanas polises. Ja apdrošināšanas polises cena būs augstāka par 150 latiem, darbinieks segs cenu starpību.

Prēmijas par pašaizliedzību, piemaksas motivēšanai

Arī 2012. gadā, lai ierobežotu ar atlīdzību saistītos izdevumus, saglabāta daļa no pašreiz pastāvošajiem ierobežojumiem, tajā skaitā aizliegts izmaksāt prēmiju par darbinieku ikgadējo darbības un tās rezultātu novērtējumu.

Darbinieku tāpat kā 2011. gadā varēs prēmēt par drošsirdīgu un pašaizliedzīgu rīcību, veicot amata pienākumus, kā arī par tāda nozieguma novēršanu vai atklāšanu, kas radījis vai varēja radīt būtisku kaitējumu. Prēmiju kopējais apmērs attiecīgajam darbiniekam kalendāra gada laikā nedrīkst pārsniegt 120% no mēnešalgas, bet ikreizējās prēmijas apmērs – 60% no mēnešalgas.

Kompetentāko darbinieku motivēšanai, ņemot vērā viņu ieguldījumu attiecīgās institūcijas mērķu sasniegšanā, paredzēta iespēja noteikt piemaksu par personisko darba ieguldījumu un darba kvalitāti. Piemaksas apmērs mēnesī ir līdz 20% no mēnešalgas. Piemaksu regulāri pārskata, izvērtējot tās nepieciešamību un pamatojumu, bet ne retāk kā reizi gadā.

Konkrētāks tiesnešu atlīdzības regulējums

Šā gada 1. janvārī vienotā atalgojuma sistēmā tika iekļauti arī tiesneši. Lai konkretizētu atlīdzības regulējumu tiesnešiem, ar 16. jūnija grozījumiem likums ir papildināts ar vairākām jaunām normām un vairākas normas ir precizētas – gan pēc Tieslietu ministrijas (Tiesu administrācijas), gan Saeimas Juridiskā biroja priekšlikumiem, skaidro Tiesu administrācijas Personālvadības un juridiskā departamenta direktore Inese Nīcgale.

Piemēram, līdz šim likumā "Par tiesu varu" bija atrunāts, ka Tieslietu padome, kura tika izveidota pagājušajā gadā ar likuma "Par tiesu varas" grozījumiem, nosaka kārtību, kādā tiesnešiem piešķir papildu atlīdzību atbilstoši Atlīdzības likumam. Tieslietu padome 20. aprīlī pieņēma lēmumu par piemaksām tiesnešiem, lai nodrošinātu regulējumu gadījumos, kad tiesnesis aizvieto tiesas vadību vai piedalās pašpārvaldes institūciju darbā. Tas bija pagaidu regulējums, kas tagad ietverts likumā. Tāpat Atlīdzības likums līdz šim neparedzēja, ka tiesneši var saņemt atlīdzību par priekšsēdētāja aizstāšanu tajās tiesās, kurās nav priekšsēdētāja vietnieka. Atlīdzības likuma 3. panta 6.¹ daļā ir noteikts, ka attiecībā uz tiesnešiem netiek piemērotas 14. panta ceturtajā un sestajā daļā noteiktās vispārējās piemaksas, t.sk. piemaksas par darbu svētku dienās. Šie un vēl citi atlīdzības jautājumi tiesnešiem tagad ir konkrēti regulēti ar 16. jūnijā pieņemtajiem grozījumiem.

Ar grozījumiem papildināts likuma 6.¹ pants (Tiesneša mēnešalga), kurā paredzēta mēnešalgas koeficienta piemērošana. Ar šīs normas papildinājumu mēnešalgas koeficients tiek piemērots arī rajona (pilsētas) tiesas tiesu nama priekšsēdētājam – 1,1; kā arī apgabaltiesas tiesu nama priekšsēdētājam – 1,28.

Attiecīgi no likuma ir izslēgta 15. panta (Speciālās piemaksas) 7. daļa, kas attiecās uz tiesu nama priekšsēdētājiem, kuriem iepriekš pēc tiesas priekšsēdētāja priekšlikuma un saskaņojot ar Tiesu administrāciju un tieslietu ministru varēja noteikt piemaksu pie mēnešalgas 10% apmērā. Tātad tagad šī piemaksa ir definēta 6.¹ pantā ar konkrētiem koeficientiem.

"Darbinieku varēs prēmēt par drošsirdīgu un pašaizliedzīgu rīcību."

Korekcijas 14. pantā (Vispārējās piemaksas) saistītas ar tiesnešu darbu pašpārvaldes institūcijās. Iepriekš likumā šā panta pirmajā daļā bija noteikts, ka tiesnesis un prokurors saņem piemaksu ne vairāk kā 20% apmērā, ja papildus saviem tiešajiem pienākumiem pilda vēl citus pienākumus. Šie pienākumi, ko atsevišķi tiesneši veic papildus saviem tiešajiem pienākumiem, piedaloties pašpārvaldes institūcijās, tagad ir formulēti 14. panta jaunajā (1.¹) daļā, un tie ir: darbība Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijā, Tieslietu padomē, Tiesnešu disciplinārkolēģijā, Tiesnešu ētikas komisijā. Vienlaikus ir noteikts, ka par darbu šajās kolēģijās un komisijā tiesneši saņem piemaksu 3% apmērā un priekšsēdētāji 5% apmērā no rajona (pilsētas) tiesas tiesnesim bez kvalifikācijas klases noteiktās mēnešalgas par katru apmeklēto attiecīgās tiesnešu pašpārvaldes institūcijas sēdi.

Līdz ar to no 14. panta 1. daļas vispārējā regulējuma tiesneši ir svītroti, jo šo piemaksu jautājums jau ir paredzēts speciālajā –1.¹ daļā.

Vēl viens papildinājums 14. pantā – 3.¹ daļa attiecas uz tiesas priekšsēdētāja pienākumu izpildīšanu, ja attiecīgajai tiesai nav priekšsēdētāja vietnieka. Likumā "Par tiesu varu" noteikts, ka rajona (pilsētas) tiesā, kurā ir vairāk nekā desmit tiesnešu, tiesas priekšsēdētājam var būt vietnieks. Tiesās, kurās ir tiesu priekšsēdētāju vietnieki, saskaņā ar Atlīdzības likumu tie saņem attiecīgi lielāku atlīdzību.  Taču ir arī tiesas, kurās priekšsēdētājam vietnieka nav (nav paredzēts). Ja priekšsēdētājs ir prombūtnē (slimības vai citos gadījumos), tad viņu tiesas darba organizēšanas jautājumos aizstāj kāds cits tiesnesis. Līdz šim Atlīdzības likumā tiesnešiem par šo papildu pienākumu pildīšanu piemaksa nebija noteikta. Ar grozījumiem tiek sakārtots arī šis jautājums.

Likuma 15. pants (Speciālās piemaksas) papildināts ar devīto daļu, kurā nosaka, ka tiesnesis par darbu nedēļas atpūtas laikā vai svētku dienā saskaņā ar izmeklēšanas tiesnešu darba grafiku saņem piemaksu vai arī viņam tiek piešķirts apmaksāts atpūtas laiks citā nedēļas dienā.

Kriminālprocesa likuma 40. pantā noteikts, ka izmeklēšanas tiesnesis ir tiesnesis, kuram rajona (pilsētas) tiesas priekšsēdētājs uz noteiktu laiku likumā noteiktajos gadījumos un kārtībā uzdevis kontrolēt cilvēktiesību ievērošanu kriminālprocesos. Likuma "Par tiesu varu" 32. panta ceturtajā daļā noteikts, ka izmeklēšanas tiesnešu darba grafiku apgabaltiesas darbības teritorijā nosaka attiecīgās apgabaltiesas priekšsēdētājs. Apgabaltiesas priekšsēdētājs sastāda grafiku, kurām tiesām attiecīgajā mēnesī jānodrošina izmeklēšanas tiesnešu darbs. Šie tiesneši atbilstoši tiesas priekšsēdētāja sastādītajam grafikam strādā arī brīvdienās un svētku dienās.

Līdz šim Atlīdzības likumā (14. panta 6. daļa) paredzētās piemaksas par virsstundu darbu un darbu svētku dienās (100% apmērā no stundas algas likmes) nebija attiecinātas uz tiesnešiem. Arī piemaksas par nakts darbu nav attiecināmas uz tiesnešiem. Lai rastu iespēju arī izmeklēšanas tiesnešiem līdzīgi kā prokuroriem (15. panta 8. daļā) un Augstākās tiesas tiesnešiem (15. panta 6. daļa) saņemt atlīdzību vai apmaksātu brīvdienu par darbu atpūtas laikā un svētku dienās, šis pants papildināts ar 9. daļu: tiesnesis par darbu nedēļas atpūtas laikā vai svētku dienā saskaņā ar izmeklēšanas tiesnešu darba grafiku saņem piemaksu 3% apmērā no šā likuma 6.¹ panta pirmajā daļā noteiktās tiesneša mēnešalgas vai arī viņam tiek piešķirts apmaksāts atpūtas laiks citā nedēļas dienā. 6.¹ panta pirmā daļa nosaka, ka tiesneša bāzes alga ir valsts tiešās pārvaldes iestādes juridiskās struktūrvienības vadītāja maksimālais algas apmērs – 12. mēnešalgu grupa, tie ir 1157 lati. Tas nozīmē, ka tiesnesim par darbu atpūtas un svētku dienās maksā no šīs pamatalgas, nevis no algas, ko viņš saņem kopā ar kvalifikācijas klasi un kopā ar koeficientu.

"Konkretizēts atlīdzības regulējums tiesnešiem."

Vēl viens papildu regulējums tiesnešu atlīdzībai ir noteikts 3. panta ceturtajā daļā, kurā iestādes finanšu līdzekļu ietvaros paredzēti ar papildu atlīdzību saistīti pasākumi pārvaldes amatpersonām un darbiniekiem – viena apmaksāta brīvdiena pirmajā skolas dienā, ja bērns mācās 1.–4. klasē, brīvdienas, stājoties laulībā, u.c. Tagad šā panta 4.¹ daļā likumdevējs attiecībā uz tiesnešiem ir konkretizējis šādu brīvdienu piešķiršanas nosacījumus. Tiesnesim, piemēram, nav tiesību uz darba dienas saīsināšanu. Savukārt atšķirībā no vispārējās normas formulējuma, ka piešķiramas "ne vairāk kā trīs" brīvdienas sakarā ar stāšanos laulībā, tiesnešiem precīzi noteikts, ka piešķiramas tieši "trīs" brīvdienas. Tik precīzi formulētais daļēji skaidrojams ar to, ka attiecībā uz tiesnešiem tik konkrētu regulējumu var noteikt tikai likumdevējs, jo Tiesu administrācija nav darba devējs tiesnešiem.

Arī uz tiesnešiem attieksies likuma jaunās normas par pabalstiem – par bērnu invalīdu un atvaļinājuma pabalstu. (Tās būs spēkā no nākamā gada 1. janvāra.) Noteikts arī princips, kādā veidā tiesnešiem šos pabalstus piešķirs, proti, attiecīgā tiesu līmeņa tiesnešiem tie tiks maksāti vienādā (fiksētā) apmērā, ņemot vērā pabalstu izmaksai pieejamos finanšu līdzekļus un tiesnešu skaitu.

Tāpat kā vispārējās Atlīdzības likuma normās arī tiesnešiem ikgadējā atvaļinājuma piešķiršanā (41. pants) nosacījumi ar grozījumiem ir precizēti, lai Atlīdzības likumā noteiktā kārtība atbilstu Darba likuma regulējumam, saskaņā ar kuru ikgadējo atvaļinājumu piešķir kalendāra nedēļās, neskaitot svētku dienas.

Likuma iepriekšējā redakcijā Pārejas noteikumu 8.³ punkts atļāva maksāt piemaksas (ne vairāk kā 30% apmērā no mēnešalgas) par personisko darba ieguldījumu un darba kvalitāti kompetentāko amatpersonu (darbinieku) motivēšanai. Ar grozījumiem šī norma no likuma ir izslēgta. Taču piemaksas kompetentu darbinieku motivēšanai likumā ir paredzētas arī turpmāk. 14. panta 12. daļā noteikts, ka piemaksas apmērs nedrīkst pārsniegt 20% no mēnešalgas. Motivācijas piemaksas nav paredzētas tiesnešiem, bet tiesu darbiniekiem. Iepriekš likuma pārejas noteikumos formulētais ir koriģēts arī tādējādi, ka turpmāk šīs piemaksas nevarēs maksāt fiziska darba veicējiem. Tāpat vairs nav noteikts arī, cik darbiniekiem procentuāli iestāde šādu motivācijas piemaksu drīkst noteikt.