SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
24. augustā, 2012
Lasīšanai: 13 minūtes
RUBRIKA: Skaidrojums
TĒMA: Lauku attīstība
1
4
1
4

Svaigu un kaltētu zāļu tēju tirgošanas nosacījumi atšķiras

Publicēts pirms 9 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>

Savvaļas augus aizliegts iegūt teritorijās, kas atrodas tiešā piesārņojuma avota tuvumā.

FOTO: Māris Kaparkalējs, LV portāls

Ja sētā vai pļavā saaudzis daudz zāļu tējas, tās var savākt un pārdot. Tirgotājam jāzina, ka svaigu augu pārdošanai ir daudz atvieglotāki noteikumi nekā izžāvētu drogu tirdzniecībai.
īsumā
  • Savvaļas augus un sēnes aizliegts iegūt teritorijās, kas atrodas tiešā piesārņojuma avota tuvumā.
  • Pārdodot svaigus augus, tos iesaiņot un marķēt nav obligāti.
  • Produktu tirgotājam jānodrošina tirgoto produktu apjoma uzskaite, dokumentējot informāciju par produktu.
  • PVD var pārbaudīt produktu tirgotājus tirdzniecības vietā un lūgt uzrādīt uzskaites dokumentāciju.

Kas jāievēro personām, kuras vēlas pārdod ārstniecības augus, skaidro Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) Augu izcelsmes produktu, dzērienu un bioloģiskās lauksaimniecības uzraudzības daļas vecākā eksperte Inese Levane.

"Neviena kontroles institūcija nespēs izstaigāt līdzi katram augu vācējam, tāpēc dažkārt atliek paļauties uz augu tirgotāju godprātību. Izvēloties produktus, vajadzētu tos novērtēt vizuāli - vai tie ir svaigi, tīri, ar atbilstošu aromātu, bez piemaisījumiem, zemes, kaitēkļiem un to grauzumiem. Nevajadzētu kautrēties izjautāt pārdevēju un noskaidrot, kur tie ievākti.

Lai gan tā ir subjektīva informācija, vajadzētu novērtēt arī pārdevēju, vai tā izskats, tirdzniecības vieta, produktu piedāvāšanas veids un informācija par produktu ļauj jums tam uzticēties un iegādāties viņa piedāvāto," norāda I.Levane.

Primāra ražošana vai pārstrāde

Lai runātu par ārstniecības augu vākšanu un pārdošanu, vispirms jānoskaidro, kas ir primārā ražošana un kas pārstrāde.

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula Nr.178/2002 paredz pārtikas aprites tiesību aktu vispārīgus principus un prasības, izveido Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi un paredz procedūras saistībā ar pārtikas nekaitīgumu. Regulas 3.pantā noteikta definīcija "primārajai ražošanai".

Proti, primārā ražošana ir primāro produktu ražošana vai audzēšana, tostarp ražas novākšana. Tā iekļauj arī savvaļas produktu vākšanu. Tātad svaigu augu vākšana un audzēšana pieskaitāma pie augu izcelsmes produktu primārās ražošanas darbības.

"Produktus vajadzētu vizuāli novērtēt, vai tie ir svaigi, tīri, ar atbilstošu aromātu, bez piemaisījumiem, zemes, kaitēkļiem un to grauzumiem. "

Savukārt Eiropas Komisijas Regulas (EK) Nr.852/2004 par pārtikas produktu higiēnu 2.pantā ir noteikta definīcija jēdzienam "pārstrāde". Proti, pārstrāde ir jebkura darbība, tostarp karsēšana, kūpināšana, konservēšana, nogatavināšana, žāvēšana, marinēšana, ekstrakcija, ekstrūzija vai vairāki šie procesi kopā, kas sākotnējo produktu būtiski izmaina. Tātad augu žāvēšana pieskaitāma pie produkta pārstrādes darbības.

Uz katru no šiem darbības veidiem – primārā ražošana vai pārstrāde – attiecināms citāds normatīvais regulējums.

Vispirms – par svaigu augu vākšanu un audzēšanu jeb primāro ražošanu.

Ne vairāk par 300 kilogramiem augu

Ja persona vēlas nodarboties ar pašu audzētu augļu, dārzeņu vai savvaļā ievāktu augu un sēņu tirdzniecību un piegādi tieši galapatērētājam (tajā skaitā tirdzniecība tirgū vai tirdzniecības vietās) vai mazumtirdzniecības uzņēmumam (veikali un sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumi) nelielos apjomos, tad jāievēro Ministru kabineta 2010. gada 1. jūnija noteikumos Nr.499 "Higiēnas prasības augu izcelsmes produktu primārajai ražošanai un tiešajai piegādei galapatērētājam nelielā apjomā" minētās higiēnas prasības un pielikumā norādītie produktu piegādes apjomi.

Noteikumu 1.pielikums paredz augu izcelsmes produktu apjomu, ko produktu ražotājs kalendāra gadā drīkst piegādāt tieši. Pielikumā norādīts, ka produktu ražotājs kalendāra gadā piegādāt tieši galapatērētājam vai mazumtirdzniecības uzņēmumam drīkst 300 kilogramus savvaļas augu. Ja apjoms ir mazāks, nav jāreģistrējas PVD un PVD nepārbaudīs šo produktu ražošanas procesu vai ievākšanu.

Kad tomēr jāreģistrējas

Tomēr ir gadījumi, kad primārajam ražotājam jāreģistrējas PVD kā pārtikas apritē iesaistītam uzņēmumam. Tas jādara, ja:

  • produktu daudzums nepārsniedz noteikumos minēto daudzumu, bet tos plānots pārdot nevis galapatērētājam tirgū vai veikalā, bet gan pārstrādes uzņēmumiem, piemēram, konservēšanas uzņēmumiem, vai vairumtirdzniecībā;
  • kalendārajā gadā tirgotais produktu daudzums pārsniedz minēto noteikumu pielikumā norādītos apjomus (300 kg augu).

Šiem augu izcelsmes produktu primārajiem ražotājiem jāievēro Eiropas Komisijas Regulā (EK) Nr.852/2004 par pārtikas produktu higiēnu 1.pielikumā noteiktās prasības primārajai ražošanai. Uzņēmuma reģistrācija ir bezmaksas pakalpojums, bet, ja persona izvēlas saņemt arī reģistrācijas apliecību, tad saskaņā ar PVD cenrādi tas maksā 1 latu.

"Ielu tirdzniecība ir atļauta tikai vietās, kuras iekārtojusi vai to iekārtošanu saskaņojusi attiecīgā pašvaldība. "

PVD reģistrētos augu izcelsmes produktu primārās ražošanas uzņēmumus, saskaņā ar PVD inspekciju plānu, PVD inspektori pārbauda  reizi trijos gados.

PVD uzrauga,

  • kā produktu audzētājs ievēro novākto augu uzglabāšanas, kvalitātes un nekaitīguma prasību ievērošanu;
  • vai un kā nodrošina produktu izsekojamību (cik produktus novācis, kam/kad pārdevis).

Savukārt augu audzēšanas prasību ievērošana, lauku plāni, mēslošanas līdzekļu un ķīmisko vielu lietošanas uzraudzība atrodas Valsts augu aizsardzības dienesta kompetencē.

Pārdodot svaigus augus, tos iesaiņot un marķēt nav obligāti. Darīt to vai ne, izvēlas pats produktu tirgotājs. "Iesaiņošana nodrošina, ka produkts ir vairāk aizsargāts no apkārtējās vides, savukārt marķēšana un augu apraksts palīdzēs patērētājam labāk izvēlēties preci, tādējādi pārdevējs reklamē preci un apliecina savas rūpes par pircēju. Ja nav rakstiskas informācijas par produktu, tad pārdevējam tāda jāsniedz mutiski, ja pircējs to vēlas zināt," skaidro I.Levane.

Tirgošana jāsaskaņo ar pašvaldību

Visiem produktu tirgotājiem tirgū vai tirdzniecības vietā jāievēro 2010.gada 12.maija Ministru kabineta noteikumi Nr.440 "Noteikumi par tirdzniecības veidiem, kas saskaņojami ar pašvaldību, un tirdzniecības organizēšanas kārtību", kuri nosaka prasības ielu tirdzniecībai (arī mobilajai tirdzniecībai).

Šo noteikumu 10. un 11.punktā teikts, ka ielu tirdzniecība ir atļauta, ja tirdzniecības dalībnieks ir saņēmis pašvaldības atļauju un tā atrodas tirdzniecības vietā. Ielu tirdzniecība ir atļauta tikai tajās tirdzniecības vietās, kuras iekārtojusi vai to iekārtošanu saskaņojusi attiecīgā pašvaldība.

Noteikumu 15.punktā noteikta visa norādāma informācija, kas jāiesniedz pašvaldībā, lai saņemtu ielu tirdzniecības atļauju.

Var pārbaudīt un sodīt

MK noteikumu Nr.499 14.punkts paredz, ka savvaļas augus un sēnes aizliegts iegūt teritorijās, kas atrodas tiešā piesārņojuma avota tuvumā, piemēram, aizsargjoslās gar autoceļiem, dzelzceļiem, mežos pilsētu tuvumā, jo var radīt pārtikas piesārņojuma risku. Produktus vāc tīrā iepakojumā un novākšanas, uzglabāšanas un transportēšanas laikā pasargā tos no piesārņojuma. Turklāt produktu tirgotājam jānodrošina tirgoto produktu apjoma uzskaite, dokumentējot informāciju par produktu (nosaukums, apjoms, ieguves vieta, laiks). PVD var pārbaudīt šos produktu tirgotājus tirdzniecības vietā un lūgt uzrādīt uzskaites dokumentāciju.

"Gadījumos kad ir pārkāptas minētās prasības par reģistrēšanos PVD, tirgotāju var sodīt saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 103.3panta 5.daļā noteikto. Par pārtikas uzņēmuma iesaistīšanos pārtikas apritē bez normatīvajos aktos noteiktās pārtikas uzņēmuma reģistrācijas vai paziņošanas par izmaiņām uzņēmuma darbībā  - uzliek naudas sodu fiziskajām personām no piecdesmit līdz simt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām - no trīssimt līdz piecsimt latiem, konfiscējot pārtiku vai bez tās konfiskācijas," stāsta I.Levane.

Augu žāvēšana – produkta pārstrāde

Citādi, krietni sarežģītāki noteikumi jāievēro tad, ja persona vēlas nodarboties ar augu žāvēšanu, fasēšanu un tirdzniecību. Tad, neatkarīgi no ievāktajiem un žāvētajiem augu daudzumiem, šis process pieskaitāms pie produkta pārstrādes darbībām. Saskaņā ar Pārtikas aprites uzraudzības likuma 5.panta 3.punktu ir jāreģistrējas PVD kā pārtikas apritē iesaistītam ārstniecības augu apstrādes un pārstrādes uzņēmumam.

Prasības pārtikas aprites telpām un produktu ražošanai noteiktas Eiropas Komisijas Regulā (EK) Nr.852/2004 (2004.gada 29.aprīlis) par pārtikas produktu higiēnu, 2.pielikumā.

"Pārdodot svaigus augus, tos iesaiņot un marķēt nav obligāti. "

Lai varētu darboties kā ražošanas uzņēmums, ir jāizstrādā dokumentēta paškontroles sistēma, kurā jāiekļauj produktu apraksti, to nekaitīguma un kvalitātes prasības, kā arī uzraudzības pasākumi, jāveic izsekojamības pieraksti (kur augi iegūti, cik daudz, cik žāvēti augi saražoti, kam, cik daudz izplatīti tālāk). Jāņem vērā arī Eiropas Savienībā noteiktais bīstamo augu saraksts, kur minēts, kurus augus aizliegts ievākt un realizēt tirdzniecībā.

Kā skaidro I.Levane, savā darbībā uzņēmums var izmantot arī "Labas higiēnas prakses vadlīnijas kaltētu garšaugu, tējas un ārstniecības augu pirmapstrādei, pārstrādei un realizācijai bioloģiskajā lauksaimniecībā". Šīs vadlīnijas gan paredzētas sertificētiem bioloģiskās lauksaimniecības pārtikas uzņēmumiem, tomēr tās var lieti noderēt arī individuālajiem ārstniecības augu vācējiem.

Jāiepako atbilstoši noteikumiem

Iepakojuma materiālam un produktu marķējumam jāatbilst tiesību aktos izvirzītajām prasībām. MK noteikumi Nr.964 "Pārtikas preču marķēšanas noteikumi" nosaka pārtikas preču vispārīgās marķēšanas prasības, kuru ievērošanas uzraudzību atbilstoši kompetencei veic Pārtikas un veterinārais dienests. Noteikumos paredzēta kārtība,

  • kā jāmarķē preces;
  • kam obligāti jābūt marķējumā (piemēram, precīzs produkta sastāvs, derīguma termiņš utt. ).

Gadījumos ja tēju marķējumā izvēlas norādīt veselīguma norādes, tad produktus un pašas veselīguma norādes jāreģistrē PVD Novērtēšanas un reģistrācijas centrā. Kopš 2007.gada 1.jūlija ir spēkā Eiropas Parlamenta un Padomes Regula Nr.1924/2006 "Par uzturvērtības un veselīguma norādēm pārtikas produktiem", kas reglamentē kārtību, kādā lietojamas uzturvērtības un veselīguma norādes.

Regula attiecas uz uzturvērtības un veselīguma norādēm pārtikas produktu marķējumā, noformējumā, reklāmā. Uzturvērtības un veselīguma norāžu izmantošana ir brīvprātīga – bet, ja uzņēmējs izvēlas lietot šādas norādes saviem produktiem, tad tas ir jādara atbilstoši regulā noteiktajai kārtībai.

 PVD ir tiešās sadarbības partneris ar Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi (European Food Safety Authority - EFSA). No 2012.gada 1.aprīļa PVD Novērtēšanas un reģistrācijas centrs pilda Regulā Nr.1924/2006 noteiktās dalībvalsts kompetentās institūcijas funkcijas: pēc uzņēmēju pieprasījumiem sniedz atzinumus par veselīguma norāžu lietošanu pārtikai, pārbauda uzņēmēju pieteikumus par veselīguma norādēm un derīgus pieteikumus pārsūta uz EFSA, kā arī konsultē interesentus par veselīguma norāžu lietošanu.

Lai tomēr nerastos nepatīkami pārsteigumi vai šaubas par zāļu tēju kvalitāti, Rīgas Stradiņa universitātes asociētā profesore farmācijas doktore Vija Eniņa iesaka: "Visdrošāk ir ārstniecības augu drogas vākt pašam, protams, ar nosacījumu, ka augs ir pazīstams un droši vācams. Var jau arī palūgt palīgā kādu zinošu radinieku vai paziņu, bet, pašam vācot, tomēr ir lielāka garantija, ka tiks ievākts pareizā laikā un piemērotā vietā.

Arī kaltēt drošāk ir pašam - lai nesapelē vai nepiedeg, ja kaltē cepeškrāsnī. Tirgū pirkt varbūt varētu kādu kumelīti, piparmētru, jo tie tomēr ir kultūraugi, kas neaug katrā ceļmalā, bet citus augus, sevišķi izkaltētus un samaisītus, es gan pirkt neriskētu.

Jā, pieļauju, ka daudzi tirgotāji ir godprātīgi un nevienam ļaunu nevēl, bet gadīties var visādi. Tad jau drošāk ir pirkt šīs zāļu tējas no sertificētiem ārstniecības augu audzētājiem vai arī aptiekā, kur tomēr ir garantija par drogas kvalitāti."

Labs saturs
4
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU