Publicēts pirms 9 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Pārdodot sēnes, savā dārziņā salasītas ogas vai ābolus un puķes, mazturīgie iedzīvotāji var gūt nelielus papildu ienākumus.
FOTO: Edijs Pālens/ LETA
Tad uzreiz skaidrs - nekādu pašvaldības atļauju šiem otrajiem nav, un nav pat īsti iedomājams, ka viņi arī zinātu, kurp jāiet, lai tās saņemtu. Pavasarī kāda kundzīte, izbijusi rīdziniece, piemēram, pastāstīja, ka atbraukusi no savas lauku mājas ciemos pie meitas savā iepriekšējā dzīvoklī Purvciemā. Laukos dārzā tik daudz narcišu, ka žēl dobē atstāt, tādēļ paņēmusi līdzi pārdot pie tuvējā veikala. Tā kā pensija niecīga, tad vismaz šādi var atgūt ceļa izdevumus un drusku papildināt niecīgo pensiju.
Tirdzniecībai publiskās vietās vajadzīga atļauja
Dažam varbūt šie tirgotāji krīt uz nerviem, jo šķiet, ka tāda haotiska andelēšanās neizskatās glīti. Citam, kurš tirdzniecības atļauju sagādājis, būs pamats dusmoties par negodīgu konkurenci: viņš tērējis laiku, lai atļauju dabūtu, bet šie, lūk, par formalitātēm un likumību nedomā, bet naudu pelna! Tolerantākam cilvēkam par taras kastēm, atļaujām un noteikumiem būs vienalga: viņš priecāsies, ka pa ceļam varējis nopirkt kārotās sēnes, ogas vai lauku puķes.
Pagājušajā piektdienā sociālajos tīklos un pēcāk arī portālā "Delfi" izcēlās tracis, jo kāds aculiecinieks bija nofilmējis, kā Iļģuciemā pieci Rīgas pašvaldības policijas darbinieki noformēja protokolus sirmgalvēm, kas tur tirgoja ābolus un ziedus, reida laikā arī konfiscējot daļu minētās preces. Aina raksturīga – šajā teritorijā novietoti tirdzniecības galdi, pie kuriem arī pārdod ziedus un dārzeņus, bet turpat netālu savā vaļā apmetušās tantiņas ar āboliem.
"Pašvaldības policisti darbojušies pēc likuma burta."
Uzreiz jāteic – produkcijas konfiscēšanas skati ir sirdi plosoši, bet pašvaldības policisti darbojušies pēc likuma burta. Proti, uz Ministru kabineta noteikumiem Nr.440 balstītie Rīgas domes saistītie noteikumi Nr.108 "Par kārtību, kādā tiek saskaņota un organizēta ielu tirdzniecība" nosaka - nodarboties ar tirdzniecību publiskās vietās drīkst tikai ar pašvaldības izsniegtu rakstisku atļauju. Tas attiecas uz ikvienu fizisko un juridisko personu Rīgas pilsētas administratīvajā teritorijā. Noteikumi ir gari, tie attiecas gan uz tirdzniecības pakalpojumu organizēšanu lielos pasākumos, gan uz pastāvīgu tirdzniecības vietu ierīkošanu publiskās vietās, bet tostarp ir sadaļa, kas būtu jāņem vērā sēņu un puķu sīktirgotājiem – "3.5. Kārtība, kādā saņemama atļauja īslaicīga rakstura ielu tirdzniecībai vai atļauja īslaicīga rakstura ielu tirdzniecības organizēšanai".
Noteikumos lasām, ka atļauja īslaicīga rakstura ielu tirdzniecībai vai atļauja īslaicīga rakstura ielu tirdzniecības organizēšanai tiek izsniegta, ja tirdzniecības norise vienā vietā vai adresē paredzēta ne ilgāk kā trīs dienas, tirdzniecībai kalendārajā gadā nepārsniedzot 36 dienas.
Lai saņemtu minētās atļaujas, tirdzniecības dalībnieks Rīgas domes Apmeklētāju pieņemšanas centrā iesniedz attiecīgu iesniegumu (tā paraugs atrodams kādā no noteikumu pielikumiem). Attiecīgā izpilddirekcija, ja tās rīcībā ir pilnīga informācija un dokumenti, piecu darba dienu laikā izsniedz atļauju īslaicīga rakstura ielu tirdzniecībai vai īslaicīga rakstura ielu tirdzniecības organizēšanai vai pieņem lēmumu par atteikumu izsniegt atļauju.
Atļaujā norāda konkrētu tirdzniecības vietu
Acīmredzot, ja cilvēks dosies uz Rīgas domes Apmeklētāju pieņemšanas centru, tad arī saņems instrukciju par nākamajiem soļiem formalitāšu kārtošanā. Ja viņš vēlēsies ielu tirdzniecībā iesaistīties pastāvīgi ilgāku laiku, ne tikai pārdodot plūmes vai pujenes no sava dārza, tad formalitātes būs sarežģītākas, bet tas uzzināms saistošajos noteikumos.
Rīgas domes Sabiedrisko attiecību nodaļā LV portālam paskaidroja – arī tad, ja iegūta par obligātu noteiktā atļauja, pie sava tuvākā pārtikas veikala tirgoties nedrīkstēs, jo atļauju izsniedz konkrētai tirdzniecības vietai. Šādu vietu saraksts atrodams pašvaldības interneta vietnē www.riga.lv sadaļā "Uzņēmējiem"/"Saskaņotās pastāvīgās tirdzniecības vietas". Tātad (lietojot normatīvo aktu terminoloģiju) tirdzniecības dalībnieks nokļūs pie tirdzniecības organizatora, kurš šo pakalpojumu gan nesniegs bez maksas. Jo, kā zināms, par velti ir tikai siers peļu lamatās. Turklāt tirdzniecības organizators ir arī kārtojis formalitātes, nes atbildību par kārtību tirdzniecības vietā un ir arī investējis tās ieguldīšanā, kaut vai uzstādot galdus, tā ka runa varētu būt vienīgi par maksas apjomu, ko šī persona vēlas iegūt no pakalpojuma saņēmējiem.
Saistošajos noteikumos arī norādīts, ka par prasību neievērošanu tirdzniecības dalībniekam pienākas sods. Ja izpilddirekcijas atbildīgajām personām vai kontrolējošai iestādei (Pašvaldības policijai), piemēram, nevar uzrādīt tirdzniecības atļauju, var iedzīvoties administratīvajā sodā no 75 līdz 145 eiro. Jāatzīst, mazdārziņa narcišu vai trīs kilogramu ābolu pārdevējai tas būtu traģiski nepanesams sods.
Rīgas pašvaldības policijas (RPP) sabiedrisko attiecību speciāliste Inese Krieviņa LV portālam par notikumu Iļģuciemā atsūtīja šādu skaidrojumu: "Ņemot vērā plašo rezonansi, ko sociālajos medijos izraisījis "Facebook" lietotāja viedoklis par pašvaldības policijas darbinieku tirdzniecības vietas kontroli Lidoņu ielā, vēlamies paskaidrot, ka profilaktiskais reids 18.septembrī tika veikts, pamatojoties uz vairākkārtējām pašvaldības policijā saņemtajām sūdzībām gan no zemes īpašnieka, uz kura zemes izvietotas tirdzniecības vietas, ar lūgumu veikt nepieciešamos pasākumus, lai novērstu tirdzniecību neatļautā vietā viņa īpašuma teritorijā, arī no tiem tirdzniecības veicējiem, kuri ievēro likumā noteiktās normas, pirms tirdzniecības uzsākšanas izņemot ielu tirdzniecības atļaujas rajona izpilddirekcijā. Rīgas pašvaldības policijā ir saņemts arī Latvijas Tirgotāju asociācijas iesniegums, kurā tiek lūgts veikt pastiprinātas ielu tirdzniecības vietu pārbaudes. Tāpat pašvaldības policijas Kurzemes pārvaldes dežūrdaļā šogad ir reģistrēti vairāki telefoniski pieteikumi par tirdzniecību neatļautā vietā Lidoņu ielā.
"Par prasību neievērošanu tirdzniecības dalībniekam pienākas sods."
Sakarā ar to, ka par tirdzniecību neatļautā vietā ir paredzēta administratīvā atbildība, saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 155.4pantu un pamatojoties uz LAPK 214.1pantu, minētā pārkāpuma izskatīšana ir Rīgas pašvaldības policijas kompetencē.
Pēc RPP Kurzemes pārvaldes lietvedībā esošo iesniegumu izskatīšanas materiāliem redzams, ka policijas darbinieki ar personām, kuras veica tirdzniecību neatļautā vietā, ir vairākkārt veikuši profilaktiskas pārrunas un brīdinājuši par administratīvo atbildību, kas paredzēta par šo pārkāpumu, taču, neraugoties uz brīdinājumiem, personas tirdzniecību neatļautā vietā turpināja veikt. Līdz ar to šā gada 18.septembrī tika veikts profilaktiskais reids, kura laikā konstatētas četras personas, kas veica tirdzniecību ar ziediem un āboliem neatļautā vietā.
Jāpiezīmē, ka, pretēji viedokļa paudējam, visu pie atbildības saukto personu deklarētās dzīvesvietas ir Rīgas pilsētā, netālu no tirdzniecības vietas, kā arī šīs personas ir jau iepriekš brīdinātas par pārkāpuma būtību pārrunu ceļā. Šīm personām 18.septembrī sastādīti administratīvā pārkāpuma protokoli pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 155.4panta un izņemtas tirdzniecības vietā esošās preces, par ko sastādīts mantu un dokumentu izņemšanas protokols, kā to paredz spēkā esošā likumdošana."
I.Krieviņa arī informē, ka minētajā adresē ielu tirdzniecību ir iespējams veikt legāli, tam nepieciešams saņemt ielu tirdzniecības atļauju Pārdaugavas izpilddirekcijā. "Vēlamies uzsvērt, ka pašvaldības policija nav tiesīga nereaģēt uz iedzīvotāju sniegto informāciju par pretlikumīgām darbībām, konkrētajā gadījumā – tirdzniecība neatļautā vietā. Policijas pienākums ir reaģēt uz šādu informāciju ar visiem tās rīcībā esošajiem instrumentiem, izvērtējot katru gadījumu, tai skaitā veicot preventīva rakstura pārrunas un izsakot brīdinājumus, kas arī šajā gadījumā tika izmantots."
Tikt cauri ar izbīli
Jādomā, ka nelegālās tirgotājas Iļģuciemā šoreiz tiks cauri ar izbīli un zaudētiem āboliem un gladiolām. Bargāks sods viņas var piemeklēt, ja RPP pieķers vēl citu reizi nevis pie oficiālā galda ar atļauju, bet uz teritorijas betona apmales.
Cita starpā gan jāteic, ka Latvijas Tirgotāju asociācijas vadītājs Henriks Danusēvičs LV portālam sacīja – asociācija nekādi neiebilst pret šādiem maziem (kaut arī neorganizētiem) tirgotājiem pie veikaliem, drīzāk gan gluži pretēji – pērkot gailenes, var ienākt prātā kāda vajadzība pēc veikala preces, tādējādi vairojot pircēju skaitu. "Mēs pašvaldības policijai esam lūguši veikt pārbaudes saistībā ar iepirktu preču tālāku pārdošanu, bet nekad neesam runājuši par pašu ražotas vai pašu salasītas produkcijas pārdevējiem. Atļauju sistēma ir pašvaldības iekšēja lieta."
Pārtikas un veterinārā dienesta Pārtikas uzraudzības departamenta Pārtikas izplatīšanas uzraudzības daļas vecākā eksperte Vineta Grīnberga komentē: "Ja vadāmies stingri pēc nodokļu jomu reglamentējošiem normatīvajiem aktiem, tad fiziskajām personām - šiem sēņu, riekstu un ogu lasītājiem un pārdevējiem – saimnieciskā darbība nav jāreģistrē, un tātad viņi šos nelielos apjomus var tirgot. Bet šo tirdzniecību kontrolē pašvaldības, nosakot, ka tirgoties var tikai noteiktās vietās.
Mūsu dienests veic pārbaudes, ja saņem informāciju, ka, piemēram, kaut kur pārdod zivis bez aukstuma vitrīnām, bet āboliem, sēnēm vai plūmēm nav šādu īpašu prasību. Bet ir viena lieta – šiem sīktirgotājiem reģistrācija PVD nav vajadzīga, bet kalendārā gadā un dienā, kad tirgots, ir jāveic realizēto produktu apjoma uzskaite un ir jānorāda arī vieta, kur tas darīts. Arī tad, ja pārdod tikai dažus kilogramus ābolu, tam jābūt fiksētam ja ne īpašā žurnālā, tad kaut vai bloknotā. To nav izdomājis mūsu dienests, tas noteikts Zemkopības ministrijas normatīvajos aktos, un tādēļ ir jāizpilda. Pastāvīgajās tirdzniecības vietās pārdevējiem tas noteikti ir jādara, un mēs arī kontrolējam, vai šī uzskaite tiek veikta."
Beigu beigās iznāk, ka mazais sēņu tirgotājs un sieviņa, kas vēlas pārdot klēpi narcišu, tā vienkārši to nemaz nevar izdarīt, kaut arī konceptuāli valsts šādai sīktirdzniecībai devusi zaļo gaismu. Tad nu te jādomā par ābolu, kartupeļu un burkānu galdiņu rindām uz Liepājas ceļa, ābolu pārdošanu pie ģimenes mājām Pierīgas miestos un nesenajiem baraviku "stendiem" pie Vidzemes šosejas. Būtībā tā ir tāda pati sīkpārdošana, kā Iļģuciemā vai Purvciemā pie gastronomijas veikala. Vienus policija pieķer, brīdina, soda, par citiem pietrūkst vai nu konkurentu sūdzību, vai vienkārši nav jaudas (vai vēlēšanās) viņus tvarstīt.
Rīgas mērs Nils Ušakovs trača karstumā sociālajos tīklos ziņoja, ka policijas rīcība večiņu izgaiņāšanā viņam nav šķitusi pieņemama, un jādomā, ko darīt tālāk. Iespējams, sīkāk izpētījis Rīgas domes saistošos noteikumus Nr.108, viņš sapratīs, ka neko nevar mainīt, jo viss noticis pēc normatīvo aktu punktiem. Izņemot to, ka policija pilnīgi noteikti var brīdināt un brīdināt tikmēr, kamēr nelegālajiem tirgotājiem vairs nav dūšas pie veikala stūra ar savu preci dirnēt, nevis rakstīt protokolus un brutāli atņemt trīs kilogramus ābolu un dažas gladiolas.
