Kas jāzina par ielās tirgotas pārtikas drošību

Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) ģenerāldirektors Māris Balodis atzīst, ka vasaras periodā pārtikas kvalitātei dienests pievērš ļoti lielu uzmanību un strādā pastiprinātā režīmā. Saskaņā ar normatīvajiem aktiem jebkuram pārtikas tirgotājam ir jānodrošina tikai nekaitīgas un drošas pārtikas tirdzniecība. Bet patērētājiem gada karstajā laikā jābūt īpaši uzmanīgiem, iegādājoties pārtiku, lai izvairītos no nekvalitatīvas pārtikas lietošanas izraisītām saslimšanām.

Ielu tirgotājam jāreģistrējas PVD

PVD Pārtikas izplatīšanas uzraudzības daļas vadītāja Tatjana Marčenkova norāda, ka ielu tirdzniecības kārtību nosaka MK noteikumi Nr.440 "Noteikumi par tirdzniecības veidiem, kas saskaņojami ar pašvaldību, un tirdzniecības organizēšanas kārtību". Šajos noteikumos teikts, ka tirdzniecības dalībnieks var būt gan juridiska, gan fiziska persona, kura reģistrējusi saimniecisko darbību un pārdod preces, kā arī fiziska persona, kas pārdod pašu ražoto lauksaimniecības produkciju - pārtikā paredzētos augkopības, lopkopības, pašu iegūtus svaigus zvejas produktus nelielos apjomos un biškopības produktus vai mājas apstākļos ražotus pārtikas produktus no pašu ražotās lauksaimniecības produkcijas, kā arī savvaļas ogas, augļus, riekstus, sēnes.

"Mājas apstākļos ražotus produktus drīkst izplatīt tikai tieši galapatērētājam."

Lai veiktu šādu tirdzniecību, juridiskām un fiziskām personām jābūt reģistrētām Pārtikas un veterinārajā dienestā. Izņēmums – augu izcelsmes primāras ražošanas produktu tirdzniecība nelielā apjomā tieši galapatērētājam.

PVD eksperte Velga Toma skaidro: ja mājas apstākļos ražotus pārtikas produktus vēlas pārdot fiziska persona, pirms ražošanas uzsākšanas personai darbība jāreģistrē PVD, kā to nosaka Pārtikas aprites uzraudzības likums. Iesniegums un citi dokumenti iesniedzami attiecīgā reģiona PVD pārvaldē atbilstoši personas faktiskās dzīvesvietas adresei.

PVD pārvalžu sarakstu, adreses un telefonus var atrast dienesta mājaslapā,  turpat atrodama arī iesnieguma forma.

"Preču pārdošana tirdzniecības vietā bez pašvaldības atļaujas ir kvalificējama kā tirdzniecība neatļautā vietā."

V.Toma norāda, ka neskaidrību gadījumā var sazināties ar teritoriālo pārvaldi, kur speciālisti sniegs nepieciešamās konsultācijas. PVD mājaslapā ir apkopota informācija arī par higiēnas prasībām mājražotājiem.

PVD eksperte atgādina: mājražotājiem jāņem vērā, ka mājas apstākļos ražotus produktus ražošanas vietā, tirgū, pasākumos vai ielu tirdzniecībā drīkst izplatīt tikai tieši galapatērētājam. Tāpat ir jānodrošina iespēja PVD inspektoriem iepazīties ar produkta ražošanas procesu un dokumentāciju.

Tirdzniecība jāsaskaņo arī pašvaldībā

T.Marčenkova skaidro: MK noteikumos Nr.440 noteikts, ka ielu tirdzniecība ir likumīga tikai tad, ja tirdzniecības dalībnieks ir saņēmis pašvaldības atļauju, kas redzama tirdzniecības vietā. Preču pārdošana tirdzniecības vietā bez pašvaldības atļaujas ir kvalificējama kā tirdzniecība neatļautā vietā.

Lai saņemtu pašvaldības atļauju ielu tirdzniecībai, tirdzniecības dalībnieks iesniedz pašvaldībā iesniegumu ar šādu informāciju:

• fiziskās personas vārds, uzvārds un personas kods vai juridiskās personas nosaukums (firma) un nodokļu maksātāja reģistrācijas numurs;
• realizējamo preču grupas;
• paredzētā tirdzniecības norises vieta, laiks un ilgums;
• saskaņojums ar pasākuma rīkotāju par tirdzniecības veikšanu, izņemot gadījumu, ja pasākuma rīkotājs ir attiecīgās teritorijas pašvaldība;
• pārvietojamā mazumtirdzniecības punkta kustības maršruts un laiks, ja tirdzniecība paredzēta vairākās publiskās vietās;
• saimnieciskās darbības reģistrāciju apliecinoša dokumenta kopija vai fiziskās personas apliecinājums, ka tā neveic saimniecisko darbību, ka var nereģistrēties kā saimnieciskās darbības veicējs, kā arī nenodarbina citas personas;
• citu informāciju, ja to paredz attiecīgās pašvaldības saistošie noteikumi.

Vēl tirgotājam jāatceras, ka tirdzniecības vietā jābūt pircējam redzamai informācijai ar uzņēmuma nosaukumu, nodokļu maksātāja reģistrācijas numuru, atbildīgās personas vārdu, uzvārdu un PVD reģistrācijas numuru.

Tāpat tirgotājam ir jābūt preces pavaddokumentiem un marķējumam, kas nodrošina pārtikas produkta izsekojamību. Bez tam tirdzniecības vieta jāaprīko ar pārtikas produktu sortimentam piemērotām iekārtām un jānodrošinās pret grauzēju, kaitēkļu un mājdzīvnieku piekļuvi pārtikas produktiem. Ļoti būtiski ir ievērot arī personīgo higiēnu.

Kas jāzina pircējiem

PVD ģenerāldirektors M.Balodis norāda, ka visbiežāk saindēšanās gadījumos ar pārtiku vainojami izrādās paši patērētāji, kas mājas apstākļos lieto neatbilstoši uzglabātus vai sagatavotus pārtikas produktus.

T.Marčenkova vērš uzmanību uz to, ka dzīvnieku izcelsmes produkti, jauktie produkti, kas satur dzīvnieku un augu izcelsmes pārtiku, ir augsta riska pārtika, kas ātri bojājas, un īsā laikā tajā var savairoties dažādu slimību ierosinātāji, tāpēc jāglabā tikai un vienīgi aukstumā vai atbilstoši ražotāja norādēm, kas sniegtas produktu marķējumā.

Patērētājam der zināt, ka saskaņā ar MK noteikumiem Nr.440 tirgotāju uzraudzību un kontroli atbilstoši kompetencei veic pašvaldība, tirgus pārvaldītājs, Pārtikas un veterinārais dienests, Valsts ieņēmumu dienests, Valsts un pašvaldības policija, kā arī Patērētāju tiesību aizsardzības centrs.

"Patērētājam ir tiesības noskaidrot produkta izcelsmi."

PVD biežāk konstatētie pārkāpumi ir produktu uzglabāšanas temperatūras režīma neievērošana, produktu izcelsmes apliecinošu pavaddokumentu neesamība, kā arī neatbilstošs marķējums. Līdz ar to patērētājs nevar iepazīties ar produkta nosaukumu, sastāvu, derīguma termiņu. Tāpat PVD speciālisti atzīst, ka nereti tirdzniecības vietās netiek ievērotas higiēnas prasības vai arī pārdevēji nevar uzrādīt personīgo medicīnisko grāmatiņu.

Lai arī minētās institūcijas kontroli veic, tomēr, atrodoties pasākumā vietā, kur tiek piedāvāta ēdināšana, pircējam lielā mērā nākas paļauties uz tirgotāja godaprātu. PVD iesaka pārtikas produktus iegādāties tikai zināmās un drošās vietās, bet, apmeklējot plašus publiskus pasākumus, tas ne vienmēr ir iespējams.

Saskaņā ar "Patērētāju tiesību aizsardzības likuma" 17.pantu patērētājam ir tiesības noskaidrot produkta izcelsmi un citus svarīgus datus par to, kā arī pieprasīt, lai pārdevējs mutvārdos sniedz papildu informāciju.