Publicēts pirms 12 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Makulatūras un iepakojuma, savākšanas un pārstrādes rezultātā tiek ietaupīta koksne: viena tonna makulatūras pasargā no izciršanas apmēram sešus kokus.
FOTO: Māris Kaparkalējs, LV portāls
Pēc Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas datiem, dažādās valstīs procentuāli papīra atkritumu daudzums ir atšķirīgs, tomēr tas sasniedz pat 40% no kopējā cieto atkritumu apjoma. Papīra atkritumu - makulatūras un iepakojuma –savākšanas un pārstrādes rezultātā tiek ietaupīta koksne: viena tonna makulatūras pasargā no izciršanas apmēram sešus kokus.
Papīra un kartona vākšanu ar atkritumu savākšanas komersantu starpniecību organizē atkritumu apsaimniekotāji: AS "Latvijas Zaļais punkts", SIA "Zaļā josta", SIA "Zaļais centrs" un arī SIA "Zaļais elektrons".
AS "Latvijas Zaļais punkts" mārketinga un komunikācijas vadītāja Jana Duhovska norāda, ka pastāv ražotāju atbildības sistēma, kuras ietvaros šīs organizācijas Latvijas uzņēmumu uzdevumā izpilda Iepakojuma likumā noteiktās saistības. Uzņēmumi, kas ražo vai importē preces iepakojumā, ir atbildīgi par to, lai konkrēts iepakojuma apjoms tiktu savākts un pārstrādāts. Tā kā katram uzņēmumam nav iespēju nedz organizēt iepakojuma savākšanu, nedz arī pārstrādi, tas tiek uzticēts ražotāju atbildības sistēmām. Žurnālu un avīžu ražotāji pagaidām nav atbildīgi šā likuma priekšā.
Valsts iestādēm makulatūras nodošana ir obligāta
Ja aicinot iedzīvotājus savākt un nodot makulatūru vides aktīvisti var apelēt vien pie cilvēku sirdsapziņas, tad visām ministrijām un to padotībā esošajām iestādēm saskaņā ar Ministru kabineta rīkojumu Nr.422 "Par izlietotā papīra, nolietoto elektrisko un elektronisko iekārtu un nolietoto bateriju un akumulatoru apsaimniekošanu" ir jānodrošina izlietotā papīra nodošana atkārtotai lietošanai vai pārstrādei. Par izlietotā papīra savākšanu un nodošanu var slēgt līgumus ar attiecīgo atkritumu apsaimniekotājiem, kuri saņēmuši atbilstošu vides aizsardzības normatīvajos aktos noteikto atļauju. Par to, ko iesākt ar izlietoto papīru pašvaldības iestādēs, lemj katra pašvaldība.
"Ap 70% valsts iestāžu uzkrāto makulatūru nodod Līgatnes papīrfabrikai."
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Vides kvalitātes nodaļas vecākā referente Madara Šinke norāda, ka ap 70% valsts iestāžu uzkrāto makulatūru nodod Līgatnes papīrfabrikai. Pārējie izmanto atkritumu apsaimniekotāja piedāvātos konteinerus atkritumu šķirošanai.
SIA "Papīrfabrika "Līgatne"" mārketinga speciāliste Oļesja Dreimane stāsta, ka papīrfabrika nodrošina transportu Rīgas reģionā, ja iestāde ir savākusi vismaz 50 kilogramus makulatūras. Daudzos uzņēmumos ir izliktas papīrfabrikas makulatūras uzkrāšanas kastes, un, līdzko piepildās, tās tiek izvestas. Sadarbības līgumus papīrfabrika slēdz tikai ar valsts un pašvaldību iestādēm. Tā kā pakalpojums ir bezmaksas, tad pārējiem līgums nav obligāti nepieciešams.
Kā atbrīvoties no makulatūras?
Privātpersonai ir trīs iespējas videi nekaitīgā veidā atbrīvoties no uzkrātā papīra. Viena iespēja ir šķirot un izmest makulatūru papīram paredzētajos atkritumu konteineros, otra – aizvest uz tuvāko šķiroto atkritumu laukumu un trešā – sakrāt to un pašiem nodot uzņēmumiem, kas pieņem makulatūru pārstrādei.
SIA "Zaļā josta" mārketinga vadītāja Laima Jekšiņa atzīst: ir uzņēmumi, kas no fiziskām un juridiskām personām pieņem makulatūru, par to attiecīgi samaksājot. Atlīdzība par makulatūru iespējama, ja cilvēks šiem uzņēmumiem piegādā rūpīgi sašķirotu makulatūru, tādējādi uzņēmumam nav jāiegulda līdzekļi tās savākšanai, konteineru uzstādīšanai un apkalpošanai, atkritumu pāršķirošanai. Otrreizējo izejvielu cenas nav augstas, to tirdzniecība atmaksājas tikai lielos apmēros, un procesu sadārdzina transportēšanas, pāršķirošanas un pārstrādes izmaksas.
"Laba iespēja atbrīvoties no liekā papīra ir dalība skolu konkursos."
Šāds pakalpojums nebūt nav pieejams jebkurā vietā Latvijā. Rīgas iedzīvotāji, iespējams, ir labākā situācijā. Piemēram, ir uzņēmumi, kas piedāvā atbraukt pēc makulatūras ar uzņēmuma transportu un darbaspēku, tikai tai jābūt novietotai vienkopus un sagatavotai transportēšanai. Atsevišķos avotos internetā atrodama informācija, ka makulatūras cena par vienu tonnu svārstās no 25 līdz 40 latiem.
J.Duhovska norāda, ka privātpersonas, protams, drīkst makulatūru pārdot, tomēr pārsvarā uzpircēji vēlas lielu apjomu un tas nozīmē, ka ir vajadzīgas piemērotas telpas, kur to uzkrāt. Daudzos gadījumos makulatūra ir arī pašam jānogādā konkrētajā uzņēmumā.
Lai kā, katram pašam ir jāizvērtē, vai izdevīgāk ir izmest makulatūru dalītās vākšanas konteinerā, vai arī, ja atļauj platība, ilgstoši to krāt un tad nodot uzņēmumiem, kas par makulatūru samaksās.
Ko iesākt lauku iedzīvotājiem?
L.Jekšiņa atzīst, ka lauku apvidū nav iespējams pie katras dzīvojamās ēkas uzstādīt dalītās vākšanas konteineru papīram. Tas ārkārtīgi sadārdzinātu makulatūras apsaimniekošanas procesu, makulatūras savākšanā un transportēšanā tiktu iztērēts milzīgs degvielas apjoms, kas būtu finansiāli aplami un pretēji jebkādām vides prasībām.
Pašlaik, risinot šo problēmu, savā darbības reģionā atkritumu apsaimniekošanas operatori cenšas uzstādīt dalītās vākšanas konteinerus apdzīvotu vietu centros – pie veikaliem, kultūras namiem un citās biežāk apmeklētās vietās. Arī paši iedzīvotāji var izrādīt iniciatīvu šķirot atkritumus un lūgt atkritumu apsaimniekotājiem meklēt iespēju konteineru uzstādīšanai viņu dzīvesvietas tuvumā.
J.Duhovska stāsta, ka, piemēram, Ziemeļvidzemes atkritumu apsaimniekošanas organizācija saviem klientiem laukos piedāvā tādu pakalpojumu kā šķirošanas soma. Somu var iegādāties par nelielu samaksu. Noteiktās dienās un stundās mašīna izbrauc un, ja soma atstāta pieejamā vietā, to iztukšo.
J.Duhovska atgādina, ka pašlaik Latvijā atkritumu šķirošanas laukumi ir 55 vietās un, ierakstot "Zaļā punkta" mājaslapas kartē savu atrašanās vietu, tā parādīs, kur ir tuvākais šķirošanas laukums.
Šī informācija ir atrodama arī "Zaļās jostas" mājaslapā, portālā www.atkritumi.lv un citos interneta resursos.
O.Dreimane uzskata, ka laba iespēja atbrīvoties no liekā papīra ir dalība skolu konkursos, tādā veidā palīdzot skolai arī cīnīties par balvu. SIA "Papīrfabrika "Līgatne"" aicina iesaistīties unikālā makulatūras vākšanas akcijā "Bibliotēka man, es bibliotēkai", atbalstot vietējo ražotāju un videi draudzīgu domāšanu un dzīvesveidu.
"Lauku apvidū nav iespējams pie katras dzīvojamās ēkas uzstādīt dalītās vākšanas konteineru papīram."
Akcijas mērķis ir atvieglot bibliotēkām no aprites izņemto grāmatu, periodikas izdevumu un citas makulatūras savākšanu un utilizēšanu, kā arī pievērst uzmanību šķirošanas un papīra otrreizējās pārstrādes esamībai un nepieciešamībai Latvijā.
Akcija turpināsies līdz oktobra beigām, un pašlaik tajā piedalās 170 bibliotēkas no visas Latvijas.
Tai sekos skolu kampaņa, kas ilgs līdz maijam, tādējādi nodrošinot Latvijas iedzīvotājiem iespēju nodot makulatūru Līgatnes papīrfabrikai visu gadu.
Bet ārpus akcijas - ja kādam uzkrātās makulatūras daudzums ir vismaz 300 kilogrami, tad jāsazinās ar papīrfabriku un jāvienojas par tās izvešanu.
Arī "Zaļā josta" periodiski rīko makulatūras vākšanas konkursus, kuru ietvaros bērni no makulatūras krājumiem atbrīvo mājas un bēniņus, nogādājot papīru otrreizējai pārstrādei.
Makulatūras otra dzīve
M.Šinke skaidro: Latvijā ir trīs galvenie uzņēmumi, kuri no izlietotā papīra ražo produkciju - papīrfabrika "Līgatne", kur top dažāda veida papīrs un 80% no tā tiek eksportēts; SIA "V.L.T", kas ražo olu iepakojumus, un SIA "Juglas papīrs", kur top gofrētais kartons.
L.Jekšiņa norāda, ka Līgatnes papīrfabrika ir spilgtākais piemērs jaunu produktu ražošanai vienīgi no otrreizējām izejvielām.
O.Dreimane atzīst, ka izlietots papīrs ir tirgus prece, kuru atkritumu apsaimniekošanas organizācijas var brīvi pārdot, kam vēlas. Līgatnes papīrfabrika nesadarbojas ar kādu noteiktu uzņēmumu Latvijā. Liela daļa makulatūras tiek importēta, taču nepieciešamības gadījumā makulatūru papīrfabrika iegādājas arī no atkritumu apsaimniekošanas organizācijām.
J.Duhovska uzskata, ka konteineru pieejamība un šķirošana iet roku rokā un ar katru gadu pieaug šķiroto atkritumu daudzums.
Tiem, kas izvēlas makulatūru nogādāt konteinerā, jāatceras, ka makulatūrai paredzēti zilās krāsas konteineri. Tajos drīkst izmest ne vien avīzes, žurnālus un grāmatas, bet arī saplacinātas kartona kastes. Savukārt nedrīkst izmest netīrus un slapjus materiālus, laminētus un glancētus papīra izstrādājumus. Tāpat būtu vēlams atbrīvot papīru no metāla skavām. Arī saldējuma iepakojums, čipsu pakas vai vienreizējās lietošanas trauki nebūs piemēroti zilajiem konteineriem.
